Trīs politiskie spēki piedāvā nepilnas kandidātu listes

2018. gada 2. oktobris 17:50

418

Trīs politiskie spēki piedāvā nepilnas kandidātu listes

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (LSDSP), Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS), «Gods kalpot mūsu Latvijai» (GKL) – politisko partiju apvienība «SKG» dibināta 2018. gada 7. martā. Tajā ir vairāk nekā 1500 biedru, pārstāvniecība Latvijas Republikas Saeimā un četrpadsmit pašvaldību domēs. Apvienības mērķis ir attīstīt Latviju kā nacionālu valsti, kurā svarīgākā loma ir iedzīvotājiem un viņu vajadzībām.

LSDSP pamatprincipi – brīvība, taisnīgums, vienlīdzīgas iespējas un solidaritāte. Stratēģiskās prioritātes ir darbs, izglītība, labklājība un kārtība valstī. KDS pārstāv visas valsts iedzīvotāju intereses, tādēļ partijai svarīgi iedziļināties jautājumos, par kuriem norūpējušies ļaudis. GKL partijas mērķis ir demokrātiskas un ekonomiski plaukstošas Latvijas valsts attīstība un labklājība.

Politologs Ojārs Skudra īsi pēc apvienības izveidošanās portālam «TVNET» atzinis, ka pagaidām šādas apvienības veidošana esot «bezcerīgs pasākums», ņemot vērā «SKG» pārstāvju teikto, ka Latvija ir jānosargā kā suverēna un nacionāla valsts, tai pašā laikā valstij esot Eiropas Savienībā un NATO, kā arī jāsadarbojas ar Višegradas valstīm, nepieciešams apzināties globalizācijas apdraudējumu. O. Skudra uzskata, ka «SKG» «aizņēmusies» šos lozungus no Rietumeiropas populistiem.

Latvijas Centriskā partija dibināta 2005. gadā, tā liecina «Lursoft» pieejamā informācija. Partijas mērķis ir neatkarīgas tiesiskas valsts izveide. Partijai ir 23 deputātu kandidāti, taču tie startē visos piecos vēlēšanu apgabalos. Valdi veido trīs personas – SIA «ASG Company ltd» valdes locekle Aleksandra Siliniece, SIA «ASG Company ltd» namu pārvaldnieks Aivars Silinieks un SIA «Možums pro» uzraugs Andžejs Zdanovičs.

«Par Alternatīvu» dibināta 2018. gada jūnijā, informē portāls «Delfi». Tās mērķis ir sindikālisma ekonomikas modeļa ieviešana konstitucionālā veidā. Valdē ir apvienības valdes loceklis un Latgales vēlēšanu apgabala pirmais numurs Jānis Kuzins, Anita Laizāne un a/s «Marika» direktors un Vidzemes vēlēšanu apgabala pirmais numurs Juris Žuravļovs. Rīgā ar otro kārtas numuru kandidē Bauskas 2. vidusskolas skolotājs Sergejs Žuravļovs.

Septembra sākumā LTV diskusijā «Partija fokusā» eksperti – aģentūras LETA žurnāliste Alīna Lastovska un ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs – vērtēja partiju un vērsa uzmanību uz vairākiem diskusijas aspektiem: partiju apvienībai esot daudz ideju, kas nav izplatītas citiem politiskajiem spēkiem, raizējās par to, cik viegli tiek piedāvātas samērā krasas izmaiņas, apvienība Latviju iztēlojoties kā agrāru valsti, kas orientēta uz Krieviju, kurā ir autoritārisms un atjaunots nāvessods.

No mūsu puses novadiem vēlēšanās kandidē divi cilvēki – Vecumnieku novada iedzīvotāja Viktorija Stipina un Iecavas novada iedzīvotājs Uldis Šteinbergs. Abi Saeimā startē no apvienības «SKG» saraksta.

