Veselības aprūpe gadiem mērķtiecīgi turēta badā

2018. gada 2. oktobris 11:24

399

Veselības aprūpe gadiem mērķtiecīgi turēta badā

Veselības aprūpes sistēmas neveiksmes saistītas ar akūta finansējuma trūkumu, sistēmas nepārskatāmību, spēcīgu privātās medicīnas lobiju iekšienē, milzīgo birokrātiju, zemajām mediķu algām un citiem iemesliem, izriet no partiju pārstāvju paustā otrdien, 25. septembrī, laikraksta «Bauskas Dzīve» rīkotajā politiskajā diskusijā.

Kopumā Bauskā bija aicināti visi sešpadsmit uz 13. Saeimu kandidējošie politiskie spēki, no kuriem ieradās desmit partiju pārstāvji, lai diskutētu un piedāvātu savu risinājumu tautsaimniecības attīstībai un veselības aprūpes nozares stāvokļa uzlabošanai. Par solījumiem uzņēmējdarbības uzplaukumam jau vēstījām iepriekšējā numurā, bet šoreiz kārta daudzām partijām par prioritāti izvirzītajai veselības nozarei.

Medicīna nepieejama
«Nacionālā apvienība, «Jaunā Vienotība» un «Zaļo un Zemnieku savienība», jūs tik ilgi esat sēdējuši Saeimā, un ko jūs esat izdarījuši? Absolūti neko – viss ir sačakarēts!» skarbs bija zālē sēdošais uzņēmējs baušķenieks Valdis Vilks, kura uzsaukums politiķiem saņēma vētrainus klātesošo aplausus. «Medicīna ir nepieejama, tā nav mana problēma, tā ir valsts problēma,» apgalvoja baušķenieks uzņēmējs Gūrijs Bulle.

Uz izteiktajām replikām Guntis Libeks no Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (NA) saraksta uzsvēra, ka teicieni – «viss sabojāts», «grūtniecība iznīcināta», «lauki iznīkuši» – ir nepārdomāti, jo pašam «klaigātājam» vajadzētu aiziet un palūkot, vai Bauskas poliklīnikā viss ir «sačakarēts», vai nav iespējams tikt pie ārsta, vai visu dienu nevar aiziet uz steidzamās palīdzības punktu un jebkurā laikā saņemt palīdzību. Viņaprāt, paziņojums, ka veselības aprūpe ir uz pilnīgas sabrukšanas robežas, esot absolūtas muļķības.

«Jaunās Vienotības» pārstāvis Jānis Reirs sprieda, ka nav taisnīgi atnākt un paziņot, ka viss ir slikti, citviet ir labāk. Tā notiekot visur pasaulē, un tas patlaban esot globālais izaicinājums. «Mūsu ārsti brauc peļņā uz Vāciju, vai jūs iedomājaties, ka Vācija ir tik stulba, ka nevar saplānot, cik dakteru jāizskolo? Nebūt nē, vācu ārsti brauc uz Dāniju, jo vācieši nevar samaksāt to algu, ko maksā dāņu dakteriem,» uzsvēra J. Reirs. Viņaprāt, mūsu medicīnas sistēmas sakārtošanā un uzlabošanā pa šiem gadiem jau sperti ievērojami soļi, un turpinājums sekos.

Slima sabiedrība
Margarita Krauča no apvienības «LSDSP/KDS/GKL» ar pētījuma datiem iezīmēja mūsu sabiedrības veselības stāvokli. Apkopotie fakti liecina, ka labas veselības pašnovērtējums ir 68% sieviešu un 65% vīriešu, hronisko slimību izplatība ir 33% starp stiprā dzimuma pārstāvjiem un 41% sievietēm. Veselības traucējumu izplatība 65% ir vīriešiem, bet 72% sievietēm. Vien pusei Latvijas iedzīvotāju ir normāls ķermeņa svars, teju visam kopumam – 91% – ir nepietiekamas fiziskās aktivitātes. M. Krauča uzsvēra, ka esam ļoti slima sabiedrība.

