Iedzīvotāji un politiķi vērtē vēlēšanu iznākumu

Sandra Danosa, Žanna Zālīte, Indra Vētra, Ruta Keiša un Uldis Varnevičs

2018. gada 10. oktobris 07:56

1236

Iedzīvotāji un politiķi vērtē vēlēšanu iznākumu

Rezultāti apmierina
Kristīne Maksimova šī gada Saeimas vēlēšanās startēja partijas «KPV LV» sarakstā. Viņa ir apmierināta ar vēlēšanu rezultātiem. «Partijas «KPV LV» izvirzīšanās otrajā vietā ir skaista uzvara. Esmu priecīga par Zemgales saraksta līderu Kaspara Ģirģena, Ralfa Nemiro un Jāņa Vitenberga kļūšanu par 13. Saeimas deputātiem.»

Apmierināti ar iznākumu ir Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātu kandidāti, lai arī Saeimā mūsu novadu pārstāvji nav iekļuvuši. «Sasniegto vērtēju kā ļoti labu rezultātu. Jārēķinās, ka sākām no nulles līmeņa Latvijas mērogā. Pateicoties kopīgam komandas darbam, esam sasnieguši trešo vietu,» pauž Inita Nagņibeda no Bauskas novada Īslīces pagasta.

«Esmu apmierināts ar vēlēšanu rezultātu, īpaši pievēršot uzmanību tam, ka Bauskā Jaunajai konservatīvajai partijai bija viens no augstākajiem Zemgales procentuālajiem novērtējumiem. Tas pierāda, ka cilvēki uzticas mums un arī man, jo Bauskas novadā man bija negaidīti labs rezultāts. Par spīti daudzajiem svītrojumiem Zemgalē, kas, manuprāt, bija saistīti ar manu krievvalodīgo uzvārdu, esmu gatavs pierādīt, ka vēlos darboties tikai nacionālās interesēs,» savu viedokli pauž Renārs Volkovs.

Uz pašvaldību rēķina?
Nacionālās apvienības (NA) «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK deputāta kandidāts Aivars Okmanis no Rundāles novada Svitenes uzskata, ka Zemgales vēlēšanu apgabalā NA pārstāvji paveikuši lielu darbu. «Rundāles novadā partija bija pirmajā vietā. Zemgalē bijām otrajā vietā. Savā reģionā nostrādājām labi. Mans personīgais rezultāts man nav svarīgs,» saka A. Okmanis.

Viņš uzskata, ka arī pašreizējā situācijā NA spēs realizēt savus mērķus Saeimā. «Visticamāk, būsim koalīcijā. Ja nu vienīgi «Saskaņu» paņem valdībā...» tā A. Ok-manis. Tiesa, situācija Saeimā neesot spoža, it īpaši no reģionu un lauku attīstības viedokļa. «Neizskatās, ka jaunajiem spēkiem reģioni un lauki ir prioritātes. Mums pašvaldībā un reģionā būs ļoti nopietni jāstrādā. Daudzus solījumus jaunie piedāvāja īstenot uz pašvaldību rēķina. Kaut kur tā nauda būs jāņem, un var būt apdraudētas mazās skolas. Gaidāms intensīvs darbs,» uzskata A. Okmanis.

K. Maksimova cer, ka būs jauna valdība, kas attaisnos uz to liktās cerības, spēs sadarboties, liekot par prioritāti nevis emocijas, bet sabiedrības intereses un vajadzības. «Pirmā nopietnā iesaistīšanās politikā personīgi man jau ir maza uzvara, kuru turpināšu, līdzdarbojoties partijā un sevis pilnveidošanā,» pauda K. Maksimova. Savukārt I. Nagņibeda cer, ka izdosies vienoties par valdības veidošanu un to uzdos darīt Jānim Bordānam.

Meli būs jāattaisno
Saeimas vēlēšanas ir beigušās, bet virkne deputātu kandidātu jau domā par darbu pašvaldībā. Īpaši aktīvi ir JKP pārstāvji. I. Nagņibeda uzsver, ka vietējā mērogā esot paveikts liels darbs – janvārī dibināta Bauskas nodaļa, daudz izdarīts priekšvēlēšanu kampaņas laikā. «Mūsu uzdevums tagad ir visiem sanākt kopā, novērtēt rezultātu. Domāsim par uzdevumiem, kas tālāk ir veicami novada mērogā. Jāturpina šeit iesāktā attīstība. Kāds ieguvums būs no tā, ka partija ir pārstāvēta Saeimā, uzreiz pateikt nevar. Tomēr ieguvums noteikti būs,» viņa vērtē.