Partiju apvienības «LSDSP/KDS/GKL» deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Valdis Šakars
Dzimis 1959. gadā, dzīvo Babītes novadā, latvietis. 1982. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvis profesionālo maģistra grādu ar piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju – inženieris-hidrotehniķis. Valdes priekšsēdētājs vairākās firmās – SIA «Energotaupošas tehnoloģijas un sistēmas», SIA «Enerģija Tev», biedrībā «Sabiedrības atbalsta biedrība «MZL»», politisko partiju apvienībā «SKG» (LSDSP/KDS/GKL). Uzņēmuma «Energy Efficient Technologies Limited» īpašnieks. Kapitāla daļas komercsabiedrībās SIA «Enerģija Tev» 2845 eiro vērtībā un «Energy Efficient Technologis Limited» – 100 sterliņu mārciņas. Aizdevuma summa – 32 295 eiro.
2004. gadā kandidējis Eiropas Parlamenta vēlēšanās no partijas «Jaunais laiks». 2011. gadā startējis 11. Saeimas vēlēšanās no partijas «Vienotība». Abos gadījumos netika ievēlēts. Pērn izstājās no partijas «Vienotība» un septembra pirmajā pusē kā iniciatīvas grupas vadītājs plānoja dibināt jaunu partiju «Mūsu zeme – Latvija». Iecerētās partijas dibināšana nenotika, jo nepiesaistīja 200 po-tenciālos biedrus.
«Labs deputāts būšu tādēļ, ka Latvija kā mana dzimtene ir dziļi manā sirdī, tāpēc valsts un tās iedzīvotāju intereses vienmēr vērtēšu augstāk nekā savas personīgās. Nesavtīgi un nenogurstoši aizstāvēšu vēlētāju intereses,» Latvijas Sabiedriskajiem medijiem (LSM) pauž
V. Šakars. Visvairāk viņš vēlas pievērsties tautsaimniecības, budžeta un nodokļu jautājumiem.
Kā LSM atzīst V. Šakars, partijas izpratnē tradicionālās ģimenes vērtības, par ko viņi runā savā programmā, ir ģimene, kas Latvijas Republikas Satversmes uztverē ir laulība starp vīrieti un sievieti. Tāpat viņš uzsver, ka nepieciešama nekustamā īpašuma nodokļa reforma, jo problēma ir tā apmērs, samērojamība ar cilvēku ienākumiem. Kandidāts turpmākajos piecos gados nesaskata strauju situācijas mainīšanos un milzīgu augšupeju pensijas ziņā. Tā ir tikai daļa no atziņām un solījumiem, ko min V. Šakars.

2. Guntis Jankovskis
Dzimis 1957. gadā, dzīvo Jaunjelgavas novadā, latvietis. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2002. gadā apguvis mežsaimniecības inženiera specialitāti. Deputāts Aizkraukles novada pašvaldībā un mežzinis Sēlijas virsmežniecībā. Īpašumā divi zemesgabali un ēkas, nekustamais īpašums Aizkraukles pagastā, zeme Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, zeme Jaunjelgavas novada Seces pagastā. Valdījumā divi zemes un tikpat būvju īpašumi Daugavpils novada Ambeļu pagastā.
2009. un 2013. gadā tika ievēlēts par Jaunjelgavas novada domes deputātu no partijas LSDSP. 2011. gadā kandidējis 10. Saeimas vēlēšanās no LSDSP, netika ievēlēts.
Iepazīstoties ar visu partiju programmām, G. Jankovskis atskārta, ka vislabāk viņa uzskatiem derot tieši šī partija, no kuras kandidē. Viņš saka: «Jālikvidē OIK, jāsamazina cenas elektroenerģijai, degvielai. Jāceļ bērnu pabalsti, nedrīkst pieļaut mazo skolu likvidēšanu. Jāsamazina birokrātija un ierēdņu skaits, likvidējot pusi ministriju. Tiesvedība – līdz vienam gadam. Nodokļi tādi kā blakusvalstīs. Uzskatu, ka visu šo iepriekšminēto spēšu iekustināt un realizēt.»

