Krāsa. Gleznotāja piezīmes

2018. gada 26. septembris 19:04

633

Cāļus skaitot rudenī un atskatoties uz vasaras veikumu, jāpakavējas laikā no 6. līdz 12. augustam, kad Rundāles novadā risinājās Svitenes VII glezniecības simpozijs. Mākslinieki no Latvijas un Lielbritānijas gleznoja plenērā, simpozija teorētiskajā daļā piedalījās paneļdiskusijā par tēmu «Krāsa» un izstādē iepazīstināja ar šajā nedēļā radītajām kompozīcijām un studijām.

Forma un saturs
Glezniecībā krāsu uzskata par vienu no svarīgākajiem formu veidojošajiem elementiem. Man krāsa ir arī glezniecības saturs. Šogad varēju uz simpozija noslēguma izstādi pulcētos lietpratējus iepriecināt arī ar divām pretgaismas studijām, kurās ar krāsu centos atklāt svelmes un oranži dzeltējošās floras radīto efektu. Pūlējos arī praksē realizēt savu iepriekš formulēto tēzi, ka ēnas plenērā jāglezno vēsas, caurspīdīgas un krāsainas, ja ainavas kompozīciju veidojam skatā pret sauli vai citu gaismas avotu.

Par krāsas dekoratīvo nozīmi simpozijā runāja māksliniece Ēra Zalcmane, iepazīstinot ar saviem briljantajiem ar akrilu uz zīda darinātajiem ziedu motīvu gleznojumiem. Tajos, līdzīgi kā Šartras katedrāles vitrāžās, krāsas spožumu palīdz izcelt kontūrlīnija. Rundāles novadā pavadītajā nedēļā Ēra savā daiļradē pāršķīra jaunu lapaspusi, gleznojot Zemgales ainavas ar plašiem horizontāliem triepieniem. Atmosfēriskie zilzaļie toņi, manuprāt, atklāj autores harmoniskās personības citu šķautni. Mūsu kolekcijai viņa dāsni atvēlēja Lielupes ainavu, kas gleznota pie Mežotnes pilskalna. E. Zalcmane ir vairāk nekā 50 grāmatu māksliniece.

Maija Purgaile ar simpozijam sagatavotajiem materiāliem pierādīja, ka krāsas izmantošana māk-slinieka daiļradē mainās periodiski. Piemēram, pirms 15 – 20 gadiem darinātajos darbos (īpaši austajos gobelēnos) bieži tika izmantotas spilgtas pretkrāsas. Pamazām kolorīts kļuva niansētāks. Tagad Maijas gleznojumos vērojama izsmalcināta sudrabaini pelēcināta zaļā gamma. Kompozīcijās dominē lieli mākoņaini debesu laukumi, kurus var salīdzināt ar P. Kundziņa mākoņiem. Izstādē mani fascinēja kāda kontrastaināka ainava ar spilgtu gaismu virs horizonta. Sudrabainais kolorīts ar nedaudz siltāku priekšplānu rada atmosfēriskumu un telpiskumu.

Gūst spēcīgus impulsus turpināt
Mani iepriecināja jaunā kolēģe Inese Sudare, kas ir perfekcioniste ne tikai attieksmē pret savām latviešu tautas folklorai veltītajām bērnu grāmatām un visiem ar mūsu plenēru saistītajiem darbiem. Šogad gleznotāja uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā. «Centīšos gleznot aizvien labāk!» Inese apņēmīgi noslēdza prezentāciju. Izstādē mūsu kolekcijai viņa dāvāja divus darbus, kas risināti siltumu izstarojošā dzelteni zaļā gammā.

Vecumnieku mūzikas un mākslas skolas mākslas programmas vadītāju Andu Sproģi īpaši iedvesmoja pretgaismas efekti Svitenes muižas parkā un vecajās ābelēs. Šajās studijās autore eksperimentēja ar angļu akrila krāsām kā materiālu un ābeļu vainagu motīva ritmiem.
Laine Kainaize runāja par krāsas izmantošanu plenēra glezniecībā. Gleznotājs, ejot dabā, cenšas savos darbos krāsu izmantot vai nu tiešā veidā, vai arī jau kāpinātā (košākā, spilgtākā, kontrastainākā) formā. Svitenes VII glezniecības simpozijā Lainei joprojām svarīgs krāsas uzliciens, kas var būt gan maigs pieskāriens audeklam ar otiņu, gan spēcīgs ziediens ar špakteli. Bet to var saprast tikai lietpratēji ar milzīgu praksi. Gleznotāja ieradās Svitenē, tikko atbraukusi no Normandijas, kur bijusi arī Kloda Monē darbnīcā Živernī ar slaveno ūdensrožu dārzu. Kāda bauda bija dzirdēt viņas komentārus un redzēt foto!

