Spēlēt un degt mūzikā
Nereti var dzirdēt apgalvojumu, ka izglītības kvalitāte lauku skolās ir
krietni vien zemāka nekā pilsētā. Tikpat izplatīts šķiet viedoklis, ka
ārpus Rīgas un Latvijas lielākajām pilsētām skolēniem ir ierobežotas
iespējas iepazīt augstvērtīgu profesionālo mākslu un mūziku. Savukārt
Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas jaunais pedagogs rīdzinieks Mareks
Radzēvičs apgalvo, ka šie pieņēmumi ir maldīgi un neatspoguļo patieso
situāciju.
Pārsteigumu pilns ciems
Čellists Mareks
Radzēvičs kļuva par pedagogu, vēl būdams Latvijas Mūzikas akadēmijas
students. Reiz stīgu kvarteta pasniedzējs ieminējies, ka Vecumnieku
mūzikas un mākslas skolā ir vakanta vieta čella klases pedagogam. Mareks
uzrakstīja pieteikumu, atbrauca uz darba interviju un vairāku
pretendentu konkursā tika atzīts par labāko.
Jaunais skolotājs
stāsta: «Darbu speciāli nemeklēju. Šoreiz tas pie manis vienkārši
atnāca. Man ir patiesa vēlēšanās savas zināšanas nodot tālāk, lai jaunā
mūziķu paaudze attīstītos. Mūzikas akadēmijā mums bija mācība «Čella
spēles metodika», tāpēc, sākot darbu, neko jaunu nevajadzēja izdomāt.
Spilgti
atceros pirmo dienu Vecumniekos. Sēdēju kafejnīcā un biju bezgala
izbrīnīts, ka gluži sveši cilvēki mani sveicina. Cilvēki šeit ir ļoti
atvērti un labestīgi. Man ir laimējies strādāt kopā ar radošiem, jaukiem
kolēģiem un ieinteresētu, konstruktīvu skolas vadību. Vēl mani
pārsteidza fakts, ka tik maza ciema Mūzikas un mākslas skolā jau daudzus
gadus darbojas liels jauniešu simfoniskais orķestris «Draugi».
Profesionalitāte un azarts, ar kādu kolēģi Aigars Dziļums un Solvita
Loka vada šo sastāvu, aizrāva arī mani. Tagad orķestrī esmu atbildīgs
par čellu grupu. Reizi nedēļā piedalos orķestra stundā un
papildnodarbībā, kā arī vadu atsevišķu nodarbību čellu grupai. Dažreiz
koncertos spēlēju solo.»
Dziedošais instruments
Šajā
mācību gadā Marekam ir deviņi audzēkņi, ar katru pedagogs strādā
individuāli. Jaunākajiem ir pieci gadi. Čella klasē ir novietoti dažādu
izmēru instrumenti. Mazajiem notiek divas čella stundas – katra ilgst 20
minūtes. Atbilstīgi audzēkņu vecumam nodarbību laiks tiek palielināts.
Ko
dara bērni, kuri skolā ir tikko iestājušies un pirmo reizi ieradušies
stundā? Atbild M. Radzēvičs: «Galvenais, lai bērniem patiktu čella
skanējums. Čellam piemīt cilvēka balsij vistuvākais reģistrs, tas dzied.
Pirmajā nodarbībā jaunākajiem audzēkņiem vēl nedodu instrumentu.
Vispirms jāiemācās pamats – notis, nošu atslēga. Tikai ceturtajā vai
piektajā stundā viņi paņem rokās instrumentu. Daži ir ļoti akurāti –
uzmanīgi klausās, vēro notis. Citi, daudz nedomājot, haotiski ķeras
čellam klāt. Ar viņiem strādāt ir grūtāk, taču ar speciāliem
vingrinājumiem var attīstīt koncentrēšanās spēju. Pēc pamatu apgūšanas
iesācēji sāk spēlēt pa tukšām stīgām, lai izvilinātu skaistu skaņu. Pēc
tam seko sarežģītāki spēles līmeņi.»
Mareks iemīlējis čellu
tikai pēc mūzikas skolas 8. klases, kad iestājies Liepājas mūzikas
vidusskolā. Viņa četras māsas un brālis bērnībā spēlēja dažādus
instrumentus, tētis – kontrabasu, taču profesionāla mūziķa karjeru
izvēlējies tikai Mareks.
Veido soloprogrammas
M.
