Veļas mazgāšanas bizness Bauskā pāriet citu rokās

2018. gada 25. septembris 00:00

2008

Veļas mazgāšanas bizness Bauskā pāriet citu rokās

Turpinājums. Sākumu skatīt laikraksta 21. septembra numurā.

Uzņēmuma «Bauskas pakalpojumi» nekustamos īpašumus un kustamo mantu šovasar izsolē par 194 605 eiro iegādājās Rīgā reģistrēts uzņēmums SIA «EMAN», kura mērķis ir saglabāt tādu pašu saimniecisko darbību, laikrakstam apliecināja SIA «Bauskas pakalpojumi» maksātnespējas administratore Evita Kaužēna.

Pagājušajā nedēļā Bauskas rajona tiesa apstiprināja izsoles aktu, lēmumu desmit dienu laikā iespējams pārsūdzēt. Tiesas pārstāve Sanita Grinšpone informēja, ka pagaidām spriedums nav apstrīdēts, bet to vēl var pagūt izdarīt.

«Sašūpots» tirgus
«Man ir atņemts veiksmīgi strādājošs bizness. SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» nebija parādu, bijām sasnieguši teju miljons eiro apgrozījumu, bijām nozīmīgs Latvijas veļas mazgāšanas tirgus spēlētājs. SIA «EMAN» ir maksātnespējas administratoriem piederoša firma, kurai pamatdarbības veidā norādīta citur neklasificēta izglītība. Šim uzņēmumam nav Veselības inspekcijas atļaujas, lai rūpnieciski mazgātu veļu slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, bērnudārziem un citām organizācijām. Nav arī B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujas. Toms Augustāns, kurš šeit Bauskā stādījies priekšā kā SIA «EMAN» likumīgais pārstāvis, ir mūsu konkurējošās komersantes SIA «VRV» valdes loceklis. Kāda ir šo uzņēmumu saistība, man nav ne jausmas, bet šis ir apzināts solis, lai izspiestu mūs no tirgus un paaugstinātu pakalpojumu cenu,» pārliecināti stāsta SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» īpašnieks Uldis Dzenis. Viņš lēš, ka tagad rūpnieciski mazgātās veļas tirgus ir uzšūpojies vidēji no sešdesmit līdz pat astoņdesmit centiem par kilogramu mazgājamās veļas.

Viņaprāt, bijusi iespēja glābt arī veco uzņēmumu SIA «Bauskas pakalpojumi», kam bija iestājusies maksātnespēja un no kura SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» nomāja ēkas un iekārtas. Kopš pagājušā gada pēc piecu gadu pauzes uzņēmēji atkal varēja pretendēt uz nodokļu parādu nokavējuma un soda naudas atlaišanu, ko U. Dzenis arī minējis procesa administratorei E. Kaužēnai. Kopējais parāds Valsts ieņēmumu dienestam pašlaik ir 658 695 eiro, pamatparāds – nedaudz virs 200 tūkstošiem eiro, atdošana bijis sasniedzams mērķis, taču jau jūnijā administratore uz dialogu nav gājusi un mantu ātri vien nodevusi ūtrupē. U. Dzenis atzina, ka tagad ir iznīcināta arī sekmīgi strādājošā firma SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi».

Bizness no nulles
Toms Augustāns sarunā ar laikrakstu nenoliedz savu saistību ar SIA «VRV». Taujājot, kālab pa tiešo uzņēmums nav piedalījies izsolē un iegādājies ūtrupēto mantu, viņš paskaidro, ka konkrētam darījumam piesaistīts konkrēts investors. «Lai nodrošinātu finanšu un juridiskos riskus, tika izvēlēta attiecīgā juridiskā struktūra. Tādā veidā tiek pasargātas investora intereses. Ņemot vērā, ka man un maniem cilvēkiem ir pieredze veļas mazgāšanas un ķīmiskās tīrīšanas jomā, mēs darbosimies, lai šis konkrētais pakalpojums tiktu sniegts,» atzīmēja T. Augustāns.

Viņš nepiekrīt, ka būtu iznīcinājis vai iegādājies kāda biznesu. «Uldis Dzenis neko mums labprātīgi nav nodevis. Bija izsole, kurā varēja pieteikties ikviens interesents. Mēs nosolījām augstāko cenu un iegādājāmies iekārtas un ēkas, pa lielam pats bizness ir jāsāk no nulles. Uz doto brīdi nav ne klientu, ne darbinieku, daļa iekārtu ir neefektīvas, vajag laiku, lai visu restartētu,» stāsta T. Augustāns.