Taču, ko politiķi mums sola, lai nākotnē situācija mainītos? Jāteic, ka līdz šim partiju vairākumam veselības joma bijusi priekšplānā, bet vairāk tas gan bijis vārdos, ne darbos. Visticamāk, vēlēšanu tuvums iekustinājis aisbergu, un šogad pēc ilgāka laika ir krietni – par 20% – palielināts finansējums veselības aprūpei. Daļa naudas novirzīta tieši pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Nākamajam gadam solīti dažnedažādi labumi – gan medikamentu cenu samazinājums, gan līdzmaksājuma atcelšana pensionāriem par ārstēšanos stacionārā, gan mediķu atalgojuma celšana.

Jāmaina kārtība
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) pārstāve, Saeimas deputāte Inga Bite (LRA) uzskatāmi savā runā ilustrēja, kā ar veselību ir pašlaik – nav skaidrības, kad, kur, cik un par ko būs jāmaksā, ejot pie ārsta. Ja makā svilpo vējš, drošāk esot pie mediķa nedoties vispār.

«Pašlaik sistēma ir ļoti nesaprotama. Aizejot uz ārstniecības iestādi, man saka tā – ja tu gribi par valsts naudu, t. s. kvotām, pakalpojums būs pieejams pēc pusgada vai vēl vēlāk, ja maksā, tad varbūt rīt, pēc nedēļas vai divām, bet tepat pie tā paša ārsta, pie tā paša aparāta. Valsts vai pašvaldība finansē ēkas uzturēšanas izdevumus, komunālos maksājumus, par valsts naudu ir nopirktas iekārtas, un no budžeta nāk šiem mediķiem algas. Tad ir pilnīgi nesaprotami – kāpēc pie tā paša ārsta, tajā pašā iestādē uz tā paša aparāta vienās stundās ir bezmaksas, bet nākamajās maksas pakalpojumi?» retoriski vaicā I. Bite. Tālab viņas pārstāvētajai partijai ir priekšlikums kardināli mainīt veselības aprūpes finansēšanas modeli.

LRA piedāvājums ir, ka, nonākot slimnīcā, poliklīnikā, pacients zinās, ka nebūs jāmaksā, būs drošs, ka konkrētais mediķis ar pilnu atdevi veltīs viņam paredzēto laiku. Ja aparāts būs noslogots, pie viņa nāks nākamā maiņa un turpinās pieņemt pacientus bez maksas.
I. Bite uzsvēra, ka būtisks būs arī kvalitātes jautājums, kas rūpīgi jāuzrauga. Viņa pieļauj, ka, iespējams, neredzot peļņas aprises, speciālisti aizplūdīs, taču, lai tas nenotiktu, būtu nepieciešams panākt, ka tiem, kuri izglītojušies par valsts budžeta līdzekļiem, noteiktu laika periodu ir pienākums strādāt. LRA politiķe nenoliedza, ka svarīgs ir arī atalgojuma jautājums. Šo tematu par vienu no galvenajiem priekšplānā izvirzīja arī pārējie sanākušie.

Astoņi procenti no IKP
Partijas «Progresīvie» pārstāvis Roberts Putnis uzsvēra, ka veselības aprūpe viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam ir izvirzīta priekšplānā. «Progresīvie» ir kategoriski pret veselības aprūpes finansēšanas likumu. Šāds pats skatījums ir arī politiskajai partijai «Attīstībai/ Par!».

