BauskasDzive.lv ARHĪVS

Par veiksmīgāko jauno zemnieci atzīta vecsauliete Alma Bērziņa

www.bauskasdzive.lv

2018. gada 29. septembris 07:05

3738
Par veiksmīgāko jauno zemnieci atzīta vecsauliete Alma Bērziņa

Piektdien, 28. septembrī, VEF kultūras pilī, Rīgā pasniegtas Zemkopības ministrijas (ZM) konkursa "Sējējs 2018" balvas, godinot šā gada labākos lauksaimniekus, tostarp arī jaunos zemniekus, pārtikas ražotājus un mazpulkus, informēja ministrijā. Par veiksmīgāko jauno zemnieci atzīta Bauskas novada zemnieku saimniecības "Jundas" īpašniece Alma Bērziņa.

Vecsaules pagasta zemnieku saimniecība “Jundas” darbojas gaļas liellopu nozarē un attīsta Latvijā patlaban vēl maz populāru virzienu – audzē gaļas šķirņu krustojumus augstas kvalitātes gaļas iegūšanai. Alma Bērziņa intervijā intervijā žurnālam “Agro tops” atklāja, ka
2015. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātē saņēmusi laukkopības–agronoma diplomu. Almas vecākiem ir augkopības saimniecība. Atrodoties lauksaimnieku vidē, ievērojusi, ka gaļas liellopu nozarei ir ļoti lielas izaugsmes iespējas. Pēdējā studiju gadā pie vecsaulietes vērsās Šveices uzņēmēji, piedāvāja vadīt viņu izveidoto uzņēmumu "Baltic Vianco", jo pārtrauca sadarbību ar tolaik vēl esošo kooperatīvu "ABC Projekts".

"Man ilgi nebija jādomā. Ja cilvēks, kas vēl nav pabeidzis studijas, var tikt pie tāda darba! Straujos tempos bija jāpārlec no augkopības uz gaļas liellopiem. Daudz un dikti bija jāmācās. Vecākiem tajā gadā radās iespēja iegādāties izputējušu piensaimniecību. Aplūkojām īpašumu, secinājām, ka vieta piemērota liellopu audzēšanai. 2016. gadā sākām saimniekot "Jundās". Pirmos lopus 2016. gada martā ievedām no Igaunijas, tās bija 17 'Limuzinas un Angusa šķirnes krustojuma teles. Mēs ar vīru abi strādājam algotu darbu, nebija iepriekšējas pieredzes liellopu audzēšanā, pieļāvām dažādas kļūdas. Tolaik dzīvojām citur un atnešanās laikā nebijām blakus dzīvniekiem. Zaudējām vairākus teļus, jo pirmajās atnešanās teļi bija pārāk lieli – bijām govis pārbarojuši.

Mēs esam cilvēki, kas mācās darot. Tolaik sapratām – ja teļi zūd, tad no govs uzturēšanas neveidojas ienākumi un rodas jautājums – kāpēc mēs govis audzējam? Secinājām, ka mūsu gadījumā, lai gan tas noteikti nav ieteikums visiem saimniekiem, izdevīgāk ir pirkt atšķirtas teles un nobarot tās līdz gaļas pārdošanai, nekā balstīt biznesu uz saviem teļiem. Uzskatu, ka šobrīd kaujamo liellopu pārdošana "Baltic Vianco" ir stabilākais un drošākais lopu realizācijas veids, jo visa gada garumā dzīvniekiem būs stabila, iepriekš zināma cena. Uz tās var balstīt biznesa plānu.

Sākām dzīvniekus audzēt esošajos apstākļos, veicot aprēķinus, un redzējām savai darbībai un ieguldījumiem jēgu. Brīdī, kad pārdod atšķirtos teļus, nekad nevar zināt to cenu. Pirms diviem gadiem tā bija vairāk nekā 3 eiro par dzīvsvara kilogramu, patlaban ir nedaudz vairāk par 2 eiro/kg. Saimnieki nevar paredzēt cenu un pircējus. Savukārt nobarošanas gadījumā saimnieks nenopelna milzu naudu, tomēr viņam visa gada garumā ir drošība par stabilu pārdotās gaļas cenu un spēja eksistēt un darboties arī tad, ja nozarei pēkšņi pazustu subsīdijas," stāsta A. Bērziņa.

“Jundās” ir aptuveni 60 lopu, dzīvniekus saimnieki cikliski iepērk, lai nesamazinātos nobaroto jaunlopu skaits un regulāri būtu ko nobarot un pārdot. "Nejūtam vajadzību pirkt vai nomāt vairāk zemes nekā patlaban, jo barību saražojam vairāk, nekā izbarojam. Zālājus pļaujam divas līdz četras reizes sezonā. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc jāpērk vairāk lopu un jāpaplašinās – barības pietiek," žurnālam  “Agro tops” atzīst A. Bērziņa.

Konkursa “Sējējs” apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem lauksaimnieku pasākumiem, bet laureāta nosaukums “Sējējs” – par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi. Plašāka informācija par konkursu pieejama tīmekļvietnē www.sejejs.lv.