Viņš atzīmēja, ka īstermiņa plānos ietilpst pieņemšanas punkta darbības atjaunošana. Pieņemta viena strādājošā, kas nodarbojas ar neizsniegto drēbju atdošanu klientiem. Lai iedarbinātu veļas cehu, nepieciešams stabils klientu portfelis, kas nodrošinātu naudas plūsmu. SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» līgumi ar klientiem lauzti, ir izsludināti jauni iepirkumi. «Mēs esam iesnieguši savus piedāvājumus un lūkosim, kāda ir situācija, vai mūsu piedāvājums apmierina. Kad būs vajadzīgais klientu daudzums, aicināsim darbiniekus,» skaidro T. Augustāns. Viņš atturas minēt konkrētus ciparus, bet apliecina, ka privātpersonām cenrādī pārmaiņu nebūs. Tā kā iepriekšējam uzņēmējam šeit bijis monopolstāvoklis, tās esot pietiekami augstas. Par organizācijām un iestādēm izstrādāto cenu politiku T. Augustāns klusē, taču piezīmē, ka zema cena ne pie kā laba nenoved, tas attiecoties uz visām nozarēm.

Strādās efektīvāk
«Atzīstu, ka «Bauskas sadzīves pakalpojumi» iepirkumos bija pārāki ar savu minimālo cenu. Viņiem bija klienti, bet kur viņi ir tikuši ar to zemāko cenu? Eksistē kaut kādas konkrētas izmaksas šim pakalpojumam, tās pašas darbinieku algas, energoresursu izmaksas, nodokļi. Maksātnespējīgais uzņēmums uzkrāja tieši nodokļu parādus. Iespējams, vinnētu arī ar augstāku cenu, tad vismaz nebūtu nospiesti uz ceļiem, saņemtu par pakalpojumu attiecīgu samaksu un varētu segt visas izmaksas, kā arī spētu izvairīties no tās situācijas, kādā nonākuši,» domā T. Augustāns.

Viņš pieļauj, ka «pieklibojusi» arī komersanta profesionalitāte, lai piesaistītu maksātspējīgākus klientus. Lai uzņēmums būtu konkurētspējīgs un nodrošinātu augstu pakalpojuma kvalitāti, svarīgas esot arī iekārtas. Daļa SIA «Bauskas pakalpojumi» iekārtu ir inovatīvas, bet daļa nav. «Mūsu doma ilgtermiņā turpināt attīstīt uzņēmumu, lai viss komplekss būtu energoefektīvs un varētu strādāt ražīgāk, patērējot daudz mazāk resursu, bet izdarot to pašu. Automatizācija šajā nozarē pašlaik gan nav paredzēta, jo daļa veicamā ir roku darbs,» akcentē T. Augustāns.

Viņš atklāja, ka ir izteicis darba piedāvājumus iepriekš SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» strādājošajiem. «Ne no viena neesmu saņēmis ne mutvārdu, ne rakstveida simtprocentīgu piekrišanu, ka vēlētos strādāt. Jautājums, vai viņi saprot, ka arī no pašu puses jānāk kaut kādai iniciatīvai? Darba rokas būs vajadzīgas. Varbūt man pašam aktīvāk jārīkojas, jāzvana katram un jāaprunājas,» pieļauj T. Augustāns.

Viņš neslēpj, ka pamatinterese bijusi par ražošanas objektu – veļas cehu. Par pārējo nosolīto ēku izmantošanu pagaidām vēl plānu nav.

Tagad – bezdarbnieki
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Bauskas filiāles vadītāja Igunda Bēmane apstiprināja, ka saņemta informācija no SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» par kolektīvo atlaišanu – 34 darbinieku atbrīvošanu. Līdz 6. septembrim bezdarbnieka statusu bija ieguvušas 11 personas. Vairāki cilvēki ieradušies NVA un izzinājuši, vai var pretendēt uz pabalstu un kādi pakalpojumi ir pieejami NVA Bauskas filiālē.
I. Bēmane paskaidro, ka cilvēki ne vienmēr steidz reģistrēties kā bezdarbnieki, jo kāds meklē uzreiz citu darbu, kādam padomā cits risinājums.

«Bezdarba līmenis ir diezgan zems, taču šis notikums nelāgi ietekmēs kopējo ainu. Uzskaitē Bauskas filiālē ir 1100 cilvēku, – tas ir ļoti maz. Šādi gadījumi nav bieži, parasti, ja ir kolektīvā atlaišana, tas ir plānots pasākums. Pēc likuma darba devējam jau laikus ir jāinformē par šo soli NVA, mēs no savas puses piedāvājam informatīvus pasākumus vai dodamies uz uzņēmumu un stāstām par iespējām. Šoreiz viss notika strauji, daudzi nav sapratuši, kas notiek,» saka I. Bēmane.

