Jauns vaibsts Bauskas vecpilsētas sejā

2018. gada 5. oktobris 00:00

2367

Lielākā daļa baušķenieku būs pamanījusi, ka jau vairāk nekā gadu – kopš 2017. gada augusta – notiek Bauskas muzeja sētas mājas Kalna ielā 6a fasāžu renovācija. Lai arī ēka nav būtiski cietusi ne abos pasaules karos, ne kādā ugunsnelaimē, tās fasādes bija ne vien fiziski nolietojušās, bet arī noplicinātas primitīvu remontu un pārbūvju rezultātā un jau bīstami tuvojās robežai, aiz kuras to vēsturiskā veidola saglabāšana kļūtu neiespējama. Ņemot vērā ēkas fasāžu stāvokli, Bauskas novada pašvaldība, uzklausījusi muzeja vēlmes, atrada līdzekļus ēkas jumta seguma nomaiņai un abu pret ielām vērsto fasāžu atjaunošanai, projekta tālāko virzību nododot konkrētu pašvaldības speciālistu un Bauskas muzeja ziņā.

Sāk ar izpēti
Gatavošanās ēkas renovācijai tika sākta jau 2015. gadā, kad Mg. art. Ina Līne, pieaicinot arī citus speciālistus, veica fasāžu arhitektoniski māksliniecisko izpēti. Tās gaitā tika precizēti ēkas būvvēstures fakti, kā arī veikta fasāžu izpēte dabā, nosakot to pārveidojumu hronoloģiju, apzinot vēl pastāvošās oriģinālās substances un izstrādājot konceptuālus priekšlikumus fasāžu rekonstrukcijas projekta sagatavošanai. Tālāk konkursa kārtībā tiesības izstrādāt fasāžu renovācijas būvprojektu ieguva SIA «Komunālprojekts Jelgava» (arhitekte Dr. arch. Aija Ziemeļniece, valdes loceklis Kārlis Brakanskis), bet tiesības veikt atjaunošanas darbus konkursa kārtībā saņēma Bauskas būvorganizācija SIA «Kvintets M» (valdes loceklis Ainārs Marinskis).

Projekta gaitā vispirms tika nomainīts ēkas jumta segums, padomju laikā ieklāto un savu laiku nokalpojušo viļņoto azbesta šīferi aizstājot ar vēsturiski uz ēkas jumta savulaik bijušu materiālu – skārdu. Lai arī, atšķirībā no oriģinālā skārda, ko krāsoja pēc jumta ieklāšanas, šoreiz tika izmantots jau rūpnieciski ražots, ar sarkani ietonētu sintētisku sastāvu pārklāts skārds, tā vizuālā atbilstība vēsturiskajai tika panākta, klājot nevis vienlaidus loksnes visā jumta slīpnes garumā, kā to dara mūsdienās, bet gan liekot skārdu no atsevišķām taisnstūra formas plāksnēm. Vienlaikus ar jumta seguma maiņu tika nomainītas arī no cinkotā skārda izgatavotās notekrenes un notekcaurules, turklāt saglabājot arī to vēsturiskos stiprinājuma elementus, bet trūkstošos izkaļot no jauna. Zināmu šarmu ēkai piešķir arī specifiskās lietusūdens savācējpiltuves, kuras izgatavotas pēc ēkas Bauskā, Plūdoņa ielā 15, piltuvju parauga.

Pēc vēsturiskiem paraugiem
Pievēršoties ēkas fasādēm, vispirms tika veikta abu pret ielām vērsto ēkas fasāžu tehniska sakārtošana, labojot mehāniskus bojājumus un izdrupumus (galvenokārt cokola daļā), kā arī novācot no tām dažādos laikos haotiski ierīkotos elektrības kabeļus.

Sākot darbu ziemeļu un rietumu fasāžu renovācijā, nācās konstatēt, ka to apmestajām daļām 20. gadsimta 30. gados uzklātais otrais cementa apmetuma slānis stipri bojājis oriģinālo kaļķa apmetumu un sekmējis tā atslāņošanos no mūra sienas, kā rezultātā sākotnējā apmetuma atsegšana un konservēšana bija kļuvusi neiespējama. Šajā situācijā tika pieņemts vienīgais loģiskais lēmums – nokalt abus vecā apmetuma slāņus un aizstāt tos ar sākotnējam apmetumam struktūrā un sastāvā maksimāli līdzīgu kaļķa apmetumu. Ar šādu apmetuma masu sākotnējā izskatā tika atjaunotas arī vairākas laika gaitā iznīcinātās ailu apmales. Kā nozīmīgu projekta ieguvumu jāvērtē arī ēkas rietumu gala fasādes augšdaļā sākotnēji bijušo, taču padomju laikā likvidēto dzeguļu atjaunošanu.