Vēl viena JKP deputātu kandidāte no Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta Ingrīda Irša-Podkalne arī domā par nākotnes darbību. «Sasniegto vērtēju pozitīvi. Rezultāts ir ļoti labs, tas ir sabiedrības vērtējums esošai valdībai. Pati plānoju startēt arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Pašlaik novadā valdošās partijas sabojāja savu tēlu priekšvēlēšanu periodā, jo īpaši Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS),» stāsta skaistkalniete. Viņa pauž, ka tieši ZZS novada pārstāvjiem nāksies tagad sevi pierādīt pēc tam, kad tika izplatīts deputāta kandidāta Viktora Valaiņa reklāmas izdevums, kurā viņš informēja, ka uzbūvējis sporta zāli Skaistkalnē. «Pati esmu aicinājusi sniegt komentāru gan Mārim Kučinskim un Danai Reizniecei-Ozolai, gan Jānim Kovalam par šo reklāmas izdevumu. Atbildes nav. Tik klaji melot – tas bija liels spļāviens sejā visiem iedzīvotājiem,» uzskata skaistkalniete.

Jādomā par aktivitāti
Deputātu kandidāti arī atzīst, ka gaidījuši lielāku vēlētāju aktivitāti. K. Maksimova pauž, ka skumīgs ir fakts, ka piedalīšanās vēlēšanās bija pasīvāka nekā 12. Saeimas vēlēšanās, kas liecina par sabiedrības vienaldzību un neuzticību.

Arī I. Nagņibeda gaidījusi lielāku vēlētāju skaitu. «Ļoti daudz jāstrādā, izglītojot Latvijas iedzīvotājus – cik svarīga ir viņu loma piedalīties Saeimas vēlēšanās. Jāmāca kritiski izvērtēt piedāvātās partiju programmas, lai var atšķirt partiju solījumu reālo un populistisko saturu,» vērtē JKP pārstāve. Viņa atzīst, ka lielāka nozīme politikai jāpiešķir arī izglītības saturā. «Politikas stundām jābūt ar dziļu jēgu. Ir jātiekas ar pašvaldību līderiem, ar politiķiem, jāorganizē ārpusskolas nodarbības. Jāmāca atrast politiskās problēmas, noskaidrot partiju vērtības,» tā I. Nagņibeda.

«Aktivitāte varēja būt augstāka. Pieļauju, ka uz vēlēšanām neaizbrauca arī daudzi ZZS vēlētāji. Kas pārliecināti, ka nekas daudz nemainīsies, tie arī nebalsoja,» spriež A. Okmanis.

Dos spēku turpināt
Mārtiņš Mediņš, 13. Saeimas deputāta kandidāts no Nacionālās apvienības (NA) «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK, Vecumnieku novada domes deputāts (NA): «Strādājot pašvaldībā, jūtos atbildīgs ne tikai par novada iedzīvotājiem, viņu labklājības līmeni un dzīves kvalitāti, bet par visas Latvijas sabiedrību, tāpēc šogad kandidēju Saeimas vēlēšanās.

Apkopojot rezultātus, redzams, ka vēlētāji Vecumnieku novadā un Zemgalē kopumā ar sesto labāko rādītāju ir novērtējuši manu līdzšinējo darbu gan Vecumnieku novada domē, kur veicu deputāta pienākumus un vairākus gadus rūpējos par pašvaldības autoceļiem, gan ieguldījumu latviskā mantojuma saglabāšanā Bārbeles pagasta brīvdabas muzejā «Ausekļu dzirnavas». Balsotāju izvēle apliecina arī to, ka pozitīvi novērtēts NA deputātu darbs Vecumnieku novada domē, jo Saeimas vēlēšanās šis politiskais spēks Vecumnieku novadā saņēma vislielāko vēlētāju atbalstu. Lai gan pirms vēlēšanām tika izvērsta nomelnošanas kampaņa, NA arī valstī kopumā ir saņēmusi ievērojamu balsstiesīgo iedzīvotāju atbalstu un ieguvusi 13 deputātu mandātus parlamentā. Ņemot vērā Saeimā iekļuvušo partiju skaitu un pirmsvēlēšanu populistiskos saukļus no atsevišķiem politiskajiem spēkiem, valdības veidošanas process un tās darbs kopumā, manuprāt, būs sarežģīts.

