Stipri kaimiņi ir izdevīgi

2018. gada 28. septembris 00:00

594

Vecumnieku novada tūrisma attīstības stratēģijas 2018. – 2023. gadam iespējamos virzienus nozares pārstāvji, pakalpojumu sniedzēji, pašvaldības vadība un interesenti apsprieda 20. septembrī Bārbeles tautas namā. Seminārs pulcināja ap 30 dalībnieku.

Tikšanās laikā tika pārrunātas nozares attīstības iespējas – izvērtēta pašreizējā situācija un kopīgi meklēti akcenti tūrisma politikas nākotnes virzībai, lai pietiekami izmantotu visus iespējamos resursus. Pētījuma datus prezentēja un sanāksmi vadīja Dr. geogr. Andris Klepers, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors, uzņēmējs un tūrisma gids.

Semināra pirmajā daļā tika sniegta informācija par darba gaitu, analizēts un reģionālās konkurences kontekstā izvērtēts esošais tūrisma un atpūtas piedāvājums un pieprasījums. Otrajā daļā klātesošie strādāja grupās, ģenerējot idejas tūrisma attīstības projektu iecerēm.

Ēstuvju kapacitāte – bez rezerves
A. Klepers uzsvēra, ka tūrisma attīstība reģionos nav tikai ekonomikas nozare; tā jāsaista gan ar novada izaugsmi, gan dzīves kvalitāti un vietas pievilcību.

Saistošs bija pētījums par tūrisma mītnēm: viesnīcām, brīvdienu mājām, kempingiem u. c. «Skaitļi nav tādi, lai justos pašpietiekami, jo pašlaik viesi var apmesties 52 istabās, kur pieejamas 153 gultasvietas. Šī situācija liek skatīties apkārt – kā izmantot tuvumā esošos resursus, kā sadarboties ar kaimiņiem. Liels gultasvietu skaits uz vienu istabu – tā ir kopējā Latvijas problēma. Saprotams, ka katra istaba ir jauna investīcija, taču ceļotāji augstāk novērtē tās naktsmītnes, kas piedāvā komfortu. Ieguldījumi atmaksājas ar labām rekomendācijām,» viņš pauda. Dokumentā analizēta arī ēstuvju kapacitāte, kas diemžēl nav ar lielu rezervi, tāpēc jādomā, kādi risinājumi iespējami šajā jomā, piemēram, sastrādājoties ar citiem objektiem. A. Klepers, domājot par «Vecmuižas alus» potenciālu, minēja «Valmiermuižas alus» darītavas pieredzi. Sākotnēji uzņēmums bija vien produkta ražotājs, bet nu aktīvi iesaistījies arī viesmīlības pakalpojumu sniegšanā.

«Tūrisma plūsmas piesaistē svarīgas ir investīcijas jaunu objektu veidošanā, spēcīgs mārketings un publiskie pasākumi,» uzsvēra A. Klepers. «Daudz interesentu pulcē, piemēram, Pļaujas svētki Bārbeles pagasta «Ausekļu dzirnavās», jo brīvdabas sarīkojums norit veiksmīgi izraudzītā laikā. Augusta vidū Latvijā ir ap 70 publisko pasākumu un apmeklētāji var braukt visur, bet septembra otrajā nedēļā šādu iespēju ir ļoti maz, un katrs notikums izpelnās vairāk uzmanības.»

Pieturēt caurbraucējus
Nozares speciālistus ieinteresēja izveidotais Vecumnieku novada tūrisma produktu portfelis no cilvēka vajadzību viedokļa. To veido kultūra, izklaide, daba, personiskā izziņa un darījumi. A. Klepers atzīmēja, ka jauna niša Pierīgas novadiem ir darījuma tūrisms lauku vidē «ar ainavu, zaļumu un mazliet citādāku kafijas galdu – lauku labumiem».

Noderīga bija apkopotā informācija par ārvalstu ceļotāju tēriņiem Latvijā, kas vidēji dienā ir 65 eiro. Kādas iespējas būtu Vecumnieku novadā iztērēt šādu naudas summu? Par to būtu jādomā vietējiem uzņēmējiem.

Izpētot informācijas pieprasījumu «Google» meklētājā, izrādās, vārdu «Bauska» meklē 80 reižu biežāk nekā vārdu «Vecumnieki».
A. Klepers ieteica to neuztvert emocionāli, bet gan izvērtēt, kā novadam sasaistīties ar šo vietu, kā būt pārstāvētam Zemgales reģionā. Konkurences konteksts iezīmējas arī saistībā ar Lietuvas robežas tuvumu. «Vecumnieki atrodas labā vietā – starp Rīgu un Biržiem, kur ir daudz tūrisma objektu, tāpēc ir jādomā, ko var paspēt piedāvāt ceļotājiem, kuri brauc cauri novadam,» viņš rosināja. «Ir jāpēta, kas notiek Lietuvas pusē, un jāskatās, kā to «saāķēt kopā» ar to, kas ir Vecumniekos, jo stipri kaimiņi vienmēr ir izdevīgi.»