3. Aldis Doļģis
Dzimis 1955. gadā, dzīvo Babītes novadā, latvietis. 1979. gadā Rīgas Medicīnas institūtā ieguvis ārsta profesiju, gadu vēlāk Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģijas internatūrā izmācījies par ķirurgu. P. Stradiņa slimnīcā ir ķirurgs. Īpašumā 2017. gada vieglā automašīna «Ford Focus».
«Es saskatu šajā partijā daudzus strādāt gribošus un varošus cilvēkus, kuru vēlme ir uzlabot dzīvi mūsu valstī. Esmu cilvēks, kurš ikdienā saskaras ar dažādām vienkāršu cilvēku sociālajām pro-blēmām. Savus spēkus veltīšu to risināšanai,» teic A. Doļģis. Viņa prioritātes ir medicīnas un sociālā joma. Darba galvenais virziens būs to sakārtošana – medicīniskās palīdzības pieejamība, sociālās garantijas un atvieglojumi tiem, kuriem tas nepieciešams.

4. Natālija Ābola
Dzimusi 1953. gadā, dzīvo Jūrmalā, latviete. 1982. gadā absolvējusi P. Stučkas Latvijas Valsts universitāti, specializējusies vēsturē, humanitārajās zinātnēs. Turpat divus gadus vēlāk studējusi aspirantūrā. Valdes priekšsēdētāja firmā SIA «TV Alter A». Īpašumā dzīvoklis Babītes novadā un Jūrmalā, 2006. gada vieglā automašīna «Škoda Fabia». Kapitāldaļas komercbiedrībā SIA «TV Alter A» 1414 eiro vēr-tībā. Parādsaistību summa – 31 546,62 eiro.
2009. gadā kandidējusi Babītes novada domes vēlēšanās no partijas «Jaunlatvija». 2017. gadā startējusi Jūrmalas domes vēlēšanās no partijas «Gods kalpot mūsu Latvijai». Abos gadījumos netika ievēlēta.

5. Raimonds Lejnieks-Puķe
Dzimis 1986. gadā, dzīvo Jelgavas novadā, latvietis. 2008. gadā Baltijas Starptautiskajā akadēmijā pabeidzis studijas mārketinga un sabiedrisko attiecību jomā, 2018. gadā Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžā studējis cilvēku resursu vadību un ieguvis personāla speciālista profesiju. Uzraugs uzņēmumā SIA «Grifs AG», asistents Daugavpils pilsētas sociālajā dienestā, valdes loceklis – Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā, biedrībās «Latvijas vilki un lūši» un «Latvijas Bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība».
2014. gadā kandidējis 12. Saeimas vēlēšanās no partijas «Suverenitāte». Netika ievēlēts.
Šajā politiskajā spēkā ir tādēļ, ka partija iestājas par sociāli maz-aizsargātāko sabiedrības grupu interesēm, ņemot vērā to, ka pats ir darba ņēmējs ar zemiem ienākumiem. Labs Saeimas deputāts būšot tāpēc, ka viņš ir cilvēks, kas nespēj mierīgi stāvēt malā un noskatīties, kā cieš tauta. Viņš vēlētos samazināt pievienotās vērtības nodokli elektrībai, atcelt un atmaksāt iedzīvotājiem pārmaksāto OIK, panākt, lai Latvijā ik dienu netiktu izsviestas vidēji
20 tonnas pārtikas.

6. Viktorija Stipina
Dzimusi 1975. gadā, dzīvo Vecumnieku novadā, latviete. Latvijas Biznesa koledžā 2014. gadā ieguvusi specialitāti sabiedriskajās attiecībās un reklāmas jomā. SIA «Kalnakrogs» pārdevēja-operatore. Parādsaistību summa – 10 541,33 eiro.

7. Uldis Šteinbergs
Dzimis 1955. gadā, dzīvo Iecavas novadā, latvietis. 1995. gadā Maskavas Gņesinu mūzikas koledžas neklātienes nodaļā apguvis kompozīciju un ģitāras spēli. Pašnodarbinātais. Īpašumā dzīvoklis Iecavas novadā, 1998. gada vieglā automašīna «Volkswagen Passat Variant». U. Šteinbergs ir populārs muzikants, zināms gan «Brenča muzikantu» sastāvā, gan kā Fricis. Viņš «Bauskas Dzīvei» savu atrašanos kandidātu sarak-stā nevēlējās komentēt, jo patiesībā esot pārdomājis un balotēties īsti nevēloties.