«Valstij jākoncentrējas uz valsts veselības aprūpes institūcijām, lai attiecīgi finansētu veselības aprūpi, jātiek vaļā no privātā medicīnas lobija, kas spēcīgi ietekmē politiku. Nevar būt laba, kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe, kas gadiem ilgi mērķtiecīgi tika turēta badā,» uzsvēra R. Putnis. Viņš norādīja uz nepārdomātiem tēriņiem, piemēram, 1,8 miljoni eiro jaunas, neplānotas IT pro-grammatūras izveidei, kas saskaitītu, cik pavisam ir to cilvēku, no kuriem piedzīs jaunizveidoto nodokli. Viņa piedāvājums – līdz 2024. gadam panākt astoņu procentu no iekšzemes kopprodukta novirzīšanu medicīnai. Citādi Roberts Putnis iezīmē drūmu ainu, jo nebūšot ne kvalificētu, motivētu ārstu, ne medmāsu. Viņaprāt, bezjēdzīga izšķērdība esot nevajadzīgas investīcijas infrastruktūrā, kā arī informāciju tehnoloģiju pielietojumā. Šādi atrastos papildu līdzekļi, finansējums «jāpasmeļ» arī no nodokļu ieņēmumiem.

R. Putnim nav saprotams, kā Igaunija ar nelielāku ekonomiku nodokļos iekasē vairāk nekā Latvija. «Astoņi procenti nav tikai sauklis, ja pašlaik runājam par jauno mediķu paaudzi, jo viņiem ir vajadzīga perspektīva politisku solījumu rezultātā. Šai paaudzei jāzina, ka netiks neplānoti saraustīta katra gada budžeta politika. Jaunais mediķis zinās, ka nākamos sešus gadus būs Latvijas politikas centrā, valdība rūpēsies par to, lai viņam būtu apsolītie ienākumi,» teic R. Putnis.

Iegulda betonā, ne cilvēkos
R. Putņa iezīmēto naudas šķiešanas tēmu turpināja arī Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kandidāts Krišjānis Feldmans. Viņš paziņoja, ka Latvijā medicīna ir tā nozare, kurā tiek ieguldīts betonā, nevis cilvēkos, piemēram, Stradiņa slimnīcas pirmās kārtas būvniecība izmaksājusi 90 miljonus eiro, tagad nākamajai kārtai jāatvēl gandrīz 100 miljoni eiro. «Salīdzinājumam JKP plāns, kurš paredz, ka medmāsai jāsaņem «uz rokas» 800 eiro, bet ārstam – 1700 eiro, izmaksās 35 miljonus eiro gadā,» savu programmu ieskicē K. Feldmans.

Viņš atklāja, ka, runājot ar cilvēkiem, viņam radusies pārliecība, ka, neraugoties uz augošo finansējumu nozarē, nekas nav mainījies. JKP pārstāvis ir pārliecināts, ka izmaiņu nebūs līdz laikam, kamēr vecās partijas «būs pie šprices».

Gadījumā, ja JKP nāks pie varas, būs apvienota Veselības un Labklājības ministrija, tās vadītāja kandidāts esot Juris Jurašs, kurš, JKP skatījumā, atzīts kā labākais korupcijas apkarotājs. «Veselības ministra vietā līdz šim ir bijušas ar farmācijas nozari vai slimnīcas, vai ar veselības aprūpi saistītas personas. Mana pārliecība, ka šī nevēlēšanās ieguldīt cilvēkos ir korupcijas sekas. Jūs piekritīsit, ka paņemt «otkatu» no personāla, ārsta ir grūtāk nekā no simt miljonu projekta, piemēram, e-veselība projektēšanas stadijā jau bija novecojusi. Vai jūs domājat, ka tā bija normāli iztērēta nauda? Es saku, ka veselības nozarē naudas pie-tiek – pieaugums par 20 procentiem šajā gadā. Vai jūs jūtaties par divdesmit procentiem veselāki šogad?» tiešs bija K. Feldmans.

