Paaudžu maiņa veselības aprūpē notiek pamazām

2018. gada 16. oktobris 00:00

Kāds Hipokrāta zvērestu devušais mediķis, sasniedzot pensijas gadus, devies pelnītā atpūtā, kāds cits vēl strādā cienījamā vecumā, daudzi savus pacientus kopj jau «debesu klīnikās», taču nav neviena jaunā kaluma ģimenes daktera. Visas slēgtās prakses ir sadalītas Bauskas novadā esošajiem 16 ģimenes ārstiem.

Piesaista ar bonusu
Nacionālā veselības dienesta pārstāve Tanita Tamme atklāja, ka Bauskas novada ģimenes ārstu vidējais vecums ir 59,7 gadi. Pensijas gadus sasnieguši seši mediķi, visus izvirzītos desmit kvalitātes kritērijus spējis izpildīt viens ģimenes ārsts. Arī deviņi kritēriji bijuši pa spēkam tikai vienam saimes mediķim, astoņi – trijiem, tikpat spējuši īstenot septiņas izvirzītās prasības, seši ģimenes ārsti nodrošinājuši piecu, bet divi – trīs kvalitātes kritēriju izpildi.

Iedzīvotāji nereti sūdzas, ka pie daktera nav iespējams nokļūt milzīgo rindu dēļ. Primārās veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanai sava loma ir arī pašvaldībai. Bauskas vietvara ir izvērtējusi izveidojušos situāciju un radusi risinājumu, piešķirot stipendiju jaunajiem mediķiem, kas būtu gatavi pēc studijām strādāt Bauskā. Jaunie «stipendiāti» – pirmā gada rezidenti Jānis Kangars, Liene Rituma un otrā gada rezidenti Antra Bušmane un Toms Ķēdis – šomēnes tika aicināti uz tikšanos ar domes priekšsēdētāju Arnoldu Jātnieku, sarunā piedalījās arī SIA «Bauskas slimnīca» valdes locekle Mirdza Brazovska, SIA «Zemgales mutes veselības centrs» valdes locekle Mirdza Lazda un pašvaldības sociālo, izglītības un kultūras lietu komitejas priekšsēdētāja Karina Andreika.

M. Brazovska ir gandarīta, ka vairāku gadu darbs ir rezultējies un pašvaldība tuvākā nākotnē var rēķināties ar četriem jauniem speciālistiem. «Ir jānāk jaunai maiņai,» pārliecināta slimnīcas vadītāja. Viņa cer, ka kopā ar esošajiem Bauskas ārstiem tiks izveidots jauns, stabils kodols.

Strādās koppraksē
Ģimenes medicīnu izvēlējušies trīs studenti – J. Kangars, L. Rituma un T. Ķēdis, savukārt A. Bušmane nosliekusies par labu dermatoveneroloģijai. M. Brazovska prezentēja inovatīvu pieeju, ko plānots īstenot Bauskā. Piesaistot Eiropas fondu naudu, bijušās Bauskas zobārstniecības telpās tiktu veidots primārās aprūpes veselības centrs.

«Tā nebūs parasta ārstu kopprakse, bet jauna, kvalitatīva pieeja pacientu aprūpē. Primārās aprūpes centrs būs atvērts 12 stundas dienā, katrs ārsts strādās četras stundas, viņi būs tiesīgi cits cita pacientus pieņemt kā īslaicīgos slimniekus. Plānveidā, protams, sirdzējiem jāparedz veids, kā nokļūt pie sava ģimenes daktera. Taču dzīve ievieš korekcijas, piemēram, piektdienas vakarā, sākoties problēmām, nezinot, ko iesākt, kur palikt, kur dabūt recepti, kur darba nespējas lapu, šeit būs variants,» iecerētās iestādes darbu ieskicē M. Brazovska. Viņa skaidro, ka vēl par šo jauninājumu paredzēts runāt Veselības ministrijā, taču pašvaldības atbalsts ir saņemts, arī ministrija iniciatīvu akceptējusi.

M. Brazovska medicīnas studentus aicināja neaprobežoties tikai ar primāro aprūpi, bet izvēlēties vēl kādu papildu specialitāti. J. Kangars jau ir apguvis fizioterapiju un varēs darboties rehabilitācijā, A. Bušmane ir specializējusies estētiskajā dermatoloģijā un papildus varētu izglītoties ultrasonogrāfisko izmeklējumu sniegšanā, Lienei Ritumai tā varētu būt kardioloģija ar kardiālām izmeklēšanas metodēm, Tomam vēl par šīm niansēm jālemj. Tā kā no nākamā gada 1. aprīļa Bauskas slimnīcā vairs nebūs steidzamās medicīniskās palīdzības punkta, bet darbosies uzņemšanas nodaļa, M. Brazovska uzskata, ka katram ģimenes ārstam ir jādežurē arī šajā vietā, saskaroties ar visām akūtajām situācijām, iekustinot medicīnisko domāšanu un ļaujot strādāt pilnvērtīgāk.

Ģimenes ārstu rezidentūra ilgst trīs gadus. Baušķenieki visātrāk varētu sagaidīt Tomu Ķēdi un Antru Bušmani, pēc gada arī pārējos mediķus. Plānots, ka Antra Bušmane stāsies dakteres Rutas Stelmakas vietā un pacientus pieņems Bauskas poliklīnikā.

«Šī būs tā inteliģences daļiņa, kurai vajadzētu veidot sabiedrību, palīdzēt celt latiņu augstāk ar cieņu,» teic M. Brazovska un ir pārliecināta, ka rindas pie ģimenes ārstiem nedaudz mazināsies un plūsma izlīdzināsies.