8. Edgars Štelfs
Dzimis 1977. gadā, dzīvo Dobeles novadā, latvietis. 2012. gadā Olaines Mehānikas un tehnoloģiju koledžā apguvis ķīmisko procesu tehniķa profesiju. Iekārtu operators firmā SIA «Tenachem». Kopīpašumā dzīvoklis Dobelē un 2001. gada vieglā automašīna «Chrysler».

Latvijas Centriskās partijas deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Edvīns Puķe
Dzimis 1961. gadā, dzīvo Jelgavas novadā, tautība nav norādīta. 1979. gadā pabeidzis mācības Rīgas 34. arodvidusskolā un ieguvis fotogrāfa specialitāti. Pats norādījis, ka ir SIA «Sarkanā zvaigzne Rīga» un «sp 200 Rīga RED Polija» valdes priekšsēdētājs. Īpašumā zeme un būve Jelgavas novadā.
2014. gadā kandidējis 12. Saeimas vēlēšanās no partijas «Latvijas Krievu savienība». 2017. gadā startējis Rīgas pilsētas domes vēlēšanās no Latvijas Sociāldemokrātiskās kustības «Par neatkarīgu Latviju!». Abos gadījumos netika ievēlēts.
E. Puķe vēlas atjaunot Latvijas Republiku, atsvaidzināt mūsu pamatlikumu – 1922. gada Satversmi, respektīvi, vēlēšanu, pavalstnieku un tautas nobalsošanas likumus. «Atjaunojot Satversmi, atrašanās vienā vai otrā sarakstā vairs nebūs tik svarīga, jo balsosim par personu. Pie atjaunotas Satversmes darbojas personīgā atbildība viltus partijas atbildības vietā un personīgā motivācija – vēlme atkal būt ievēlētam, jo deputāts atbildēs savu vēlētāju, ne partijas valdes vai tās sponsoru priekšā,» atklāj kandidāts. Vairāk pievērsīsies tādām nozarēm kā energo, transporta artērijas, ostas, derīgie izrakteņi, spriežot, ka tas var būt tikai valsts rokās.

2. Artūrs Ahramejevs
Dzimis 1967. gadā, dzīvo Rīgā, tautība nav norādīta. 1987. gadā Jelgavas 45. arodvidusskolā ieguvis automehāniķa profesiju. Jaunākais inspektors Valsts policijā. Īpašumā dzīvoklis Rīgā un 2006. gada vieglā automašīna «Chevrolet».

Partijas «Par Alternatīvu» deputāta kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Artūrs Malta
Dzimis 1988. gadā, dzīvo Jēkabpils novadā, tautība nav norādīta. 2007. gadā absolvējis Viļānu vidusskolu. Pašnodarbinātais. Īpašumā divas vieglās automašīnas – 2008. gada «Volvo» un 2007. gada «Opel Vivar».

Vārds kandidātiem no mūsu novadiem Vecumnieku novadā dzīvojošā Viktorija Stipina no apvienības «SKG»:
«Kandidēšana man ir izaicinājums un vēlme padarīt cilvēku dzīvi labāku un gaišāku. Šī ir pirmā reize, kad uzdrošinos startēt vēlēšanās. Vēlos saglabāt nacionālu Latvijas valsti, pievērsties ģimenei, veselībai un drošībai. Vispirms ir jākļūst par deputāti, lai es varētu atbildēt uz jautājumu, kāpēc tieši es būšu laba Saeimas deputāte. Strādāju apkalpojošajā jomā, tas ir darbs ar cilvēkiem. Ja runājam par sasniegumiem darbā, tad tā ir cieņa pret kolēģiem, man uzticētie pienākumi tiek izpildīti par visiem simt procentiem. Brīvo laiku veltu ģimenei, iepriecinot ar dažādiem kulinārijas gardumiem, ko pati pagatavoju. Intereses ir daudzas un dažādas, bet diemžēl ikdienas steigā nespēju tās realizēt.»

