BauskasDzive.lv ARHĪVS

Vaļasprieku izstādes eksponāts – dāvana dzimšanas dienā

Uldis Varnevičs

2018. gada 2. oktobris 00:00

59
Vaļasprieku izstādes eksponāts – dāvana dzimšanas dienā

Iecavas novada dienas centra «Iecavnīca» seniori 2017. un 2018. gada aktivitāšu sezonu sāka ar lielu kopā būšanas sarīkojumu kultūras namā un vaļasprieku izstādi, kura būs skatāma līdz 4. oktobrim.

Iecavas kultūras namā uz vaļasprieku izstādi 28. septembrī pulcējās aptuveni pussimts dienas centra apmeklētāju. Dalībnieki stāstīja par saviem vaļaspriekiem, varēja skatīt deju grupas «Kamenes» priekšnesumu.

Piedalās festivālos
Plašajā telpā bija iespēja iepazīt aptuveni 20 dažādus vaļaspriekus. «Jauno sezonu esam sākuši ļoti labi – ar izrādīšanos. Kustīgos vaļaspriekus grūtāk demonstrēt. Dažam ir medaļu izstāde, man mugurā – pašas gatavots tautastērps,» stāstīja dienas centra sociālā darbiniece Ilva Vansoviča.

Vēl vienu kustīgo vaļasprieku –  dejošanu – izrādīja «Kamenes». Grupa dibināta pagājušā gada rudenī un šogad jau piedalījusies divos festivālos Aucē un Bauskā. Šogad uzrakstīts projekts Iecavas novada domei un iegūts finansējums, lai deju grupai sagatavotu jaunus tērpus, kurus deju laikā varēja arī skatīt. Nākamā doma esot izdot dzejoļu grāmatu ar «Kameņu» dalībnieču zīmējumiem un dzejoļiem.
Grupas vadītāja Inese Smilškalne deju koncerta noslēgumā aicināja pievienoties arī skatītājus, kopā izpildot vienu no dejām. «Kā redzat, nav nemaz tik grūti! Aicinām jaunus dalībniekus uzdrošināties un pievienoties,» sacīja I. Vansoviča.

Elkus pielūgt nevajag
Bija iespēja pastāstīt par saviem vaļaspriekiem. Viens no aizrautīgākajiem izrādījās Gunārs Lazda, kurš savulaik savācis daudz dažādu kolekciju.

«Ko tik neesmu darījis – kādas muļķības! Līdz 18 gadiem kolekcionēju atklātnītes. Kad paaugos, sāku krāt dzērienu etiķetes. Sākumā lipināju albumā, līdz bija vairāk par tūkstoti, tad meklēju citus veidus, kā glabāt,» atcerējās G. Lazda. Tapusi liela kolekcija – 16 tūkstoši PSRS dzērienu etiķešu un pieci tūkstoši ārzemju. Kad bērni paaugušies, vēlējies, lai sākto turpina kāda atvase, bet viņi teikuši: «Tēt, vai tiešām domā, ka ar šiem papīrīšiem muļķosimies!?»

Tad sācis krāt mūzikas ierakstus – plaukts ir septiņus metrus garš. Tomēr iesāktais atstāts novārtā, jo visas pasaules mūziku jau tāpat nesavākt. «Netaisiet elkus un nepielūdziet tos! Un tagad sev prasu – kam es to esmu darījis? Kam no kolekcijas vairs ir vērtība? Bet tad atceros, cik foršs ir krāšanas process. Satiecies ar dažādiem cilvēkiem, iepazīsties ar visādiem sabiedrības un tehniskajiem procesiem un saproti, kā daudz kas notiek. Tikai nevajag šo kolekciju pielūgt. Dzīvojiet viegli!» aicina G. Lazda.

Ābeļu dārzu radītājs
Ar divu vaļasprieku demonstrācijām bija ieradies Vilis Zeps. Uz viena galda bija skatāmas 15 ābolu šķirnes, un par katru viņam bija savs stāsts.

«Šogad tāds gadalaiks, ka gandrīz visi āboli jau ir nokrituši un savākti. ‘Bogatirj’ tikai vēl turas kokā. Tas ir labāks par ‘Antonovku’ – riktīgs brūkleņu zaptes ābols, sver līdz pat 600 gramiem,» stāsta V. Zeps. Pašam patīk ‘Auksis’, taču prieks, ka šķirņu tik daudz, jo katrai sava garša.

Sirmais vīrs visu mūžu esot stādījis ābeļu dārzus pie izglītības iestādēm, kur strādājis. Pie Iecavas internātskolas viņš iedēstījis pat otro ābeļu dārzu. Savā dārzā arī audzējis vismaz pa vienai šķirnei. Tagad gan lielākais dārzs pārdots, palicis tikai mazākais ar desmit ābelītēm.

Parādījusies vēl viena aizraušanās – gleznošana. «Esmu ķīmiķis-biologs, skolā savulaik mācīju arī zīmēšanu. Tagad jau trīs gadus darbojos ar glezniecību un iesaistos biedrības «RaDam» mācībās,» stāsta V. Zeps. Viņam patīk gleznot ainavas un kluso dabu.

Pasākuma noslēgumā jubilejā sveica dienas centra vadītāju Ģirtu Majoru. Viena no dāvanām bija vaļasprieku eksponāts – torte. Izrādījās, ka tā atnesta ne tikai apskatīšanai.