Ēkas renovācijas laikā tika atjaunota arī padomju laikā aizmūrētā durvjaila ziemeļu fasādes rizalīta (uz priekšu izvirzīta ēkas daļa visā tās augstumā – redakcijas skaidrojums) otrajā stāvā, un tagad to rotā durvis un neliela metālkaluma marga, kuras motīvs aizgūts no muzeja pamatkorpusa balkona margām. Projektā tika restaurētas divas oriģinālās ārdurvis, bet vēl divas, tāpat kā plašie divviru vārti ar virsgaismu, tika izgatavoti no jauna pēc 1939. gada fotoattēlā redzamā parauga. Jāpiebilst, ka arī vārtu un durvju furnitūra izgatavota individuāli pēc vēsturiskiem paraugiem, bet vārtos iebūvētā slēdzene pat iegādāta antikvārajā tirgū kā ēkas celšanas laika oriģināls. Divi vecākie ēkas vēsturiskie logi tika saglabāti oriģinālie un pacietīgi restaurēti, bet pārējiem pēc vēsturisko parauga tika izgatavotas jaunas koka kārbas un vērtnes. Lai nodrošinātu ēkas energoefektivitāti, logu iekšējie rāmji (priekšlogi) tika izgatavoti, iestrādājot tajos stikla paketes. Interesanti, ka arī lielāko daļu jauno logu tagad rotā oriģinālie 1901. gada metāllējuma krampīši, kuri jau vienreiz bija «pārcelti» no sākotnējām vērtnēm uz padomju laika logiem.

Krāsu salikums
Projekta īstenošanas gaitā ēkas fasādes atguvušas arī izpētē konstatēto vēsturisko krāsu salikumu. Gludi apmestās sienas daļas tagad krāsotas «krējuma baltā» tonī, uz kura labi izceļas brūngani krāsotās ailu apmales, savukārt neapmestās daļas – pilastri, cokols, starpstāvu josla un josla zem jumta pārkares – ir notīrītas no vairāk nekā gadsimta laikā uzkrātajiem sārņiem un papildinātas ar renovācijas laikā rūpīgi atjaunotu tumši pelēku ķieģeļu izšuvojumu, kas patīkami izceļ mūra ritmisko rakstu. Ēkas durvis, vārti un logu rāmji krāsoti tumši zaļi – tonī, kuru pirmo izdevās konstatēt uz vēsturiskajām durvju vērtnēm, un arī šī krāsa devusi savu pienesumu, lai ēkas fasādes atgūtu laika gaitā zaudēto izteiksmību.

Par vienu no nopietnākajiem izaicinājumiem ēkas Kalna ielā 6a fasāžu renovācijā kļuva zudušo, tikai 1939. gada fotogrāfijā redzamo ēkas rizalīta daļas jumtgales koka konstrukciju atjaunošana, no jauna izgatavojot rizalīta jumtiņa ārējo spāru pāri balstošās lokveida savilces, dekoratīvi izzāģētos pasiju galus un tos balstošās konsoles, kā arī jumtgales smaili un trīs ornamentālus siluetzāģējuma rotājumus. Visi elementi tika nokrāsoti atbilstīgi vēsturiskajam krāsu salikumam, kāds tas tika konstatēts uz vēl atlikušajām koka detaļām. Arī šis uzdevums tika paveikts godam, un rizalīta jumtgale tagad atguvusi ēkas centrālā dekoratīvā akcenta lomu.