Paldies visiem un katram, kurš noticēja man un NA komandai! Vienmēr esmu strādājis pēc labākās sirdsapziņas savu iedzīvotāju labā. Sabiedrības atbalsts dos man spēku turpināt iesākto darbu Vecumnieku novada, Zemgales un visas Latvijas attīstībai un izaugsmei.

Cilvēkiem politika ir apnikusi
Sergejs Pašukovs, sociāldemokrātiskās partijas «Saskaņa» biedrs, 13. Saeimas deputāta kandidāts: «Kopējie rezultāti ir slikti gan partijai, gan pārējiem politiskajiem spēkiem un Latvijai kopumā. Neviens neiedomājās, ka būs šāds iznākums. Taču – dzīvosim, redzēsim! «Saskaņas» vēlētāji kaut kur aizklīda, varbūt pāris procentu novirzījās uz Latvijas Krievu savienību, daļa kaut kur citur, bet viena daļa vēlēšanas ignorēja. Cerējām uz 30 vietām, taču dabūjām mazāk.

Daudzi sacīja, ka neies balsot, jo neesot nekādas jēgas – «Saskaņa» ik vēlēšanas uzvar, bet pie valdības veidošanas netiek. Pirms tam arī Valsts prezidents un premjers izteicās, ka nedos iespēju «Saskaņai» veidot valdību. Kā tas var būt – Eiropas Savienība un NATO nekādas pretenzijas «Saskaņai» neizvirza, bet te, pašu zemē, tiek saskatītas problēmas?

Iedzīvotājiem politika ir apnikusi, daudzi pat negrib iet uz vēlēšanām. Katru reizi viņi redz vienu un to pašu – solījumu jūklis, bet, atnākot pie varas, tie izplēnē. Ne veselības, ne izglītības, ne ceļu nozarē būtiski nekas nemainās. Nekādu jaunumu nebūs arī šoreiz, ievērojama augšupeja četrus gadus nebūs vērojama.

Koalīcijas sarunās «Saskaņu» neviens neaicinās. Zinu, ka iepriekš runāts ar vairākiem politiskajiem spēkiem par sadarbību, taču no tā visa nekas neiznāks, jo cilvēki baidās. Kādēļ tāds uztraukums, nav saprotams. Mums tiek norādīts – prokremliska partija, taču vai mēs ar viņiem saejamies, konsultējamies? Neviens mans partijas biedrs nav apgalvojis, ka nevajag NATO vai Eiropas Savienību. Esam tikai par to, bet no kā mēs baidāmies?

Sava partijas biedra Andra Arcimoviča rīcību, četrus gadus braucot bez tehniskās apskates, vērtēju kā ļoti nepieņemamu. Katrs tomēr zina, ka šādi rīkoties nedrīkst. Jādzīvo godīgi un apzinīgi jāmaksā visi nodokļi gan par automašīnu, gan nekustamo īpašumu.»

Labi, bet varēja būt labāk
Mārtiņš Ruža, Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) biedrs: «Par vēlēšanu rezultātiem lielu pārsteigumu nav. Nedaudz izbrīna ZZS kopējā situācija, kas varēja būt labāka, iegūstot ap 20 procentu lielu atbalstu, kā bija cerēts. Vēlētāju vērtējums atsevišķām personālijām ir skarbs, piemēram, Augustam Brigmanim. Man šķiet, arī plašsaziņas līdzekļi uzturēja noskaņojumu, ka «visi vecie nekam neder...». Tam gluži nevar piekrist. Sava loma varētu būt arī Zemnieku saeimas viedoklim par kompensācijām zemniekiem, kas vienā sabiedrības daļā tiek uztverts negatīvi, sak’ – vienmēr vajag un nekad nav labi... Laiks rādīs jaunās Saeimas potenciālu un spējas kaut ko mainīt. Vēlētājs noteikti ir mainījies un arī tas, ko elektorāts sagaida no saviem priekšstāvjiem.»

