Godina baltu tautu vēsturi

2018. gada 25. septembris 00:00

Vecumnieku novada visaugstākajā vietā – Zvirgzdes kāpā Vecumnieku pagastā –, atzīmējot Baltu vienības dienu, 22. septembrī jau sesto reizi tika aizdegts ugunskurs un skanēja dziesmas.

Teju 40 interesentu pulcējās kopā, lai pieminētu leģendām apvīto Saules kauju, kas notikusi pirms 782 gadiem.

Pārgājienā pieveic 15 kilometru
Četri dalībnieki – Kristiāna Jirjena, Oksana Bartkeviča, Hektors Žonkūrs un Renārs Manuilovs – bija izvēlējušies ceļu uz Zvirgzdes kāpu no Vecumniekiem mērot kājām. Pārgājiens sācies četros pēcpusdienā no tautas nama, un pēc vairāk nekā trim stundām entuziasti, nesot līdzi ūdeni tējai un maizes kukulīšus cienastam, sasnieguši galamērķi.

«Ejot pļāpājām par rudeni, politiku, globālo sasilšanu, par to, kā francūzis Hektors iepazīst Latviju. Pie Staņķa ezera gadījās «šķērslis» – saimniece, kura nevēlējās, ka esam pietuvojušies viņas īpašumam,» atklāj K. Jirjena. Jaunieši pieveikuši 15 kilometru, jo metuši loku caur mežu. Notikumu vēl saistošāku vērš tas, ka, atzīmējot kartē maršrutu, noietais ceļa posms atgādina daļu Latvijas kontūras.

Kupli pārstāvēta bija Vēveru ģimene. Ar dažādu veidu gaismekļiem nodrošinājušies, kāpā rāpās gan lieli, gan mazi. «Atbraucām kopā ar draugiem, pavisam esam 13 – septiņi bērni, seši pieaugušie. Mazie jūtas pārlaimīgi par šādu iespēju,» stāsta Vita Vēvere no Vecumniekiem. Viņa atklāj, ka Baltu vienības dienas atzīmēšana sākusies ar ciemošanos pirtī kopā ar Lietuvas radiem.

Leģendārās Saules kaujas vieta nezināma
Kopā būšanu ievadīja «Div’ dūjiņas gaisā skrēja» melodiskā vijoles un balsu saspēle, kas noskaņoja rimtām sarunām un dziesmām latviešu un lietuviešu valodā. Klātesošos sasildīja rotaļas un ugunskurs, uz kura tika vārīta arī tēja.

Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» vadītāja Irita Vimba aicināja vēstures izzinātāju, pensionēto skolotāju Voldemāru Barenu klātesošajiem atgādināt tālos 1236. gada notikumus, kad risinājusies Saules kauja. «Nekas, ja šeit sapulcējušies šo stāstu jau zina. Senatnē piedzīvotais gluži kā mantra ir jāstāsta katru gadu, lai to atceras jaunā paaudze un lai mēs savu vēsturi varam turēt godā,» viņa pamatoja.
V. Barens pastāstīja par vācu Zobenbrāļu ordeņa karaspēku, kas no Rīgas devās sirojumā uz žemaišu teritoriju – Lietuvu, bet atceļā piedzīvoja smagu sakāvi. Viņš uzsvēra, ka vēl joprojām nav īsti zināms, vai leģendārā Saules kauja norisinājusies pie Šauļiem Lietuvā vai Vecsaules purvainajā apvidū tepat, Bauskas novadā, jo par šo vietu precīzas liecības nesniedz ne arheoloģiskie izrakumi, ne citi vēstures pētnieku savāktie dati. Iespējams, kādreiz tas tiks noskaidrots un ļaudis Baltu vienības dienā, godinot Lietuvas un Latvijas teritorijā dzīvojošo baltu tautu vienotību, pulcēsies slavenās Saules kaujas vietā.

Noderētu norādes zīmes
Tomēr, kā atzina Zvirgzdes kāpu «iekarojušie», jauka ir arī iedibinātā «uguņu sasaukšanās» tradīcija, kad baltu pēcteči satiekas pie ugunskuriem pilskalnos, kalnos, kāpās, lai cits citu iedvesmotu, stiprinātu un apjaustu, ka balti kopā spēj paveikt lielas un vēsturē paliekošas lietas.

«Tiem, kuri šeit pulcējušies, svarīga ir baltu vēsture, savas dzimtas saknes. Tikai tad, kad nekautrēsimies runāt par saviem senčiem, vienalga, kādas profesijas pārstāvji viņi bijuši, godināt viņus un pieminēt to, ko viņi piedzīvojuši, varēsim paši būt lepni un stipri nākotnē,» rezumēja Irita Vimba, aicinot visus sadoties rokās un vienoties kopīgā spēka dziesmā. Viņa rosināja nevairīties prieka, jo latvieši visās piemiņas dienās un svētkos allaž ir dikti nopietni. Pēc jautras izdancošanās labi garšoja tēja, medusmaize un cepumi.

Kad visi posās atceļam un daži jau jautrā bariņā tenterēja lejā no augstienes, I. Vimba piekodināja presē noteikti pieminēt divas lietas, kas būtu jāsadzird vietējai pašvaldībai un Zvirgzdes meža apsaimniekotājam. Lai saudzētu kāpu, būtu nepieciešams ierīkot kāpnes uz augstieni, savukārt, lai interesentiem nebūtu jāmaldās, meklējot ceļu uz šo objektu, lieti noderētu kāda norādes zīme.

Pulcēšanās Zvirgzdes kāpā notika jau sesto rudeni. Pirms tam šī diena atzīmēta Pilveru pilskalnā Bārbelē. Sarīkojumu organizēja biedrība «Zemgales mantojums» sadarbībā ar nevalstisko organizāciju «Jaunatne smaidam» un folkloras kopu «Tīrums».
Latvijā un Lietuvā 22. septembris par Baltu vienības dienu tika pasludināts 2000. gadā.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Godina baltu tautu vēsturi

Kategorijas