Viņa atzīst, ka slikti jūtas visi bez darba palikušie, bet vissmagāk esot uzņēmuma vadībai. «Uzņēmējs no mūsu skatpunkta ir ļoti godprātīgs. SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» regulāri mūsu portālā ziņoja par vakancēm, mēs piemeklējām darbiniekus. Vēl pavisam nesen bija darbinieku atlase. Ceru, ka situācija, kādā nonācis uzņēmējs, veiksmīgi atrisināsies,» tā I. Bēmane.

Gaida un meklē darbu
Smags cirtiens pēdējo mēnešu notikumi bija tiem ļaudīm, kas SIA «Bauskas pakalpojumi» un vēlāk spoguļbiznesā SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» strādājuši ilgstoši. Kristīne bija maiņas vecākā un atbildējusi par darba organizāciju cehā. Viņa atklāj, ka darbs nav bijis no vieglajiem, taču samaksa par paveikto bijusi līdzsvarā, ļoti labi varējis nopelnīt vasaras mēnešos. Alga vienmēr kontā pārskaitīta laikus, arī avansa maksājums un dažādu pabalstu izmaksa nodrošināta.

Beidzamjā fāzē gan Kristīne iesaistījusi Valsts darba inspekciju (VDI), jo sākotnēji U. Dzenis centies panākt, lai darbinieki aiziet no darba pēc pašu vēlēšanās. Tādā gadījumā uzņēmējam nav jāmaksā atlaišanas nauda un bezdarbnieka pabalsts pienāktos tikai pēc trīs mēnešiem kopš bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Rezultātā tika panākts, ka darba attiecības tiek izbeigtas pēc abpusējas vienošanās, kas ļauj bezdarbnieka pabalstu saņemt jau pēc mēneša, un uzņēmējs apsolījis atvaļinājumu naudu un algu par augustu. Kristīne apstiprina, ka septembra vidū solījums izpildīts un kontā nauda ieskaitīta.

«No vienas puses labi, ka viss pamazām atrisinājies, jo citādi jau uz savas ādas sajutām cīniņu starp divām frontēm, kur mēs, vienkāršie darba ļaudis, bijām kā ķīlnieki. Te mēs pie viena strādājam, te pie otra, te trešajam tiekam iznomāti bez saskaņošanas ar mums,» situāciju apraksta Kristīne. Viņa atklāja, ka firmas autovadītāji jau sameklējuši darbu, pārējiem tik gludi neiet. Ceha strādnieces ik dienu sazinās ar Kristīni, taujājot par darba iespējām. Arī no jauno īpašnieku puses saņemta informācija, ka varētu pamazām atjaunot darbību, bet ar mazāku slodzi un mazāk darbiniekiem. Agrāk cehā strādājušas 24 personas, pašlaik Kristīnes rīcībā ir informācija, ka ar darbu varētu nodrošināt 12, bet skaits sezonāli varētu mainīties. Kristīne stāsta, ka jaunie īpašnieki piedāvājuši samaksu trīs eiro stundā, bet nav atklājuši pirms vai pēc nodokļu nomaksas. Pirmajam variantam baušķeniece nav ar mieru un apliecina, ka par tādu naudu darbā neatgriezīsies. Taču strādāt viņa vēlas, pat gatava iet prasīt darbu zemniekiem.

Amnestija nepienākas
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sabiedrisko attiecību daļas pārstāve Kristīne Augstkalne-Jaunbērziņa informēja, ka SIA «Bauskas pakalpojumi» iedzīvotāju ienākuma nodokļa parāds veidojies kopš 2007. gada septembra, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds – kopš 2008. gada marta, PVN – kopš 2008. gada maija, uzņēmējdarbības riska valsts nodevas nebija maksātas kopš 2014. gada augusta.

Minētajā periodā komercsabiedrība bija izmantojusi iespēju nodokļu nomaksu veikt saskaņā ar piešķirtajiem samaksas termiņa pagarinājumiem, pamatojoties uz likuma «Par nodokļiem un nodevām» 24. pantu, saskaņā ar 2012. gadā pieņemto Nodokļu atbalsta pasākuma likumu, kā arī saskaņā ar izstrādāto tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu.

K. Augstkalne-Jaunbērziņa atzīmēja, ka piedziņas speciālisti ir veikuši visas iespējamās darbības, lai īstenotu nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu nomaksu, piedziņu bezstrīda kārtībā saskaņā ar likumu.

Kopš parāda izveidošanās SIA «Bauskas pakalpojumi» valsts budžetā gan labprātīgi, gan saskaņā ar piešķirtajiem samaksas termiņa pagarinājumiem, piešķirto nodokļu atbalsta pasākumu un izstrādāto tiesiskās aizsardzības plānu, kā arī piedziņas rezultātā ir veikusi kopējās iemaksas 1 327 022, 90 eiro apmērā.

