Sola atbalstīt mazāk turīgos
Bauskā 25. septembrī aizvadīta partiju deputātu kandidātu
priekšvēlēšanu diskusija, kuras mērķis bija ļaut vēlētājiem vairāk
uzzināt par to, kā partijas sola mainīt tautsaimniecības jomu un
veselības aprūpi Latvijā (par veselības nozari lasīsit «Bauskas Dzīvē»
2. oktobrī). Uz diskusiju ieradās desmit partiju pārstāvji.
Uz
tikšanos Bauskas kultūras centrā sanākušie interesenti komentēja
pašreizējo situāciju novados un uzdeva jautājumus deputātu kandidātiem.
Galvenās tēmas bija lauku attīstība un iespējas atrast darbu.
Likvidē un iznīcina
Par
ceļu remontu un pārbūvi kandidāti runāja arī pirms nedēļas Iecavā.
Šoreiz lielāka uzmanība bija veltīta lauksaimnieku un uzņēmējdarbības
atbalsta principiem. Lielākā daļa partiju solīja dažādos veidos pārdalīt
valsts atbalstu un Eiropas Savienības finansējumu no lielajām
saimniecībām uz mazajām.
Juris Jaunzems no partijas «No sirds
Latvijai» (NSL) ar savām runām izpelnījās pat aplausus, bet, ko darīt,
tā arī nepateica. «Reāli saprotam, ka lielie kļūst lielāki un vēl
lielāki, nospiežot mazos. Mazās saimniecības nospiež ar nodokļiem,
subsidēšanas mehānismiem. Cūkkopība Latvijā gandrīz likvidēta, lieli
miljoni pazaudēti. Tieši tāpat tūlīt likvidēs lopkopību,» pauda J.
Jaunzems. Kā risinājumu viņš saskatīja valstsvīru atbildību par
lēmumiem, bet, kā šo atbildības mehānismu darbināt, neprecizēja.
Kā
neveiksmīgas politikas piemēru piesauca Latgali. «Līdzās
sociāldemokrātiskajai līnijai redzam sevi kā jaunos zaļos. Tāpēc esam
kritiski pret lauksaimniecības politiku, kas gājusi industrializācijas
virzienā ZZS vadībā. Redzam, kādas ir sociālās sekas. Zemgalē mazāk,
bet, ja jūs atbrauktu uz Latgali, redzētu tās iznīcinātās saimniecības,
kur zūd kultūra un vietējā vide. Mēs vēl par to piemaksājam kā nodokļu
maksātāji un piemetam klāt Eiropas naudu,» stāstīja Roberts Putnis no
«Progresīvajiem». Viņš aicināja situāciju uzlabot ar pārmaiņām nodokļu
sistēmā: «Vai tā būtu maza lauku saimniecība, vai mājsaimniecības, vai
amatnieku darbi – ne tik daudz vajadzīga nauda, cik progresīva nodokļu
sistēma, kas samazinātu nodokļu slogu zemākiem ienākumiem un palielinātu
augstākiem ienākumiem.»
Vēlas pārdalīt
Liela daļa
kandidātu bija informēta par Eiropas Komisijas mērķiem ierobežot tiešo
maksājumu apmēru lielajām saimniecībām un vairāk atbalstīt mazās un
bioloģiskās saimniecības un savās priekšvēlēšanu runās solīja to pašu.
«Līdz šim politikā atbalstījām lielās saimniecības, lai sasniegtu
augstāku darba ražīgumu. Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) esam ceturtajā
vietā no apakšas. Nākamajā ES plānošanas periodā vairāk atbalsta būs
mazākajām saimniecībām, lai vairāk cilvēku paliktu laukos,» pauda Aivars
Okmanis no Nacionālās apvienības ««Visu Latvijai!» -«Tēvzemei un
Brīvībai»/LNNK» (NA) saraksta.
Jaunās Konservatīvās partijas
(JKP) kandidāts Krišjānis Feldmans paziņoja, ka situācija ir jāmaina, jo
pašreizējā sistēma noved pie lauku depopulācijas: «Saimniecības
veidojas aizvien lielākas un efektīvākas, darbinieku vajag aizvien
mazāk. Esam noslēguši saprašanās memorandu ar Latvijas Zemnieku
federāciju, kas uzskata, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nepārstāv
Latvijas zemnieku intereses un nākamajā plānošanas periodā tiešos
maksājumus virzīs uz zemnieku saimniecībām, kas nepārsniedz 300
hektāru.»
