Ar kāju atspert durvis un iesoļot Saeimā

2018. gada 25. septembris 20:13

6934

Ar kāju atspert durvis un iesoļot Saeimā

Centriski labējā politiskā partija «Kam pieder valsts?» sevi publiskajā telpā pasniedz burtu salikumā «KPV LV». Politiķi un jomas analītiķi to uzskata par 13. Saeimas iespējami lielāko piedzīvojumu, pārsteigumu, arī raižu un satraukuma avotu.

Pirms pāris nedēļām neformālā sarunā kāds Eiropas Parlamenta (EP) ierēdnis pauda apņēmību ievērojamām pārmaiņām savā dzīvē. «KPV LV» iegūtā vara vai būtiska teikšana valdībā Briseles gaiteņos varētu radīt apjukumu. «Neredzu sevi šīs partijas politiķu ideju atbalstītājos, popularizētājos Briselē. Viņu izpausmes stils šeit negūst sapratni. Baidos no ļaunuma, ko šie politiķi starptautiskajā arēnā varētu sastrādāt Latvijai,» atzina EP darbinieks. Partijas priekšvēlēšanu programmā nostādnes ārpolitikā nav izvērstas, lai gan ārzemēs dzīvojošie tautieši ir viena no nozīmīgām elektorāta daļām.

Bez politiskās darbības pieredzes
«KPV LV» cer uz tiem vēlētājiem, kurus viegli uzrunāt ar faktos nebalstītiem saukļiem, šķietami pieņemamiem solījumiem, kuru izpildei finansiālais mehānisms netiek piedāvāts. Politiskais huligānisms tagad ir modē, kas pragmatiski domājošajiem pilsoņiem nešķiet pieņemams. Ir iespaids, ka «KPV LV» gatava 7. oktobra rītā ar kāju atspert Saeimas durvis, uzlaist visu gaisā un... Kā un kas pēc tam būvēs Latviju no jauna, tas pašlaik ir lielais nezināmais.

Neraugoties uz politisko huligānismu, daži no «KPV LV» piedāvājumiem šķiet saprātīgi un īstenojami, piemēram, pensionāriem atcelt nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim, kā arī mainīt pensijas mantošanas un aprēķina principus, bērnudārzu nodošana valsts pārziņā, Koalīcijas padomes likvidēšana u. c.

Zemgales vēlēšanu apgabalā kandidējošie sevi līdz šim nav apliecinājuši. Viņu vidū nav veiksmīgu uzņēmēju, nav personu ar politiskās darbības pieredzi, kas iespējams nav slikti. Ir daži pirms gada Jelgavas un Jēkabpils pašvaldībās ievēlēti deputāti, kuri iekļuvuši opozicionāru statusā. Plašākai sabiedrībai nav zināms abu mūsu novadu pārstāvju veikums. Edgars Staņķis līdz pilngadības sasniegšanai regulāri atradies policijas redzeslokā. To «Bauskas Dzīvei» kandidāts nenoliedza, paskaidrojot, ka pēdējo reizi administratīvi sodīts pirms trim mēnešiem par mobilā telefona lietošanu, vadot automobili. Kristīne Maksimova pirms diviem gadiem atgriezusies no Lielbritānijas, kur piecus gadus strādājusi.

Balsojot par «KPV LV» kandidātiem, jāuztur cerība, ka ikvienam cilvēkam ir iespēja sadzīviski, politiski un intelektuāli mainīties, augt un paveikt daudzus Latvijai lietderīgus darbus.

Politiskās partijas «KPV LV» deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Kaspars Ģirģens
Dzimis 1985. gadā, latvietis, dzīvo Jēkabpilī, 2012. gadā Banku augstskolā ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmumu un organizāciju vadībā. Ir Jēkabpils pilsētas pašvaldības deputāts. SIA «Ibuss» valdes loceklis, arī darba aizsardzības speciālists SIA «Krustpils ceļavējš» un «Krustpils ceļavējš 3». Par sevi un kolēģiem «Bauskas Dzīvei» viņš raksta: «Zemgales reģionā esam pārstāvēti kā deputāti Jēkabpils, Jelgavas un Jelgavas novada pašvaldībās. Ar saviem darbiem esam pierādījuši to, ka aktīvi cīnāmies pret korupciju un neefektīvu pašvaldības resursu izsaimniekošanu. Mūsu mērķis ir reformēt valsts pārvaldi, nodokļu sistēmu, apkarot korupciju, ēnu ekonomiku, stiprināt tieslietu un iekšlietu sistēmu.»

