Pārsteigumā – ciemiņi no Īrijas

2018. gada 5. oktobris 00:00

733

65 gadu jubileju svin Brigita Koltova Ceraukstē.

Vakar Ceraukstes pagasta Liellaukos 65 gadu jubileju svinēja Brigita Koltova. Viņai ir sava piemājas saimniecība, un iedvesma tiek gūta, apmeklējot dažādus ražošanas uzņēmumus. «Es redzu, kā viņi tiek galā, un nodomāju – kāpēc gan es nevarētu? Man ir ārkārtīgi paveicies ar cilvēkiem, kurus savā dzīvē esmu sastapusi.»

«Ceļojums» pa darbavietām
Jubilāres dzimtās mājas «Vairogi» meklējamas Rundāles novada Viesturu pagastā. Pirmo četru klašu izglītību Brigita ieguvusi Sesavas astoņgadīgajā skolā. Tā kā vecāki atrada darbavietu citur, nācās pārvākties uz Tukuma novadu. Tur ceraukstiete pabeigusi Praviņu astoņgadīgo skolu. Vecāki ilgi neesot varējuši iedzīvoties jaunajā vietā, tāpēc izlēmuši doties atpakaļ uz dzimto pusi.

Brigitas patstāvīgā dzīve sākās, mācoties par kultūras darbinieci vienā no Rīgas tehnikumiem. Pēc četriem gadiem, kad pabeigta skola, ceļi aizveduši uz Lubānas novada Indrānu pagasta Meirāniem. Tur četrus gadus strādājusi algotu darbu, tad apprecējusies un laidusi pasaulē dvīņus. Bērni Kristīne un Edgars dzīvo un strādā ārzemēs. Nākamajā gadā viņi svinēs 45 gadu jubileju. Jubilārei ir divi mazbērni un divgadniece mazmeitiņa.

Ceraukstiete nāk no septiņu bērnu ģimenes. Viena no māsām dzīvo tepat tuvumā – Vecumnieku novadā, otra – Bauskā, brālis palicis tikai viens. Pagājušajā mēnesī izdevies radus sapulcināt Liellauku mājā – izvērtusies patīkama pasēdēšana mīļu un tuvu cilvēku lokā.

1975. gadā Brigitas ģimene pārcēlusies uz Valku, kur aizvadīti vairāk nekā 20 gadi. Spēki izmēģināti vairākās vietās. Vispirms strādājusi par kultūras darbinieci. Vīrs tajā laikā bijis diriģents. Sapratusi, ka abi kultūras jomā nevar darboties, jo vairums pienākumu bija vakaros, bērni arī bija jāaudzina, tāpēc Brigita izlēma strādāt par metodiķi tautas namā. Pēcāk vadītājs pierunājis uz mēnesi pastrādāt par grāmatvedi, jo no trīs profesijas pārstāvjiem bija palicis tikai viens. Atskārtusi, ka ir izdevīgi, un kādu laiku veikusi grāmatvedes darbu. «No grāmatvedības absolūti neko nezināju. Nespēju saprast, kā tādā karstā laikā visu dienu var sēdēt pie galda. Pirms tam biju aktīva, piedalījos visādos sabiedriskos darbos. Man gāja ļoti grūti, bet beigās visu iemācījos. Sapratu, ka vajag gūt zināšanas šajā jomā, tāpēc 70. gadu beigās neklātienē Rīgā izmācījos par grāmatvedi. Tajā laikā mana alga bija 67 rubļi un 50 kapeiku. Maz, tāpēc arī darbiniekus nebija viegli atrast,» stāsta Brigita.

Lielas pārmaiņas
Vēlāk finanšu nodaļas vadītājs gaviļniecei piedāvāja strādāt par galvenās grāmatvedes vietnieci. Ilgi tur nav sanācis būt, jo viņu teju piespieduši vadīt Krājbanku. Ar to viss nav beidzies, jo turpat Valkā Brigita uzaicināta strādāt komunālajā uzņēmumā par galvenās grāmatvedes vietnieci, plānojot, ka pēc laika būs galvenā grāmatvede. «Tur kolektīvs bija stabils. Tas laiks bija briesmīgs, sāpīgi atcerēties, cilvēki masveidā tika atbrīvoti no darba, daudzi izbrauca no pilsētas, likvidēja uzņēmumus un iestādes. Firmai nebija nekādu ieņēmumu, bija lieli parādi, tāpēc nolēmu apmeklēt deviņu mēnešu uzņēmējdarbības kursus Latvijas Universitātē,» teic ceraukstiete. Kā pati atzīst, tad arī sākušās lielas pārmaiņas.

Rīgā nesanāca ilgi dzīvot, 2003. gadā bija jādodas atpakaļ uz Bauskas novadu, lai palīdzētu vecākiem saimniecības darbos. Uz dzimto pusi Brigita nav vēlējusies doties, bērni palikuši galvaspilsētā, ar vīru izšķīrusies, dzīvojot Valkā. Tad arī sācies pašizaugsmes nākamais posms. Uzņēmēja mācījusies dažādos kursos, apguvusi lauksaimniecības pamatus, cūkkopības pārraudzību, projektu vadību, lauku ainavu veidošanu un aizsardzību, vides tūrismu un citas lietas. «Par savu hobiju uzskatu mācīšanos. Ja ir iespēja iegūt jaunas zināšanas, tad izdevību nelaižu garām. Visu apzinīgo mūžu esmu bijusi sabiedriski aktīva – biju deputāte, piesēdētāja tiesā, darbojos arodbiedrībā, dziedāju korī, dancoju deju kolektīvā, lasīju dzeju,» uzskaita ceraukstiete.

Tīk ekskursijas
Brigita audzē 50 – 80 cūkas, vistas, graudaugus lopbarībai. Pirms gada sākusi interesēties par trušiem. Nu jau viņas īpašumā to ir ap simtu. Atnākot atpakaļ uz Bauskas novadu, sapratusi, ka vairāk nevienu te nepazīst, bet palīgos nāca kursos iepazītie cilvēki – Eleonora Maisaka un Raimonda Ribikauska. Viņas ļoti palīdzēja, un jubilāre par to ir pateicīga.

Brigitu interesē ne tikai izglītība, bet arī ceļojumi. «Šī nodarbe bija palikusi nedaudz novārtā, jo saimniecību nevar uz vairākām dienām atstāt bez uzraudzības. Bauskas novada Ceraukstes pagasta Mūsas ciemā dzīvo viena aktīva pensionāre, kas pulcē domubiedrus un organizē vienu vai divu dienu braucienus. Pati arī esmu iesaistījusies. Nupat bijām Lietuvā apskatīt vecās dzirnavas. 20. oktobrī plānots doties uz koncertu Jelgavā,» priecājas jubilāre.

Ja Brigita nebūtu tur, kur tagad, tad būtu palikusi kultūras vidē, kas bijusi vismīļākā nodarbošanās. Ar lauksaimniecību viņa sāka nodarboties nesakoptā un izdemolētā vietā. Daudz kas izdarīts, izremontēts.

Dzimšanas dienā gaviļniece saņēma īpašu pārsteigumu – pie viņas ciemos no Īrijas atbrauca meita ar vīru. Parasti jubilejas pavadot mājās draugu pulkā, mierīgā gaisotnē bez sevišķām tradīcijām.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pārsteigumā – ciemiņi no Īrijas

Kategorijas