Mazo skolu dilemma – bez risinājuma

2018. gada 22. septembris 19:54

772

Priekšvēlēšanu politiskajā diskusijā Iecavā 18. septembrī otra tēma, par ko debatēja politiķi un iedzīvotāji, – izglītība un skolu nākotne laukos. Latvijā bērnu kļūst arvien mazāk. Mēs esam viena no bagātākajām valstīm tādā ziņā, ka salīdzinoši daudz tērējam izglītībai, jo ir ļoti mazas klases un skolas. No vienas puses, ir maza lauku skola, kurā skolēnu eksāmenu rezultāti uzrāda zemu kvalitāti un dažus bērnus uzturēt ir dārgi. No otras puses, mācību iestādes esamība pagastā ir ļoti svarīga dažādos aspektos. Kā politiķi cer atrisināt šo dilemmu? Kur meklējams zelta vidusceļš?

«Nāves spriedums» pagastam
Krišjānis Feldmans, Jaunā konservatīvā partija, Zemgale, sarakstā Nr. 1.: – Runājot no ekonomiskā skatpunkta, piekrītu tēzei, ka ir nepieciešama kvalitatīva izglītība, it īpaši vidusskolām. Mūsu partijas programmas plānā jau ir ierakstīts, ka esam pret mazo skolu slēgšanu, sevišķi reģionos, kur tas nozīmē potenciālu populācijas samazināšanos un nacionālās drošības apdraudējumu. Daži ierēdņi domā, ka ir jāslēdz tās skolas, kurās audzēkņu skaits ir zem simt. Nevar pateikt konkrētu skaitli, kad skola ir izdevīga, kad nav. Diskutējot par izglītības kvalitāti, problēma ir tajā, ka bieži vien pašvaldības nevēlas sadarboties, un cieš no tā skolēni. Ceru, ka pašvaldības saņemsies un labprātīgā ceļā tomēr spēs vienoties savā starpā par efektīvu skolu izglītības sistēmu.

Valdis Šakars, LSDSP/KDS/GKL, Zemgale, Nr. 1.: – Slēdzot mazu lauku skolu, it īpaši, ja tā ir pamatskola, tas mazai apdzīvotai vietai savā ziņā ir nāves spriedums. Mēs uzskatām, ka līdz pamatskolai mazās skolas nedrīkst slēgt nekādā gadījumā, jo šiem bērniem jāizglītojas pēc iespējas tuvāk mājām. Viena liela problēma ir tajā apstāklī, ka lielākā daļa no pašvaldībām ir dotējamas. Tas nozīmē, ka ievēlētie deputāti četrus gadus ir ar garantētu algu un neko īpaši nevēlas darīt. Tādēļ izskatās, ka pašvaldība nav motivēta attīstīt dzīvokļu īres mājas tirgu, lai skolotājiem varētu piedāvāt labus sadzīves apstākļus. Vajag piešķirt kādu bonusu, lai viņi vispār vēlētos doties uz laukiem dzīvot un strādāt. Tā nav neizpildāma misija. Jāsaplāno tā, lai finansiālie līdzekļi tiktu izlietoti saprātīgi.

Noteicošais – palielināt iedzīvotāju skaitu
Ralfs Nemiro, «KPV LV», Zemgale, Nr. 2.: – Jādomā par iedzīvotāju skaita palielināšanu. Partijas programmā minēts, ka visas skolas ir jāpārņem valsts pārziņā, lai izglītības reformas neapstājas diskusijās ar pašvaldībām. Tas ir ar nolūku, lai noteiktu vienotu izglītības standartu. Ļoti bieži gadās situācija, ka starp vienu un otru pašvaldību notiek konkurence. Te ir runa arī par to, ka naudas līdzekļi tiek nelietderīgi izšķērdēti, jo norisinās nepareiza finanšu plānošana.

Āris Ādlers, «Progresīvie», Zemgale, Nr. 10.: – Mēs lauku skolu jautājumu cieši saistām ar lauku attīstības politikas trūkumu, kas savukārt saistās ar vispārinātu jēdzienu – iedzīvotāju skaita palielināšanās. Piekrītu viedoklim – ja lauku skola tiks slēgta, tad dzīve pagastā arī beigsies, bet konkrēti par slēgšanu vai neslēgšanu nevēlos runāt. Politiskā līmenī jāmaina šo mācību iestāžu uzdevumi un funkcijas, apvienojot ar sociālo vai ekonomiskās izaugsmes, vai citām funkcijām.

