Lāčplēšu vārdus iekaļ akmenī

2018. gada 23. oktobris 00:00

639

Vecumniekos, parkā aiz tautas nama, tiek sagatavota un labiekārtota vieta, kur izvietot piemiņas zīmi stēlas veidolā novadniekiem – Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem.

Senajā parkā no bibliotēkas stūra virzienā uz Dārza ielas sākumu top bruģēta taciņa, tās atzars sniegsies līdz laukumam, kur atradīsies piemiņas zīme – stēla jeb akmens stabs ar reljefu attēlu un memoriālu uzrakstu. Bruģa segums klās arī 30 kvadrātmetru lielo laukumu. Pašlaik tiek gatavoti pamati stēlai un diviem pultsakmeņiem, informē Guntars Veismanis, Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektores vietnieks. Tā kā finanšu resursi ir ierobežoti, šoruden taciņa vēl nešķērsos visu parka teritoriju; atlikušo posmu pašvaldība plāno izbūvēt nākamgad. Gājēju celiņš tiks izgaismots, izvietojot vairākas laternas.

Parkā netālu no topošās piemiņas vietas atrodas vēl viena zīme – varens akmens, ko rotā šāds uzraksts: «1919. gada 6. janvārī kritušo 3. latviešu strēlnieku pulka izlūku Kārļa Lamberta un Rosmaņa kapu vieta.» Kā «Bauskas Dzīvei» izteicās kāds sastaptais vietējais iedzīvotājs, «nu parkā varēs satikties varoņi – strēlnieki un lāčplēši».

Pateicība no tautas
Granīta stēla top Latvijas valsts simtgadei veltītā projektā «Atceries Lāčplēšus!». Tā iniciators ir Jaunsardzes un informācijas centrs (JIC), kas 2016. gadā sāka apzināt Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus, lai visā valstī, godinot Latvijas brīvības cīnītājus, varētu uzstādīt vienota parauga piemiņas zīmes. Ieceres ideja ir izpētīt Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfijas un iegūt noderīgu informāciju, kā arī uzstādīt cienīgu piemiņas zīmi stēlas veidolā – pateicību no Latvijas tautas, informē Judīte Suharevska, JIC Plānošanas un organizācijas departamenta vecākā eksperte audzināšanas jautājumos.
Stēlas koncepciju izstrādājis Rīgas Pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis, bet piemiņas zīmes mākslinieciskais autors ir Jānis Strupulis. Projekts tiek realizēts tajās Latvijas pilsētās un pagastos, kur dzimuši Latvijas Kara ordeņa kavalieri.

Stēlas un pultsakmeņu materiālu – granītu – ir sagādājusi Aizsardzības ministrija, tā apstrāde un gravējums izticēts SIA «Akmens apstrādes centrs AKM». «Pieminekļa izmaksas kopā ar gravēšanu, transportēšanu un uzstādīšanu ir 5074,53 eiro, ietverot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Celiņa un laukuma izveidi par 9108,40 eiro ar PVN veic būvniecības firma SIA «Admaster»,» novada pašvaldības finansiālo ieguldījumu atklāj G. Veismanis.

Pirmais un augstākais apbalvojums
Pelēkā granīta staba augšgalā būs iegravēts stilizēts Lāčplēša Kara ordenis, zem tā uzraksts «Par Latviju 1918–1920». Stēlas otrā pusē būs lasāms teksts «Latvijas brīvības cīņu varoņiem Latvijas simtgadē». Akmenī tiks iekalti ordeņa kavalieru vārdi, dienesta pakāpe, dzimšanas un miršanas dati.

Rita Kovala, Vecumnieku pagasta muzeja vadītāja, precizē, ka stēlā un abos pultsakmeņos tiks iegravēti Vecumnieku novada Lāčplēša Kara ordeņa 17 kavalieru vārdi un uzvārdi. Datus apstiprinājuši Latvijas Kara muzeja (LKM) Krājuma nodaļas vēsturnieki Jānis Podiņš un Krišs Kapenieks. R. Kovala skaidro, ka process, kā tika izvēlēti piemineklī iekaļamo varoņu vārdi, nav bijis vienkāršs. Vispirms tika apzināti visi ordeņa kavalieri novadā, tad LKM vēsturnieki pārbaudījuši, vai kavalieris ir, pirmkārt, dzimis novada teritorijā, otrkārt, apglabāts kādā no novada kapsētām, treškārt, paveicis savu varoņdarbu novada robežās. Stēlā ir atstāta brīva vieta, lai vajadzības gadījumā, ja tiktu apzināts vēl kāds mūspuses varonis, arī viņa vārds parādītos līdzās citiem.

«Tas ir Latvijas valsts pirmais un augstākais apbalvojums, ko piešķīra par kauju nopelniem brīvības cīņās. Mūspuses Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri savu apbalvojumu nopelnīja, cīnoties visā Latvijas teritorijā. Oto Zeltiņš, pēc tautības vācietis, kurš ļoti iemīlējis Latviju, latviskojis uzvārdu no Goldfelds uz Zeltiņš, cīnījies pret bermontiešu uzbrukumu Vecmuižas (Vecumnieku) stacijā 1919. gada 14. novembrī, pilnībā sakaujot pretinieku,» viņa uzsver.

Piemiņas vietas atklāšana Vecumniekos paredzēta Lāčplēša dienā, 11. novembrī. «Bauskas Dzīves» uzrunātie iedzīvotāji ieceri vērtē atzinīgi, jo līdz šim Vecumnieku centrā nebija vietas, kur Lāčplēša dienā pulcēties un aizdegt svecītes, godinot Latvijas brīvības cīņās kritušo piemiņu. Ierasts, ka 11. novembris atzīmēts ar svinīgu brīdi Rešnenieku kapos, kur atrodas piemineklis Latvijas brīvības cīņās kritušajam Vecmuižas iedzīvotājam Vilim Balatam un bez vēsts pazudušajiem, un nesen iedibināto tradīciju «Staro Vecumnieki».

Iecavā jau ir, Bauskā – būs
Pērn šāda stēla tika izvietota Iecavas parkā, godinot piecu Iecavas novadā dzimušu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru piemiņu. Tie ir: ģenerālis Verners Tepfers, pulkvežleitnants Jēkabs Jurševskis, kapteiņi Nikolajs Pļavnieks un Herberts Tepfers, kaprālis Jēkabs Klauss.

Arī Bauskā, Brīvības bulvārī, novembrī iecerēts uzstādīt pieminekli Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Artūrs Dulbe, novada domes sabiedrisko attiecību speciālists, informē, ka granīta stēlā un divos akmeņos tiks iegravēti 29 Bauskas novada varoņu vārdi.

Vecumnieku novada Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri

Mārtiņš Akermanis, dižkareivis; Andrejs Bērziņš, seržants; Alfrēds Celmiņš, kaprālis; Kārlis Čablis, pulkvedis; Jānis Freimanis, leitnants; Mārtiņš Gedrovskis, seržants; Voldemārs Jakubovs, pulkvežleitnants; Mārtiņš Jankušs, kaprālis; Jānis Kalniņš, kaprālis; Andrejs Kanna, virsleitnants; Jānis Lācis, kapteinis; Jānis Mazurs, jaunākais apakšvirsnieks; Eduards Platais, kaprālis; Mārtiņš Sietiņš, seržants; Hermanis Steinats, pulkvežleitnants; Oto Zeltiņš, pulkvežleitnants; Augusts Zvejnieks, kareivis.

Avots: Vecumnieku pagasta muzejs.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Lāčplēšu vārdus iekaļ akmenī

Kategorijas