Jaunumi Bauskas vēsturiskajā vidē

2018. gada 9. oktobris 00:00

Bauskas muzejs piektdien, 5. oktobrī, kopā ar speciālistiem un interesentiem atklāja Bauskas vecpilsētā skaistāko renovēto ēku – muzeja pagalmā Kalna ielā 6a, kā arī tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) «Bauska» izstādi «Katram pašam savu tērpu».

Interesentiem tiek piedāvāta TLMS vadītājas Sanitas Behmanes-Baibakovas pirmā veidotā ekspozīcija viņas otrajā darba gadā šeit. Izstādes koncepcija ir citāda nekā līdz šim iekārtotās, sacīja Bauskas muzeja direktore Baiba Šulce.

Sanitas pirmā organizētā izstāde atklāta 45 gadus pēc TLMS «Bauska» pirmās izstādes, kas bijusi 1973. gadā. Vēsturiskos akcentus TLMS pusgadsimta garumā sākusi pētīt un apkopot Ieva Bronko-Pastore, daļa padarītā skatāma izveidotajās planšetēs «Bauska toreiz un tagad».

Pašu darināti, mantoti un pirkti
Cilvēki ir dažādi, mēs katrs esam īpašs, ar savu pieredzi, uzskatiem un vajadzībām. Katrs sev izvēlamies un valkājam arī citādus tērpus. Izstādē izliktie ģērbi ir studijas dalībniecēm piederoši, gan pašu darināti un mantoti, gan šūti un pirkti, jau vilkti un vēl nepabeigti… Skatāms, piemēram, līdz galam nesašūts krekls, lai apmeklētāji redz apģērba darināšanas procesu. Ir tautiskie brunči, kam visas ieloces sadiegtas, lai uzskatāmi parādītu, kā tie sagatavojami pirms tīrīšanas un gludināšanas, ekspozīciju raksturo Sanita Behmane-Baibakova.
Katra eksponētā tērpa īpašniecei ir arī savs stāsts. Studijas dalībniece, pilsētā savulaik labi zināmā friziermeistare Vanda Timpare izstādījusi Zemgales tautastērpu, kam brunčus pati audusi pagājušā gadsimta 70. gados, kad vēl tikai sākusi apmeklēt studiju un aušanas mākslu apguvusi no Mildas Skanes un Rasmas Saulājas. Un mācoties tikusi pie vissarežģītākā darba – zemgalietes rozīšu brunčus audusi ar velkamo ierīci. Ja meistare izvēlējusies audumu, kurā ir daudz raksta daļu, tad stellēm klāt vēl izmanto velkamo ierīci, kas palīdz izcilāt nīšu kārtas. Tolaik Vanda 30 centimetrus dienā tik spējusi tādējādi noaust. Brunči no īstas lauku vilnas – gruntīgi un smagi. Vandas villainei apaudus darinājusi meistare Aija Ozola. Apaudi ir celu tehnikā darināta apmale villaines malu stiprināšanai un rotāšanai. Tieši Zemgalei raksturīgas villaines ar celu apaudu. «Pati nekāda lielā rokdarbniece neesmu, tik stellēs sēžu. Esmu priecīga un lepna, ka manas villaines apaudi kā piemiņa dāvinājumā ir no Aijas. Tautiskos brunčus esmu saaudusi arī mazmeitām. Starp citu, viņām ļoti patika, kad es agrāk uzvilku tautastērpu,» stāsta Vanda.

Plecu lakats eksprezidentei
V. Timpare aizrautīgi un jauki raksturo studijas dalībnieces, viņa īpaši uzsver to, ka aušanas mākslas mantojums tiek uzturēts un attīstīts, jo iesaistās jaunas sievietes. Čakli strādājot dvīņumāsas Inguna Naika un Evija Šveca, nereti pat naktīs studijas telpā stellēs sēžot. Kopā ar Ingunas tautastērpu eksponēta interesanta villaine, kurai reljefais rūtiņu raksts ņemts no Zemgales plecu lakata. Rakstu abas ar māsu izdomājušas no lakata pārlikt villainē. Skatītāji un eksperti atzīst, ka šis ir labs un turpināms veids, kā attīstīt amata mantojumu, – ņemt kādu etnogrāfisku motīvu un tālāk to radoši apstrādāt, papildināt.