ZZS pārstāvis Viktors Valainis gan pauda, ka
lauksaimniekiem bija veltīts 700 miljonu atbalsts un samazināts
pievienotās vērtības nodoklis dārzeņiem.
Pārdalīt finansējumu
aicināja arī citi. «Mūsu uzskats – šajā finansēšanas periodā tiešie
maksājumi lauksaimniekiem bijuši netaisnīgi. 80 procenti tikuši 20
procentiem zemnieku saimniecību, pārējie 80 procenti ir dzīvojuši no 20
procentiem. Mazo saimniecību atbalsts sekmēs atgriešanos laukos.
Jānosaka tiešo maksājumu griesti, un Eiropas Komisija nāk ar šo
piedāvājumu nākamajam plānošanas periodam – tie būtu 60 – 100 tūkstoši
eiro gadā,» pauda Ilmārs Dūrītis no «Attīstībai/Par!» (APAR). Ņemot
vērā, ka mazo saimniecību ir 80 procenti un lielo tikai 20 procenti, ir
skaidrs, kāpēc priekšvēlēšanu periodā skan šādi solījumi.
Pagātnes kļūdas
Diskusijās
par darba iespējām un uzņēmējdarbības attīstību laukos bija dažādas
pretrunas. A. Okmanis (NA) īsi ieskicēja bijušā Bauskas rajona
situāciju: «Šis rajons vienmēr bijis attīstīts kā lauksaimnieciska
teritorija bez lieliem rūpnieciskiem vai apstrādes uzņēmumiem. Gan
iedzīvotāju sastāvs, gan darbaspēks, gan infrastruktūra vairāk piemērota
lauksaimniecībai un tās produktu pārstrādei. Loģiski, ka
lauksaimniecībā un pārstrādē tik daudz darbaspēka vairs nevajag. Bauska
un apkārtne kļuvusi par «guļamrajonu» tiem, kas brauc strādāt kur
citur.» Kandidāts uzsvēra, ka, viņaprāt, izeja ir atbalstīt mazo
uzņēmējdarbību. Jāatbalsta daudzbērnu ģimenes, nedrīkst pieļaut lauku
depopulāciju.
Par darba atrašanas problēmām runāja klausītājs no
zāles – Gailīšu pagasta iedzīvotājs Ivars Kalada. Viņš minēja, ka no
Gailīšu pagasta Uzvaras cilvēki ar autobusu brauc strādāt uz Rīgu. Arī
uzņēmējs Gūrijs Bulle sacīja: «Bauskā darba nav.»
Labklājības
ministrs Jānis Reirs no «Jaunās Vienotības» (JV) uzsvēra, ka liela
nozīme nodarbinātības veicināšanā ir valstij. «Mums saka – jāsamazina
valsts atalgoto skaits, piemēram, Labklājības ministrijas pakļautībā
strādā apmēram 5000. Daudzi strādā pansionātos. Man ir izdevies pierādīt
valdībai, ka sociālajos aprūpes centros darbinieku skaitu nesamazināsim
– demokrātiskajās valstīs uz vienu aprūpētāju ir trīs četri
aprūpējamie, pie mums – astoņi. Valsts loma ir nozīmīga darba vietu
uzturēšanā un radīšanā,» pauda J. Reirs. Viņš sacīja, ka uzņēmējiem
jābūt gataviem vairāk maksāt darbiniekiem, atbalstīt viņus: «Lielākā
kļūda nodarbinātības jomā bija 90. gados, kad sākām reklamēt Latviju kā
lēta darbaspēka zemi. Ieradās investori, kas nevis rūpējās par
strādājošajiem, bet domāja tikai par peļņu. To, ka arī tagad nav
problēmu atrast darbiniekus, apstiprināja «IKEA» ienākšana – viņu
pirmais paziņojums bija par to, ka nav problēmu. Jānodrošina labi darba
apstākļi, sociālās garantijas un viss pārējais.»
