Jaunieši pirmoreiz dosies uz Saeimas vēlēšanām

2018. gada 5. oktobris 17:01

213

Jaunieši pirmoreiz dosies uz Saeimas vēlēšanām

Īsi pirms 13. Saeimas vēlēšanām laikraksts «Bauskas Dzīve» Iecavas un Misas vidusskolā ar 12. klases audzēkņiem skaidroja, kā tiek izprasts politikas jēdziens, vai un par ko 6. oktobrī balsos 18 gadus sasniegušie jaunieši.

Jēdzīgas – tikai trīs partijas
Iecavas vidusskolas 12. klases skolnieks, debatētājs Hugo Huberts Puriņš ir izlasījis visu 16 partiju programmas un par tām māk stāstīt, jo politiskajā vidē «ielēcis» 6. klasē, sākot debates: «Diskutēju ar dažādiem cilvēkiem no ģimnāzijām, arī tiem, kas studē ārvalstīs, piemēram, Francijā, Amerikā, Igaunijā. Paužot viedokli, apspriežam un izvērtējam, kas būtu vērtīgākais, par ko balsot. Piemērs: jautāju, kāds ir tavs uzskats par tautas vēlētu prezidentu? Cik tas ir reāli? Jāmaina visa konstitūcija, visa Saeimas darbība. Būtībā, ja mēs paši ievēlam prezidentu, tad viņš, tiekot pie varas, ir atbildīgs par tevi, nevis Saeimu.»

Hugo zinot, par ko ies balsot, bet atklāt pašlaik to nevēloties, katrā ziņā ne par politisko partiju «KPV LV». Par labu sevis izvēlētajam sarakstam sliecas tāpēc, ka viņiem esot vislādzīgākie solījumi, tajā esot uzticami cilvēki, kuri ar saviem darbiem apliecinājuši un nopelnījuši jaunieša balsi. Viņš uzskata, ka ir tikai trīs partijas, par kurām vēlētos atdot balsi, pārējām esot pārāk populistiski uzskati, runājot tukšus vārdus jeb «lejot ūdeni». Populista galvenais ierocis esot tikt pie cilvēkiem, pielabinoties viņiem un atrodot kopīgu valodu. Retorika esot tik banāla, ka visu solīto realizēt četros gados esot gandrīz neiespējami.

Tāpat viņš atklāj, ka klasē skolēni runājot par vēlēšanām. Daži sakot, ka neies balsot, jo politika nešķietot īpaši tīkama. «Nav nekā drausmīgāka kā neiet uz vēlēšanām. Tas ir mūsu katra pienākums. Ja galīgi nevar izlemt, par ko balsot, tad radīsies tāda pati situācija kā Amerikā. Daudz cilvēku tur neaizgāja vēlēt. Un kas no tā iznāca? Pie varas tika Donalds Tramps. Ja mēs gribam funkcionālu un kvalitatīvu demokrātiju, ikkatram sestdien jāiemet kastē aploksne ar savu izvēli,» pauž Hugo.

Domas dalās
Iecavas vidusskolas 12. klases skolniece Eva Ķeruže, izskatot visas programmas, skatoties kanāla «LNT» debašu raidījumus, nevar izlemt, par kuru no trim partijām – «Attīstībai/Par!», «Jaunā Vienotība», «Jaunā konservatīvā partija» – balsot. Šiem politiskajiem spēkiem esot līdzīgi uzskati un ideoloģija.

«Politika mani interesē sen, bet vairāk tai pievērsties esmu sākusi pēdējos piecus gadus. Es savējos klasē mudinu iet balsot, bet ir tādi, kas to nedarīs. Apspriežos ar ģimenes locekļiem, bet mums domas dalās. Man ļoti interesanti ir vērot katras partijas solījumus, domājot, kas notiks tālāk. «Saskaņa» iepriekšējās vēlēšanās daudz solīja, bet neko neizdarīja. Viņi var vienīgi nedaudz uzlabot Rīgas vizuālo tēlu, bet to, ka ekonomika ir mīnusos, neredz. Vēlētos, lai paaugstina pensijas, samazina zāļu cenas – tās ir divas aktuālākās lietas, ko vajadzētu labot. Izglītību arī, bet ne tik lielā mērā,» uzskata Eva, piemetinot, ka, visticamāk, pēc vidusskolas absolvēšanas studēs politikas zinātni.

Ne visus interesē politika. Viņu vidū ir arī Iecavas vidusskolas 12. klases audzēknis Toms Šteinbergs, kas ies vēlēt, bet, par ko atdos savu balsi, vēl nezina. Viņu vairāk par politiku saistot sports.