Mudinājums atjaunot perimetrālo apbūvi
Rezumējot paveikto, atliek nožēlot, ka vienlaikus ar ēkas fasāžu sakārtošanu netika veikta arī ēkas kompleksa renovācija, taču jācer, ka pie fasādēm paveiktais nekļūs par šķērsli šādu darbu turpināšanai jau tuvākajos gados. Iegūtais rezultāts mudina sākt arī diskusiju par 1888. gadā celtās nojumes iespējamo rekonstrukciju, šādi atjaunojot konkrētajā kvartālā vecpilsētai raksturīgo perimetrālo apbūvi, veidojot no ielas norobežotu, klusu pagalmu muzeja aktivitātēm un radot papildu telpas lielgabarīta eksponātu izvietošanai. Zinot muzeja telpu šaurību, nav šaubu, ka nojume varētu kalpot arī kā vieta plašākas informācijas sniegšanai par Bauskas vecpilsētu.

Novērtējot paveiktā kvalitāti, jāatzīst, ka šis ir viens no retajiem renovācijas projektiem, ar kura rezultātu varam lepoties. Lai gan juridiski ēka nebija un joprojām nav piemineklis, tās atrašanās valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa – Bauskas vecpilsē-tas – teritorijā un fakts, ka to izmanto Bauskas muzejs, pret fasāžu atjaunošanu lika attiekties ar maksimālu rūpību, skrupulozi saglabājot visus vēl atlikušos autentiskos elementus un pacietīgi atjaunot laika gaitā zudušos. Savu darbu godprātīgi veica visas projektā iesaistītās puses, un jādomā, ka visi šoreiz ir arī gandarīti par paveikto.

Nevēloties svētku reizē ieliet medus mucā darvas karoti, šoreiz gan gribas atturēties no visai katastrofālās Bauskas vecpilsētas kopējās ainas apcerēšanas, izsakot cerību, ka novada pašvaldība, novērtējot šī projekta rezultātu, radīs iespēju līdzīgā veidā parūpēties arī par citiem savā īpašumā esošiem vecpilsētas objektiem. Tāpat gribas ticēt, ka Kalna ielā 6a paveiktais kaut nedaudz «sapurinās» arī pārējos vecpilsētas ēku īpašniekus, rosinot ne tikai pievērsties savu īpašumu atjaunošanai vispār, bet arī izvēlēties šim nolūkam vēsturiskām būvēm adekvātus materiālus un risinājumus. Tiesa, arī šajā ziņā daudz kas atkarīgs no pašvaldības, kuras pienākums noteikti ir daudz aktīvāk attīstīt vecpilsētas atbalsta programmas un ar lielāku ieinteresētību, nekā tas bijis līdz šim, pievērsties pilsētas vēsturiskās daļas attīstības plānošanai.

Vēsturiska informācija par ēku Kalna ielā 6a
1901. gadā celtā ēka, kurā tagad iekārtotas muzeja un tautas lietišķās mākslas studijas telpas, ir interesants piemērs vienam no eklektikas stila formālajiem virzieniem – tā sauktajam «ķieģeļu stilam» –, kuru, kā liecina jau pats nosaukums, raksturo tieši neapmestas vai tikai daļēji apmestas ķieģeļu fasādes ar tajās ritmiski kārtotām ķieģeļu mūrējuma detaļām – logu un durvju apmalēm, starpstāvu joslām, dzegām u. tml. Bauskā šo eklektikas stila formālo virzienu pārstāv pat salīdzinoši daudzas ēkas Rīgas ielā (Nr. 25, 37, 43, 46/2, 51, 69, 71), arī ēkas Pasta ielā 9 un Plūdoņa ielā 54. Kalna ielas 6.a namam līdzīgā stilistikā celtas arī ēkas Strautnieku ielā 5 un 7. Atšķirībā no visām pārējām pieminētajām būvēm ēkai Kalna ielā 6a izmantoti arī atsevišķi tā sauktā «šveiciešu stila» motīvi – platā jumta pārkare ar dekoratīvi tēstiem spāru galiem un sarežģītā jumtgales koka konstrukcija, kura papildināta ar smalkām koka mežģīnēm līdzīgiem ornamentāliem siluetzāģējumiem.

Izpētes gaitā konstatēts, ka koka ēkas šajā gruntsgabalā bijušas jau 18. gadsimtā, taču mūs interesējošās celtnes vieta pirmoreiz daļēji apbūvēta tikai 19. gadsimta 80. gadu beigās, kad tagadējā Kalna ielā 6 esošās viesnīcas (tagadējā Bauskas muzeja ēkas galvenā korpusa) toreizējais īpašnieks Johans Lāme līdzās esošajā, arī sev piederošajā gruntsgabalā uzcēla divas nelielas ķieģeļu ēkas. Apmēram vienlaikus pa gruntsgabala ārējo perimetru gar tagadējo Rīgas un Strautnieku ielu pēc mūrniekmeistara V. Koha projekta tika uzbūvēta arī augsta koka sēta ar nojumi viesnīcas un tirgus apmeklētāju pajūgu novietošanai, kura pastāvēja līdz pat 20. gad-
simta 70. gadiem.