A. Klepers pieminēja Daugavas lejteces sešu pašvaldību kopīgo sadarbību. Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Ikšķiles, Ogres un Baldones novadi apvienojušies Daugavas lejteces tūrisma reģionā, lai kopīgi veicinātu tūrisma attīstību šajās administratīvajās teritorijās. Pilnveidojot piedāvājumu un kopīgi strādājot nozares attīstības projektos, nākotnē iecerēts izveidot konkurētspējīgu reģionu, kas īpaši piesaistītu tūristus, kuri Latvijā ierodas galvenokārt ar mērķi apskatīt Rīgu.

Restorāns vai kafejnīca gardēžiem
Semināra otrajā daļā nozares pārstāvji un interesenti darbojās grupās, izstrādājot Vecumnieku novada tūrisma attīstības projektu ieceres.
Pēc aktīvas apspriešanās katra grupa prezentēja savu ideju, kas visvairāk varētu ietekmēt tūrisma attīstību un palielināt ceļotāju plūsmu novadā. Semināra dalībnieki par nozīmīgākajām uzskata šādas aktivitātes, kas visas gan skartu tikai Vecumnieku centru vai pagasta teritoriju: tūrisma informācijas punkta atvēršana, Zvirgzdes kāpas skatu platformas izveide, restorāns vai kafejnīca gardēžiem, sporta kompleksa un kempinga ierīkošana pie Jaunā ezera.

Savas grupas piedāvājumu par laba restorāna nepieciešamību Vecumniekos Aira Odinga no Stelpes pamatoja šādi: «Iebraucot Vecumniekos, centrā ir vairākas ēdnīcas tipa ēstuves, kas orientētas uz dienas piedāvājumu, bet nav vietas, kur mierīgi pasēdēt, ar kaut ko gardu pamieloties. Tas rada nepabeigtības sajūtu. Esmu gatava doties uz 50 kilometru tālo Jelgavu, lai kādā jaukā kafejnīcā trīs stundas baudītu rītu ar vafeļu brokastīm, jo mūsu novadā šādas iespējas nav. Mans dzīvesbiedrs ir lauksaimnieks, bieži mūs apciemo interesentu grupas, draugi, un vienmēr ir problēma – kurp viesus aizvest. Risinājums būtu restorāns gardēžiem. Grūti gan prognozēt, kā šāda ideja attīstītos.»

A. Klepers solīja seminārā paustās ieceres papildināt ar savām idejām, apkopot, lai radītu kopbildi.

Iespēja piesaistīt lielākus resursus
Pirms aptuveni četriem gadiem A. Klepers iesaistījies Bauskas novada tūrisma attīstības stratēģijas izstrādē, iepazinis arī Vecumnieku novada iespējas un var salīdzināt, kā šajā laikā situācija nozarē mainījusies. «2013. gadā aktīvas bija lauku attīstības programmas, kas vairāk bija vērstas uz lauksaimniecību, mazāk – uz mājražošanu, tūrismu. Patīkami, ka radīti jauni un interesanti identitātes produkti,» viņš sacīja. A. Klepers minēja Bārbeles pagasta «Kalnzemnieku» saimnieku Kārli Ulmanis, kurš pirms trim gadiem no Rīgas pārnācis dzīvot uz laukiem, izveidojis uzņēmumu «Ābols», spiež ābolu sulu un Gaismas ābeļdārzā rīko naivo brīvdabas mūzikas festivālu «Āboļdārzs».

Vērtējot Vecumnieku novada attīstību tūrisma jomā, A. Klepers sacīja: «Ar stratēģiju var pamatot nepieciešamību pašvaldībā izveidot tūrisma attīstības projektu speciālista amata vietu, savukārt šis dokuments noteiktu dienaskārtību, kas viņam būtu darāms. Tas būtu nevis vēl viens slogs budžetam, bet gan iespēja šai investīcijai piesaistīt daudz lielākus resursus, kas palīdzētu attīstīties novadam, uzņēmējdarbībai, kā arī gādātu par vietējo ļaužu dzīves kvalitāti.»

Vecumnieku novada tūrisma politikas vīziju plānots prezentēt novada domes attīstības komitejas sēdē oktobra otrajā pusē.

Lēmums par Vecumnieku novada tūrisma attīstības stratēģijas izstrādi tika pieņemts 2017. gada nogalē. Dokumenta sagatavošanai tika izveidota darba grupa: Inese Turkupole-Zilpure, Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja, Guntis Kalniņš, Vecumnieku novada domes priekšsēdētājs, Jānis Kovals, priekšsēdētāja vietnieks, Dace Šileika, attīstības plānošanas nodaļas vadītāja, projektu vadītāja, Dainis Rijkuris, deputāts, Mārtiņš Mediņš, deputāts, brīvdabas muzeja «Ausekļu dzirnavas» vadītājs, Laima Indriķe, Skaistkalnes pagasta novadpētniecības materiālu krātuves «Novadnieki» vadītāja.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Stipri kaimiņi ir izdevīgi

Kategorijas