Ar daudzreiz pret vienreiz

Lielbritānijā ik dienu tiek izmesti aptuveni septiņi miljoni
vienreizlietojamo kafijas krūžu, gadā tie ir 2,5 miljardi. Latvijā gan
statistiku par šādu krūžu izmantošanu neizdevās atrast. Jāatzīst, ka
tikai pēdējos gados arī mūsu valstī vairāk izskan aicinājums savos
ikdienas ieradumos atteikties no dzērieniem vienreizlietojamajās krūzēs
un ņemt līdzi savu krūzīti vai dzērienus baudīt uz vietas kafejnīcās vai
mājās. Lielākoties šo krūžu izmantotāji iedalāmi divās grupās. Vieni
domā – tās taču ir no papīra un nekādu ļaunumu videi nenodara, otri
nojauš, ka šīs krūzes nav tas labākais trauks, kurā iegādāties
dzērienus, bet nezina, kādēļ.
Papīrs ar plēves ieklājumu
Mānīgs
ir vienreizlietojamās krūzītes veidols – ārēji no papīra, bet dabā tā
tomēr tik ātri nesadalīsies. Tāpat tās visbiežāk netiek pieņemtas
otrreizējai pārstrādei.
Biedrības «Homo ecos» pārstāvis Artūrs
Jansons skaidro, ka lielākā problēma ir tā, ka vienreizējās kafijas
krūzes top no kompozītmateriāla – papīra un plēves ieklājuma iekšpusē,
kas sarežģī trauku iespējamo pārstrādi. Ārkārtīgi neliels procents no
izlietotajām krūzītēm tiek pārstrādāts, jo ir grūti šos divus materiālus
atdalīt. «Vēl viens mīnuss ir tas, ka krūzītēm parasti ir arī vāciņš.
Un tas ir no plastmasas,» piebilst A. Jansons.
Dažkārt videi
draudzīgi uzņēmumi saviem korporatīvajiem pasākumiem izvēlas krūzītes,
kas izgatavotas no papīra bez plēves ieklājuma. To pluss un arī mīnuss
ir tas, ka tās ātri sadalās. Krūzītē karstu dzērienu īpaši ilgi turēt
nevar, jo trauks šķidruma ietekmē pamazām izšķīst.
Lai arī pie
mums šī problēma vēl nav aktualizēta plašā mērogā, daudzviet pasaulē
pret lielo vienreizējo krūzīšu patēriņu sākta cīņa. Nereti lielajos
sabiedriskajos pasākumos tiek piedāvāts krūzīšu depozīts. Iegādājoties
dzērienu vairākkārt izmantojamā krūzē, tiek iemaksāts depozīts, trauku
pēc tam tirgotājam iespējams atdot atpakaļ, atgūstot savu naudu. Līdzīgi
tas notiek dažādos Ziemassvētku tirdziņos ar karstvīnu – savu krūzīti
var iegādāties, piemaksājot kādu eiro, un pēc tam piepildīt no jauna,
cik reižu vien nepieciešams.
Trauku depozīts vairākkārt
izmantots dažādos festivālos arī kaimiņvalstī Igaunijā. Pie mums lielāka
mēroga pasākumos šāds paņēmiens vēl nav īpaši izplatīts.
Savukārt
maijā «BBC» ziņoja, ka Skotijas valdības ēkās no jūnija karstos
dzērienus varēs nopirkt tikai vairākas reizes lietojamās krūzēs, tā
turpmāk cerot izvairīties no aptuveni 450 000 papīra krūzīšu izmešanas
katru gadu. Jau iepriekš Skotijas parlaments savās kafejnīcās aizliedzis
plastmasas salmiņus.
Paradumu maiņa
Nu jau arī Latvijā
sabiedrība tiek mudināta biežāk izvēlēties vairākkārt izmantojamus
traukus, tomēr, lai šis ierosinājums jūtami iedzīvotos, nepieciešams
laiks. Savus paradumus nav nemaz tik viegli mainīt, turklāt, nejūtot
uzreiz redzamu ieguvumu, saņemties ir grūti. Te labs pamudinājums var
būt ietaupījums. Nu jau gana daudzas lielākas un mazākas kafejnīcas
piedāvā atlaidi dzērieniem, ja tie tiek iepildīti daudzkārt lietojamā
krūzē.
Šajā vasarā nelielajām tirgotavām pievienojās arī
degvielas uzpildes tīkls «Cirkle K», kas augustā sāka piedāvāt klientiem
iespēju ar atlaidi nopirkt kafiju, tēju un citus uz vietas
pagatavojamos karstos dzērienus savās termokrūzēs.
««Circle K
Latvia» ir viens no lielākajiem kafijas mazumtirgotājiem līdzņemšanai,
un mums rūp vides ilgtspēja un pārdomāta dabas resursu izmantošana.
Piedāvājums iegādāties karstos dzērienus savā termokrūzē ir daļa no
videi draudzīgas uzņēmējdarbības prakses. Ar šo iniciatīvu vēlamies
ilgtermiņā veicināt sabiedrības paradumu maiņu un mazināt ikdienā radīto
atkritumu daudzumu un to nonākšanu vidē. Piedāvājot desmit procentu
atlaidi savā krūzē iegādātajam dzērienam, vēlamies atbalstīt cilvēkus,
kuri savā dzīvesveidā jau ievieš paradumus, lai samazinātu atkritumu
daudzumu, kā arī mudināt mainīties tos, kuri šo domu vēl tikai apsver.
Līdz šim esam draudzīgas uzņēmējdarbības praksi īstenojuši dažādos
veidos. Piemēram, lai iespējami samazinātu ietekmi uz vidi, 2009. gadā
uzņēmums atteicās no bezmaksas plastmasas maisiņiem. Mūsu piedāvātās
privātās preču zīmes vienreizlietojamās krūzītes un to vāciņi sastāv no
pārstrādājamiem materiāliem, savukārt sviestmaižu iepakojums veidots no
materiāla, kas pilnībā sadalās vidē. Atbalstot ilgtspējīgas
lauksaimniecības principus, «Circle K» tīklā kopš 2017. gada tiek
izmantotas UTZ sertificētas kafijas pupiņas. Tas nozīmē, ka sertificētie
piegādātāji ievēro stingras prasības, lai cīnītos ar lietusmežu
izciršanu, klimata pārmaiņām, nabadzību un sociālo nevienlīdzību,»
uzņēmuma nostāju raksturo «Circle K Latvia» kafijas un ātro uzkodu
kategorijas vadītājs Andris Pelīte.
Vērtējot jaunievedumu, viņš
atzīst: «Klienti ziņu par iespēju iegādāties mūsu karstos dzērienus savā
krūzē uzņēma ar prieku un apsveica par zaļo iniciatīvu. Lai arī
dzērienus šādi var nopirkt tikai divus mēnešus, pirmie pārdošanas
rezultāti rāda, ka klienti aktīvi izmanto šo iespēju un karsto dzērienu
tirdzniecības apmērs savā krūzē ir ar izteikti augošu dinamiku. Mēs
negaidām ātrus rezultātus, tomēr ceram, ka tuvākajos divos trijos gados
karsto dzērienu tirdzniecība vairākkārt izmantojamos traukos varētu
sasniegt desmit procentu no kopējā tirdzniecības apjoma.»
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»