19. gadsimta beigās viesnīcu «St. Petersburg» un tai līdzās esošo gruntsgabalu ar visu apbūvi iegādājās alus rūpnieks Johans Teodors Lodings (1841–1910), kurš 1900. gada novembrī Kurzemes guberņas būvvaldē iesniedza plānu divstāvu mūra piebūves – staļļa – būvniecībai. Ēka, kuras pirmā stāva vidusdaļu aizņēma zirgu steliņģi, bet galus – ratnīca un neliels, iespējams, sētniekam paredzēts dzīvoklītis, bija gatava jau 1901. gada martā un maijā līdz ar izremontēto viesnīcas ēku tika atvērta lietošanai.

1910. gadā pēc tēva nāves viesnīcu un tās saimniecisko apbūvi mantoja Bruno Lodings, bet pirmās brīvvalsts laikā, kad tagadējā muzeja ēkā bez «Kurzemes viesnīcas» (tās īpašniece kopš 1931. gada bija Otīlija Millere) atradās Bauskas patērētāju biedrības telpas, kā arī gatavu apģērbu un manufaktūras veikals, pagalma ēkā darbojās D. Bērmana iebraucamā vieta «Pie Mārtiņa». Līdz 1936. gadam viesnīcas iebraucamo sētu turēja Mārtiņš Īzaks, bet pēc viņa nāves – Marija Īzaka. Trīsdesmito gadu sākumā telpas sētas mājā nomāja uzņēmums «L. Arenštams un Co», kas iepirka un tirgoja labību, bet no 1937. gada ar labības un sēklu tirdzniecību te nodarbojās Jānis Alberts Balcers. Viesnīcas sētā tolaik notika arī lopu tirdzniecība.

Vecākais ēkas fotoattēls, kas glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā, uzņemts 1939. gadā sakarā ar tolaik uz Vāciju
izbraukušo vācbaltiešu īpašumu pārņemšanu. Fotogrāfijā ēka redzama jau nedaudz pārbūvēta; palielinoties autobraucēju skaitam, daļa no kādreizējā staļļa bija piemērota garāžas vajadzībām, un pirmajā stāvā bija ierīkotas divas garāžas ar platiem divviru vārtiem.

Vēl lielākas izmaiņas ēkas veidolu skāra 20. gadsimta 40. gados, kad padomju varas apstākļos ēka kļuva par pašvaldības īpašumu. 1947. gadā tika izstrādāts projekts celtnes pārbūvei, kas paredzēja ēkas pirmo stāvu pilnībā pielāgot garāžu un noliktavas vajadzībām, izveidojot vēl divus jaunus vārtus sākotnējo logu vietās, bet otrajā stāvā izbūvējot plašu noliktavu un divus vienistabas dzīvokļus. Padomju laikā ēku kā preču noliktavu izmantoja Bauskas rajona Patērētāju biedrība, bet garāžā tika turēts Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja autobuss.

Kopš 1990. gada ēku Kalna ielā 6a apsaimniekoja Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs, tās otro stāvu atvēlot tautas lietišķās mākslas studijas darbnīcai un izstāžu zālei. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, kad Latvijā atjaunojās privāta uzņēmējdarbība, ēkas pirmā stāva telpas tika izīrētas vairākiem uzņēmējiem – no 1991. gada te atradās SIA «Go un Co» auto preču tirdzniecības veikals, no 1997. gada – Dzintras Zemītes lietišķās mākslas izstrādājumu veikals «Pie muzeja», no 1992. līdz 2001. gadam telpas īrēja arī uzņēmuma «Falkors» elektropreču veikals, pēc tam SIA «Gafū», kura garšvielu veikals ēkā darbojās līdz 2007. gadam. Kopš 2007. gada visu ēku savām vajadzībām izmanto Bauskas muzejs.

+ 1

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jauns vaibsts Bauskas vecpilsētas sejā

Kategorijas