Pozitīvs un ātrs rezultāts
No jauno ārstu saimes tikai viena ir baušķeniece – topošā ādas ārste (dermatoveneroloģe) Antra Bušmane. Viņa šeit dzimusi, augusi, skolojusies, pašlaik gan dzīvo Mārupē, taču neredz šķēršļus, lai attālumu pārvarētu automašīnā vai arī pēc nepieciešamības pārceltos uz dzīvi Bauskā. Antra atzina, ka pašvaldības piešķirtā ikmēneša stipendija vienas minimālās mēnešalgas apmērā ir pietiekami liels atbalsts gan dārgo studiju apmaksai – trīs tūkstoši eiro gadā –, gan citām vajadzībām.

Sākotnēji Antra mācījusies par medicīnas māsu, bet sapratusi, ka vēlas padziļināti izglītoties dermatoloģijā. «Šajā jomā jūtams tūlītējs rezultāts. Veiksmīgi palīdzot, redzam pozitīvas emocijas un no šī neviltotā prieka iedvesmojamies arī paši,» teic A. Bušmane. Viņa jau pēc gada sertificēta ārsta uzraudzībā ar ādas kaitēm sirgstošos varēs pieņemt Bauskas poliklīnikā. Jautājot par estētisko dermatoloģiju, kas vairāk varētu interesēt daiļā dzimuma pārstāves, Antra vēl atturējās minēt prognozes par privātprakses atvēršanu Bauskā. Mērķis pagaidām esot vispārējā dermatoloģija. Viņa bieži dzirdējusi, ka vietējie dodas pie speciālistiem Rīgā, tālab arī vēlējusies palīdzēt ļaudīm reģionā, lai iespējami tuvāk mājām varētu saņemt pilnvērtīgu konsultāciju un ārstēšanu.

Nobriest kā personība
Toms Ķēdis nāk no Liepājas puses, patlaban dzīvo un strādā neatliekamās palīdzības dienestā Siguldā, dodas uz studijām Rīgā. Bauskā senā pagātnē ciemojies pie radiem un uzskata, ka šī būs laba vieta, ar kuru saistīt nākotni. Tomam izvēlēties ārstniecības studijas nav bijis grūti, bijusi pārliecība par aizraujošo, kas atklājies arī mācību procesā. «Studiju beigās sapratu, ka neviena joma sirdī nav tik ļoti iekritusi. Likās, ka tā būs pediatrija vai ģimenes medicīna, tādēļ kādu laiku biju izšķiršanās priekšā, tāpēc vienu gadu izlaidu. Pauzītē nobriedu pats kā personība un sapratu, ko vēlos turpmāk darīt. Ļāvos izaicinājumam, sāku darbu ātrajā palīdzībā. Tas bija labs sākums pirms rezidentūras posma. Tā kā pediatrija ir arī daļa no ģimenes medicīnas, izšķīros par pēdējo,» stāsta T. Ķēdis.

Izvēlas dinamiskāku medicīnu
Liene Rituma ir olainiete, par labu medicīnai nosliekusies jau septītajā klasē. Liene gadu dzīvo Bauskā, kur īrē mitekli. Meklējot dzīvokli iegādei, nonākusi strupceļā, viņasprāt, piedāvājums ir minimāls, bet cenas neadekvātas. Nekustamais īpašums Bauskā maksājot līdzīgi kā Pierīgā. Viņa cer, ka pašvaldība palīdzēs atrisināt mājokļa problēmu.

Liene strādā ģimenes ārsta praksē Jelgavā, Bauskā pilnvērtīgas rezidentu mācības netiek nodrošinātas. Atklāsme par ģimenes medicīnu viņai nākusi pēdējā brīdī. Liene nav gribējusi visu mūžu veikt vienas un tās pašas darbības, tāpēc nospriedusi, ka ģimenes medicīna būs dinamiskāka. Viņa cer, ka varēs strādāt M. Brazovskas pieteiktajā primārās veselības aprūpes centrā. Liene min, ka arī valsts pieeja jauno speciālistu kalvei esot plānveida, ierēdņus neapmierina, ka tomēr daudzi paliek Rīgā, tālab rezidentūrā speciālistu vietu skaits ir gana ierobežots. Piemēram, plastisko ķirurgu citus gadus nav bijis, šogad tāds ir viens. «Piespiedu kārtā ārstus vairs nekur nenosūta, taču mediķus ārpus galvaspilsētas mēģina izvilināt ar dažādiem bonusiem. Rīgā ar pašvaldības atbalstu koppraksi izveidot nebūtu iespējams, daudz resursu nāktos ieguldīt pašiem. Bauskas vietvaras rīcība ir apsveicama,» vērtē L. Rituma un pieļauj, ka pēc pusotra gada varētu sākt strādāt baušķenieku labā.

Jāņa Kangara dzimtā puse ir Pļaviņas. Tur topošais ģimenes ārsts nevēlas atgriezties, jo Daugavas krastā celtais miests ir tālu no Rīgas, kā arī iedzīvotāju skaits strauji sarūk. Bauska esot daudz perspektīvāka. 18 gadu vecumā Jānis nav īsti zinājis, ko izvēlēties, nekas konkrēts nav saistījis. Mamma ir mediķe, tālab, saglabājot pēctecību, sācis ceļu medicīnas nozarē. Fizioterapiju mācījies četrus gadus, tad sekojuši seši gadi medicīnā, tagad trīs gadi rezidentūrā. Sevi saskatījis ģimenes medicīnā, jo esot interesantāk, kā pats smej – vairāk jādomā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Paaudžu maiņa veselības aprūpē notiek pamazām

Kategorijas