Sola atbalstīt mazāk turīgos

2018. gada 28. septembris 21:02

481

Bauskā 25. septembrī aizvadīta partiju deputātu kandidātu priekšvēlēšanu diskusija, kuras mērķis bija ļaut vēlētājiem vairāk uzzināt par to, kā partijas sola mainīt tautsaimniecības jomu un veselības aprūpi Latvijā (par veselības nozari lasīsit «Bauskas Dzīvē» 2. oktobrī). Uz diskusiju ieradās desmit partiju pārstāvji.

Uz tikšanos Bauskas kultūras centrā sanākušie interesenti komentēja pašreizējo situāciju novados un uzdeva jautājumus deputātu kandidātiem. Galvenās tēmas bija lauku attīstība un iespējas atrast darbu.

Likvidē un iznīcina
Par ceļu remontu un pārbūvi kandidāti runāja arī pirms nedēļas Iecavā. Šoreiz lielāka uzmanība bija veltīta lauksaimnieku un uzņēmējdarbības atbalsta principiem. Lielākā daļa partiju solīja dažādos veidos pārdalīt valsts atbalstu un Eiropas Savienības finansējumu no lielajām saimniecībām uz mazajām.

Juris Jaunzems no partijas «No sirds Latvijai» (NSL) ar savām runām izpelnījās pat aplausus, bet, ko darīt, tā arī nepateica. «Reāli saprotam, ka lielie kļūst lielāki un vēl lielāki, nospiežot mazos. Mazās saimniecības nospiež ar nodokļiem, subsidēšanas mehānismiem. Cūkkopība Latvijā gandrīz likvidēta, lieli miljoni pazaudēti. Tieši tāpat tūlīt likvidēs lopkopību,» pauda J. Jaunzems. Kā risinājumu viņš saskatīja valstsvīru atbildību par lēmumiem, bet, kā šo atbildības mehānismu darbināt, neprecizēja.

Kā neveiksmīgas politikas piemēru piesauca Latgali. «Līdzās sociāldemokrātiskajai līnijai redzam sevi kā jaunos zaļos. Tāpēc esam kritiski pret lauksaimniecības politiku, kas gājusi industrializācijas virzienā ZZS vadībā. Redzam, kādas ir sociālās sekas. Zemgalē mazāk, bet, ja jūs atbrauktu uz Latgali, redzētu tās iznīcinātās saimniecības, kur zūd kultūra un vietējā vide. Mēs vēl par to piemaksājam kā nodokļu maksātāji un piemetam klāt Eiropas naudu,» stāstīja Roberts Putnis no «Progresīvajiem». Viņš aicināja situāciju uzlabot ar pārmaiņām nodokļu sistēmā: «Vai tā būtu maza lauku saimniecība, vai mājsaimniecības, vai amatnieku darbi – ne tik daudz vajadzīga nauda, cik progresīva nodokļu sistēma, kas samazinātu nodokļu slogu zemākiem ienākumiem un palielinātu augstākiem ienākumiem.»

Vēlas pārdalīt
Liela daļa kandidātu bija informēta par Eiropas Komisijas mērķiem ierobežot tiešo maksājumu apmēru lielajām saimniecībām un vairāk atbalstīt mazās un bioloģiskās saimniecības un savās priekšvēlēšanu runās solīja to pašu. «Līdz šim politikā atbalstījām lielās saimniecības, lai sasniegtu augstāku darba ražīgumu. Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) esam ceturtajā vietā no apakšas. Nākamajā ES plānošanas periodā vairāk atbalsta būs mazākajām saimniecībām, lai vairāk cilvēku paliktu laukos,» pauda Aivars Okmanis no Nacionālās apvienības ««Visu Latvijai!» -«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK» (NA) saraksta.

Jaunās Konservatīvās partijas (JKP) kandidāts Krišjānis Feldmans paziņoja, ka situācija ir jāmaina, jo pašreizējā sistēma noved pie lauku depopulācijas: «Saimniecības veidojas aizvien lielākas un efektīvākas, darbinieku vajag aizvien mazāk. Esam noslēguši saprašanās memorandu ar Latvijas Zemnieku federāciju, kas uzskata, ka Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) nepārstāv Latvijas zemnieku intereses un nākamajā plānošanas periodā tiešos maksājumus virzīs uz zemnieku saimniecībām, kas nepārsniedz 300 hektāru.»

