Sola jaunu Satversmi un ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu

2018. gada 30. septembris 21:19

115

Sola jaunu Satversmi un ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu

Partiju apvienība «Latviešu nacionālisti» izveidota tikai šī gada 26. jūlijā. Tā sevi pieteikusi ar saukli «Latvija – latviešu valsts!». Tās līderis ir Latvijas Universitātes Dermatoveneroloģijas katedras vadītājs Andris Rubins no Rīgas saraksta. «Latviešu nacionālistos» apvienojušās divas partijas – Latvijas Atdzimšanas partija, kuru 1998. gadā dibināja A. Rubins, un «Tēvzemes mantojums», kas dažādu apvienību sastāvā vairākas reizes piedalījās Rīgas domes, Saeimas un arī 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, bet bez īpašiem sasniegumiem.

Šīs partijas sarakstā uz 13. Saeimas vēlēšanām ir 70 kandidātu. Līderis A. Rubins ir bijušais 6. Saeimas deputāts, tika ievēlēts no partijas «Tautas kustība Latvijai», bet 12. Saeimas vēlēšanās neveiksmīgi kandidēja no Latvijas Reģionu apvienības. Piedaloties mediju diskusijā «Partija fokusā» A. Rubins atzinis, ka «Latviešu nacionālisti» nesadarbosies ar «Saskaņu» un Latvijas Krievu savienību.

«Latviešu nacionālistiem» un tajā ietilpstošajām partijām nav milzīgu ziedotāju. Partija «Tēvzemes mantojums» kopš pērnā gada jūnija ziedojumos kopumā ieguvusi 530 eiro. Latvijas Atdzimšanas partijas ziedotājs minētajā laika posmā bijis tikai A. Rubins – 1750 eiro. Apvienība lielākus ziedojumus ieguvusi tikai pēdējā mēneša laikā. Tai ienākuši 5200 eiro. No maksātājiem vairākas reizes ziedojis Genādijs Perepjolkins, kas lielāku popularitāti ieguvis ar tiesvedībām, kas saistītas ar viņa un viņa biznesa partnera Jāņa Vistiņa zemesgabalu atsavināšanu.

Galvenokārt partija savā priekšvēlēšanu programmā sola – padarīt Satversmes 110. pantu par negrozāmu; pāriet skolās uz piecu ballu vērtēšanas skalu; maksimālo valsts pensiju noteikt – 2000 eiro; jaunu Satversmi no 2022. gada; 199 vāju novadu vietā izveidot 20 spēcīgus; sola simts miljonu eiro lielu valsts garantu gadā onkoloģiskajiem slimniekiem, transplantācijām un citiem smagi slimiem cilvēkiem.

No mūsu puses novadiem «Latviešu nacionālistu» sarakstā ir Vecumnieku novada iedzīvotājs Pēteris Liopa.

Partiju apvienības «Latviešu nacionālisti» deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Kārlis Krūmiņš
Dzimis 1940. gadā, dzīvo Salaspils novadā, latvietis. 1963. gadā Rīgas Politehniskajā institūtā apguvis telefonu un telegrāfu sakaru specialitāti, piešķirta elektrosakaru inženiera kvalifikācija. Valdes priekšsēdētāja vietnieks partijā «Tēvzemes mantojums», valdes loceklis partiju apvienībā «Latviešu nacionālisti» un mednieku klubā «AKO». Īpašumā dzīvoklis un būve Salaspilī, divi zemesgabali Daugmales pagastā, 2001. gada vieglā automašīna «Renault». Kopīpašumā zeme un būve Daugmales pagastā. Bezskaidras naudas uzkrājums a/s «Swedbank» – 45 248 eiro.
2002. gadā kandidējis 8. Saeimas vēlēšanās no partijas «Latvijas Atdzimšana». Ievēlēts netika. Kopumā partijām «Tēvzemes mantojums» un «Latviešu nacionālisti» ziedojis 1140,64 eiro.

2. Pēteris Daņiļēvičs
Dzimis 1986. gadā, dzīvo Jūrmalā, latvietis. 2010. gadā Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātē ieguvis dabaszinātņu bakalaura grādu ģeoloģijā, turpat 2013. gadā – maģistra grādu. Strādā par ekologu VSIA «Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs». Īpašumā dzīvoklis Tukumā, 2009. gada vieglā automašīna «Škoda Octavia». Parādsaistību summa – 35 000 eiro.

