Komentāri: šī gada raža

Kā varētu raksturot šīs vasaras un rudens ražu, kādas prognozes nākamajam gadam?
Andris Pastars, Iecavas novada zemnieku saimniecības «Pakalni» vadītājs
Cerēsim uz labvēlīgu rudeni
– Šis ražas gads radikāli atšķiras no visiem iepriekšējiem. Pavasarī, aprīlī, uz lauka ilgi bija pārlieks mitrums. Iepriekšējā slapjā rudens dēļ daudziem vajadzēja sēju turpināt pavasarī ar vasarājiem, un nācās to pagūt ļoti īsā laikā. 4. maijā bija pēdējais lietus, un tad iestājās sausums. Izsēt minerālmēslus jau kļuva sarežģīti, it kā varēja pārplānot augu barošanu, dot vairāk mēslojuma lapām, bet tas pēkšņajā karstumā varēja augus apdedzināt. Ja to darīja, labvēlīgākas bija vakara stundas.
Ilgstoši bija neskaidrība par ražas kvalitāti, kas tomēr izrādījās laba, bet tik un tā sausuma dēļ zaudēto ražas apjomu nekompensēja. Pašlaik vietām kavējas rapšu dīgšana, smagākās augsnēs tikko uzlijušais mitrums sēklu sasniedz lēnāk. Cerēsim uz garu, labvēlīgu rudeni...
Iveta Ļekūne, saimniecības «Sprīdīši» un SIA «Kāpostnīca» īpašniece Brunavā
Uz pusi mazāka raža
– Manā 20 gadu pieredzē šāds gads ir pirmais. Atklāti sakot, kopaina ir ļoti bēdīga. Kāposti aug deviņos hektāros, un laistīšanu nodrošināt nevarējām. Skābēšanai paredzētās lielo galvu šķirnes, kam vajadzēja izaugt no sešiem līdz astoņiem kilogramiem, pašlaik ir vien divus trīs kilogramus smagas. Ierasti septembra beigās un oktobra sākumā, ejot garām kāpostu laukam, galvas pa gabalu spīd, bet šonedēļ, braucot pa saviem laukiem, mani pārņem izmisums, jo tās visas ir iekšā lapās un grib mitrumu, kā arī vismaz mēnesi augt. Ik gadu vākšanu plānojam no 20. oktobra. Patlaban turpmākās laikapstākļu prognozes ir diezgan labvēlīgas.
Pārstrādei vajadzīgas 300 tonnas, bet var rēķināties tikai ar pusi no ražas. Es ierasti smeju, ka par dārzeņkopības stāvokli valstī liecina ss.lv sludinājumu portāls gan Latvijā, gan Lietuvā. Pašlaik no 400 sludinājumiem tikai viens zemkopis Madonā piedāvāja pārdošanai kāpostus. Pašlaik svaigo kāpostu cena vairumā ir sasniegusi trīsdesmit un tirgū uz galda 50 līdz pat 70 centus par kilogramu. Tā ir milzīga cena. Parastā kāpostu cena rudenī tirgos uz galda ir 20 – 30 centu par kilogramu, bet vairumcena ir 15 centi par kilogramu.
Plinti krūmos tamdēļ nemetīsim, jau plānojam darāmo nākamajam gadam.
Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs, aģentūrai LETA
Labā ziņa – laikus veikta ziemāju sēja
– Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) prognozē, ka, pateicoties savlaicīgajai ziemāju sējai, paveras labs graudaugu ražas potenciāls nākamajam gadam. Latvijas zemnieki šogad laikus un ātrāk nekā citus gadus sāka sēt ziemas rapšus, un ziemāju sēja pabeigta. Klāt arī nokrišņi, kas ir nepieciešami augsnei, lai ziemāji attīstītos, kā nākas.
Šī gada sausumā visvairāk bija cietis Kurzemes reģions, kur vasarājiem raža ir no 50% līdz 70% mazāka nekā parasti. Tikmēr ziemāji pārsvarā bija iesēti Zemgalē, kamēr, piemēram, Kurzemē to bija maz. Zemgalē sausuma dēļ ziemāju raža ir par 20% līdz 30% zemāka nekā normālā ražas gadā, un līdzīga aina ir arī Latgales reģionā, kur ziemāju raža ir sarukusi tādā pašā amplitūdā.
Graudu kopraža šogad Latvijā būs viena no pēdējos piecos gados zemākajām. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes prognožu datiem, 2018. gadā graudaugu kopraža būs par 24% zemāka salīdzinājumā ar 2017. gadu, savukārt kviešu kopraža samazinājusies par 33%, miežu kopraža palielinājusies par 21%, auzu kopraža palielinājusies par 48%, bet rapšu kopraža samazinājusies par 33%. Ar graudaugiem apsēti par 2,6% mazāk hektāru nekā pērn.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»