ZZS pārstāvis Viktors Valainis gan pauda, ka lauksaimniekiem bija veltīts 700 miljonu atbalsts un samazināts pievienotās vērtības nodoklis dārzeņiem.

Pārdalīt finansējumu aicināja arī citi. «Mūsu uzskats – šajā finansēšanas periodā tiešie maksājumi lauksaimniekiem bijuši netaisnīgi. 80 procenti tikuši 20 procentiem zemnieku saimniecību, pārējie 80 procenti ir dzīvojuši no 20 procentiem. Mazo saimniecību atbalsts sekmēs atgriešanos laukos. Jānosaka tiešo maksājumu griesti, un Eiropas Komisija nāk ar šo piedāvājumu nākamajam plānošanas periodam – tie būtu 60 – 100 tūkstoši eiro gadā,» pauda Ilmārs Dūrītis no «Attīstībai/Par!» (APAR). Ņemot vērā, ka mazo saimniecību ir 80 procenti un lielo tikai 20 procenti, ir skaidrs, kāpēc priekšvēlēšanu periodā skan šādi solījumi.

Pagātnes kļūdas
Diskusijās par darba iespējām un uzņēmējdarbības attīstību laukos bija dažādas pretrunas. A. Okmanis (NA) īsi ieskicēja bijušā Bauskas rajona situāciju: «Šis rajons vienmēr bijis attīstīts kā lauksaimnieciska teritorija bez lieliem rūpnieciskiem vai apstrādes uzņēmumiem. Gan iedzīvotāju sastāvs, gan darbaspēks, gan infrastruktūra vairāk piemērota lauksaimniecībai un tās produktu pārstrādei. Loģiski, ka lauksaimniecībā un pārstrādē tik daudz darbaspēka vairs nevajag. Bauska un apkārtne kļuvusi par «guļamrajonu» tiem, kas brauc strādāt kur citur.» Kandidāts uzsvēra, ka, viņaprāt, izeja ir atbalstīt mazo uzņēmējdarbību. Jāatbalsta daudzbērnu ģimenes, nedrīkst pieļaut lauku depopulāciju.

Par darba atrašanas problēmām runāja klausītājs no zāles – Gailīšu pagasta iedzīvotājs Ivars Kalada. Viņš minēja, ka no Gailīšu pagasta Uzvaras cilvēki ar autobusu brauc strādāt uz Rīgu. Arī uzņēmējs Gūrijs Bulle sacīja: «Bauskā darba nav.»

Labklājības ministrs Jānis Reirs no «Jaunās Vienotības» (JV) uzsvēra, ka liela nozīme nodarbinātības veicināšanā ir valstij. «Mums saka – jāsamazina valsts atalgoto skaits, piemēram, Labklājības ministrijas pakļautībā strādā apmēram 5000. Daudzi strādā pansionātos. Man ir izdevies pierādīt valdībai, ka sociālajos aprūpes centros darbinieku skaitu nesamazināsim – demokrātiskajās valstīs uz vienu aprūpētāju ir trīs četri aprūpējamie, pie mums – astoņi. Valsts loma ir nozīmīga darba vietu uzturēšanā un radīšanā,» pauda J. Reirs. Viņš sacīja, ka uzņēmējiem jābūt gataviem vairāk maksāt darbiniekiem, atbalstīt viņus: «Lielākā kļūda nodarbinātības jomā bija 90. gados, kad sākām reklamēt Latviju kā lēta darbaspēka zemi. Ieradās investori, kas nevis rūpējās par strādājošajiem, bet domāja tikai par peļņu. To, ka arī tagad nav problēmu atrast darbiniekus, apstiprināja «IKEA» ienākšana – viņu pirmais paziņojums bija par to, ka nav problēmu. Jānodrošina labi darba apstākļi, sociālās garantijas un viss pārējais.»

