Pietrūkst elektroniskās balsošanas sistēmas

2018. gada 3. oktobris 19:02

Vēl 2010. gadā tas laikam liktos kāds kuriozs, bet šogad tas bija pavisam nopietni – deputātu kandidāti devās piedalīties diskusijās Londonā un Dublinā, lai pārliecinātu ārzemēs dzīvojošos Latvijas pilsoņus par viņiem balsot.

2014. gada vēlēšanās piedalījās 912 553 balsstiesīgie, no tiem 23 056 bija ārzemēs dzīvojošo latviešu balsis, kuras pieskaitīja pie Rīgas pilsētas balsojuma. Tā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. Potenciāli tie ir divi mandāti Saeimā, un šogad partijas cer, ka aktivitāte būs vēl lielāka un ārzemēs balsojošie varētu ievēlēt jau trīs deputātus. Kritiķi ironiski norāda, ka tā varētu būt taisnība – pa četriem gadiem izbraukušo skaits ir tikai pieaudzis.

Politika interesē
«Bauskas Dzīve» aptaujāja iedzīvotājus, kas pārstāvēja četras grupas. Vieni jau ir pieņēmuši citas valsts pilsonību, citi pastāvīgi strādā, cits darbojas tikai ilgstošos komandējumos. Un ir tie, kas tikko atgriezušies Latvijā un vēlas aktīvi darboties.

Baušķenieks Sandis Ūdris Zviedrijā strādā komandējumā. «Rotācijas grafiks iekrīt tā, ka vēlēšanu laikā būšu Latvijā. Mūsu vadībai ir svarīgi, lai darbinieki, kuri atradīsies Zviedrijā, piedalītos vēlēšanās. Tādēļ jau laikus visi saņēma informāciju par vēlēšanu vietām un darba laiku. Esmu lepns, ka uzņēmuma vadība ir par to parūpējusies,» stāsta S. Ūdris.

Savukārt Kristīne no Vecumnieku novada dzīvo vietā, no kuras līdz vēlēšanu iecirknim vai nu jālido ar lidmašīnu, vai jābrauc ar kuģi. «Labprāt piedalītos vēlēšanās, ja būtu iespēja elektroniski balsot,» pauž Kristīne.

Raivis, kas izbraucis no Vecumnieku novada, dzīvo Vācijā un stāsta, ka vēlēšanās nepiedalīsies – ar vēlēšanām vairs nejūtot nekādu sakaru. Vācijā ieprecējies un jūtas labi. «Man doma par atgriešanos Latvijā jau septiņus gadus no prāta izgājusi. Vajadzēja valdībai jau iepriekš mēģināt tautiešus pārliecināt atgriezties Latvijā. Tagad ir par vēlu,» pauž Vācijas iedzīvotājs.

Vēl viens bijušais Vecumnieku novada pārstāvis Kaspars Roziņš tagad dzīvo Dānijā. Viņš ir gatavs piedalīties vēlēšanās, lai arī atzīst, ka lielu ieguvumu no tā negaida. «Solīts makā nekrīt, ik pēc četriem gadiem visiem Latvijas iedzīvotājiem tiek «skalotas» smadzenes,» pauž K. Roziņš.

Divi no aptaujātajiem nesen atgriezušies Latvijā. Eriks Rājevs pēc atgriešanās Latvijā nav sajūsmā par valstī notiekošo. Viņaprāt, vēlēšanās ir jāpiedalās, lai nomainītu pašreizējo politisko eliti. «Gribētos ticēt, ka šogad ir iespēja nomainīt politisko vidi ar jaunām personībām,» pauž E. Rājevs. Armands Kalniņš Latvijā jau ir vairāk nekā gadu, un arī viņš piedalīsies vēlēšanās, lai palīdzētu Saeimā iekļūt citiem cilvēkiem.

Kandidāti vairs nesmejas
To, ka šogad diasporas pārstāvjiem tiek veltīta lielāka uzmanība nekā iepriekšējās vēlēšanās, ārzemēs dzīvojošie vērtē pozitīvi. Šajā jomā vislabāk noderot internets. Izmantota arī lsm.lv mājaslapā izveidotā «Partiju šķirotava», kas radījusi dažādas pārdomas par to, kuru partiju labāk izvēlēties.

Kaspars Roziņš uzskata, ka pašreizējā politiķu aktivitāte izskatās smieklīgi. «Kad Artuss Kaimiņš iepriekš lidoja pie saviem vēlētajiem, visi tikai smējās. Tagad citi kandidāti izmisuši paši lido,» atceras K. Roziņš.

Kristīnei un Raivim gan cits viedoklis – šāda deputātu kandidātu vēlme uzrunāt ārzemēs dzīvojošos esot pozitīvi vērtējama. «Tas ir lielisks veids, kā pārliecināt tos tautiešus, kas ilgojas atgriezties Latvijā, bet baidās no nezināmā par došanos mājup. Neticu, ka tās balsis ļoti ietekmēs vēlēšanu iznākumu, bet izjūta, ka viņi tomēr kādu valstsvīru Latvijā interesē, noteikti ir laba,» pauž Kristīne. «Ir forši, ka latvieši ārzemēs saņem informāciju par vēlēšanu kampaņām. Tam ir liela nozīme,» teic Raivis.

«Šogad informācijas par partijām gan ārzemēs, gan Latvijā ir vairāk nekā citus gadus. Pietiekami, lai izlemtu, par ko balsot. Domāju, ka tas ir pozitīvi, jo tad politiķi var precīzāk izskaidrot savu redzējumu,» saka E. Rājevs.