3. Inese Caunīte
Dzimusi 1970. gadā, dzīvo Rīgā, tautība nav norādīta. 1991. gadā absolvējusi Rīgas Amatniecības vidusskolu un ieguvusi daiļkrāsotājas profesiju. Pašnodarbinātā tekstilmākslinieces amatā. Īpašumā zeme Ķekavas novadā.
Darbojusies partijas «Laiks pārmaiņām» valdē. 2014. gadā kandidējusi 12. Saeimas vēlēšanās no partijas «Latvijas Reģionu apvienība». Netika ievēlēta.

4. Roberts Kalējs
Dzimis 1951. gadā, dzīvo Ozolnieku novadā, latvietis. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1974. gadā ieguvis inženiera-
mehāniķa profesiju. Mantzinis un štata darbinieks Rīgas Centrālcietuma nodrošinājuma daļā. Īpašumā 1988. gada vieglā automašīna «Volkswagen». Bezskaidras naudas uzkrājums a/s «SEB banka» – 22 000 eiro.
2006. gadā kandidējis 9. Saeimas vēlēšanās no partijas «Mūsu zeme». Ievēlēts netika.

5. Jānis Locis
Dzimis 1961. gadā, dzīvo Ķekavas novadā, latvietis. 1982. gadā LU ieguvis juridisko izglītību. Bezdarbnieks. Īpašumā būve Ķekavas novadā, zeme Babītes novadā, 2000. gada vieglā automašīna «Volkswagen Golf».
2010. gadā kandidējis 10. Saeimas vēlēšanās no partijas «Daugava – Latvijai». 2011. gadā kandidējis 11. Saeimas vēlēšanās no partijas «Tautas kontrole». Abos gadījumos netika ievēlēts.

6. Inta Latišenoka
Dzimusi 1949. gadā, dzīvo Jelgavā, latviete. 1975. gadā Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvusi zootehniķes profesiju. Pensionāre. Īpašumā dzīvoklis Jelgavā.

7. Roberts Egle
Dzimis 1952. gadā, dzīvo Jelgavā, latvietis. 1971. gadā absolvējis Jelgavas 2. vidusskolu. Šoferis-pastnieks a/s «Latvijas Pasts», valdes priekšsēdētājs SIA «RIA».
2005. gadā kandidējis Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās no partijas «Sporta partija». 2009. gadā kandidējis Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās no partijas «Par Dzimteni!». 2013. gadā kandidējis Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās no partijas «Latvijas Atdzimšanas partija». Visos gadījumos netika ievēlēts.

8. Ruta Viesture
Dzimusi 1950. gadā, dzīvo Jelgavā, latviete. 1983. gadā Rīgas Medicīnas institūtā ieguvusi ārsta-ķirurga specialitāti. SIA «Jelgavas poliklīnika» strādā par ķirurģi, SIA «Optima 1» – par ķirurģi. Īpašumā dzīvoklis un būve Jelgavā.
2005. gadā kandidējusi Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās no partijas «Tēvzemes savienība». Netika ievēlēta.

9. Nadīna Puidīte
Dzimusi 1947. gadā, dzīvo Rīgā, latviete. 1985. gadā Rīgas Celtniecības tehnikumā ieguvusi celtnieces-tehniķes specialitāti. Pensionāre.
2005. gadā kandidējusi Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās no partijas «Tēvzemes mantojums». Netika ievēlēta.

10. Ruta Lukševica
Dzimusi 1955. gadā, dzīvo Jelgavā, latviete. 1973. gadā absolvējusi Jelgavas 2. vidusskolu. Pensionāre. Īpašumā dzīvoklis Jelgavā.

11. Pēteris Liopa
Dzimis 1958. gadā, dzīvo Vecumnieku novadā, latvietis. 1976. gadā absolvējis Bebrenes vidusskolu. Automātiķis Bauskas pašvaldības kapitālsabiedrībā SIA «Bauskas ūdens». Īpašumā būve Vecumnieku novadā un 1999. gada vieglā automašīna «Chrysler Voyager».
2009. gadā kandidējis Vecumnieku novada domes vēlēšanās no partijas «Tēvzemes nacionālo spēku savienība». Netika ievēlēts.

12. Airīte Agnija Uzkliņģe
Dzimusi 1951. gadā, dzīvo Jelgavā, latviete. 1970. gadā Cēsu tirdzniecības skolā ieguvusi pavāres, konditores specialitāti. Pensionāre. Īpašumā dzīvoklis Jelgavā.

Iedzīvotāji vērtē partiju apvienības piedāvājumu

Gina Viegliņa-Valliete, pensionēta skolotāja, dzejniece, rakstniece Vecumnieku novada Valles pagastā:
«Man partija «Latviešu nacionālisti» ir sveša. Saprotu, ka tajā apvienojušies cilvēki, kuri domā par Latvijas nākotni, taču priekšvēlēšanu programmas izteiksme ne gluži atbilst pašreizējai situācijai valstī un ārpus tās.