Darbu vajag, rūpnīcas ne
Viens no risinājumiem varētu būt jaunas rūpnīcas un investīcijas, bet vietējie uzņēmēji tik optimistiski nebija. «Nezinu, no kurienes ziņas par bioetanola rūpnīcu Bauskā, bet es kā Bauskas iedzīvotājs kategoriski esmu pret. Bioķīmiskā rūpnīca ir sprādzienbīstama pilsētas robežās. Uzņēmumi jābūvē citādāk,» pauda G. Bulle.

Situāciju laukos raksturoja bārbelietis Mārtiņš Mediņš, kurš šogad uz Saeimu kandidē no NA saraksta: «Investoru ienākšana lauksaimniecībā rada problēmas. Piemēram, vācu investors ar lielu naudu pārsola zemes nomas maksu, izveidojot saimniecību ar vairāk nekā 2000 hektāru zemes. Rada būves, kas izplata smaku, – digestāta krātuvi. Vecumnieku novada Bārbeles pagastā divu trīs kilometru rādiusā nav iespējams normāli dzīvot. Dvaka vasarā dzīves apstākļus padarīja neciešamus.»

«Mēs neredzam likumā noteiktus kritērijus investoriem. Vienīgais pārbaudes elements varētu būt viņu lojalitāte Latvijas valstij. Ir svarīgs iedzīvotāju viedoklis, bet bieži vairāmies no jaunām rūpnīcām. Tur būs troksnis, smaka, riski – jebkurai ražošanai tādi ir. Svarīgi skaidrot sabiedrībai un iedzīvotājiem, kā riskus var menedžēt un novērst,» pauda Inga Bite no Latvijas Reģionu apvienības (LRA). Citas partijas investīciju jautājumu neapsprieda.

V. Valainis (ZZS) uzsvēra, ka ļoti daudz jau paveikts: «Ekonomiskā izaugsme ir pieci procenti no iekšzemes kopprodukta. Esam panākuši nulles nodokli reinvestētajai peļņai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumu. Cīnāmies ar ēnu ekonomiku, lai godīgie uzņēmēji būtu godīgās pozīcijās. Nākotnes lielais uzstādījums ir ēnu ekonomikas mazināšana.»

Nauda būšot
Tika solīts atbalstīt strādājošos, samazinot nodokļus. Neapliekamo minimumu atalgojumam līdz 500 eiro solīja gan JKP, gan APAR pārstāvji. K. Feldmans uzsvēra, ka šāds neapliekamais minimums būs arī pensijām. Diemžēl «Bauskas Dzīvei» tā arī nav izdevies saņemt ne no vienas partijas atbildi, kā šajā gadījumā kompensēs ienākumu kritumu pašvaldībām, jo šādi grozījumi var samazināt novadu budžetu pat par ceturtdaļu. Turklāt šāds lēmums vissāpīgākais būtu lauku pašvaldībām, jo lielajās pilsētās ir prāvāks atalgojums un ienākumu samazinājums būtu niecīgāks. Atbildot uz jautājumu, kur gūt finansējumu nodokļu zudumam, K. Feldmans minēja virkni darbību, kuras JKP īstenotu, nokļūstot pie varas: «Lielās ostas pārveidos par kapitālsabiedrībām, un darbības dividendes ieskaitīs valsts budžetā – ap 15 miljoniem eiro. Katru budžeta pozīciju pārskatīsim no jauna – tur 20 miljoni eiro. Būvnieki slēdz vienošanos par minimālajām algām būvniecības nozarē – tur varētu būt 40 miljoni. Es tā varētu saukt un saukt.»

«Samazināsim darbaspēka nodokli strādājošajiem no 50 gadu vecuma un strādājošajiem pensionāriem, kā arī personām ar īpašām vajadzībām atcelsim iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālās apdrošināšanas iemaksas,» pauda Margarita Krauča no apvienības «LSDSP/KDS/GKL». Par to, kā šajā gadījumā kompensēs maksājumus valsts budžetā, partijas pārstāve neko nevarēja pateikt. «Svarīgāk ir nodrošināt drošības izjūtu pirmspensijas vecuma cilvēkiem,» tā M. Krauča.

