BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Zvirgzdes kāpā Vecumnieku pagastā Baltu vienības dienā dedz guni un dzied dziesmas

Žanna Zālīte
Vietējās ziņas

2018. gada 23. septembris 18:45

1095
Zvirgzdes kāpā Vecumnieku pagastā Baltu vienības dienā dedz guni un dzied dziesmas

Vecumnieku novada visaugstākajā vietā – Zvirgzdes kāpā Vecumnieku pagastā, atzīmējot Baltu vienības dienu, 22. septembrī jau sesto reizi tika aizdegts ugunskurs un skanēja dziesmas. Teju 40 interesentu pulcējās kopā, lai pieminētu leģendām apvīto Saules kauju, kas notikusi pirms 782 gadiem.

Ļaujoties lieliskam piedzīvojumam, bērni un pieaugušie vakara krēslā brida smiltis un pārvarēja vareno koku sakņu atsegumus, lai sasniegtu stāvo augstieni, tādējādi simboliski sasaucoties un vienojoties ar baltiem citos Latvijas novados un Lietuvā.

Četri dalībnieki – Kristiāna Jirjena, Oksana Bartkeviča, Hektors Žonkūrs un Renārs Manuilovs – bija izvēlējušies ceļu uz Zvirgzdes kāpu no Vecumniekiem mērot kājām. Pārgājiens sācies četros pēcpusdienā no tautas nama un pēc vairāk nekā trim stundām entuziasti, nesot līdzi ūdeni tējai un maizes kukulīšus cienastam, sasnieguši galamērķi.

«Ejot pļāpājām par rudeni, politiku, globālo sasilšanu, par to, kā francūzis Hektors iepazīst Latviju. Pie Staņķa ezera gadījās «šķērslis» – saimniece, kura nevēlējās, ka esam pietuvojušies viņas īpašumam,» atklāj K. Jirjena. Jaunieši pieveikuši 15 kilometru, jo metuši loku caur mežu. Notikumu vēl saistošāku vērš tas, ka, atzīmējot kartē maršrutu, noietais ceļa posms atgādina daļu Latvijas kontūras.

«Izstrādājot maršrutu, pavisam nejauši gadījās, ka tas ir līdzīgs daļai no Latvijas apveida. Sākām iet no tautas nama jeb Daugavpils, tad uz Austrumiem – Ludzu, un uz augšu – Alūksni, Valku, Ainažiem. Domāju, kādā citā pasākumā varētu iziet atlikušo Latvijas kontūras posmu,» stāsta R. Manuilovs, biedrības «Jaunatne smaidam» aktīvists.

Kupli pārstāvēta bija Vēveru ģimene. Ar dažādu veidu gaismekļiem nodrošinājušies, kāpā rāpās gan lieli, gan mazi. «Atbraucām kopā ar draugiem, pavisam esam 13 – septiņi bērni, seši pieaugušie. Mazie jūtas pārlaimīgi par šādu iespēju,» stāsta Vita Vēvere no Vecumniekiem. Viņa atklāj, ka Baltu vienības dienas atzīmēšana sākusies ar ciemošanos pirtī kopā ar Lietuvas radiem.

Kopā būšanu ievadīja «Div’ dūjiņas gaisā skrēja» melodiskā vijoles un balsu saspēle, kas noskaņoja rimtām sarunām un dziesmām latviešu un lietuviešu valodā. Klātesošos sasildīja rotaļas un ugunskurs, uz kura tika vārīta arī tēja.

Bārbeles folkloras kopas «Tīrums» vadītāja Irita Vimba aicināja vēstures izzinātāju, pensionēto skolotāju Voldemāru Barenu klātesošajiem atgādināt tālos 1236. gada notikumus, kad risinājusies Saules kauja. «Nekas, ja šeit sapulcējušies šo stāstu jau zina. Vēsturiskie notikumi gluži kā mantra ir jāstāsta katru gadu, lai tos atceras jaunā paaudze un lai mēs tos varam turēt godā,» viņa pamatoja.

V. Barens pastāstīja par vācu Zobenbrāļu ordeņa karaspēku, kas no Rīgas devās sirojumā uz žemaišu teritoriju – Lietuvu, bet atceļā piedzīvoja smagu sakāvi. «Kad bruņinieki ar laupījumu devās atpakaļ uz Rīgu, ordeņa mestrs neieteica apmesties purvainā apvidū, taču ordeņa brāļi nevēlējās pakļauties disciplīnai un nakti pārlaida izvēlētajā vietā, nedomājot, ka leiši viņiem varētu nodarīt pāri. Diemžēl vīri maldījās, jo teritorija tika aplenkta un smagi bruņotie kareivji nespēja stāties pretī drosmīgajiem lietuviešiem. Zobenbrāļu zirgi tika nogalināti, arī paši sirotāji tika nonāvēti, sakulti ar spriguļiem. Lielākā daļa bruņinieku gāja bojā, daļa, protams, izbēga, bet tos pa ceļam «apkāva» zemgaļi. Rīgā atgriezās tikai daži desmiti no diviem vai trim tūkstošiem vīru; bija kritis arī pats ordeņa mestrs,» senos notikumus pēc hronikā aprakstītajiem faktiem restaurēja V. Barens.

«Tiem, kuri šeit pulcējušies, svarīga ir baltu vēsture, savas dzimtas saknes. Tikai tad, kad nekautrēsimies runāt par saviem senčiem, vienalga, kādas profesijas pārstāvji viņi bijuši, godināt viņus un pieminēt to, ko viņi piedzīvojuši, varēsim paši būt lepni un stipri nākotnē,» rezumēja I. Vimba, aicinot visus sadoties rokās un vienoties kopīgā spēka dziesmā. Viņa rosināja nevairīties prieka, jo latvieši visās piemiņas dienās un svētkos allaž ir dikti nopietni.
Folkloristi klātesošos izkustināja jautrajā un atraktīvajā latviešu tautas dejā «Cūka driķos». Vēlāk varēja malkot tēju un cienāties ar medusmaizi, cepumiem.

Pulcēšanās Zvirgzdes kāpā notika jau sesto rudeni. Pirms tam šī diena atzīmēta Pilveru pilskalnā Bārbelē. Sarīkojumu organizēja biedrība «Zemgales mantojums» sadarbībā ar nevalstisko organizāciju «Jaunatne smaidam» un folkloras kopu «Tīrums».

Latvijā un Lietuvā 22. septembris par Baltu vienības dienu tika pasludināts 2000. gadā.
+ 7
Kategorijas

Kategorijas