Radzēvičs mūzikā dzīvo, nevis vienkārši to mīl un pazīst. Mūziķis
atzīst: «Man mīļa ir visu stilu mūzika, bet pēdējā laikā bieži klausos
klasisko mūziku, analizēju pasaulslavenu čellistu ierakstus. Visvairāk
man patīk Johans Sebastians Bahs. Viņa mūziku ir grūti atskaņot, jo
vajag lielu piepūli, lai nospēlētu stāstu, nevis tikai demonstrētu
tehnisko virtuozitāti. Es vienmēr paturu prātā savas lielākās
autoritātes – profesora Māra Villeruša – moto: «Ja spēlē, tad dedz!»
Koncertos emocionālā slodze atņem visvairāk enerģijas, bet to atjauno no
klausītājiem saņemtās vibrācijas. Es mīlu arī Dmitrija Šostakoviča
mūziku, labprāt spēlēju Antoņina Dvoržāka skaņdarbus.»
Pedagogs
uzstājas dažādās auditorijās. Vecumnieku novadā bieži spēlē solo
Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas sarīkojumos. Viņš iestudē
soloprogrammas, ko atskaņo koncertos, privātos un publiskos pasākumos
gan Latvijā, gan ārzemēs. Repertuārā ir dažādu stilu skaņdarbi, taču
lielākoties Mareks izpilda populārās mūzikas kaverversijas, kurām bieži
vien pats arī veido aranžijas.
Dziļāka un tīrāka uztvere
Čellists
nešaubās, ka skolotāja loma audzēkņu dzīvē ir ārkārtīgi liela. To viņš
zina arī no savas pieredzes, atklājot, ka pietāte un cieņa pret
profesoru Māri Villerušu jau no pusaudža vecuma bijusi neizmērojama.
«Māris man iemācīja mīlēt un saprast mūziku, dzīvot līdzi katrai notij.
Profesors man bija tik tuvs, ka uztvēru viņu kā ģimenes locekli, kā
vectētiņu,» piemetina Mareks. Viņaprāt, pedagoga misija ir pamodināt
audzēkņos interesi par mūziku, virzīt un iedvesmot.
Skolotājs
uzskata: «Talants jau nemainās no tā, vai bērns dzīvo laukos vai
pilsētā. Tagad viss ir pieejams neatkarīgi no dzīvesvietas. Ikviens
audzēknis internetā var noklausīties konkrētu skaņdarbu, ko citi mūziķi
spēlē. Šādi uzdevumi mājās jāveic arī maniem skolēniem. Tomēr neviens
ieraksts nespēj sacensties ar mūzikas dzīvo izpildījumu, kam piemīt
īpaša enerģētika. Latvijā ir neiedomājami plaša koncertu izvēle. Mūsu
skola rīko daudz izglītojošu braucienu uz Latvijas Nacionālo operu,
baletu, dažādiem koncertiem. Esmu ievērojis, ka lauku bērni vairāk
novērtē klasisko mūziku. Viņi nav iespaidu pārsātināti, tāpēc uztvere ir
dziļāka un tīrāka.»
MAREKS RADZĒVIČS
28 gadus vecs čellists.
Beidzis E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolu.
Absolvējis
J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, iegūstot bakalaura un maģistra
grādu. Stīgu instrumentu nodaļā studējis profesora Māra Villeruša klasē,
vēlāk – Ērika Kiršfelda klasē.
No 2015. gada – Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas pedagogs.
Vecumnieku
mūzikas un mākslas skolas un Baldones mūzikas skolas apvienotā jauniešu
simfoniskā orķestra «Draugi» čellu grupas pedagogs.
2018. gadā saņēmis Vecumnieku novada domes atzinības rakstu par vietējās kopienas iedzīvotāju mūzikas izpratnes veicināšanu.
Aktīvi koncertē Latvijā un ārzemēs.
Apbrīnojams kolēģis
SOLVITA LOKA,
Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas direktores vietniece, Vecumnieku
un Baldones mūzikas un mākslas skolas apvienotā jauniešu simfoniskā
orķestra «Draugi» vadītāja: – Mareks Radzēvičs ir neizsakāmi
aizrautīgs un emocionāls mūziķis. Viņš ir mainījis skolas jauno čellistu
motivāciju un attieksmi. Mareka spēlei raksturīgs ārkārtīgi skanīgs
tonis. Jau pirmajās nodarbību stundās vismazākajiem bērniem vispirms
viņš māca izjust čella burvību. Konkursā uz stīgu pedagoga vakanci pirms
trim gadiem pieteicās vairāki talantīgi pretendenti. Taču intuitīvi
jutām, ka tikai Mareks spēs pazemināties, kā Bībelē sacīts, līdz mazu
bērnu uztveres un izjūtu slieksnim, lai viņus vestu tālāk. Mēs
nekļūdījāmies. Mareks ir apbrīnojams kolēģis un pedagogs.
Publikācija
ir sagatavota ar «Latvijas Valsts meži», Valsts kultūrkapitāla fonda un
Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»