Atklāj senvēstures iespējamo versiju

2018. gada 19. oktobris 00:00

Vecumnieku novada Valles pagasta rakstnieces Ginas Viegliņas-Vallietes jaunāko daiļdarbu «Valdnieka Nameja meita» jau var iegādāties vairākos grāmatu veikalos. Apgādā «Jumava» klajā laistais romāns ir autores veltījums «savai Latvijai simt gadu jubilejā».

G. Viegliņa-Valliete smej, ka pati savu jaunāko grāmatu – jau desmito romānu – vēl neesot dabūjusi, taču draudzene dziedātāja Tonija Dombrovska to sākusi lasīt un paudusi sajūsmu gan par vieglo valodu, gan aizraujošo saturu.

«Romānā darbība risinās no 13. gadsimta beigām līdz 14. gadsimta vidum. Šim vēstures posmam pievērsos divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, vēlējos izprast zemgaļu sadalīšanos un pazušanu, jo viena daļa tika aizdzīta uz Kurzemi, citi – uz Vidzemi, vēl kādi – uz Lietuvas dižkunigaitiju jeb lielkņazisti. Otrkārt, nekad nav rakstīts par šīs baltu tautas sievietēm. Zemgalietes, sēlietes, kursietes jāja uz zirgiem – tas zināms no Indriķa hronikas, taču viņas arī karoja gan Zemgalē, gan Lietuvas dižkunigaitijā kopā ar lietuviešiem un aizjāja pat līdz Prūsijai. Ar izdomātā tēla – valdnieka Nameja meitas Gunas – iesaistīšanu kaujās centos parādīt senvēsturi,» romāna ideju atklāj
G. Viegliņa-Valliete. Viņa piekrīt daiļdarba recenzentes, rakstnieces Evas Mārtužas apzīmējumam, ka «Valdnieka Nameja meita» ir senvēstures iespējamā versija.

Jaunākais daiļdarbs tapis apmēram divu gadu laikā. Pirms tam autore strādājusi pie biogrāfiskā romāna «Rainis un viņa mātes» izdošanas, kas klajā nāca 2017. gada vasarā un svinīgi tika prezentēts Bārbeles tautas namā. Vai tiks rīkoti arī «Valdnieka Nameja meitas» atvēršanas svētki? «Būtu pārāk «sālīti» tik bieži atzīmēt grāmatu izdošanu,» «Bauskas Dzīvi» ar atbildi pārsteidz G. Viegliņa-Valliete. Izrādās, 15. novembrī Vecumniekos iecerēts atvērt viņas, Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu un pedagoģes Andas Sproģes kopīgi radīto grāmatu «Vecumnieku ļaudis», kas veltīta Latvijas simtgadei. Tad pie reizes varēšot viņu sveikt arī ar nule klajā nākušā romāna «laišanu tautās».

««Vecumnieku ļaudis» – tā ir Andas Sproģes ideja. Viņa šai grāmatai gleznoja vāku, veidoja vairākas ilustrācijas, bērni zīmēja, bet es rakstīju,» par iesaistīšanos projektā stāsta tekstu autore. Viņa uzsver, ka vēsturiski izzinošais izdevums, kas nāks klajā apgādā «Jumava», būs saistošs ceļojums laikā dažāda vecuma skolēniem, tas sniegs noderīgu informāciju par Vecumnieku novada izcilākajām personībām.
Pašlaik G. Viegliņa-Valliete gatavo referātu par votiem, jo 3. novembrī Bauskas pilī norisināsies starptautiska konference, kurā viņa uzaicināta sniegt priekšlasījumu. Novārtā nav atstāta arī literārā darbība – ik pa laikam top kāds dzejolis un stāsts; talantīgajai un ražīgajai rakstniecei netrūkst ideju un iestrāžu, ko īstenot.

G. Viegliņa-Valliete ir «Jumavas» daudzveidīgākā autore. Apgādā izdotas vairākas viņas bērnu grāmatas, piemēram, «Gaidot Ziemassvētkus», «Rūķa Pipariņa vasara», dzejoļu krājumi «Ziedu pļavā», «Saule plaukstās», kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas apliecinājums «Pa votu un sēļu pēdām Zemgalē no 15. līdz 20. gadsimtam», romāni «Ar zobenu un mīlestību», «Atradene un eņģelis», «Dievs, piedod!» u. c.

2015. gadā G. Viegliņa-Valliete saņēma pašvaldības apbalvojumu «Vecumnieku novada Gada cilvēks». Tas piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu kultūras un izglītības jomā, vēstures atspoguļošanā, veicinot Vecumnieku novada pazīstamību.

Romānu «Valdnieka Nameja meita» vērtē rakstniece Eva Mārtuža:
«Romānā varone Guna sastop un ar gudru prātu un mīlestības pilnu dvēseli izdzīvo trīs savas dzīves lielās mīlestības – vecākus, jaunības pirmo mīlu un sievas kārtā esošo. Te mīlestība ir klusa, tā atveras labajam, pieņem likteņa lemto, tā ir pazemīgi daiļa, tik vienkārši daiļa, kā balts margrietiņas zieds tā zied pļavā un ir pateicīga saulei, zemei, kājām, kuras to nesamin, rokām, kuras to saudzē, sirdij, kura saprot sievietes sirdi.

Tēva gudrības un maiguma skola, pirmo jūtu aizrautības un šķiršanās mācība, apprecētā vīrieša mīlestība šajā romānā atklāj vispārcilvēciskus attiecību aspektus un sievietes atraušanos no savas tautas saknēm. Sievietes, karaļa meitas ieplūšana citā kultūrā ir ļoti būtiska galvenās varones tēla pamatā.
Autore nav saldi romantiskas stīgas vijēja, Gina Viegliņa-Valliete uzbur skarbu realitātes versiju, jo romānā valdnieka meita Guna kļūst par Annu Mariju fon Fitinghofu.

Tāda ir dzīve, tāda ir mūsu senvēstures iespējamā versija, kas iegūst jaunu dimensiju arī 2018. gadā skatītāju vērtējumam nodotās mākslas filmas «Nameja gredzens» kontekstā.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Atklāj senvēstures iespējamo versiju

Kategorijas