E. Šveca izstādījusi arī savu linu kleitiņu, kurai uz pleciem likts pašas austs lakats zilganos toņos. Evija šovasar Dziesmu svētku laikā strādājusi amatnieku tirdziņā Vērmaņdārzā, un tur šādu viņas austo lakatu nopirkusi Vaira Vīķe-Freiberga. «Freibergu pāris pienāca pie mana stenda, kungs Imants paņēma lakatu, uzlika kundzei uz pleciem. Vaira Vīķe-Freiberga pajautāja, vai labi izskatoties, vīrs apstiprināja un to iegādājās. Brīdis, ko atcerēšos,» piedzīvoto atminas Evija.

Apskatei izstādē eksponēts arī krieviņu tautastērps, kas no Vecumnieku novada šeit atvests, jo viena no tā darinātājām Dace Žuromska ir studijas «Bauska» dalībniece.

Ekspozīcija Bauskas muzejā aplūkojama līdz 11. novembrim.

Par Bauskas muzeja rīcībā esošo ēku Kalna ielā 6a un tās renovāciju «Bauskas Dzīves» 5. oktobra numurā jau bija plaša publikācija, tāpēc šoreiz tikai daži akcenti.

Nama renovējamo fasāžu arhitektoniski māksliniecisko izpēti ir veikusi mākslas zinātniece Ina Līne, viņa piektdien muzejā klātesošos īsi iepazīstināja ar veikumu, akcentējot šī darba nozīmi pilsētas dzīvē.

Teodoram Lodingam 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā piederējušais nams bija zirgu stallis, un tagad varam skatīt, ka savulaik pat staļļus būvēja tik skaistus, ka tie rotāja un joprojām rotā pilsētu. Kā izpētījusi I. Līne, būvprojekts tolaik šai ēkai sastāvējis no sešām lapām, tas ir labs salīdzinājums mūsdienu birokrātijas aspektā, ja zinām, cik tagad dokumentu saiņu nepieciešams.

Šīs skaistās ēkas fasāžu restaurācija nozīmīga arī ekonomiski, jo vairo tūristu interesi un viņu skaitu, papildina skatāmo un fotografējamo objektu klāstu Bauskā. Tūristi, protams, atstāj pilsētai naudu.

Ēkas renovācijas gaita un rezultāts pierāda, ka mums Bauskā ir kvalificēti būvnieki un amatnieki, kas var paši veikt restaurācijas darbus, tādējādi saglabājot un paaugstinot amatnieku meistarību. Kalna ielas 6.a nama fasādes renovēja Bauskas būvorganizācija SIA «Kvintets M». Tās valdes loceklis Ainārs Marinsks atklāj, ka renovācija un restaurācija, atšķirībā no ikdienas būvdarbiem, ir interesantāks, aizraujošāks darbs, kurā var daudz mācīties. Tomēr tas ir stipri darbietilpīgāks un lēnāks process, kur īpaša vērība jāvelta sīkumiem, detaļām. Pirmā pieredze un prakse renovācijā un restaurācijā SIA «Kvintets M» bijusi, strādājot kādā namā Rīgas vecpilsētā sadarbībā ar arhitektu Pēteri Blūmu. Tomēr ar ēku Bauskā bijis citādāk – piemēram, daudz metālkalumu. Tos pagatavojuši sadarbībā ar vietējiem kalējiem, kokgriezumus gan izpildījis meistars no Talsu puses.

Un visbeidzot – ir cerība, ka šīs skaistās ēkas fasāžu renovācija iedvesmos gan novada pašvaldību, gan vietējos iedzīvotājus turpināt vecpilsētas atjaunošanu un rūpes par to.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunumi Bauskas vēsturiskajā vidē

Kategorijas