Veselības eliksīrs – ķiploks

2018. gada 19. oktobris 00:00

952

Ķiploku audzēšana pēdējā laikā kļuvusi patiesi populāra. Tos var atrast vai katrā mazdārziņā. Ķiplokus audzē arvien vairāk jauno zemnieku un arī tās saimniecības, kam zemes platība ir niecīga – no trim līdz pieciem un desmit hektāriem. Paviršam vērotājam vilinājums pievērsties ķiploku biznesam varētu būt augstā realizācijas cena, tos pārdodot pat vairumā. Iedzīvotāji arvien vairāk atzīst ķiploku ārstnieciskās īpašības, kas veicina to patēriņu ikdienas uzturā.

Nekavēties ar stādīšanu
Ja topošais audzētājs grib sasniegt labus rezultātus, arī ķiploku audzētājam nepieciešamas zināšanas un izpratne. Dārzkopjus nereti urda jautājums – kurš ir vispiemērotākais brīdis ķiploku stādīšanai? Mazdārziņu īpašniekiem svarīgākas šķiet Mēness fāzes, bet tiem, kas strādā ar tehniku, nozīmīgāki ir laikapstākļi.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils šoruden aicina nekavēties ar ķiploku stādīšanu un brīdina, ka divu iepriekšējo gadu «pārmērības», kas jau tāpat ietekmējušas ražu, arī šoziem, iespējams, var turpināties un atnākt ar barga kailsala periodiem. Ķiploku raža īpaši apdraudēta ir tad, ja tos iestāda sausā augsnē, rudens ir sauss un līdz kailsalam mitrums nepalielinās. Mitrums diemžēl ir noteicošs faktors ķiploku kvalitatīvai raža, un tā trūkums var pavājināt stādījumu izturību.

Oktobra otrajā pusē gaidāmais lietus var sarežģīt stādīšanu smagākās augsnēs. Stādīšana ar rokām varētu kavēties aptuveni nedēļu, ne ilgāk. Svarīgi ievērot dēstīšanas dziļumu atkarībā no daiviņu izmēra – lielākās stāda 10 – 12 centimetru dziļumā, mazākās – 8 – 10 centimetru dziļumā. Vieglākā augsnē stāda dziļāk, bet smagākā – seklāk. Ja stādījumu mulčē, dziļumu samazina par vienu diviem centimetriem.

Ar jaunības aizrautību
Labs padoms ir zelta vērts, taču, kā liecina prakse, vienos un tajos pašos apstākļos kādam saimniekam ir laba raža, bet citam neveicas. Lielākā māksla ir uzminēt dabas uzdotās mīklas, kas nekad neatkārtojas.

Lai to izzinātu, «Bauskas Dzīve» devās pie viena no pieredzējušākajiem ķiploku audzētājiem Nikolaja Maikūna Vecsaules «Meistaros», kam izveidojusies veiksmīga sadarbība ar LLKC Bauskas biroja speciālistiem. Atbildot uz jautājumu, cik ilgi viņš nodarbojas ar ķiplokiem, Nikolajs smaida un teic: «Kopš tā laika, kad ravēju mammas dobes. Mani izbrīnīja, ka manis ravētais slikti auga. Biju neizpratnē, kāpēc tā. Izglītību turpināju Mežotnes lauksaimniecības skolā, apguvu agronoma specialitāti. Mums bija lieliski skolotāji, ja vien paši gribējām, no viņiem guvām ļoti daudz vērtīgas pieredzes un zināšanu.»

Nikolajs Maikūns nodarbojas ar šķirnes ķiploku audzēšanu un pavairošanu, kā arī konsultē par to īpatnībām klientus, kuri pie viņa iegādājas sēklu. Patlaban ciešāka sadarbība izveidojusies ar sešdesmit hektāru stādījumu īpašnieku Bauskas pusē. N. Maikūns pieļauj, ka tā ir lielākā ķiploku platība Latvijā. Pašlaik tiek precizēti sadarbības principi.

«Šoruden esmu iestādījis pushektāru dažādu šķirņu ķiploku. Mēģinu izprast to «uzvedību» mūsu klimatā. Veiksmes pamatā ir vairāki komponenti: šķirne, stādāmā materiāla lielums (daivas parasti kalibrē un sašķiro pēc lieluma), augsnes īpatnības un ķīmiskais sastāvs, mitrums, augu maiņa. Un vēl – lai tas, ko dari, tev pašam patīk un interesē,» azartiski un iedvesmojoši stāsta Nikolajs Maikūns, «mani lielražošana nesaista. Patīk rūpīgāk strādāt mazā platībā un, pētot šo kultūru, uzzināt ko jaunu, un par to stāstīt citiem.»

Reģiona šķirnes konkurētspējīgākas
N. Maikūns ar smaidu runā par to, ka esam izlutināti «ar smukumu». Ja gribam ēst dabisku uzturu, tad jāatceras, ka dārzenis drīkst būt šķībs un greizs, vērtība jau nemainās. «Skat, ko cilvēki dara, – nogriež saknīti līdz pašam ķiplokam, ēteriskās vielas izgaro, tas žūst un zaudē kā uztura, tā stādmateriāla kvalitāti, arī uzglabāt grūtāk, jo tas bojājas. Jāatstāj klāt mazas saknītes,» ieinteresēti runā Nikolajs. «Vairāk uzticos šķirnēm, kas ilgstoši pārbaudītas mūsu klimatā un nāk no Krievijas un Lietuvas. Tām lielāka ražība, tās izturīgākas arī ziemās. Francijas un Spānijas šķirnes Latvijas dabas apstākļiem nav tik piemērotas. Pašlaik lielas cerības lieku uz Ukrainas ‘Ļubašu’, strādāju ar ‘Guliveru’ u. c. Bet nekad nepievils Latvijā pazīstamā, ko esmu nosaucis par omīšu šķirni. To atvedu no Latgales, īsto nosaukumu, protams, neviens nezina. Ražība pat šīgada sausumā ļoti laba – astoņas tonnas no hektāra. Ne mazāk interesanti un vērtīgi ir vasaras ķiploki. Abiem svarīga pareiza žāvēšana labi vēdināmā vietā.»