2. Ralfs Nemiro
Dzimis 1981. gadā, dzīvo Jūrmalā, latvietis. Latvijas Universitātē ieguvis jurista izglītību. Ir Jelgavas novada pašvaldības deputāts, darbojas opozīcijā, partijas «KPV LV» valdes loceklis. SIA «ECB Assets» valdes loceklis. Pērn šajā juridisko pakalpojumu uzņēmumā nopelnījis 760 eiro, savukārt Jelgavas novada domē pusgada laikā gūti 2782 eiro. R. Nemiro iekrājis 47 320 eiro parādu. Parādsaistības pret SIA «Gelvora» ir solidāras ar Edgaru Martinsonu. R. Nemiro solās būt labs Saeimas deputāts, jo ir pieredze politikā kā Jelgavas novada domes deputātam. Labi pārzina, kā darbojas valsts lēmējvara. Ir pieredze likumdošanas procesā.

3. Aivars Geidāns
Dzimis 1985. gadā, latvietis, dzīvo Jelgavā. Ir Jelgavas novada domes deputāts, kopā ar kolēģi R. Nemiro darbojas opozīcijā. Biznesa augstskolā «Turība» 2017. gadā ieguva bakalaura grādu starptautiskā tūrisma vadībā. Ir SIA «BIO dārzs» valdes loceklis, arī SIA «Rons» priekšsēdētājs. Pašvaldības darbā pērn nopelnījis 3847 eiro, SIA «BIO dārzs» – 1342 eiro. Celtniecības un remontdarbu firmā «Rons» gūto algu nav uzrādījis. Kļūstot par Saeimas deputātu, apņēmies pievērsties investoru piesaistei rūpniecisko ražotņu būvēšanai novados, īpašu uzsvaru liekot uz kokapstrādes uzņēmumiem.

4. Lauris Zīverts
Dzimis 1981. gadā, latvietis, dzīvo Rīgā. Studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātē, ieguvis bakalaura un maģistra grādu inženierzinātnēs. Ir Jelgavas pilsētas domes deputāts, SIA «SupraMed» inženieris-konsultants. Pērn pilsētas domē nopelnījis 4195 eiro, SIA «SupraMed» un SIA «Jelgavas poliklīnika» kopā guvis 14 360 eiro ienākumus.

5. Sandis Ģirģens
Dzimis 1980. gadā, ir Kaspara Ģirģena brālis, latvietis, dzīvo Rīgā. Biznesa augstskolā «Turība» ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnēs. Ir individuāli praktizējošs zvērināts advokāts. Viņš vēlas panākt pārmaiņas, kas nodrošinātu taisnīgu un vienlīdzīgu tiesību aizsardzību ikvienam iedzīvotājam. Strādājot Saeimā, centīsies ieviest labas pārvaldības sistēmu valsts pārvaldē un ar to saistītajās struktūrās, kas nodrošinātu uz iedzīvotājiem vērstu attieksmi. S. Ģirģens uzskata, ka ir jāatjauno Policijas akadēmija.

6. Iveta Ziemele
Dzimusi 1987. gadā, latviete, dzīvo Engures pagastā. Biznesa augstskolā «Turība» ieguvusi maģistra grādu sabiedrisko attiecību struktūrvienības vadītājas amatā. Lapmežciema pagasta pārvaldē informēja, ka I. Ziemele ir dienas centra vadītāja, kā arī biedrības «Bērnu draugi» valdes priekšsēdētāja. Kļūstot par Saeimas deputāti, vēlētos pievērsties jauniešu iesaistei politikā, bērnu un vecāku tiesību aizstāvēšanai, kā arī brīvprātīgā darba jomas sakārtošanai Latvijā.

7. Jānis Vitenbergs
Dzimis 1985. gadā, latvietis, dzīvo Tukuma novadā. 2008. gadā absolvējis Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, iegūstot bakalaura grādu tūrisma vadībā. Ir SIA «Lietas MD» lielo klientu pārdošanas vadītājs.

8. Dāvis Reinbergs
Dzimis 1991. gadā, latvietis, dzīvo Jelgavā, beidzis Jelgavas Spīdolas ģimnāziju, strādā par loģistiķi SIA «ALVIMA». Saeimā vēlas īpaši pievērsties vides ilgtspējas jautājumiem, izstrādāt neatkarīgu un zinātniskos secinājumos balstītu zaļās enerģijas politiku.

9. Svetlana Iftodija
Dzimusi 1992. gadā, krieviete, dzīvo Jēkabpilī. Absolvējusi Ilūkstes Sadraudzības vidusskolu, ir šovasar Jēkabpilī izveidotās māmiņu biedrības «Atspulgs» valdes priekšsēdētāja.

