BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Šī gada ražas situācija Bauskas un Iecavas pusē, prognozes

Ruta Keiša, Sandra Danosa
Vietējās ziņas

2018. gada 28. septembris 10:38

429
Šī gada ražas situācija Bauskas un Iecavas pusē, prognozes

«Bauskas Dzīve» skaidroja, kāds šis ražas gads bijis lauksaimniekiem, kādas prognozes tiek lēstas.

Dainis Druseiks, zemnieku saimniecības «Paegļi» īpašnieks, Bauskas novada Brunavas pagastā apsaimnieko ap četrsimt hektāru zemes. Viņš apliecina, ka kopš 90. gadu sākuma neviens gads zemniekiem nav bijis vienāds. Daba vienmēr «piespēlē» jaunus noteikumus. No 2000.gadu sākuma labvēlīgais dienu skaits ražas novākšanai arvien ir samazinājies līdz nedēļai, divām. «Protams, šis gads bija izņēmums. Bet uz šārudens ziemāju sējumiem jau raudzījāmies ar bažām. Septembrī nebija nozīmes sēt piektajā vai divdesmitajā datumā, jo tik ilgstošs sausums jau draudēja ar jaunu katastrofu. Šobrīd lietus paglāba nākamā gada ražu,» stāsta zemnieks.

D. Druseiks sākumā nodarbojies ar dārzeņkopību. Rudeņos ražas vākšanā nav trūcis palīgu. Tie bijuši arī skolotāji no pilsētas skolām, bet visčaklākie bijuši Saulaines lauksaimniecības tehnikuma pirmo kursu audzēkņi, kas strādāja sīpolu, galda biešu u. c. novākšanā. «Tagad tā vairs nav. Taču vietējie dārzeņi Latvijas tirgū būs pieprasīti un vajadzīgi. Lauku kultūras, ar kurām nodarbojos, pats gan esmu mainījis – tagad sēju graudus, rapsi. Te nav vajadzīgs roku darbs. Sausumā sliktāki ir vasarāji, slapjā gadā grūti ar ziemāju pļauju,» stāsta Dainis Druseiks.


Situāciju raksturo Iveta Ļekūne, saimniecības «Sprīdīši» un SIA «Kāpostnīca» īpašniece Brunavā: «Manā 20 gadu pieredzē šāds gads ir pirmais. Atklāti sakot, kopaina ir ļoti bēdīga. Kāposti aug deviņos hektāros un laistīšanu nodrošināt nevarējām. Skābēšanai paredzētās lielo galvu šķirnes, kam vajadzēja izaugt no sešiem līdz astoņiem kilogramiem, pašlaik ir vien divu, trīs kilogramu smagas. Ik gadu vākšanu plānojam no 20. oktobra. Patlaban turpmākās laikapstākļu prognozes ir diezgan labvēlīgas.

Pārstrādei vajadzīgas 300 tonnas, bet var rēķināties tikai ar pusi no ražas. Es ierasti smeju, ka par dārzeņkopības stāvokli valstī liecina ss.lv sludinājumu portāls gan Latvijā, gan Lietuvā. Šobrīd no 400 sludinājumiem tikai viens zemkopis Madonā piedāvāja pārdošanai kāpostus. Pašlaik svaigo kāpostu cena vairumā ir sasniegusi trīsdesmit un tirgū uz galda 50 līdz pat 70 centus par kilogramu. Tā ir milzīga cena. Parastā kāpostu cena rudenī tirgos uz galda ir 20 – 30 centu par kilogramu, bet vairumcena ir 15 centi par kilogramu. Plinti krūmos tamdēļ nemetīsim, jau plānojam darāmo nākošajam gadam.»


Andris Pastars, Iecavas novada zemnieku saimniecības «Pakalni» vadītājs, teic, ka šis ražas gads radikāli atšķiras no visiem iepriekšējiem: «Pavasarī, aprīlī, uz lauka ilgi bija pārlieks mitrums. Iepriekšējā slapjā rudens dēļ daudziem vajadzēja sēju turpināt pavasarī ar vasarājiem un nācās to pagūt ļoti īsā laikā. 4. maijā bija pēdējais lietus, un tad iestājās sausums. Izsēt minerālmēslus jau kļuva sarežģīti, it kā varēja pārplānot augu barošanu, dot vairāk mēslojuma lapām, bet tas pēkšņajā karstumā varēja augus apdedzināt. Ja to darīja, labvēlīgākas bija vakara stundas.

Ilgstoši bija neskaidrība par ražas kvalitāti, kas tomēr izrādījās laba, bet tik un tā sausuma dēļ zaudēto ražas apjomu nekompensēja. Pašlaik vietām kavējas rapša dīgšana, smagākās augsnēs tikko uzlijušais mitrums sēklu sasniedz lēnāk. Cerēsim uz garu, labvēlīgu rudeni...»


Savukārt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis aģentūrai LETA komentējis:
«(LLKC prognozē, ka, pateicoties savlaicīgajai ziemāju sējai, paveras labs graudaugu ražas potenciāls nākamajam gadam. Latvijas zemnieki šogad laikus un ievērojami ātrāk nekā citus gadus sāka sēt ziemas rapšus, un ziemāju sēja pabeigta. Klāt arī nokrišņi, kas ir nepieciešami augsnei, lai ziemāji attīstītos, kā nākas.

Šī gada sausumā visvairāk bija cietis Kurzemes reģions, kur vasarājiem raža ir no 50% līdz 70% mazāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr ziemāji pārsvarā bija iesēti Zemgalē, kamēr, piemēram, Kurzemē to bija maz. Zemgalē sausuma dēļ ziemāju raža ir par 20% līdz 30% zemāka nekā normālā ražas gadā, un līdzīga aina ir arī Latgales reģionā, kur ziemāju raža ir sarukusi tādā pašā amplitūdā.»

Graudu kopraža šogad Latvijā būs viena no pēdējos piecos gados zemākajām. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes prognožu datiem par kopražām 2018. gadā graudaugu kopraža būs par 24% zemāka salīdzinājumā ar 2017. gadu, kamēr kviešu kopraža samazinājusies par 33%, miežu kopraža palielinājusies par 21%, auzu kopraža palielinājusies par 48%, bet rapšu kopraža samazinājusies par 33%. Ar graudaugiem apsēti par 2,6% mazāk hektāru nekā 2017. gadā.

Kategorijas

Kategorijas