Atvadoties Laine pastāstīja par plenēra pēdējām dienām: «Guvu spēcīgus impulsus turpināt Rundāles ciklu. Sestdien baudīju piecus koncertus Rundāles pilī, kā arī priecājos par kompaktā, ļoti vīrišķīgā gleznotāja Alberta Franciska Pauliņa jubilejas izstādi Bauskas muzejā. Manuprāt, viņam ir ļoti spēcīgas krāsu attiecības, viņa darbi ir dramatiski un vienlaikus ļoti harmoniski. Kaut kādai baudai jābūt, strādājot plenērā, tāpēc svētdienas rītā, kad stiprs vējš mijās ar lietu, es tomēr nevarēju ārā uzgleznot savu lielāko līdzpaņemto audeklu.»

Pilnveido daiļradi laikā neierobežoti
Vairākkārtējā mūsu pasākuma dalībniece Maija Bērziņa šogad eksponēja ļoti spēcīgu darbu kolekciju. Jauki, ka gleznotājs var pilnveidot daiļradi laikā neierobežoti. Tas nav tā kā, piemēram, ar baletu. M. Bērziņas diptihs savdabīgā kompozīcijā idejiski apvieno Rundāles un Svitenes parka zilo, pretstatot zaļajam. Toņi ir intensīvāki un dinamiskāki salīdzinājumā ar pagājušā gada darbiem.

Laura Akmentiņa pievērsās seno rožu šķirņu dekoratīviem, stilizētiem gleznojumiem, izceļot «madžendīgi» rozā toni pret zilo krāsu. Bet jaunā māksliniece Liliāna Indāne simpozija teorētiskajā daļā stāstīja par saviem daudzveidīgajiem formas meklējumiem, izvirzot mērķi plenēra laikā radīt kompozīcijas ar dažādiem tehniskiem paņēmieniem un atšķirīgu ievirzi. Tas Liliānai arī izdevās – novada kolekciju papildināja brīnišķīga 21. gadsimta abstrakcija.

Izcilo zīmētāju Guntu Gračinsku lietus un vējš nenobiedēja, un viņa uzgleznoja iecerēto studiju ar zirgiem. Skatoties audeklā, jūtam, ka tūlīt pār zirgiem un mums sāks gāzties ūdens no tumšā mākoņa. Gunta mums dāsni atvēlēja ļoti glezniecisku, neparasti komponētu Rundāles dārza attēlojumu eļļā un brīnišķīgu litogrāfiju. Turpretī arhitekte Liene Šervinska ražīgi strādāja akvarelī gan Rundālē, gan Svitenē. Šajā tehnikā autore glezno faktiski visos glezniecības žanros. Šoreiz viņa mums dāvināja vērienīgu Rundāles pils ainavu un efektīgu ziedu pludinājumu.

Mani visvairāk pārsteidza Marita Kitija Škapare (viņas abas ar Liliānu Indāni šopavasar Svitenes pilī uzgleznoja savus mākslas skolas diplomdarbus), kura plenērā sāka strādāt eļļas tehnikā. Rundāles novada kolekciju papildināja divi 21. gadsimta laikmetīgās mākslas paraugi – Svitenes ainavas ar oranžu lapsu un zilu briedi, kas tik organiski iekļaujas it kā reālistiskajos gleznojumos. Kitija pati man teica: «Ņemiet «Strūklaku»!» Taču es neuzdrīkstējos to darīt, uzskatot, ka tik izcilai studijai jāglabājas pie autores.

Bauskā izstādīs Rundāles novada mākslas darbu kolekciju
Noslēdzot tēmu «Krāsa», varu piebilst, ka agrā jaunībā parasti glezno tumšā (bieži – brūnā) gammā. Atceramies Van Goga «Kartupeļu ēdājus»! Bet cik īsā laika posmā Vinsenta gleznas kļuva briljantspožas (un tas nav tikai viņa brāļa Teo gādāto dārgo krāsu dēļ)! Ar gadiem cilvēks visus toņus sāk redzēt un arī gleznot vēsākus.

Un nobeigumā priecīgas ziņas. Bauskas muzejs savā 2019. gada plānā ir iekļāvis Rundāles novada mākslas darbu kolekcijas izstādi, kurā tiks eksponēta daļa gleznu un grafiku. Rītos un vakaros baudot svitenieku sarūpēto mielastu, mākslinieki kala plānus par Rundāles novadā notiekošo plenēru. Izskanēja ideja turpmāk augustā vienu dienu visiem veltīt zirgu skicēšanai, gleznošanai un pat izjādei. Ir iecere darināt arī simpozija karogu un eksponēt gleznas Rundāles pilī, kas ar savu unikālo rožu dārzu ir iedvesmas avots tik daudziem autoriem.

Publikācija ir sagatavota ar «Latvijas Valsts meži», Valsts kultūrkapitāla fonda un Zemgales plānošanas reģiona finansiālu atbalstu.

+ 4

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Krāsa. Gleznotāja piezīmes

Kategorijas