Darbu vajag, rūpnīcas ne
Viens
no risinājumiem varētu būt jaunas rūpnīcas un investīcijas, bet
vietējie uzņēmēji tik optimistiski nebija. «Nezinu, no kurienes ziņas
par bioetanola rūpnīcu Bauskā, bet es kā Bauskas iedzīvotājs kategoriski
esmu pret. Bioķīmiskā rūpnīca ir sprādzienbīstama pilsētas robežās.
Uzņēmumi jābūvē citādāk,» pauda G. Bulle.
Situāciju laukos
raksturoja bārbelietis Mārtiņš Mediņš, kurš šogad uz Saeimu kandidē no
NA saraksta: «Investoru ienākšana lauksaimniecībā rada problēmas.
Piemēram, vācu investors ar lielu naudu pārsola zemes nomas maksu,
izveidojot saimniecību ar vairāk nekā 2000 hektāru zemes. Rada būves,
kas izplata smaku, – digestāta krātuvi. Vecumnieku novada Bārbeles
pagastā divu trīs kilometru rādiusā nav iespējams normāli dzīvot. Dvaka
vasarā dzīves apstākļus padarīja neciešamus.»
«Mēs neredzam
likumā noteiktus kritērijus investoriem. Vienīgais pārbaudes elements
varētu būt viņu lojalitāte Latvijas valstij. Ir svarīgs iedzīvotāju
viedoklis, bet bieži vairāmies no jaunām rūpnīcām. Tur būs troksnis,
smaka, riski – jebkurai ražošanai tādi ir. Svarīgi skaidrot sabiedrībai
un iedzīvotājiem, kā riskus var menedžēt un novērst,» pauda Inga Bite no
Latvijas Reģionu apvienības (LRA). Citas partijas investīciju jautājumu
neapsprieda.
V. Valainis (ZZS) uzsvēra, ka ļoti daudz jau
paveikts: «Ekonomiskā izaugsme ir pieci procenti no iekšzemes
kopprodukta. Esam panākuši nulles nodokli reinvestētajai peļņai,
iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu. Cīnāmies ar ēnu ekonomiku,
lai godīgie uzņēmēji būtu godīgās pozīcijās. Nākotnes lielais
uzstādījums ir ēnu ekonomikas mazināšana.»
Nauda būšot
Tika
solīts atbalstīt strādājošos, samazinot nodokļus. Neapliekamo minimumu
atalgojumam līdz 500 eiro solīja gan JKP, gan APAR pārstāvji. K.
Feldmans uzsvēra, ka šāds neapliekamais minimums būs arī pensijām.
Diemžēl «Bauskas Dzīvei» tā arī nav izdevies saņemt ne no vienas
partijas atbildi, kā šajā gadījumā kompensēs ienākumu kritumu
pašvaldībām, jo šādi grozījumi var samazināt novadu budžetu pat par
ceturtdaļu. Turklāt šāds lēmums vissāpīgākais būtu lauku pašvaldībām, jo
lielajās pilsētās ir prāvāks atalgojums un ienākumu samazinājums būtu
niecīgāks. Atbildot uz jautājumu, kur gūt finansējumu nodokļu zudumam,
K. Feldmans minēja virkni darbību, kuras JKP īstenotu, nokļūstot pie
varas: «Lielās ostas pārveidos par kapitālsabiedrībām, un darbības
dividendes ieskaitīs valsts budžetā – ap 15 miljoniem eiro. Katru
budžeta pozīciju pārskatīsim no jauna – tur 20 miljoni eiro. Būvnieki
slēdz vienošanos par minimālajām algām būvniecības nozarē – tur varētu
būt 40 miljoni. Es tā varētu saukt un saukt.»
«Samazināsim
darbaspēka nodokli strādājošajiem no 50 gadu vecuma un strādājošajiem
pensionāriem, kā arī personām ar īpašām vajadzībām atcelsim iedzīvotāju
ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas,» pauda Margarita
Krauča no apvienības «LSDSP/KDS/GKL». Par to, kā šajā gadījumā kompensēs
maksājumus valsts budžetā, partijas pārstāve neko nevarēja pateikt.
«Svarīgāk ir nodrošināt drošības izjūtu pirmspensijas vecuma cilvēkiem,»
tā M. Krauča.