Iedzīvotāji vērtē partiju piedāvājumu

Viedokli pauž Ligita Asare, pašnodarbināta gide Bauskā:

«LSDSP/KDS/GKL» programma
– Apvienības programmas ievadā deklarētais MĒRĶIS «attīstīt Latviju kā latvisku un nacionālu valsti, kurā galvenais ir cilvēks ar savām vajadzībām, kur tiek kopta un saglabāta tradicionālā kultūrvide, kristīgās vērtības un citu te dzīvojošu tautu kultūras vērtības» ir lasāms līdzīgā tekstā arī citu partiju programmās. Tāpēc šīs apvienības entuziasti, manuprāt, droši varēja pievienoties politiskiem spēkiem, iestājoties partijās, kuru izredzes iekļūt Saeimā pašlaik ir reālas, un neatšķelt nelielu, tomēr nozīmīgu daļu vēlētāju balsu, kuri ir vienoti par Latvijas kā nacionālas valsts saglabāšanu un attīstību. Sašķeļot attiecīgo vēlētāju kopumu, viņi patiesībā apdraud it kā galvenā MĒRĶA sasniegšanu ne tikai sev, bet mums visiem... Ak, jā, atsakoties no savām partijām, šīs apvienības līderiem gan būtu mazāk cerību uzreiz nokļūt saraksta galvgalī.

Apvienība apliecina ES un NATO nozīmi Latvijas valsts pastāvēšanā, taču, lai izpatiktu Latvijas vēlētājam, turpat pieraksta, ka «nacionālas valsts intereses no tā nedrīkst ciest». Te rodas jautājums – cik daudz un ko nozīmē «ciest»? Vispārzināms, ka valstu sastāvēšana jebkādos blokos nozīmē intereses, pienākumus, diskusijas, ieguvumus un piekāpšanos. Manuprāt, šīs programmas rakstītāji arī to zina, tāpēc to mierīgi var norakstīt uz populisma saldo garšu.

Sociālās aizsardzības jomā programmā uzsver: «Strādājošo tiesības jāsargā arodbiedrībām.» Rodas jautājums – vai valsts ar saviem likumiem vairs neaizsargās strādājošo tiesības? Neko neizsaka arī vispār zināms apgalvojums – «katram ir nepieciešams mājoklis, un tas var mazināt latviešu aizbraukšanu». Ne vārda par to, kā šie politiķi domā to īstenot.

Programmas autori ar sociālās aizsardzības jomu gan nav sasaistījuši, bet ierakstījuši sadaļā par budžeta veidošanu – Eiropā vietvietām virmojošās modernās idejas par beznosacījuma ienākuma sistēmu. Tas nozīmētu vienādu sociālo nodrošinājuma minimumu visiem pilngadīgajiem, likvidējot pabalstu sistēmu un institūcijas, kas tos sadala, tādējādi izskaužot nabadzību. Pavisam vienkāršoti tas nozīmētu, ka ikvienam no mums valsts ik mēnesi ieskaita kontā, piemēram, 500 eiro, pārējais jāpiepelna pašam, ja šķiet par maz... Maznodrošinātajam vairs nebūtu jāpierāda nepieciešamība pēc pabalsta, bet vairākus tūkstošus mēnesī pelnošajam iedzīvotājam tas būtu tāds bonusiņš no valsts. Lai gan pašlaik tas izklausās pēc utopijas, jo sevišķi uz Latvijas fona, tomēr, sasniedzot zināmu turību un sociālo labklājību, droši vien kas tāds nākotnē arī darbosies.

Nav nojaušams, ko šīs partiju apvienības izpratnē nozīmē frāze «atbalstīs gudru un racionālu Latvijas reģionālo attīstību», kurai neseko nekāds skaidrojums.

Partijas sola mainīt kārtību maksātnespējas procesa administratoru un tiesu izpildītāju institūcijā, iekļaujot tās Tieslietu ministrijas struktūrā. Neesmu pārliecināta, vai tieši tā risināma šī brīža absurdā, turklāt likumīgā situācija, ka uz kāda izputēšanas rēķina citam jākļūst nesamērīgi bagātam. Pozitīvi atzīmējams, ka šie politiskie spēki vēlas to mainīt.
Programmā neatradu pārliecinošu nostāju kopējās valsts drošības nodrošināšanā.