10. Jurģis Miezainis
Dzimis 1988. gadā, latvietis, dzīvo Jelgavas novadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē ieguvis profesionālā maģistra grādu uzņēmējdarbībā un vadīšanā. Ir SIA «Jelgavfarm» komercdarbības speciālists, SIA «JJ Serviss» valdes loceklis. Ir 13 251 eiro parādsaistības.

11. Kristīne Maksimova
Dzimusi 1983. gadā, dzīvo Bauskas novadā, latviete. Latvijas Biznesa koledžā iegūta jurista palīga pirmā līmeņa augstākā izglītība. Strādā par biroja administratori SIA «Vilag».

12. Jānis Bergmanis
Dzimis 1985. gadā, latvietis, dzīvo Dobeles novadā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē apguvis lauku uzņēmējdarbību. J. Bergmanis ir SIA «Zaļš auto» valdes priekšsēdētājs.

13. Anita Geidāne
Dzimusi 1963. gadā, dzīvo Tukuma novadā, latviete. Liepājas Universitātē ieguvusi maģistra grādu izglītībā. Ir biedrības «Dziesmu vācelīte» vadītāja.

14. Roberts Vībāns
Dzimis 1992. gadā, latvietis, dzīvo Jēkabpilī. Jēkabpils agrobiznesa koledžā apguvis datortīklu administratora un datorsistēmu tehniķa prasmes. Strādā par informāciju sistēmu inženieri akciju sabiedrībā «Latvenergo», ir SIA «Make Impressive» valdes loceklis.

15. Jānis Andersons
Dzimis 1994. gadā, latvietis, dzīvo Dobeles novadā. Beidzis Dobeles 1. vidusskolu, strādā par mārketinga nodaļas vadītāju SIA «BIO dārzs».

16. Edgars Staņķis
Dzimis 1993. gadā, baušķenieks, tautību nav norādījis. Sarakstē ar «Bauskas Dzīvi» atklāja, ka ir lietuvietis. Absolvējis Bauskas 2. vidusskolu. Ir pašnodarbinātā persona, pieder zeme un dzīvoklis Bauskā, pārvietojas ar pērn pirktu 2004. gada izlaiduma automašīnu BMW.

17. Māris Feldmanis
Dzimis 1974. gadā, latvietis, dzīvo Auces novadā. Jelgavas tehniskajā licejā izmācījies par mūrnieku. Ir mežīpašnieks, skaidrā naudā glabā 15 000 eiro.

Iedzīvotāju viedokļi par «KPV LV» un tās programmu

Nauris Cinovics, dizainers no Bauskas:
– «KPV LV» programmu uztveru kā daiļliteratūru: «Dienu pēc dienas, mēnesi pēc mēneša, gadu pēc gada.» Partijas programmā ir ietverts pārāk daudz vispārīgu uzsaukumu un vīzijas.
Kategoriski nepiekrītu apgalvojumam, ka «Latvijai nepieciešams lūzums». Uzskatu, ka Latvijai vajadzīga stabila izaugsmes turpināšana, pat ja tā ir lēna, nevis lūzums un visa sākšana no nulles.
Iepazīstoties ar «KPV LV» vienu no norādītajiem darbiem, pilsoņu skaita pieaugumu, rodas jautājums, kādam nolūkam partija vēlas to sasniegt. Tikai statistikai? Uzskatu, ka mums jau tagad ir visas iespējas veidot stabilu un attīstītu valsti ar esošajiem iedzīvotājiem, nevis gaidīt tālo 2050. gadu. Tas, cik daudz mēs esam vai būsim, nebūs atkarīgs no Koalīcijas padomes, ministru skaita, bet gan no sabiedrības izglītotības. Absolūti nepiekrītu partijas vēlmei apvienot valsts augstskolas vienā Latvijas Nacionālajā universitātē. Lepojos, ka esmu tieši Latvijas Mākslas akadēmijas absolvents.

Aivars Svarenieks, uzņēmējs:
– Kopējais iespaids par programmu: deklaratīvs un populistisks dokuments ar revolucionāriem saukļiem, kura pamatdoma – komunisti visu salaiduši ārprātā. Mēs viņu sastrādāto salauzīsim, un būs tā, ka patiks visiem. Partijai nav sapratnes, kas ir valsts pārvalde. Tās darbības mehānismu var uzlabot pakāpeniski, veicot reālus darbus, bet ne tā kā «KPV LV» – ar cirvi. Daudz rūpīgāk jāizvērtē naudas izlietojuma lietderība. Pilnībā nepiekrītu visu izglītības iestāžu pārņemšanai valsts pārziņā. Mazo lauku skolu vajadzības Rīgā nekad neredzēs labāk par vietējo pašvaldību.
Atbalstu prasību samazināt medikamentu cenas, analizējot to veidošanās mehānismu. Tāpat piekrītu prasībai atcelt nekustamā īpašuma nodokli pensionāru vienīgajam mājoklim.
Tomēr vairums ierakstu programmā ir tukši saukļi, piemēram, reformēt VID. Te nepieciešama nepārtraukta pilnveide. Šajā iestādē pēdējos gados vērojama tendence uz progresu, sadarbību, samērīga sodīšana, biznesa atbalsts.
Kopumā programma rada iespaidu par tā veidotāju vieglprātīgu un lozungos balstītu pieeju.