«Darbaspēku nodokļu ziņā pēckrīzes periodā Latvija ir viena no stabilākajām Eiropas valstīm. Katru gadu pēc 2011. gada samazinājām vai nu sociālo nodokli, vai iedzīvotāju ienākuma nodokli par procentu vai diviem. Reformas laikā palielināja sociālās iemaksas par vienu procentu, tas aiziet medicīnai, samazināja iedzīvotāju ienākuma nodokli mazākām algām,» par paveikto pauda J. Reirs (JV). Arī
I. Bite solīja, ka turpinās LRA pausto jau pašreizējā Saeimā – nepaaugstināt nodokļus, domāt par to samazināšanu.

Katram savs grāmatvedis
Lielākā daļa par nākotnes risinājumu pasludināja mazās uzņēmējdarbības atbalstīšanu. Tiesa, atbalsta pasākumus katrs solīja citādākus.

«Pašvaldības cenšas atbalstīt uzņēmējus, veido uzņēmējdarbības atbalsta un konsultāciju centrus, to atbalsta Saeima un valdība. Būtu jāpiestrādā pie mobilitātes nodrošināšanas, uzlabojot sabiedrisko transportu,» pauda Aivars Okmanis (NA).

Vairāki partiju pārstāvji uzsvēra, ka liela problēma ir valdības iestāžu attieksme – tā nevis palīdz, bet traucē uzņēmējdarbībai. «Jauns nodokļu maksātājs, kurš grib maksāt nodokļus šai valstij, ir ārkārtīgi atbalstāms. Mazajiem uzņēmējiem vajag atvieglot nodokļu aprēķinu, kalkulāciju, lai mazinātu birokrātiju,» pauda I. Dūrītis (APAR). Vēl radikālāks bija Jurģis Miezainis no partijas «KPV LV»: «Mazajam uzņēmējam vajadzētu iztikt bez grāmatveža. Pašlaik pat grāmatveži nevar iztikt bez sava grāmatveža, jo nodokļu likmes pēdējos četros gados mainījušās vairāk nekā 50 reizes.» Viņam piekrita I. Bite (LRA): «Attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienestu (VID) – pašlaik uzņēmumi daudz laika velta grāmatvedībai. Normāli būtu, ja uzrādītu savus ienākumus un izdevumus un saņemtu no VID nodokļu rēķinu. Tagad grāmatvedis velta garas stundas, lai aprēķinātu nodokļus, un VID atbild, ka nav pareizi – jārēķina vēlreiz!»

Ļaujiet strādāt!
«Uzņēmējiem jāļauj strādāt!» pauda vairāki pārstāvji. Kritikas pamatā bija valsts kontrolējošās iestādes. Tiesa, arī šeit ik pa brīdim bija pretrunas.

«Ne katrs uzņēmējs gaida subsīdijas no valsts un pašvaldības, piemēram, daudz vairāk ietekmē, ka ik nedēļu viesojas kāda kontrolējoša iestāde un prasa uzrādīt nekam nevajadzīgas grāmatvedības politikas. Katru gadu jāmaina kases aparāti,» pašreizējo politiku kritizēja K. Feldmans (JKP).

«Nepieciešams valsts iestāžu atbalsts, nevis kontrole un sodi. Mēs par to ļoti daudz runājam. Efektīvākais veids, kā apkarot konkurentus, ir nosūdzēt VID vai kādai citai kontrolējošai institūcijai. Mēs to redzam citādi – ja uzņēmējs nav brīdināts, ka šo vāzi nevar izmantot, tad viņu nedrīkst sodīt, ja šāda brīdinājuma nav bijis,» tā I. Bite no LRA.

«Gribam panākt, lai Valsts ieņēmumu dienests strādā ar lielajiem nodokļu nemaksātājiem. Pašlaik VID ir nepatikšanas tikai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Un tad pa brīdim brīnumaini notikumi – parādās uzņēmumi ar miljoniem eiro parādu,» dusmīgs bija J. Miezainis (KPV LV).