Vai uzņēmumam šogad varēja piemērot uzrēķināto nodokļu sankciju amnestiju? VID pārstāve paskaidroja, ka, saskaņā ar pieņemto likumu, nodokļu maksātājam nav tiesību pieteikties uz atbalstu, ja tiesa ar nolēmumu attiecībā uz to ir pasludinājusi maksātne-spējas procesu. Ņemot vērā, ka minētajai komercsabiedrībai atbalsta sākšanas brīdī, tas ir, 2017. gada 1. oktobrī, bija jau pasludināts maksātnespējas process, tai nebija tiesības uz šo atbalstu pieteikties.

VID pārstāve nešaubīgi piekrita, ka valsts iestādes interesēs ir atgūt pēc iespējas lielākus nodokļu parādus, jo no nodokļu ieņēmumiem tiek finansētas sabiedrības vajadzības un valsts budžets ir vērtējams kā sabiedrības intereses, tomēr jāņemot vērā, ka maksātnespējas procesā ar kapitālsabiedrības mantu rīkojas administrators, kas attiecīgi vēršas ar lūgumu pie sertificēta vērtētāja par mantas novērtēšanu. «Visu mantu vērtēja sertificēts vērtētājs, Latvijas Neatkarīgo ekspertu asociācijas eks-perts, tālab nodokļu administrācijai nav pamata apšaubīt vērtējumu objektivitāti un atbilstību tā brīža tirgus situācijai, tālab, nomainoties maksātnespējas administratoriem, atkārtota mantas novērtēšana netika lūgta,» rezumē K. Augstkalne-Jaunbērziņa.

Juristu firma
Publiski pieejamos reģistros atrodamā informācija liecina, ka SIA «EMAN» vienīgā īpašniece ir Zanda Rasa, kura ir maksātnespējas administratora Armanda Rasas dzīvesbiedre.

Plašākai publikai A. Rasas vārds kļuva zināms saistībā ar skandalozo «Trasta komercbankas» lietu, kad pēc iepriekšējā bankas administratora Ilmāra Krūma aizturēšanas un atcelšanas no amata 2017. gada jūnijā A. Rasa kļuva par jauno likvidējamās a/s «Trasta komercbanka» maksātne-spējas administratoru. Viņš palīgos šajā lietā bija piesaistījis šogad maijā nošauto juristu Mārtiņu Bunku. A. Rasa pērn, iespējams, bijis arī pelnošākais vai vismaz viens no pelnošākajiem maksātnespējas administratoriem. A. Rasas ienākumi no advokāta profesionālās un saimnieciskās darbības maksātnespējas jomā 2016. gadā kopā bija 48 000 eiro, bet 2017. gadā tikai par administratora darbu vien viņš guvis 625 000 eiro.

A. Rasa un viņa partneris advokātu birojā «Rasa un Ešenvalds» Jānis Ešenvalds ir minēti kā SIA «EMAN» patiesā labuma guvēji.

Konkurenti

SIA «VRV» ir teju tikpat sena vēsture kā SIA «Bauskas pakalpojumi». Uzņēmums reģistrēts 1991. gadā un pamatā nodarbojas ar tekstilizstrādājumu, kažokādu mazgāšanu un ķīmisko tīrīšanu. Komercsabiedrībā strādā 41 darbinieks, trīs veļas pieņemšanas punkti ir Rīgā, divi – Jelgavā, viens – Jūrmalā. Pērn uzņēmums sasniedzis 651 030 eiro apgrozījumu, peļņa bijusi 52 450 eiro, liecina pieejamie finanšu rādītāji «Lursoft» datubāzē.

Uzņēmuma valdes loceklis ir Toms Augustāns, kā sabiedrības dalībnieki figurē arī Velga Veigure un Valerijs Jasin-skis. Šogad kompānija «SEB bankā» ir reģistrējusi komercķīlu 40 500 eiro, par šo summu iegādāta gludināšanas un žāvēšanas iekārta.

Visticamāk, par konkurenta nedienām SIA «VRV» bijusi informēta. To apstiprina arī šogad pavasarī SIA «VRV» iesniegtā sūdzība Iepirkumu uzraudzības birojā, apstrīdot slimnīcas «Ģintermuiža» līguma slēgšanu ar konkursa uzvarētāju SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi». Savā iesniegumā SIA «VRV» norāda, ka SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» pašai nav veļas mazgāšanai paredzētā aprīkojuma un iekārtu, jo tās pieder SIA «Bauskas pakalpojumi», kurai rit maksātnespējas process. Savukārt SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 2014. gada 23. aprīļa lēmumu ir piemērots arests sabiedrības vienīgā dalībnieka kapitāldaļām, kā arī ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes 2017. gada lēmumu ir piemērots aizliegums komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai.

Avoti: VID publiskojamo datu bāze un «Lursoft» uzņēmumu datu bāze.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Veļas mazgāšanas bizness Bauskā pāriet citu rokās

Kategorijas