Jāsamazina līdzmaksājums
Pie varas esošo partiju pārstāvji nebeidza uzskaitīt labumus, kas jau ir panākti līdz šim. ZZS politiķis Viktors Valainis iezīmēja paveikto. Proti, kopš reformas sākšanas gaidīšana rindā uz valsts apmaksātu ambulatoru medicīnas pakalpojuma saņemšanu esot samazinājusies par 40%, tāpat jauni medikamenti iekļauti kompensējamo skaitā, arī kompensējamo zāļu cena samazināta, un veikta virkne citu uzlabojumu. «Mēs iestāsimies par to, lai veselības joma būtu parocīgāka, slimnīcas nekādā gadījumā nedrīkst aiziet privāto uzņēmēju rokās,» uzsvēra V. Valainis. Attiecībā uz mediķu trūkumu reģionos V. Valainis pieminēja jau šogad novirzīto desmit miljonu eiro finansējumu, kas paredzēts jauno speciālistu migrācijai uz laukiem. ZZS politiķis pauda, ka jaunie speciālisti savu kūtro pārcelšanos uz laukiem skaidro ar mājokļa nepieejamību. Tālab pašvaldības varētu attīstīt savu īres namu būvniecību, kur šādiem speciālistiem nodrošināt pievilcīgus apstākļus.

NA pārstāvis G. Libeks ieskicēja, ka arī NA atbalstīs mājokļa politiku, lai jaunos mediķus piesaistītu reģioniem. Viņš atzina par labu līdzmaksājuma atcelšanu pensionāriem un norādīja uz vēl paveicamajiem pasākumiem. «Jāsamazina līdzmaksājums primārajai aprūpei pie ģimenes ārstiem un jāskatās, kā palīdzēt slimnīcas posmā. Mēs iestāsimies, lai tiktu saglabāts slimnīcu vai aprūpes slimnīcu tīkls, iepriekšējā posmā bija pieļauta kļūda, jo tas ir nepieņemami, ka lielajām universitātes slimnīcām jānodarbojas ar zema līmeņa aprūpi. Tās aprūpes slimnīcas, kas ir palikušas, ir jāsaglabā,» pārliecināts ir G. Libeks. Viņš uzsvēra, ka veselības aprūpei jābūt pieejamai gan teritoriāli, gan finansiāli. Patlaban vēl neesot skaidrs, kā būs ar savlaicīgu neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību, jo samazināts brigāžu skaits. Pašsaprotami, ka laukos iedzīvotāju skaits sarūk, bet tas nenozīmējot, ka jāmazinās arī veselības aprūpes pieejamībai.

Mediķu trūkumu G. Libeks saista ar vispārējo situāciju darba tirgū, jo speciālistu nepieejamība esot daudzās nozarēs. Viņš ir pārliecināts, ka darbaspēka jautājums ir jārisina darba devējam. «Jānodrošina sociālie labumi, jāizdomā veidi, kā darbiniekus pievilināt. Uzņēmuma vadītājam par to ir jādomā, pasaules prakse to jau ir pierādījusi. «Galvu medības», pārvilināšana, protams, arī algu un politikas īstenošanas jautājums,» uzskata G. Libeks.

Zāles arī benzīntankos
Ar radikālāku skatījumu nāca klajā partijas «KPV LV» pārstāvis Jurģis Miezainis. Viņš aicināja liberalizēt aptieku tīklu un ļaut tirgū ienākt lielākam skaitam medikamentu tirgotavu. Viņš argumentēja, ka pašlaik ir trīs lielākie aptieku tīkli, kur pirmā ienākumi krietni pārsniedz pārējo ienākumu kopsummu. Tāpat viņš aicināja atļaut bezrecepšu medikamentus tirgot degvielas uzpildes stacijās, jo reģionos neesot pieejamas diennakts aptiekas.

Kā prioritāti partija izvirzījusi ģimenes ārstu institūcijas stiprināšanu. «Ģimenes ārsti mums pašlaik ir padarīti par grāmatvežiem. Mēs vēlamies ierosināt noteikt limitu vienai praksei 1500 pacientu un palielināt kapitācijas naudu par katru pacientu. Svarīgi, lai mediķis varētu algot sev medmāsu un arī vienu klientu menedžeri, savu uzmanību simtprocentīgi veltot sirdzējam,» partijas piedāvājumu raksturoja J. Miezainis.

