Pacientus šķiros nākamgad

2018. gada 5. oktobris 00:00

842

Saeima pagājušā gada nogalē apstiprināja Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu. Likumā noteikts, ka ar 2019. gadu valsts apmaksātos veselības pakalpojumus saņems visi sociālā nodokļa maksātāji, kā arī vairākas valsts apdrošinātās grupas, bet pārējiem ik mēnesi būs jāmaksā noteikta summa.

Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana bija galvenais temats Bauskā novadu 17. Grāmatu svētku laikā 28. septembrī rīkotajā diskusijā, kurā piedalījās gan Saeimas deputāti, gan mediķi, viņu vidū Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas galvenais speciālists ķirurģijā un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Haralds Plaudis.

Diskusijas vadītājai, laikraksta «Latvijas Avīze» žurnālistei Mārai Libekai, vaicājot auditorijai, vai ir ļaudis, kas neko nezina par jauno kārtību, tikai retais pacēla roku apstiprinājumam, maz bija arī tādu, kuri bija pret obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu.

Divi grozi
Galvenais jaunums, kas diskusijas laikā tika izziņots, – nākamā gada 1. janvārī medicīnas aprūpē stāsies spēkā divi pakalpojumu grozi – viens būs pilnais tiem, kas maksā nodokļus, otrs būs pamatgrozs tiem, kas to nedara.

Pamatgrozā iekļauta neatliekamā palīdzība, grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām. Savukārt pilnajā grozā papildus pamatgrozam ietilps arī iespēja par valsts naudu saņemt veselības aprūpi mājās, ārstniecību stacionārā, ieskaitot dienas stacionāru. Pilnajā grozā iekļauti laboratoriskie un diagnostikas izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, kompensējamās zāles un medicīniskās iekārtas, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī ārstniecība citās Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Pensionāri un bērni var neuztraukties
Veselības ministrijas pārstāve D. Mūrmane-Umbraško paskaidroja, ka nākamgad iedzīvotāji nosacīti būs sadalīti trijās grupās. Viena daļa būs to, kurus valsts apdrošina automātiski, neatkarīgi no tā, vai maksā sociālo nodokli vai ne. Tie ir nepilngadīgie, grūtnieces, pirmās un otrās grupas invalīdi, černobilieši, cilvēki ar psihiskām kaitēm, infekcijas slimībām, audžuģimenes, donori un citi atbalstāmie. Pensionāri un bērni arī ir šajā grupā un var neuztraukties.

Otra grupa ir darba ņēmēji, kas maksā sociālo nodokli un šādi tiek automātiski apdrošināti. Trešā iedzīvotāju grupa ir tā, kura dažādu iemeslu dēļ nemaksā sociālo nodokli un pati var pievienoties šai sistēmai. D. Mūrmane-Umbraško minēja piemēru, ka tā var būt ģimene, kur viens no laulātajiem ir uzņēmējs, bet otra puse nestrādā. Šajā gadījumā laulātais, kurš ir nodarbināts, par savu dzīvesdraugu brīvprātīgi var maksāt sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šogad jāsamaksā 51,6 eiro, nākamgad – 154,8 eiro, bet 2020. gadā – 258 eiro.

D. Mūrmane-Umbraško atzina, ka ir izskanējuši dažādi spekulatīvi apgalvojumi par to, cik ir šādu cilvēku, kam brīvprātīgi būtu jāpievienojas jaunajai sistēmai – vai simtiem tūkstošu vai daži desmiti tūkstošu iedzīvotāju. Lai nākamgad varētu saņemt pilnu veselības grozu, līdz pagājušajai nedēļai iemaksas bija veikuši nedaudz vairāk kā 100 personu.

Ģimenes ārsti un speciālisti sekundārajā līmenī nebūšot šķirotāji, vai pacients maksā nodokļus vai ne. Tas būs Nacionālā veselības dienesta (NVD) ziņā. Tie, kuri šaubās par savu statusu, var vērsties NVD un saņemt nepieciešamo informāciju.

Riska grupa ir pašnodarbinātie, mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Daudzviet laukos ļaudis norādījuši, ka nav atbilstīgu ienākumu, lai veiktu šīs iemaksas. Vairāki arī politiskā līmenī interesējušies par iespējām maksājumu sadalīt pa ceturkšņiem, jo tas situāciju atvieglotu.