Latvijas Centriskās partijas programma
– Ja vien šai partijai būtu iespējas iekļūt Saeimā, pēc programmā paustā izskatītos ļoti biedējoši. Šajā programmā saskatu tās sociālistiskās valsts atjaunošanu, kurā dzīvojām līdz 1991. gadam, tikai dekorācijai mums būtu atjaunots lats un Saeimu arī sauktu tāpat, un par iekļaušanos kaimiņvalsts sastāvā arī nekas pagaidām nav minēts.

Ja pieņemam, ka programmas mērķis nav atjaunot bijušo sociālistisko valsti, tad nesaprotami uzstādījumi brīvas ekonomiskas attīstības valstī ir par to, ka «visus Saeimas un valdības centienus nepieciešams novirzīt uz rūpniecības un lauksaimniecības atdzimšanu». Kas notiks ar to mūsdienīgo lauksaimniecību, kas mums ir pašlaik?

Pavisam smieklīgi izklausās: «Valstij ir jānodrošina pietiekams un ekonomiski izdevīgs Latvijas patērētājam preču un pakalpojumu sortiments. Privātajam sektoram ir jāpapildina šis piedāvājums un jāpadara tas daudzveidīgs: valsts rūpniecības uzņēmumu atjaunošana un jaunu radīšana; valsts lauksaimniecības uzņēmumu izveide.» Ja pareizi saprotu, tas nozīmē, ka tiek plānota īpašumu nacionalizācija, valsts atkal visu saražos, privātais sektors kaut ko papildinās, mums atliks visu noēst.

Var piekrist centieniem panākt visiem vienlīdzību likuma priekšā, kā arī piešķirt tautai tiesības atsaukt deputātus, kuri zaudējuši tās uzticību. Tikai nez vai tas vairs būs svarīgi valstī, kurā būs sagrauta ekonomika, totāli zaudēta kopējā drošība – gan ekonomiskā, gan ģeopolitiskā. Šī partija būtībā deklarē Latvijas izstāšanos no ES un NATO un apgalvo, ka tās drošību nosargās «miermīlīga neitrāla politika attiecībās ar citām valstīm».

Manuprāt, šīs partijas politiskie centieni ir sagraut Latvijas valsti. Bet ieguvums no programmā rakstītā ir tas, ka šādas idejas ar priekšvēlēšanu programmu palīdzību tiek publiski paustas, un mums liek apzināties, ka līdzās ir ļaudis arī ar tādu pārliecību.

«Par Alternatīvu» programma
– Lasot šīs partiju apvienības programmu, atcerējos bērnības stāstu par zemi Leiputriju, kur piena upes un ķīseļa krasti. Var teikt – šī programma ir «alternatīva Leiputrija», kur nodokļi gandrīz nebūs jāmaksā, bet būs nodrošināta sociālā aizsardzība, bezmaksas izglītība, ieskaitot augstāko, un medicīnas pakalpojumi būs bez maksas, budžets tiks palielināts kultūrai un zinātnei, investīcijas ieguldīšanai rūpniecībā plūdīs straumēm utt. Populisma dekorācija tiem, kas grimst nostalģijā pēc lata, – arī tas būs atjaunots.

Bet, ja nopietni, tad programma būtu gana biedējoša, ja šiem politiķiem būtu iespēja iekļūt Saeimā. Tiek uzsvērta nereālu uzstādījumu noteikšana attiecībā uz ES, līdz ar to paredzot arī izstāšanos.

Nekas nav minēts, kā tiek nodrošināta valsts drošība, ja neskaita to, ka programmā iekļauts Trampa citāts par nepieciešamību draudzēties ar Krieviju. Draudzība pati par sevi nav slikta, tikai nav norādes, uz kādiem principiem būtu balstīta iespējamā draudzība.

Programma ved atpakaļ pat uz viduslaikiem – paredz atjaunot nāves sodus, t. sk. par ekonomiskiem noziegumiem. Brrr!

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Trīs politiskie spēki piedāvā nepilnas kandidātu listes

Kategorijas