Ilona Virza-Zariņa, 13. Saeimas deputāta kandidāte no Zaļo un Zemnieku savienības, uzņēmēja, Latvijas Zemnieku savienības Bauskas nodaļas vadītāja: «Liels paldies ZZS atbalstītājiem par uzticību Saeimas vēlēšanās, tas tikai liecina par to, ka pamatvērtības nemainās, tāpēc jāturpina strādāt pie priekšvēlēšanu programmā izvirzītajiem mērķiem, lai radītu iedzīvotājiem labklājību un stabilitātes izjūtu valstī.

Es uzskatu, ka ZZS rezultāti šajās vēlēšanās ir labi, jo partiju bija daudz, solījumu arī, un līdz ar to iedzīvotājiem bija lielāka izvēle, par kuru politisko spēku atdot savu balsi. To var redzēt pēc vēlēšanu rezultātiem, jo īpaši liela «atrāviena» starp partijām nav.»

LRA par sevi noteikti atgādinās
Aleksandrs Novickis, 13. Saeimas deputāta kandidāts no «Latvijas Reģionu apvienības» (LRA): «Ja godīgi, vēlēšanu iznākums tiešām pārsteidza – bija slikti, bet tagad domāju, ka labāk nebūs. Taču vēlētāji ir dabūjuši to, ko viņi ir ievēlējuši un arīdzan pelnījuši. Partijas ir ieguvušas to, ko tās ir paveikušas.

Diemžēl vietējais vēlētājs neseko un neiedziļinās politikā. Viņš ir labticīgs, notic tam, ko viņam stāsta, ko ataino bukletā un kā citādi mēģina pārliecināt. Tas arī nostrādā. Tālab mēs esam tur, kur esam. Mēs ejam no viena grāvja otrā. No stagnējošām partijām, sistēmām līdz klajiem populistiem, kur reāli nav nekāda pamata. Ja lūkojam, piemēram, svētdienas LTV1 Gunta Bojāra vadīto pēcvēlēšanu diskusiju, kurā Jaunās konservatīvās partijas pārstāvim Krišjānim Feldmanam, uzdodot jautājumus par pensijām, par solījumiem, viņš atbild gana skaistā frāzē – tajā dienā tā bijusi prioritāte, taču viņš nav ievēlēts pensiju dēļ, bet tiesiskuma dēļ, par ko arī politiskais spēks iestāsies. Lūk, tikai viena diena pagājusi pēc vēlēšanām! Un solījumi zināmā mērā tiek atsaukti.

Savā ziņā šīm vēlēšanām ir arī pozitīvās nianses. ZZS ir pamatīgi izsista savā visatļautībā, kas tikai priecē. Nacionālā apvienība, iespējams, pazaudēs tieslietu ministru, tas arī ir tikai apsveicami, jo tur šī stagnācija bijusi gadiem un vajadzēja jau sen kaut ko tiešām darīt. Būs ķīvēšanās, «grūstīšanās», diez vai vēlētājs no tā visa iegūs. Kaut ko, kaut kādā brīdī – varbūt. Tiešām žēl, ka LRA netika ievēlēta, jo tas bija pragmatisks opozīcijas spēks, kas tiešām strādāja un iesniedza reālus priekšlikumus. Vēlētājs šoreiz nav viņus novērtējis, domāju, nāks laiks, un cilvēki mainīs savu viedokli.

Tajā, ka LRA nepārsniedza noteikto piecu procentu barjeru, zināmā mērā ir vainojami mediji, kas nepārtraukti nāca klajā ar reitingiem, kas varēja ietekmēt arī vēlētāju izvēli. Kā zināms, LRA iesūdzēja LTV tiesā un ar tās palīdzību panāca, ka arī mūsu partijas premjera kandidāts tiek iekļauts priekšvēlēšanu debatēs. Arī laikrakstā «Bauskas Dzīve» vienā no publikācijām LRA netika pasniegta ar pienācīgu objektivitāti. Mans personīgais uzskats ir, ka LRA bija tā partija, kura ir nevēlama koalīcijai, jo būtībā iestājās pret līdzekļu izsaimniekošanu valsts un pašvaldību iepirkumos. Ja palūkojam ievēlētos politiskos spēkus, tad neviens šajās lietās nesaskata problēmas. Taču partija savu darbību nebeigs. Par sevi noteikti atgādināsim. Tiesa, vēlētāji jau būtībā nav novērtējuši, ko ir izdarījusi LRA. Ja palūkojam pēdējos darbus, ko paveikusi aizejošā Saeima, tas bija pateicoties LRA. Diemžēl vēlēšanu rezultātu nosaka nauda, meli un populisms.