Pret zāļu pārdošanu benzīntankos kategoriski pret bija Ilmārs Dūrītis no partijas «Attīstībai/ Par!» (APAR). Viņš atgādināja, ka zāļu nepamatota lietošana var būt kaitīga cilvēka veselībai. «Tas, ka mums pašreiz sabiedrībā nav liels pretsāpju līdzekļu lietojums, ir pozitīvi, jo nepamatota medikamentu patērēšana radīs tikai sekas un papildu izdevumus veselības aprūpes budžetā,» uzsvēra I. Dūrītis. APAR galvenie stūrakmeņi veselības aprūpē būšot cilvēka – pacienta, mediķa – izvirzīšana priekšplānā. APAR ar likumu ir iecerējuši noteikt maksimālo gaidīšanas laiku pie speciālista rindā. Tam nevajadzētu pārsniegt 30 dienas. Runājot par medicīnas personāla atalgojumu, APAR skatījumā, koeficientam būtu jābūt 2,5% no valstī vidējā atalgojuma. Simts procenti būtu attiecināmi uz ārstiem, bet noteiktus procentus mazāks tas būtu pārējam medicīnas personālam.

Juris Jaunzems no partijas «No sirds Latvijai» pauda, ka neko jaunu nepateiks. Viņš iestāsies par valsts aptieku izveidi, kas spēs importēt medikamentus no Baltkrievijas, Ķīnas vai citurienes, tādējādi tiks sagrauta pašreizējā karteļu sistēma. «Valstij jāizveido sava zāļu tirdzniecība, tad būs pareizās cenas,» pārliecināts Juris Jaunzems.

Nepārtrauktā mediķu redzeslokā
Gailīšu pagasta iedzīvotājs Ivars Kalada bija ieradies, lai klausītos un dzirdētu sev tīkamāku nākotnes ainu veselības aprūpes sistēmā. Viņš ar šo jomu nav svešs, jo kā Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks ir nepārtrauktā mediķu redzeslokā.
Daži no izskanējušajiem apgalvojumiem uzvarieti patiešām pārsteidza. Viņš nekādā gadījumā nepiekrīt, ka tagad valstij būtu jāveido sava aptieka un medikamenti jāiepērk no Baltkrievijas, Krievijas vai nezināmas vietas. Cik neesot redzēts televīzijā par nelegālu zāļu ražotnēm dzīvokļos, kur medikamenti top ar betonmaisītāju palīdzību. A. Kalada uzskata, lai tie ir pazīstami ražotāji, kas var apliecināt ar savu patentu, pētījumiem un pieredzi, nevis kādi, kas par tādiem uzdodas. Tāpat I. Kalada neatbalsta pausto norādījumu, ka iegulda betonā, nevis cilvēkos. Viņam nācies uzturēties Stradiņa slimnīcas jaunajā korpusā. Viņš nepārprotami atbalsta, ka jāuzlabo vide gan ārstiem, gan pacientiem. «Ja ir aizdomas par korupciju vai nepamatoti augstām cenām, vajag sekot līdzi, nevis tagad visu nobremzēt tādēļ, ka nav, kas uzrauga,» pārdomās dalās
J. Kalada.

Redzējums citātos

Jānis Reirs, JV: «Mums ir jānotur valsts medicīna. Praktiski milzu soļiem viss virzās privāto rokās. Privātie vairāk ņem tos pakalpojumus, kas ir izdevīgāki, savukārt valstij paliek sarežģītākie un dārgākie. Šogad veselības aprūpes izdevumi pieauga par 200 miljoniem eiro, šāds pieaugums nevienai nozarei nav bijis.»