Sanda Skorrano, «No sirds Latvijai» (NSL), Zemgale, Nr. 2.: – Mūsu partijai izglītības joma ir ļoti svarīga. Ja mums būs izglītota sabiedrība, ir cerība beidzot tikt pie gudras valdības. Manā skatījumā lauku skolu likvidēšana vai nelikvidēšana ir diezgan populistisks jautājums, kuru savā labā ļoti daudz izmanto partijas. Izglītības kvalitāte šajās skolās nav slikta, to varu apgalvot, jo pati tādā esmu mācījusies. NSL kā viena no prioritātēm ir izglītības kvalitātes celšana, kas ir jādara tagad, bet patiesībā bija jau jāizdara vakar. No vienas puses, esmu pret mazo skolu slēgšanu, bet, no otras, – parunājot ar izglītības sistēmā strādājošajiem, ne ministrijā, viņi atzīst paši, ka nav reāli uzturēt skolu ar dažiem bērniem tajā. Uzskatu, ka ciems jau sen ir beidzis pastāvēt, ja jau konkrētajā skolā ir tik maz audzēkņu. Patiesībā problēma jārisina, palielinot iedzīvotāju skaitu ciemā, proti, izglītības joma ar citām ir jārisina kopsakarā. Tas neko nemainīs, ja skolas tiks atstātas pašvaldību vai pārņemtas valsts pārziņā.

Aleksandrs Novickis, Latvijas Reģionu apvienība, Zemgale, Nr. 7.: – Partijas programmā jau ir ierakstīts, ka pamatskolas nepieciešamas tuvāk mājām. Mēs vēlamies panākt, lai iedzīvotāji neizbrauc no lauku reģioniem, lai ciemos paliek sociālie un kultūras centri. Ir nepieciešams saglabāt šīs mācību iestādes, nodrošinot lauku iedzīvotāju populāciju.

Atstāt pašvaldību ziņā
Ainārs Sviklis, «Jaunā Vienotība» (JV), Zemgale, Nr. 9.: – JV izglītības joma ir viena no svarīgākajām prioritātēm. Priekšnoteikums ir laba un kvalitatīva izglītība. No mums cilvēki var sagaidīt konsekventu darba turpināšanu. Tas, par ko mēs runājam šodien, ir tas, ko iepriekšējā Saeima četrus gadus iepriekš ir pieņēmusi izglītības attīstības pamatnostādnēs. Runājot par šīm reformām un pārmaiņām, nepieciešams paskatīties uz trim virzieniem – pirmkārt, jānodrošina kvalitatīva izglītības iestāžu vide. Otra noteikti ir kvalitāte, kas saistās ar to, kādus mēs gribam redzēt, piemēram, būvinženierus, amatniekus, augstskolu beidzējus. Trešā lieta – nauda. Mēs nevaram ieguldīt finanses neefektīvā izglītības iestādē, uzskatu, ka tur arī nauda pazūd. Lēmums ir jāatstāj pašvaldību līmenī, mēs tikai varam norādīt.

Raitis Ābelnieks, Nacionālā apvienība, Zemgale, Nr. 4.: – No pirmās līdz sestās klases skolēniem jāmācās pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, bet pamatskola un vidusskola var atrasties arī tālāk no mājām. Kāpēc pamatskolas nesaglabāt tuvāk mājām? Ja būtu pietiekams skolēnu skaits, tad tās varētu palikt tuvāk. Fizika, ķīmija, dabaszinības – šos priekšmetus mācot apvienotajās klasēs, noteikti krītas izglītības kvalitāte, tas pats attiecas arī uz vidusskolas klasēm, tāpēc racionālāk ir uz vietas saglabāt sākumskolu. Lēmumu par skolu reorganizāciju labāk atstāt pašvaldības ziņā.