Priekšā arī ir smags periods, jo valdību izveidot būs grūti. Es paredzu, ka būtībā varu jau būs saglabājusi «Vienotība», ja mēs palūkojam JKP un «Attīstībai/ Par!» – tās ir «Vienotības» drumstalas, kuras ātri vien vienosies, un mums īpaši nekas nemainīsies. Cilvēkiem būs liela vilšanās, bet tāds būs rezultāts.

Būs sarežģīti rast kompromisu
Vecumnieku novada iedzīvotājs, deputāta kandidāts no partijas «Latviešu nacionālisti» saraksta Pēteris Liopa: «Slikti ir tas, ka no visiem balsstiesīgajiem vēlēt aizgāja tikai 54,6 procenti. Ir tāda tautas daļa, kas aģitē, lai citi neiet balsot, un, lūk, rezultāts. Grūti prognozēt, kas notiks tālāk, jo katrai partijai solījumi ir citādāki. Pieļauju, ka «Saskaņa» labi ja 10 – 15 procentu no solītā spēs izpildīt. Neviens politiskais spēks negribēs piekāpties, tādā veidā būs sarežģīti nonākt pie kāda kompromisa. Jebkurā gadījumā ar «Saskaņu» neviens nevēlēsies sadarboties. Neizslēdzu variantu, ka vispār nesanāks izveidot stabilu valdību, tomēr cerības ir.»

Neizglītoti balsotāji
Rundāles novada Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane: «Cilvēkiem patīk cirks. Gribējāt Artusu Kaimiņu – dabūjāt! Turpmākos četrus gadus varēsit smieties, būs jautri un interesanti visu vērot. Manuprāt, viņi tikai vispārēji vāvuļo, nevar saprast, ko tie jaunie grib darīt. Stipri šaubos, ka viņiem kaut kas izdosies. Es vairāk baidos par to, ka tik valstī kaut ko ne tā sadara. Paies laiks, kamēr visi izkasīsies, izākstīsies un izcīnīsies. Vakar televīzijā skatījos politiskās diskusijas un nodomāju, cik Aldis Gob-zems monotoni un nomācoši runā, kāds deputāts var būt Andris Kivičs ar savu ģitāru?! Man ir prieks par partiju «Saskaņa».

Liekas, ka cilvēki «slīdēs» no vienas partijas uz otru. Tauta vēlēšanās reāli parādīja, ka Saeimā negrib redzēt Zaļo un Zemnieku savienību, arī partiju «No sirds Latvijai». «Saskaņa» nemaz neko nevarēs izdarīt, ja viņiem traucēs pārējie. Mani visvairāk pārsteidza tas, cik neizglītoti ir balsotāji, ja var vienā aploksnē ielikt vairākus biļetenus. Es jau sen zināju, par ko vēlēt, jo kādu laiku tas ir nemainīgi, bet atklāt nevēlos. Mani visvairāk uztrauc izglītības sistēma. Tai ir jābūt stabilai, mērenai, vairāk orientētai uz bērnu, nepārslogojot viņu. Otrā problēma ir latvieši, kas lielā skaitā pamet Latviju un aizbrauc uz ārzemēm.

Domāju, ka iesāktie projekti stāvēs gaidīšanas režīmā, būs liels «bardaks», bet tad jau manīs, kas notiks tālāk.»

Artūrs Toms Plešs ir gatavs cīnīties par apvedceļu

Saeimas tumšzaļajā krēslā turpmākos četrus gadus vietu ieņems līdzšinējais Bauskas novada domes deputāts Artūrs Toms Plešs no partijas «Attīstībai/Par!». Sestdien, 6. oktobrī, notikušajās 13. Saeimas vēlēšanās, saņemot 13 448 balsis, viņš no Zemgales vēlēšanu apgabala saraksta ceturtās vietas pacēlies uz pirmo un iekļuvis parlamentā.

Astoņus gadus no Bauskas novada Jēkaba ielas namā nav bijis neviens parlamentārietis. Iepriekš tādi ir bijuši pat divi, kad trīs sasaukumus pēc kārtas – septītajā, astotajā un devītajā Saeimā – no Tautas partijas ievēlēti Bauskas puses pārstāvji Atis Slakteris un Juris Dalbiņš.

