Ieskats pagātnē pirms 90 gadiem

AGNIJA LESNIČENOKA, Bauskas muzeja speciāliste

2018. gada 16. oktobris 00:00

Reizi četros gados, oktobra pirmajā sestdienā, ir Latvijas parlamenta jeb Saeimas vēlēšanas. Pavisam nesen, 6. oktobrī, tika vēlēta 13. Saeima, taču šoreiz ielūkosimies 90 gadu senā pagātnē, kad risinājās 3. Saeimas vēlēšanas. Tolaik Saeimas sasaukums bija uz trim gadiem, nevis četriem, kā tas ir tagad, bija arī cita kārtība, lai partijas varētu iesniegt kandidātu sarakstus. 3. Saeimas vēlēšanās tika iesniegti 43 partiju un vēlētāju grupu deputātu kandidātu saraksti.

Drošības nauda – 1000 latu
Kandidātu sarakstu skaits 20. gadsimta 20. gadu sākumā strauji palielinājās, jo spēkā esošais Vēlēšanu likums neparedzēja nekādus noteikumus, kas apgrūtinātu to iesniegšanu. Vienīgais nosacījums pirmajās un otrajās Saeimas vēlēšanās – iesniegtajam kandidātu sarakstam vajadzēja 100 parakstu, kurus, kā prakse rādīja, bez sevišķām grūtībām varēja dabūt arī tie, par kuriem vēlēšanās bija tikai daži desmiti balsu.

Satversmes sapulces vēlēšanās 1920. gadā bija iesniegti 57 kandidātu saraksti, 1. Saeimas vēlēšanās 1922. gadā – 88 saraksti,
2. Saeimas vēlēšanās 1925. gadā – 141 saraksts. 1. Saeimas vēlēšanās bez mandātiem palika 43 sarakstu deputātu kandidāti, 2. Saeimas vēlēšanās – 93.

Ja neko nemainītu, 3. Saeimas vēlēšanās būtu ap 200 kandidātu listes. Tam būtu nepieciešami ievērojami valsts un pašvaldību līdzekļi, iedzīvotājiem nebūtu viegli orientēties sarakstu «plūdos» un vēlēšanas būtu diezgan komiskas. Tāpēc izskanēja priekšlikums samazināt sarakstu skaitu. Lielāko daļu, īpaši radikālākos, Saeimas Publisko tiesību komisija noraidīja. Vēlēšanu likums tika papildināts ar prasību kandidātu iesniedzējiem iemaksāt 1000 latu drošības naudu. Ja no saraksta kaut vienā apgabalā bija ievēlēts kāds deputāts, šo summu atmaksāja. Ja no saraksta neviens netika ievēlēts, drošības naudu ieskaitīja valsts budžetā. Mērķis bija panākt to, lai neiesniedz sarakstus, par kuriem jau pirms vēlēšanām zināms, ka neiegūs nevienu mandātu. 3. Saeimas vēlēšanās neviena mandāta nebija tikai 16 kandidātu sarakstiem. Valsts tādējādi ieguva vairākus tūkstošus latu, ar ko sedza aptuveni trīs ceturtdaļas izdevumu, kuri valstij bija radušies šo sarakstu dēļ.

«Nevienu balsi sīkajām partijām!»
Pirms 3. Saeimas vēlēšanām iedzīvotāji aktīvi sprieda, kas uz trim gadiem Latvijā valdīs: Zemnieku savienība kopā ar pārējiem pilsoņiem vai sociāldemokrāti kopā ar vēl kreisākiem sociālistiem, pussociālistiem un citiem šaubīgiem līdzskrējējiem.

Bauskas apriņķī tika nodota 21 481 balss, Bauskas pilsētā – 3033 balsis. Cīņa bija sīva. Zemnieku savienības saukļi «Nevienu balsi sarkanajiem!», «Nevienu balsi sīkajām partijām!», «Visas balsis zemnieku sarakstam Nr. 8!» un kandidāti – Kārlis Ulmanis, Ādolfs Klīve, Jānis Balodis, Arnolds Spekke, Alberts Kviesis, Augusts Briedis, Hugo Celmiņš u. c. – ieguva Bauskas apriņķa vēlētāju balsu pārsvaru.

Valstī uzvarēja Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija. Par šo partiju Latvijā kopumā tika nodotas 226 340 balsis, otrajā vietā atstājot Zemnieku savienību ar 139 173 balsīm. Bauskas apriņķī pirmais trijnieks veidojās pavisam atšķirīgs: pirmo vietu ieguva Latviešu zemnieku savienība (6506 balsis), otro – Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (5707), trešo – Kristīgo zemnieku un katoļu partija (1528 balsis). Vismazāk balsu – 46 – Bauskas apriņķī bija Apvienoto lietuviešu un krievu sarakstam.

Valsts labklājība pašu rokās
Vēlētāju aktivitāte 20. gadsimta 20. gados bija diezgan liela. Satversmes sapulces vēlēšanās piedalījās 84% balsstiesīgo iedzīvotāju, 1. Saeimas vēlēšanās – 82%, 2. Saeimas vēlēšanās – 74%. Sabiedrība tika aktīvi iedvesmota un motivēta balsot, arī Bauskā un tās apriņķī.

Pirms 1928. gada 3. Saeimas vēlēšanām tika izplatīts aicinājums: «Ar Latvijas valsts tapšanu mēs esam ieguvuši tiesības, kādas ir karaļiem un ministriem, – likumdošanas tiesības. Tā kā tauta ir liela un visi nevar vienā vietā sapulcēties, lai apspriestu un izdotu likumus, tad tiek izvēlēti tautas pārstāvji. Šeit katra balss mūsu pusē, un taisni arī jūsējā ir vissvarīgākā. Nebalsošana, mājās palikšana stiprina pretinieku un ir tas pats, kas atstāt nākamos trīs gados valsts valdību un vadību to rokās, kuru uzskati par valsti, par tēvu zemi ir pretēji mūsējiem un mums nepieņemami. Vēlēšanās jāpiedalās un katram jāiet nobalsot ne tikai tādēļ vien, ka partija sauc un aicina, bet arī tādēļ, ka uz to mudina modrība par tautas, tēvijas un valsts stāvokli un labklājību. Nebalsot nozīmē atteikties no savām pilsoņu tiesībām un priekšrocībām veidot un vadīt tautas un valsts dzīvi un likteni, nozīmē atstāt šo augstāko pilsoņu uzdevumu citu rokās, nozīmē palikt par vienaldzīgu skatītāju un nebūt vairs dedzīgam un sirsnīgam darba darītājam. Tas nevar būt un nebūs jūsu ceļš! Nepiedodama noziedzība pret sevi un līdzpilsoņiem ir, ja mēs no vēlēšanām atturamies.»

UZZIŅAI

Latvijas Republikas 3. Saeimas vēlēšanas

notika 1928. gada 6. un 7. oktobrī;

tajās piedalījās 937 968 jeb 79,3 procenti balsstiesīgo pilsoņu;

tika iesniegti 43 partiju un vēlētāju grupu deputātu kandidātu saraksti, pārstāvniecību parlamentā ieguva 27 saraksti;

uz 100 mandātiem reflektēja 1877 kandidāti, no 19 kandidātiem tikai viens varēja iegūt mandātu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ieskats pagātnē pirms 90 gadiem

Kategorijas