***
Noslēgumā raisījās diskusija starp uzņēmēju G. Bulli un labklājības ministru J. Reiru (JV). G. Bulle uzsvēra, ka ik pa brīdim pieauguši dažādi nodokļi, lai arī ministrs apgalvo, ka tā nav. J. Reirs pauda viedokli, ka uzņēmējs nemāk rēķināt. «Man gan liekas, ka mans grāmatvedis zina labāk nekā jūs,» dusmīgs bija G. Bulle. «Pēckrīzes laikā nodokļu slogs ir samazinājies,» uzsvēra J. Reirs. Diemžēl jāteic, ka tā gluži nav – valdība pieņēma lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu namu apsaimniekošanai, kas daudzdzīvokļu namu iemītniekiem izmaksas palielināja par pieciem un vairāk eiro mēnesī. Tāpat bija nodoklis, kas skāra dzīvokļu iemītniekus, – subsidētās enerģijas nodoklis siltuma ražotājiem. Pēc pasākuma daži apmeklētāji atzina, ka arī elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jāvērtē kā reāls nodoklis, un šie izdevumi ir ievērojami pieauguši.

Ar nodokļiem neapliekamais uzņēmējdarbības apmērs
Inga Bite, LRA: «Jānosaka apgrozījuma apmērs uzņēmējdarbībā, kur nodokli nepiemēro, piemēram, ja lasa ogas, sēnes vai veic mazu ražošanu, līdz noteiktam apjomam – līdz desmit tūkstošiem eiro – ienākuma nodoklis nav jāmaksā.»

Jānis Reirs, JV: «Tā ir ļoti laba sistēma, kā cilvēkiem, kas strādā un vāc ogas un sēnes, ir paredzēts nodokļu atvieglojums līdz trim tūkstošiem eiro. Atliek vienkārši reģistrēties, nekādas birokrātijas. Bet desmit tūkstoši? Skolotājam pašlaik maksājam 8400 eiro gadā un paņemam no summas 30 procentu nodokļos, bet par uzņēmējdarbību līdz desmit tūkstošiem neko neņemsim? Tas nebūs taisnīgi.»

Mikrouzņēmuma nodoklis
Inga Bite, LRA: «Nepieciešams atjaunot deviņu procentu mikrouzņēmuma nodokli.»

Jānis Reirs, JV: «Mikrouzņēmuma nodoklis šādā režīmā mums ir vienīgais ES. Igaunija gribēja sākt – viņiem tas bija plānots 20 procenti līdz 20 000 apgrozījumam, saprata, ka nevar atļauties – likme ir par zemu. Arī mūsu 15 procentu nodoklis atpaliek no sākotnēji plānotā, bet Saeima savulaik populismā pieņēma deviņus procentus. Tagad vairāk nekā simts tūkstoši cilvēku ir palikuši bez sociālās aizsardzības un 40 tūkstoši to jūt, saņemot slimības lapu vai bezdarbnieka pabalstu. Rekordi ir slimības lapa pieci centi dienā un bezdarbnieku pabalsts septiņi centi dienā.»

Lauku saimniecību lielums
Roberts Putnis, «Progresīvie»: «Esam par strauju atbalsta pārvirzīšanu mazajām un vidējām saimniecībām, videi draudzīgu un ekoloģisku zemkopību, lai atbalstu pārceltu no industriālās lauksaimniecības uz mazajām ekoloģiskajām saimniecībām.»

Ilmārs Dūrītis, APAR: «Mēs neiestājamies pret lielajām saimniecībām, kuras patiesi ražo produkciju – 80 procentu graudu un piena saražo lielajās saimniecībās. ES maksājumus vajadzētu virzīt saimniecībām, kuras nepieciešams attīstīt un atbalstīt, kuras vēl nav nostājušās «uz kājām». Tām vajag atbalstu, lai konkurētu Eiropas tirgū. Atbalsts jāpārvirza, lai būtu intensīvāks – lielāks mazākajām saimniecībām, tad arī notiks iedzīvotāju atgriešanās lauku vidē un laukos.»

Jānis Reirs, JV: «Latvijā zemkopībā ir nodarbināti 60 tūkstoši cilvēku, un procentuāli tas ir lielākais nodarbināto skaits Eiropā. Kurš maksās par piena litru, siera gabalu un maizes klaipu, ko izaudzēs mazais zemnieks?!»

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

+ 5

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sola atbalstīt mazāk turīgos

Kategorijas