Plantāciju mežu audzēšana

Ivars Šmits Iecavā, bijušais vides inženieris

2018. gada 5. oktobris 00:00

419

Iecavas novada saimniecībā «Gaiļi» 28. septembrī notika Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) rīkots seminārs par aktualitātēm mežu audzēšanā.

Seminārā tika spriests par Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanu dabas katastrofās iznīcināta meža atjaunošanai. Skatīti normatīvie akti par plantāciju meža ieaudzēšanu zemē, ko nekvalificē kā mežu. Runāja arī par dažādu koku sugu augšanu plantāciju mežos, prognozējamo krāju.

Semināru vadīja saimniecības «Gaiļi» īpašnieks Uģis Zāģers, lektores Rita Daščiora no LLKIC un Mudrīte Daugaviete no Latvijas valsts mežzinātnes institūta (LVMI) «Silava».

Deviņas koku sugas
Bija vēss un vējains laiks, taču seminārs ritēja dinamiski un spraigi. Iecavnieki un interesenti no dažādiem Latvijas novadiem, mežu un zemes īpašnieki skatīja skaisti ieaudzētus dažādu sugu plantāciju mežu nogabalus. Likumdošanā noteikts, ka tos var ieaudzēt mežos, ko skāruši dabas postījumi, vai lauksaimniecībā neizmantojamā zemē. Savu pieredzi atklāja un par senču mantojumu stāstīja Andrejs Lasmanis – rūpīgs mežu un stādījumu kopējs, dārznieks, LVMI «Silava» zinātniskais līdzstrādnieks. Daļu īpašuma viņš uzticējis kopt un apaudzēt lieliskajam kaimiņam Uģim. Izpētes objekts, kas ierīkots 1994. un 1995. gadā, nu jau sniedz labumu.

Kopējā apmežotā platība saimniecībā ir 8,2 hektāri. Atšķirīgas biezības stādījumi veidoti, izvēloties deviņas koku sugas. Tur aug egles, bērzi, melnalkšņi, apšu hibrīdi – baltās apses, Pensilvānijas oši, ozoli. Šo teritoriju nu jau var uzskatīt par privātu dabas izziņas vietu, sava veida parku.

Likumā minēts – ja īpašnieks kādreiz plāno zemi izmantot lauksaimnieciskajai ražošanai, Zemkopības ministrija rosina apsvērt iespēju jauno mežu reģistrēt kā plantāciju mežu. Mežaudzes reģistrēšana par plantāciju mežu īpašniekam atvieglos apsaimniekošanu, jo uz plantāciju mežiem netiek attiecināta Meža likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība. Nav jāmaksā arī kompensācija par plantāciju meža atmežošanu, pārveidojot to lauksaimniecības zemē.

Pilngadīgie ozoli
Bērzu stādījumus kultūraugsnē 16 gadu veciem kokiem raksturo vidējie dendrometriskie parametri. Proti, to garums ir 15,3 metri un diametrs – 12,6 centimetri. Pēdējos piecos gados bērza vidējais garums – pieaugums – sasniedz 1,8 metrus gadā, bet caurmēra pieaugums ir 0,6 centimetri gadā. Stādījuma krāja 16 gados sasniedz 130 kubikmetru uz platības hektāru. Pēc 16 gadiem ir veikta kopšanas cirte, retinot stādījumus, jo retākajās cirsmās novēro labāku koku saglabāšanos. Šādi stādīts mežs kalpo kā vējlauzes, kas pasargā meža masīvu no vētru postījumiem. Kultūraugsnē stādīto egļu pieaugumi ir vēl labāki. Novērots, ka egles labāk aug retākos stādījumos, kur ir 2500 koki uz hektāru.

Pārsteigums bija 2000. gadā stādītu ozolu plantācija. Ar pilngadīga zēna lepnumu ozoli tagad sveic savus stādītājus, semināra dalībniekus un zinātniskos līdzstrādniekus Latvijas valsts simtgadē, simbolizējot spēku, bagātību un skaistumu. Ozoli aug lēni, bet atbilst parametriem, ko nosaka Latvijas klimats. Salīdzināšanai derēja arī A. Lasmaņa sētās ozolzīles, sēkla plantāciju objektā paaugusies un pierādījusi labu saglabāšanos. Varbūt nākotnē te būs bērniem piemērota izziņas taka. Meža pamatnes daļā tika apbrīnots arī īpatnējais trīszaru ozols, kas noteikti jāiekļauj īpaši vērtīgo un saudzējamo koku sarakstā.

Zinātnisko pētījumu centrā ir Pensilvānijas ošu un melnalkšņu mistrotais stādījums. Tas darīts ar mērķi novērot, izpētīt un mazināt ošu slimību riskus. Te pamīšus rudens sardzē kārtīgās rindās stāv melnalkšņi un oši.

Perspektīvais mācību plāns
Pēc divu stundu brīvdabas semināra, uzlādēti ar klātesošo un dzīvīgo dabas enerģiju, pulcējāmies gaišajā un siltajā dabas konferenču zālē pie tējas un kafijas, lai uzklausītu meža zinātnieces Mudrītes Daugavietes atziņas. Visiem semināra dalībniekiem tika pasniegta LVMI «Silava» grāmata. Monogrāfijā apkopoti dati par mežu ieaudzēšanas noslēpumiem un atziņas par Latvijas dabas resursu racionālu un produktīvu apsaimniekošanu. Izdevumu veidojis autoru kolektīvs, arī lektore M. Daugaviete.

Iepazinām konsultantes Ritas Daščioras perspektīvo lekciju un semināru plānu. Būs nodarbības par meža kopšanu, saudzēšanu, ES fondu izmantošanu, «Natūra 2000», plantācijas mežu ieaudzēšanu un kopšanu. Apspriedām arī mežu inventarizāciju un novērtēšanu. Izzinājām meliorācijas problēmas un likumdošanu. Semināri turpināsies Rīgā, Latvijas Dabas muzejā, un citu Latvijas novadu mežsaimniecībās, iespējams, arī kādā ES valstī.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Plantāciju mežu audzēšana

Kategorijas