Ar jaunu pieredzi
Aptaujātie pārsvarā iedalāmi divās grupās – vieni ir apņēmīgi noskaņoti balsot par partiju, kurā ir daudz jaunu politiķu, turpretī citi ir dilemmas priekšā – ir skaidrs, ka situācija Latvijā neapmierina, bet jaunās partijas tomēr neliekas pietiekami nopietnas. Ārzemēs ir arī gana daudz nacionāli noskaņotu pārstāvju, kas, par spīti tam, ka vajadzēja atstāt valsti, ir gatavi cīnīties par latvisku vai arī krievisku Latviju. Citi, guvuši pieredzi ārzemēs, pauž – nekādi nenāktu par labu Latvijas attīstībai norobežošanās no Eiropas Savienības, ne radikāla attieksme pret citu tautību pārstāvjiem vai viendzimuma laulību noliegšana.

«Balsošu par «KPV LV». Ticu un ceru, ka viņi spēs kaut ko mainīt, jo pārējiem es vienkārši neticu. Jau pirms četriem gadiem balsoju par «Reģionu apvienību» tikai tāpēc, ka tur bija Artuss Kaimiņš, un pa šiem gadiem viņš ir devis man lielāku ticību. Domāju, ka ar savu komandu viņam izdosies panākt to, ka Latvijā iedzīvotājiem būs labāki laiki nekā līdz šim. No tiem, kas jau Saeimā sēž gadiem, neticu nevienam,» pauž Vecumnieku iedzīvotājs, kas atgriezies Latvijā, Armands Kalniņš.

Kristīne izmantojusi lsm.lv testu un atradusi, ka visvairāk kopīga ir ar «Progresīvajiem», kas viņu nav pārsteidzis. «Vienmēr esmu bijusi par to, ka visiem cilvēkiem neatkarīgi no dzimuma, tautības vai ādas krāsas jābūt vienādām iespējām,» pauž Kristīne. Savukārt «KPV LV» un Jaunās konservatīvās partijas (JKP) darbības un paustais nerada pozitīvismu. «Vērojot «KPV LV» ņemšanos publiskajā telpā, nāk smiekli caur asarām. Latvieši, vai tiešām mēs gribam «stand up» izrādi šajā Saeimā!? Savukārt JKP ir stingri un strikti, ar konkrētu, izteikti kareivisku virzienu, bet atkal – politika ir trausla spēle, viss nav balts un melns, ir jāspēj pieņemt citādāko,» pauž Kristīne.

Atgriešanās nosacījumi
Lai arī ne viena vien partija šajās vēlēšanās vēršas pie diasporas pārstāvjiem savās programmās, tomēr ārzemēs dzīvojošajiem nav ticības, ka jaunā Saeima spēs kaut ko mainīt un panāks tautiešu atgriešanos dzimtenē. «Es domāju, ka to nepanāks neviens un īpaši tik ātri – nākamajos četros gados,» saka Kaspars Roziņš.

«Pirms vēlēšanām solījumi vienmēr ir krāšņi un dāsni. Diemžēl labi zinām, kā tas parasti beidzas. Ja latvietis ir kārtīgi iedzīvojies, ar drošu dzīvesvietu, labi apmaksātu darbu, varbūt pat savu biznesu, pieradis pie citāda klimata, domāju, ka viņš neapsvērs iespēju atgriezties pat ar zelta kalnu solīšanu. Atgriezīsies tie, kam Latvija ir tā vieta, kur dzīvot, strādāt un novecot, ja vien tas būs droši un cieņpilni. Un pēdējais vārds nozīmē, ka pensijai jābūt lielākai par minimālo algu. Neviens taču nevēlas vecumu pavadīt, skaitot centus par nocenoto pārtiku vai ciešot sāpes no slimībām, jo zālēm nesanāk. Ja valsts reāli – ar darbiem – parādīs savu labo gribu, tas ir, palielinās bērnu pabalstus un pensijas, būs latvieši, kas padomās par pārbraukšanu,» pauž Kristīne.

E. Rājevs gan ir noskaņots optimistiskāk: «Ja sakārtos ekonomisko vidi, tad arī medicīnu un izglītības jomu varēs sakārtot. Tad jau var atgriezties.»

UZZIŅAI

Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā plašāki dati par vēlēšanu rezultātiem ārzemēs ir tikai kopš desmitās Saeimas vēlēšanām
2010. gadā. Toreiz ārzemēs bija atvērti 64 vēlēšanu iecirkņi un ārzemju balsojumā pārliecinoši ar 7462 balsīm uzvarēja «Vienotība», vairāk nekā tūkstoš balsu bija «Saskaņai» un «Nacionālajai apvienībai» (NA).

2011. gadā 11. Saeimas vēlēšanas notika 39 ārvalstīs, kur bija izveidoti 77 vēlēšanu iecirkņi. Šoreiz balsis vairāk sadalījās – uzvarēja atkal «Vienotība» ar 4429 balsīm, bet vairāk nekā trīs tūkstoši balsu bija «Zatlera Reformu partijai» un NA, kā arī vairāk nekā divi tūkstoši «Saskaņai».

Nākamajās, 2014. gada vēlēšanās atkal uzvarēja «Vienotība» ar 7862 balsīm. Gandrīz piecus tūkstošus balsu savāca NA, un vairāk nekā četrus tūkstošus – «Reģionu apvienība», kuru toreiz ārzemēs reklamēja Artuss Kaimiņš. «Saskaņa» un «Zaļo un zemnieku savienība» salasīja aptuveni divus tūkstošus balsu.

Avots: cvk.lv.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Pietrūkst elektroniskās balsošanas sistēmas

Kategorijas