«Darbaspēku nodokļu ziņā pēckrīzes periodā
Latvija ir viena no stabilākajām Eiropas valstīm. Katru gadu pēc 2011.
gada samazinājām vai nu sociālo nodokli, vai iedzīvotāju ienākuma
nodokli par procentu vai diviem. Reformas laikā palielināja sociālās
iemaksas par vienu procentu, tas aiziet medicīnai, samazināja
iedzīvotāju ienākuma nodokli mazākām algām,» par paveikto pauda J. Reirs
(JV). Arī
I. Bite solīja, ka turpinās LRA pausto jau pašreizējā Saeimā – nepaaugstināt nodokļus, domāt par to samazināšanu.
Katram savs grāmatvedis
Lielākā
daļa par nākotnes risinājumu pasludināja mazās uzņēmējdarbības
atbalstīšanu. Tiesa, atbalsta pasākumus katrs solīja citādākus.
«Pašvaldības
cenšas atbalstīt uzņēmējus, veido uzņēmējdarbības atbalsta un
konsultāciju centrus, to atbalsta Saeima un valdība. Būtu jāpiestrādā
pie mobilitātes nodrošināšanas, uzlabojot sabiedrisko transportu,» pauda
Aivars Okmanis (NA).
Vairāki partiju pārstāvji uzsvēra, ka
liela problēma ir valdības iestāžu attieksme – tā nevis palīdz, bet
traucē uzņēmējdarbībai. «Jauns nodokļu maksātājs, kurš grib maksāt
nodokļus šai valstij, ir ārkārtīgi atbalstāms. Mazajiem uzņēmējiem vajag
atvieglot nodokļu aprēķinu, kalkulāciju, lai mazinātu birokrātiju,»
pauda I. Dūrītis (APAR). Vēl radikālāks bija Jurģis Miezainis no
partijas «KPV LV»: «Mazajam uzņēmējam vajadzētu iztikt bez grāmatveža.
Pašlaik pat grāmatveži nevar iztikt bez sava grāmatveža, jo nodokļu
likmes pēdējos četros gados mainījušās vairāk nekā 50 reizes.» Viņam
piekrita I. Bite (LRA): «Attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID) –
pašlaik uzņēmumi daudz laika velta grāmatvedībai. Normāli būtu, ja
uzrādītu savus ienākumus un izdevumus un saņemtu no VID nodokļu rēķinu.
Tagad grāmatvedis velta garas stundas, lai aprēķinātu nodokļus, un VID
atbild, ka nav pareizi – jārēķina vēlreiz!»
Ļaujiet strādāt!
«Uzņēmējiem
jāļauj strādāt!» pauda vairāki pārstāvji. Kritikas pamatā bija valsts
kontrolējošās iestādes. Tiesa, arī šeit ik pa brīdim bija pretrunas.
«Ne
katrs uzņēmējs gaida subsīdijas no valsts un pašvaldības, piemēram,
daudz vairāk ietekmē, ka ik nedēļu viesojas kāda kontrolējoša iestāde un
prasa uzrādīt nekam nevajadzīgas grāmatvedības politikas. Katru gadu
jāmaina kases aparāti,» pašreizējo politiku kritizēja K. Feldmans (JKP).
«Nepieciešams valsts iestāžu atbalsts, nevis kontrole un sodi.
Mēs par to ļoti daudz runājam. Efektīvākais veids, kā apkarot
konkurentus, ir nosūdzēt VID vai kādai citai kontrolējošai institūcijai.
Mēs to redzam citādi – ja uzņēmējs nav brīdināts, ka šo vāzi nevar
izmantot, tad viņu nedrīkst sodīt, ja šāda brīdinājuma nav bijis,» tā I.
Bite no LRA.
«Gribam panākt, lai Valsts ieņēmumu dienests
strādā ar lielajiem nodokļu nemaksātājiem. Pašlaik VID ir nepatikšanas
tikai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Un tad pa brīdim brīnumaini
notikumi – parādās uzņēmumi ar miljoniem eiro parādu,» dusmīgs bija J.
Miezainis (KPV LV).
***
Noslēgumā raisījās diskusija
starp uzņēmēju G. Bulli un labklājības ministru J. Reiru (JV). G. Bulle
uzsvēra, ka ik pa brīdim pieauguši dažādi nodokļi, lai arī ministrs
apgalvo, ka tā nav. J. Reirs pauda viedokli, ka uzņēmējs nemāk rēķināt.