Svarīgs katrs «sīkums»
N. Maikūns uzsver, ka liela nozīme ir augsnes pH līmenim. To vērts pārbaudīt pat mazdārziņos, jo mazumtirdzniecībā pieejams šķīdums tā noteikšanai. Mazās platībās grūti ievērot augu maiņu, bet augsnes skābumu var regulēt. Ķiplokam patīk pH 7 vai tuvu neitrālam – ap 6,5. Bet organisko mēslojumu Nikolajs iesaka ķiploku zemē iestrādāt gadu iepriekš. Labi der trūdmēsli un lapukoku krāsns pelni. Komplekso mēslojumu vajag tādu, kur kālijs ir sulfātu formā.

Nikolajs Maikūns apsaimnieko desmit hektārus zemes un uzver, ka augu maiņai ir liela nozīme ražības uzlabošanā. Viņš plāno, ka tajā pašā vietā ķiplokus otrreiz stādīs pēc septiņiem gadiem, sīpolus – pēc četriem. Saimnieks uzskata, ka daba pati daudz ko sakārto, tikai tas jāatļauj. «Meistaros» audzē arī zirņus, slotu pupiņas, graudaugus u. c.

«Tomēr augsnē tik un tā rodas un vairojas slimības, piemēram, ķiploku fuzerioze. Pašlaik strādājam ar jaunu preparātu «Mycostop» . Ja augsnes dezinfekcijai izsmidzināšanas metode derēs, tas būtu ieguvums,» pauž Nikolajs.

Ķiploku audzēšanas entuziasts vecsaulietis Nikolajs Maikūns pārliecināts, ka nozarei Latvijā ir perspektīvas, jo pašlaik te saražo tikai ap 50% no esošā patēriņa. Ir labas eksporta izredzes. Par Latvijā audzēto ķiploku šķirnēm ļoti interesējoties Skandināvijas valstīs, īpaši norvēģi, arī kaimiņi igauņi.

Jaunais, bet ar vērtīgu pieredzi
Jānis Veide Vecumniekos ar ķiploku audzēšanu nodarbojas tikai trešo gadu, bet ātri kļuvis pazīstams, jo stādmateriāla gribētāju netrūkst. Arī atrašanās Vecumnieku centrā daudzus mudina iegādāties ķiplokus pie Jāņa. Jaunais zemnieks iesaistījies divos projektos. Tas palīdzējis iegādāties traktoru, tagad plānots sagādāt sīko inventāru.

Iesācis ar pushektāra stādījumiem, bet plānos ir kopt četrus hektārus. Pagājušais gads arī Jānim Veidem nav bijis tik veiksmīgs, kā gribētos. Divarpus hektārus neapliesi, tāpēc sausuma ietekmē raža krietni mazāka. Saimniecība piedāvā pārtikas ķiplokus «Elvi» veikalu tīklam. Pašlaik raža jau gozējas tīklotos maisos saulītē. Galvenā šķirne ir ‘Ļubaša’. Zeme galvenokārt tiek nomāta, lai varētu īstenot augu maiņu.

«Arī sēklas materiālu cenšamies mainīt. Tas palīdz izvairīties no slimībām, varam piedāvāt otro ataudzējumu. Šogad daudzi jaunie zemnieki brauc konsultēties, labprāt stāstu, ko esmu apguvis un sapratis. Nākotnē jādomā par kooperāciju, lai varētu labāk konkurēt Eiropas tirgū. Ar ķiplokiem daudz roku darba, algota darbaspēka nav un nav jau arī, ko paņemt. Mums te vienīgi «nakts maiņas»... Kaimiņam novāca platību, kurā bija sastādīti ap septiņsimt kilogramu. Viņš otrreiz vairs nesaņēmās tos audzēt,» stāsta Jānis. Pagaidām, tāpat kā kolēģis Vecsaulē, arī viņš iztiek ar ģimenes spēkiem. Laukos nekā stiprāka nav.

UZZIŅAI

Baltijas Ķiploku audzētāju biedrība (Baltic Garlic Growers Association, BGGA) ir dibināta 2011. gadā , lai apvienotu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ķiploku audzētājus biedrībā , lai gūtu pieredzes apmaiņu, informētu par jaunām audzēšanas tehnoloģijām un metodēm, stādmateriāla daudzveidību. Pašlaik asociācijā ir ap 50 biedru, neliels skaits no Lietuvas un Igaunijas.

Biedrības pamatuzdevums ir palīdzēt aizpildīt Baltijas tirgus brīvo nišu ar vietējiem produktiem, popularizēt tos iedzīvotāju vidū, radīt konkurenci ievestajiem ķiplokiem un pierādīt, ka pašu audzētie ķiploki ir ar lielāku uzturvērtību, vitamīniem un tie ir piemērotāki mūsu klimatiskajos apstākļos dzīvojošiem cilvēkiem.

Avots: www.bgga.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Veselības eliksīrs – ķiploks

Kategorijas