Dzīvo «citā dimensijā»
Trešdienas vēstures stunda vairāk tika veltīta politiskajai tēmai. Iecavas vidusskolas vēstures skolotāja Sanita Kozlova nedaudz stāstīja par partijām un skaidroja jauniešiem, kuri pirmoreiz balsos, kā jārīkojas vēlēšanu iecirknī. Klasē tika debatēts par visādām lietām – par skolu reitingiem, kas tiek vērtēti pēc centralizēto eksāmenu rezultātiem, par lauku skolām, par to, kura partija varētu plūkt laurus un tamlīdzīgi.

«Ir četras, sešas partijas, par kurām varētu balsot. Kā Latvijā lielākoties notiek balsošana – tas mans paziņa, tas labi runā, cits vienkārši labi izskatās. Es teiktu, ka jaunieši dzīvo citā dimensijā. Ir grūti vēsturē par šādām tēmām runāt, jo tas neinteresē. Izaugusi paaudze, kurai ir citas intereses. Pati svārstos un nevaru izlemt starp diviem politiskajiem spēkiem,» atklāj S. Kozlova.

Ietekmē ģimene
Vecumnieku novada Misas vidusskolā no sešiem aptaujātajiem jauniešiem, kam šogad jau apritējuši 18 gadi un kas varētu sestdien pirmo reizi doties balsot, četri atzīst, ka noteikti piedalīsies vēlēšanās, divas meitenes vēl šaubās.

Visiem ir skaidra vai nu vienīgā partija, par ko balsot, vai ir daži varianti, no kā plāno izvēlēties. Visvairāk atbalsta «KPV LV», tad «Nacionālo apvienību» un «Jauno Vienotību», piemin arī «Progresīvos».

Tomēr, jautāti par to, kāpēc izvēlētas tieši šīs partijas, jaunieši lielākoties klusē. Amanda, Anete, Rūdis un Anna atzīst, ka pārsvarā informāciju par partijām un vēlēšanu nozīmīgumu gūst ģimenē un tas arī ietekmējis lēmumu par izvēlēto partiju. Rūdis balsos arī tāpēc, ka vienā no partijām kandidē radinieks. Vēl informāciju par partiju solījumiem un kandidātiem guvuši no interneta, televīzijas un radio reklāmām.

Partiju programmas jaunieši nav lasījuši. Tāpat nav informācijas par to, kuras partijas iestājas par mazo lauku skolu saglabāšanu, un neviens arī nav interesējies, vai kāda no partijām nesola bezmaksas augstāko izglītību, kas gandrīz visiem nākamgad jau būs aktuāli.
«Ne visam ticam, ko dzirdam. Ir vērts uzklausīt dažādus viedokļus. Turklāt daudzas partijas sola vienu un to pašu. Cik tam ticēt – atkarīgs no katra paša,» pauž
12. klases skolniece Kristīne.

Trūkst pašapziņas
Cik sarunā ar jaunajiem vēlētājiem varēja novērot – jauniešiem trūkst pašapziņas. Nav pieņemta doma, ka ar saviem viedokļiem un savām balsīm var kaut ko mainīt arī sava novada un valsts dzīvē. Turklāt darbojas paradokss – it kā atvērtā mūsdienu globālā pasaule liekas interesanta tikai dažās jomās, un nav radusies izpratne par to, cik lielā mērā arī dzīvi laukos iespaido politiskā situācija Latvijā. Piemēram, šajā gadā sociālajos tīklos bija iespēja uzrunāt deputātu kandidātus un iegūt viņu viedokli – par šādu iespēju neviens nav pat iedomājies.

Misas vidusskolas vēstures skolotāja Ingrīda Vaisjune atzīst, ka ir izteikts informācijas «burbulis» – interesējas pārsvarā tikai par tiešajā apkārtnē notiekošo un nedaudz vairāk par novada dzīvi. «Skolā ir mācību priekšmets politikā, bet par to ir maza interese. Vienīgais brīdis, kas radīja lielāku interesi par politiskajiem notikumiem, bija saistīts ar kādas politiskās partijas izdoto melīgo reklāmu Vecumnieku novadā. Raisījās spēcīgas diskusijas, jo tas skāra jomas, kas jauniešus interesē,» atzīst I. Vaisjune.

Skolotāja uzskata, ka jau tagad skolēni bieži vien izvēlas vienkārši protesta balsojumu, nedomājot par nākotnes sekām. Šajā aspektā viņa uzsvēra, ka brīžiem parādījusies ideja par to, ka balsošanas slieksni varētu samazināt līdz 16 gadiem, nav veiksmīga. «Jaunietis šajā vecumā vēl nav nobriedis pieņemt atbildīgu lēmumu, un balsošana ir šāds lēmums,» teic pedagoģe.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jaunieši pirmoreiz dosies uz Saeimas vēlēšanām

Kategorijas