A. T. Plešs ar «Bauskas Dzīves» starpniecību izsaka milzu pateicību Bauskas novada iedzīvotājiem, kā arī visiem Zemgalē dzīvojošajiem par pausto atbalstu, ko viņš patiesi ļoti novērtē. «Tas neapšaubāmi uzliek ļoti lielu atbildību. Kampaņa bija nogurdinoša, un nācās ieguldīt krietnu devu enerģijas un darba, bet tagad tikai lielais darba cēliens sāksies. Man būs jāattaisno tās cerības, ko cilvēki uz mani ir likuši. Baušķenieki gaida apvedceļu, par ko arī būs jācīnās,» uzsvēra A. T. Plešs.

Viņš noraidīja jebkādas spekulācijas, ka varētu no Saeimas krēsla atteikties. «Cilvēki man ir devuši uzticības mandātu, es nekādā ziņā nevaru viņus pievilt,» uzsvēra A. T. Plešs.

Bauskas domē viņa vietā stāsies Kristīne Kazāka, kas pagājušā gada pašvaldību vēlēšanās no politiskā spēka «Latvijas attīstībai» palikusi otrā. A. T. Plešs savu pēcteci raksturoja kā ļoti gudru, enerģisku, modernu un uz attīstību virzītu jaunu sievieti, kas ļoti labi un konsekventi spēšot turēt to līniju, kura šī pusotra gada laikā virzīta. «Man nav nekādu šaubu par viņas darbaspējām. Arī Bauskas novads tikai iegūs no šādas deputātes,» pārliecināts ir A. T. Plešs.

Komentējot Saeimas vēlēšanu rezultātus, deputāts pauda, ka tie skaidri parādot – cilvēki gribējuši citus priekšstāvjus, jaunu iesaukumu kopumā. Lielākoties tas arī izdevies, jo divas trešdaļas no 13. Saeimas tautas kalpiem būs pilnīgi no jauna ievēlēti. «Ļaudis nepārprotami grib pārmaiņas pozitīvā virzienā, jaunas vēsmas, inovatīvu domāšanu,» uzsvēra A. T. Plešs. Viņš akcentēja, ka būtiski ilgtermiņā veidot cilvēku uzticības saikni ar esošo varu. Saeimas deputātam katru nedēļu ir ieplānota tikšanās ar iedzīvotājiem, kas ikvienam varasvīram četru gadu laikā nopietni esot jāizmanto. «Neesmu dzirdējis, ka daudzi parlamentārieši to regulāri un konsekventi darītu. Uzskatu, ka tikai šādi var uzturēt saikni ar cilvēkiem, veidot izjūtu, ka vara nav atrauta no parastā iedzīvotāja. Jāskaidro lēmumi, jāataino virzība, vēlētājiem ir svarīgi būt sadzirdētiem, lai problēmas tiktu risinātas,» pārliecināts jaunievēlētais Saeimas deputāts.

Viņu neizbrīna Latvijas pilsoņu zemā aktivitāte vēlēšanās, jo iepriekš jau bijuši signāli, kas par to brīdinājuši. Dažādās socioloģiskās aptaujas uzrādījušas, ka ir pietiekami liels skaits neizlēmušo. ««Troksnis» bija milzīgs, bija liels partiju skaits, daudzveidīgs piedāvājums un vēlētājs nevarēja izšķirties,» teic A. T. Plešs, piebilstot, ka balsotāju aktivitāte ir samērā zema arī citviet Eiropas Savienības dalībvalstīs. Iespējams, pie vainas bijuši arī labie laikapstākļi, kas brīvdienā cilvēkus mudinājuši doties pie dabas un aizēnojuši pilsoņa pienākuma veikšanu.

A. T. Plešs atzina, ka valdības veidošanas process nebūs viegls uzdevums. Tas pārrunāts arī svētdien, 7. oktobrī, notikušajā partijas valdes sēdē, taču pagaidām izteikt kādas prognozes vēl esot pāragri. «Tuvākajās nedēļās izkristalizēsies, kurā virzienā viss noritēs. Es ceru, ka līdz nākamajam gadam šis process neievilksies. Ir vairākas lietas, kas prasa steidzamu rīcību. Gan izglītības sistēmā, gan veselības aprūpē ir ļoti daudz kārtojama, kur nevar vilcināties. Es ceru, ka ievēlētās partijas to apzinās,» tā A. T. Plešs.

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti

Avots: CVK.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Iedzīvotāji un politiķi vērtē vēlēšanu iznākumu

Kategorijas