Margarita Krauča, «LSDSP/KDS/GKL»: «Esmu ārste un savu nozari pārzinu. Igaunija maksā 930 eiro par pacientu, turpretī mūsu valsts budžeta piešķirtie līdzekļi ir tikai 650 eiro uz vienu iedzīvotāju. Mēs varam diskutēt ilgstoši, ka kaut ko samazināsim. Diemžēl maksas pakalpojumi ir tikai situācijas glābiņš tiem, kas var maksāt, bet bēdīga aina ir tiem, kam šo līdzekļu nav. Tādu mājsaimniecību, pēc Centrālās statistikas pārvaldes informācijas, ir 72,5 procenti. Veselības aprūpei jābūt taisnīgai, solidārai, pieejamai un kvalitatīvai. Pašlaik vienīgais risinājums ir obligātā valsts veselības apdrošināšana, taču apdrošinātiem jābūt pilnīgi visiem, bet jautājums ir, kur ņemt naudu. Ārstiem tas nav jādara, tas jāveic ministrijām. Mēs, ārsti, varam garantēt rūpes par kvalitāti, raudzīties par racionālu un efektīvu līdzekļu izmantošanu.»

Roberts Putnis, «Progresīvie»: «Situācija Vācijā, tāpat kā pie mums, ir politisku lēmumu rezultāts. Tur nolēma iet privatizācijas ceļu, protams, īstermiņā līdzekļi tika ietaupīti, bet rezultāts ir tāds, ka ir milzīgas sūdzības par kvalitātes kritumu. Protams, Vācijas privātajām klīnikām, kapitālsabiedrībām ir grūti būt konkurētspējīgām atalgojuma ziņā ar zemēm, kur ir valsts finansēta augstākā līmeņa atalgojuma veselības aprūpes sistēma.
Politiska noteiktība, skaidri redzama atalgojuma attīstība, drošība, ka šī slimnīca tiks saglabāta, nevis pēc pusotra vai diviem gadiem politisku lēmumu ceļā reformēta. Nekad nebūs tā, ka visi mediķi ienāk šajā profesijā, lai pelnītu. Es ticu, ka ārsts noteikti grib kalpot savam pacientam. Iepriekšējos 28 gadus sistēma ir turējusies uz mediķu pleciem, neskatoties uz virkni politisku lēmumu. Politiska koncentrēšanās uz personālu būtu tas, kas pašlaik jāpiedāvā.»

Guntis Libeks, NA: «NA savā programmā kā pirmo punktu ielikusi veselību visa mūža garumā, veselību visās politikās, jo, kā pierāda pasaules prakse, cilvēka mūža ilgums ir atkarīgs nevis no veselības vai medicīnas aprūpes, bet vispirms no apstākļiem, kā ļaudis dzīvo. Otra lieta ir cilvēka veselīgais dzīvesveids, sākot jau no piedzimšanas, lai viņš saņemtu pienācīgu zīdaiņu aprūpi, pēc tam aprūpi pirmsskolas iestādē, skolā, lai visa mūža garumā būtu iespēja nodarboties ar sportu, pienācīgi atpūsties, dzert tīru ūdeni, pareizi ēst, saglabājot veselību.»

UZZIŅAI

Pašvaldības SIA «Bauskas slimnīca»

Gultu skaits 40 (25 hroniski slimo un 15 aprūpes);

2017. gadā stacionēti 1302 pacienti, noslodze ap 74%;

Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā 5100 apmeklējumu, ap 50% traumas un ievainojumi, nepieciešams saglabāt interno speciālistu un ķirurģiju;

observācijas gultas nav piedāvātas jaunajos MK noteikumos, bet vajadzētu;

pārstrādā kvotas diagnostikā, un tur ir arī rindas;

poliklīnikā kopējais ambulatorais apmeklējumu skaits 2017. gadā – 135 482.

Avots: Bauskas slimnīca.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Veselības aprūpe gadiem mērķtiecīgi turēta badā

Kategorijas