Jānis Bukšs, jaunietis Bauskā:
– Pirms vairākiem gadiem ar interesi sekoju līdzi katram «Suņu būdas» raidījumam, jo tajā neierastā veidā diskutēja par aktuāliem jautājumiem Latvijā. Diemžēl Artuss Kaimiņš savu sākotnējo taisnības cīnītāja tēlu pats sabojāja ar daudzām neglaimojošām izdarībām.
«KPV LV» ir dumpinieku partija, kuras mūžs, manuprāt, beigsies
13. Saeimas darbības sākumā. Šos cilvēkus vienīgā vienojošā ideja, manā vērtējumā, ir – visi zog, tāpēc jātiek pie varas, lai arī mēs varētu «uzvārīties». Programmā minēto saukli «Valstij jāsāk ar sevi» precīzāk būtu nomainīt ar «KPV LV jāsāk ar sevi».
Atbalstu ideju par Koalīcijas padomes likvidēšanu, taču neesmu pārliecināts, ka «KPV LV», gūstot varu, pati neveidos citu koalīcijas padomi, lai valsti varētu pārvaldīt citi pelēkie kardināli.
Absurda ir ideja par vienīgās Latvijas Nacionālās universitātes izveidi. Savdabīga šķiet apņemšanās pabeigt ikvienu tiesvedību gada laikā. Piekrītu, tieslietu sistēma Latvijā ir nolaista, taču «KPV LV» uzstādījums ir pārāk radikāls, tas var attālināt mūs no demokrātijas.

Vārds mūsu novadu kandidātiem

Edgars Staņķis:
– Latvijā skaitos pašnodarbināta persona. Mana darbības joma ir auto apkope un auto salonu ķīmiskā tīrīšana. Pagaidām esmu to pārtraucis, jo īsti netika sasniegts vēlamais rezultāts. Ik pa laikam dodos piepelnīties uz Somiju, kur strādāju celtniecībā. Iesaistīties «KPV LV» politiskajās aktivitātēs mudināja dusmas pret esošo varu. Es nespēju noskatīties, kā vara par mums ņirgājas. Manas pozitīvās rakstura īpašības ir spēja ātri apgūt ko jaunu, godīgums un drosme. Strādājot Saeimā, vēlētos pievērsties sociālajai jomai un reģionu attīstībai. Uzskatu, ka politikā jānāk jauniem cilvēkiem. Beidzot jāizveido valdība, kura kalpo tautai, nevis otrādāk. Esmu jauns, enerģisks, mērķtiecīgs, ar vēlmi pilnveidoties. Es ļoti labi saprotu maznodrošināto tautas slāni.

Kristīne Maksimova:
– «KPV LV» līdera Artusa Kaimiņa aktivitātēm sekoju kopš 12. Saeimas vēlēšanām. Ko viņš bija solījis, to arī izpildīja. Tas mani motivēja. Pēc atgriešanās no Lielbritānijas grūti bija pieņemt un iekļauties Latvijas mainīgajos procesos. Ārzemēs gūtā pieredze liecina, ka ir iespējams dzīvot sakārtoti un neradīt iedzīvotājos nemitīgu trauksmes sajūtu un neziņu par rītdienu. Nolēmu iesaistīties procesos, kuri veicinātu Latvijas labklājību un attīstību un pārtrauktu valsts izsaimniekošanu.
Esmu mērķtiecīga un motivēta, ar lielu atbildību veicu savus darba pienākumus. Saeimā ļoti nepieciešami jauni, motivēti cilvēki ar pieredzi, zināšanām un patiesu vēlmi darboties, lai pārvērstu idejas realitātē. Man saistoša šķiet nodokļu politikas un tiesību sistēmas sakārtošana un pilnveide. Vēlētos strādāt budžeta un finanšu (nodokļu) vai arī juridiskajā komisijā. Aicinu visus doties uz vēlēšanām, nepalikt vienaldzīgiem procesos, kuri ietekmēs mūs nākamos četrus gadus. Krustiņš pie mana vārda vēlēšanu zīmē apliecinās, ka sabiedrība ir gatava pozitīvām pārmaiņām.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ar kāju atspert durvis un iesoļot Saeimā

Kategorijas