«Man gan liekas, ka mans grāmatvedis zina labāk nekā jūs,» dusmīgs bija
G. Bulle. «Pēckrīzes laikā nodokļu slogs ir samazinājies,» uzsvēra J.
Reirs. Diemžēl jāteic, ka tā gluži nav – valdība pieņēma lēmumu par
pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu namu apsaimniekošanai, kas
daudzdzīvokļu namu iemītniekiem izmaksas palielināja par pieciem un
vairāk eiro mēnesī. Tāpat bija nodoklis, kas skāra dzīvokļu iemītniekus,
– subsidētās enerģijas nodoklis siltuma ražotājiem. Pēc pasākuma daži
apmeklētāji atzina, ka arī elektroenerģijas obligātā iepirkuma
komponente jāvērtē kā reāls nodoklis, un šie izdevumi ir ievērojami
pieauguši.
Ar nodokļiem neapliekamais uzņēmējdarbības apmērs
Inga Bite, LRA:
«Jānosaka apgrozījuma apmērs uzņēmējdarbībā, kur nodokli nepiemēro,
piemēram, ja lasa ogas, sēnes vai veic mazu ražošanu, līdz noteiktam
apjomam – līdz desmit tūkstošiem eiro – ienākuma nodoklis nav jāmaksā.»
Jānis Reirs, JV:
«Tā ir ļoti laba sistēma, kā cilvēkiem, kas strādā un vāc ogas un
sēnes, ir paredzēts nodokļu atvieglojums līdz trim tūkstošiem eiro.
Atliek vienkārši reģistrēties, nekādas birokrātijas. Bet desmit
tūkstoši? Skolotājam pašlaik maksājam 8400 eiro gadā un paņemam no
summas 30 procentu nodokļos, bet par uzņēmējdarbību līdz desmit
tūkstošiem neko neņemsim? Tas nebūs taisnīgi.»
Mikrouzņēmuma nodoklis
Inga Bite, LRA: «Nepieciešams atjaunot deviņu procentu mikrouzņēmuma nodokli.»
Jānis Reirs, JV:
«Mikrouzņēmuma nodoklis šādā režīmā mums ir vienīgais ES. Igaunija
gribēja sākt – viņiem tas bija plānots 20 procenti līdz 20 000
apgrozījumam, saprata, ka nevar atļauties – likme ir par zemu. Arī mūsu
15 procentu nodoklis atpaliek no sākotnēji plānotā, bet Saeima savulaik
populismā pieņēma deviņus procentus. Tagad vairāk nekā simts tūkstoši
cilvēku ir palikuši bez sociālās aizsardzības un 40 tūkstoši to jūt,
saņemot slimības lapu vai bezdarbnieka pabalstu. Rekordi ir slimības
lapa pieci centi dienā un bezdarbnieku pabalsts septiņi centi dienā.»
Lauku saimniecību lielums
Roberts Putnis, «Progresīvie»:
«Esam par strauju atbalsta pārvirzīšanu mazajām un vidējām
saimniecībām, videi draudzīgu un ekoloģisku zemkopību, lai atbalstu
pārceltu no industriālās lauksaimniecības uz mazajām ekoloģiskajām
saimniecībām.»
Ilmārs Dūrītis, APAR: «Mēs neiestājamies
pret lielajām saimniecībām, kuras patiesi ražo produkciju – 80 procentu
graudu un piena saražo lielajās saimniecībās. ES maksājumus vajadzētu
virzīt saimniecībām, kuras nepieciešams attīstīt un atbalstīt, kuras vēl
nav nostājušās «uz kājām». Tām vajag atbalstu, lai konkurētu Eiropas
tirgū. Atbalsts jāpārvirza, lai būtu intensīvāks – lielāks mazākajām
saimniecībām, tad arī notiks iedzīvotāju atgriešanās lauku vidē un
laukos.»
Jānis Reirs, JV: «Latvijā zemkopībā ir
nodarbināti 60 tūkstoši cilvēku, un procentuāli tas ir lielākais
nodarbināto skaits Eiropā. Kurš maksās par piena litru, siera gabalu un
maizes klaipu, ko izaudzēs mazais zemnieks?!»
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»