Svarīgi atcerēties – ja persona paliek bez darba, lai saņemtu pilno pakalpojumu grozu, obligāti jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) un jānokārto bezdarbnieka statuss, jo tad veselību valsts apdrošina automātiski.

Mediķim grūti izvērtēt
Ja cilvēks nevēlas regulāri doties uz NVA un nekur nestrādā, viņam kaut kādas neērtības ir jāpacieš un jārēķinās, ka veselības aprūpi nāksies apmaksāt no savas kabatas.

Ķirurgs un profesors Haralds Plaudis uz jautājumu, kā ārsti slimnīcā zinās, ka nodokļa nemaksātājam beidzas neatliekamā medicīniskā palīdzība un sākas plānveida aprūpe, kura būs par maksu, atbildēja – nebūs viegli, tomēr mediķim esot cerība, ka atbildes sekos. «Mūs uztrauc, cik tad šo neapdrošināto ir. Vai tie ir 30 000, kā izskanēja no Veselības ministrijas, vai 300 000, kā uzskata Latvijas Ārstu biedrība? Nereti pēc dzīvības glābšanas vai krīzes situācijas pārvarēšanas ir nepieciešamas citas medicīniskas darbības noteiktā intervālā. Un tad rodas jautājums, vai ārstam ir jābūt tam, kas paziņo: jums nepieciešama šī plānveida manipulācija, lai atgūtu veselību, bet diemžēl jūs neesat pilnajā pakalpojumu grozā un pie mums šo palīdzību nevarēsit saņemt. Uz šo jautājumu mums noteikti būs nepieciešamas atbildes,» atzīmēja H. Plaudis.

Viņš atzinīgi vērtēja apdrošināšanu, taču aicināja uz to paraudzīties no sabiedrības vecuma struktūras principa. «Protams, kad esam jauni, neslimojam un risks, ka ar mums kaut kas var notikt, ir ārkārtīgi mazs. Ja gūstam traumu, tas ir cits jautājums. Man nepatīk, ka neviens nerunā par uzkrājošo apdrošināšanu, kas būtu nozīmīga. Tajā brīdī, kad 18 gadu vecumā iestājamies darba tirgū un plānojam strādāt līdz 65 vai 68 gadiem, veicot sociālās iemaksas, šo naudu «apēd» tie, kas jau izgājuši no darba tirgus vai drīz to pametīs. Taču es šos 40 vai 50 gadus būtu vēlējies kaut kādā veidā uzkrāt, lai tajā brīdī, kad esmu sasniedzis noteiktu vecumu, ne tikai valsts mani apdrošina, bet pašam ir izveidojušās kaut kādas rezerves. Arī privātie to nenodrošina,» pārdomās dalās H. Plaudis.

Polises viena otru papildinās
Kas notiek gadījumā, ja iedzīvotāju apdrošina valsts, bet pats ir iegādājies arī privāto apdrošināšanu?

D. Mūrmane-Umbraško skaidroja, ka tās viena otru papildina. Jo vairāk pakalpojumu spēšot nopirkt valsts, jo mazāka nozīme būšot privātajai apdrošināšanai. «Privātais kompensē to, ko nevar izdarīt valsts. Mēs nevaram nopirkt pietiekami daudz operāciju, privātais apdrošinātājs palīdz pacientam par to samaksāt vai arī sedz līdzmaksājumus,» skaidroja VM pārstāve.

Viņa nevarēja komentēt, kā nākamgad privātajiem apdrošinātājiem mainīsies pakete. D. Mūrmane-Umbraško pieļāva – var veidoties situācija, ka valsts pakalpojums nebūs pieejams, tad atbalsts būs privātā polise. «Privātais apdrošina ļoti mazu daļu, valsts veselības aprūpei novirzījusi 800 miljonus eiro, bet privātais pat 100 miljonus neatvēl. Tālab vēlreiz atkārtoju, ka privātās polises būs tikai papildinošs elements,» uzsvēra D. Mūrmane-Umbraško.

Latvijas tirgū pieejamas dažādas polises, pamatā apdrošina tikai pamatlietas, nevis pilnu valsts paketi, apdrošināti tiek vien līdzmaksājumi. Derot atcerēties, ka valsts pamatgrozu garantē ilgi, bet privātais apdrošinātājs te ir, te nav.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pacientus šķiros nākamgad

Kategorijas