Programmā nav precīzi formulēts Latvijas valsts mērķis un uzdevumi. Partijas pārstāvjiem būtu jābalstās uz vēsturiskiem faktiem, proti, Latvijas valsts tika dibināta ar mērķi panākt Pirmajā pasaules karā izpostītās ekonomikas atjaunošanu un uzplaukumu. Līdz 1940. gada 17. jūnija okupācijai Latvija spēja ne tikai šo mērķi izpildīt, bet ekonomiskajā izaugsmē arī aizsteigties garām Somijai un pat Anglijai. Šodien ir pavisam cita situācija. Pēc PSRS okupācijas Latvija nespēj atgūties, jo pie varas nonākuši tie paši komunisti un čekisti, kuri gan ir «pārkrāsojušies», bet savus mērķus nav mainījuši, tas ir, pasniegt savu valsti kā kūku rusfašistiem, kas grauj Ukrainu, Sīriju un citas valstis. Tāpēc domāju, ka mūsu uzdevums ir ne tikai nosodīt krievu okupantus citur, bet arī savā valstī un pārtraukt viņu mītiņus, demonstrācijas ar svešas valsts atribūtiku, kas noteikts arī Satversmē. No tā izriet arī savas, latviešu valodas, aizsardzība un deokupācija – valsts pretinieku izraidīšana no Latvijas. Tas ietver arī nosacījumu nodrošināt izglītību latviešu valodā, sākot no pirmsskolas līdz pat augstskolai ieskaitot. Lai īstenotu patriotisko audzināšanu, jāaktivizē skautu un gaidu kustība, skolās katra diena jāsāk ar karoga pacelšanu un valsts himnas dziedāšanu.

Partijas programmā, par labklājību runājot, skarta arī pensiju tēma. Es uzskatu – nedrīkst atņemt pensionāriem nostrādātos gadus. Tas ir noziegums pret paaudzi, kas bezgalīgi grūtos apstākļos saražoja to, ko šodien nozagusi neliela saujiņa oligarhu – bijušie komunisti un čekisti.

Ļoti svarīgi pievērst uzmanību tiesību sistēmai, kā to savā programmā paredz «Latviešu nacionālisti». Šodien tiesības aizstāv sliņķus, kas nav savai valstij neko devuši, bet apgalvo, ka viņiem ir tiesības saņemt. Manuprāt, viņiem ir vienas tiesības – strādāt. Piekrītu iecerei reorganizēt tiesu sistēmu atbilstīgi demokrātiskas valsts iekārtai. Saku «jā» arī idejai ģenerālprokuroru un tiesnešus ievēlēt uz noteiktu laiku, tad arī samazinātos korupcija.

Par valsts pārvaldi domājot, esmu vienisprātis, ka ierēdniecības skaits jāsamazina, kā to paredz šīs partijas programmā ierakstītais nodoms optimizēt valsts pārvaldi un ierobežot tēriņus. Kāpēc Latvijā nevarētu būt tāpat kā Austrijā tikai astoņi ministri? Cik ministriju ir pie mums? 13! Arī deputātu skaits jāsamazina vismaz par pusi. Tad arī latvieši, poļi, lietuvieši, krievi, kuri ir mūsu valstij lojāli, gūs kādu labumu gan pensiju, gan atalgojuma lietās.»

Vārds kandidātam no Vecumnieku novada

Pēteris Liopa: – Šajā politiskajā spēkā esmu tādēļ, ka es jau labu laiku pazīstu līderi Andri Rubinu, kuram es ticu, ka darīs visu Latvijas labā, un arī partijas programmā neko sliktu neredzu. Tā arī es nolēmu pēc vairākām pārrunām sapulcēs kandidēt šajās Saeimas vēlēšanās.

Pats par sevi nevaru komentēt, kādēļ būšu labs Saeimas deputāts, jo var vērtēt tikai pēc padarītajiem darbiem, un to darīs vēlētāji. Protams, godprātīgi veikšu sev uzticētos darbus un darīšu visu iespējamo Latvijas tautas labā.

Galvenais pievērsīšu uzmanību lauku centru atbalstam, tas ir, saglabāt skolas un bērnudārzus, palīdzēt atbalstīt jaunos un individuālos uzņēmējus, dot iespēju atvieglotiem kredītiem un arī samazināt nodokļu slogu. Ja tiks radīti apstākļi darba vietu radīšanai laukos, tad arī jaunatne nepametīs Latviju, kā tas notiek līdz šim.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sola jaunu Satversmi un ieviest mažoritāro vēlēšanu sistēmu

Kategorijas