Par veiksmīgāko jauno zemnieci atzīta vecsauliete Alma Bērziņa

Piektdien, 28. septembrī, VEF kultūras pilī, Rīgā pasniegtas Zemkopības ministrijas (ZM) konkursa "Sējējs 2018" balvas, godinot šā gada labākos lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus un mazpulkus, informēja ministrijā. Par veiksmīgāko jauno zemnieci atzīta Bauskas novada zemnieku saimniecības "Jundas" īpašniece Alma Bērziņa.
Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība “Jundas” darbojas gaļas liellopu nozarē un attīsta Latvijā patlaban
vēl maz populāru virzienu – audzē gaļas šķirņu krustojumus augstas
kvalitātes gaļas iegūšanai. Alma Bērziņa intervijā intervijā žurnālam “Agro tops” atklāja, ka
2015. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē saņēmusi
laukkopības–agronoma diplomu. Almas vecākiem ir augkopības saimniecība.
Atrodoties lauksaimnieku vidē, ievērojusi, ka gaļas liellopu nozarei ir
ļoti lielas izaugsmes iespējas. Pēdējā studiju gadā pie vecsaulietes vērsās
Šveices uzņēmēji, piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu "Baltic Vianco",
jo pārtrauca sadarbību ar tolaik vēl esošo kooperatīvu "ABC Projekts".
"Man ilgi nebija jādomā. Ja cilvēks, kas vēl nav pabeidzis studijas, var
tikt pie tāda darba! Straujos tempos bija jāpārlec no augkopības uz
gaļas liellopiem. Daudz un dikti bija jāmācās. Vecākiem tajā gadā radās
iespēja iegādāties izputējušu piensaimniecību. Aplūkojām īpašumu,
secinājām, ka vieta piemērota liellopu audzēšanai. 2016. gadā sākām
saimniekot "Jundās". Pirmos lopus 2016. gada martā ievedām no Igaunijas,
tās bija 17 'Limuzinas un Angusa šķirnes krustojuma teles. Mēs ar vīru
abi strādājam algotu darbu, nebija iepriekšējas pieredzes liellopu
audzēšanā, pieļāvām dažādas kļūdas. Tolaik dzīvojām citur un atnešanās
laikā nebijām blakus dzīvniekiem. Zaudējām vairākus teļus, jo pirmajās
atnešanās teļi bija pārāk lieli – bijām govis pārbarojuši.
Mēs
esam cilvēki, kas mācās darot. Tolaik sapratām – ja teļi zūd, tad no
govs uzturēšanas neveidojas ienākumi un rodas jautājums – kāpēc mēs
govis audzējam? Secinājām, ka mūsu gadījumā, lai gan tas noteikti nav
ieteikums visiem saimniekiem, izdevīgāk ir pirkt atšķirtas teles un
nobarot tās līdz gaļas pārdošanai, nekā balstīt biznesu uz saviem
teļiem. Uzskatu, ka šobrīd kaujamo liellopu pārdošana "Baltic Vianco" ir
stabilākais un drošākais lopu realizācijas veids, jo visa gada garumā
dzīvniekiem būs stabila, iepriekš zināma cena. Uz tās var balstīt
biznesa plānu.
Sākām dzīvniekus audzēt esošajos apstākļos, veicot aprēķinus, un redzējām savai darbībai un ieguldījumiem jēgu. Brīdī, kad pārdod atšķirtos teļus, nekad nevar zināt to cenu. Pirms diviem gadiem tā bija vairāk nekā 3 eiro par dzīvsvara kilogramu, patlaban ir nedaudz vairāk par 2 eiro/kg. Saimnieki nevar paredzēt cenu un pircējus. Savukārt nobarošanas gadījumā saimnieks nenopelna milzu naudu, tomēr viņam visa gada garumā ir drošība par stabilu pārdotās gaļas cenu un spēja eksistēt un darboties arī tad, ja nozarei pēkšņi pazustu subsīdijas," stāsta A. Bērziņa.
“Jundās” ir aptuveni 60 lopu, dzīvniekus saimnieki cikliski
iepērk, lai nesamazinātos nobaroto jaunlopu skaits un regulāri būtu ko
nobarot un pārdot. "Nejūtam vajadzību pirkt vai nomāt vairāk zemes nekā
patlaban, jo barību saražojam vairāk, nekā izbarojam. Zālājus pļaujam
divas līdz četras reizes sezonā. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc jāpērk
vairāk lopu un jāpaplašinās – barības pietiek," žurnālam “Agro tops” atzīst A. Bērziņa.
Konkursa “Sējējs” apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem lauksaimnieku pasākumiem, bet laureāta nosaukums “Sējējs” – par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi. Plašāka informācija par konkursu pieejama tīmekļvietnē www.sejejs.lv.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»