Viktors Valainis, Zaļo un Zemnieku savienība, Zemgale, Nr. 7.: – Mēs jau sen esam iestājušies par to, lai lauku skolas tiktu saglabātas, un šī nostāja nav mainījusies arī šodien. Lēmums par skolas esamību vai neesamību būtu jāpieņem pašvaldībai, kurai ir pienākums izvērtēt iespējas, kur šie bērni paliks, ja pagasta skola tiks likvidēta. Ja skolas infrastruktūra tiktu izmantota arī citiem mērķiem, tad dzīve iestādē būtu vēl veiksmīgāka. Audzēkņu skaitam skolās vairāk nebūs nekādas nozīmes, svarīgi būs eksāmenu rezultātu rādītāji. Pret šādu pieeju mēs esam bažīgi, jo lēmums pieņemts bez jebkāda izvērtējuma. Jāmeklē veids, kā pedagogiem nodrošināt tādu atalgojumu, lai viņiem būtu vēlme iet strādāt uz lauku skolām. Šeit ir jāstrādā kopīgi – Izglītības ministrijai ar Satiksmes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.

Ministrijām jāsadarbojas
Ilze Viņķele, «Attīstībai/Par!», Zemgale, Nr. 1.: – Diskusijā netika pieminēta izglītības sistēmas galvenā jēga – cilvēks, kurš iegūst izglītību. Tikai ar bērna interesēm vērtējamas reformas. To virziens ir pareizs, tikai ir virkne lietu, kas būtu koriģējamas. Sākumskola ir atstājama iespējami tuvu dzīvesvietai, lielāki bērni noteikti ir izvadājami pa sakārtotiem ceļiem. Partijas programma paredz daudz nopietnāku atbalstu mazākumtautību skolotāju apmācībām, atbalsta sniegšanu tālākizglītībai visa mūža garumā. Uzskatu, lai uzlabotos izglītības kvalitāte, vairākām ministrijām ir kopā jāsadarbojas, piemēram, Izglītības ministrijai ar Labklājības ministriju.

Artūrs Malta, «Par Alternatīvu», Latgale, Nr. 2.: – Runa ir par to, ka laukos nav cilvēku. Es uzskatu, ka tās ir muļķības. Skolai vajadzētu atrasties vismaz trīs kilometru rādiusā no mājām – tā, kā tas bija Kārļa Ulmaņa laikos.

Dainis Grabovskis, Latvijas Centriskā partija, Kurzeme, Nr. 1.: – Latvijā skaitās dārgākā izglītība, skolas izmaksā vairāk nekā Vācijā. Kāpēc tā ir, es nespēju saprast. Pirmais – ir jāatrod iespēja skolas saglabāt, ja ne mācību ie-stādes, tad vismaz klases, jo bērnam ir jāmācās tajā ciemā, kur viņš dzīvo. Otrais – deputātiem vajadzētu atņemt četru gadu imunitāti politikā, tad vezums izkustētos.

Atbildība – valstij vai 122 saimnieciņiem?
Skolēnu skaita samazināšanās, klašu nenokomplektēšana, apvienoto klašu izveide skolās ir pieaugoša realitāte. Daudzi politiķi uzsver, ka lēmums par vidusskolu pastāvēšanu jāatstāj novadu domju ziņā. Ko darīt, ja tomēr pašvaldība nespēj pieņemt lēmumu par skolas likvidēšanu vai nelikvidēšanu?

I. Viņķele: – Īstenībā šajā gadījumā valsts varētu nākt palīgā, un ne viena vien no partijām, kas kandidē, ļoti skaidri pateikušas, ka vidusskolas būtu jāņem valsts pārvaldībā, kas noteiktu vienotu standartu. Ņemot vērā iedzīvotāju, bērnu un vecāku intereses, šīs skolas varētu apvienot. Par mazajām klasēm lemt vajadzētu pašvaldībai, bet jautājums ir, cik aktīvi ir pagastu iedzīvotāji un cik sakārtota ir pašvaldību norēķinu sistēma.

R. Nemiro: – Mēs vēlamies, lai šī atbildība būtu tikai valstij, nevis 122 saimnieciņiem, kas katrs velk deķīti uz savu pusi.

V. Valainis: – Mēs tomēr iestājamies par to, ka atbildība jāatstāj pašvaldības ziņā. Ja pēkšņi no Rīgas kāds sāks kaut ko regulēt, tas nebūs normāli, un tiks izdomāti visādi kritēriji. Neviens labāk to visu nevar izvērtēt kā cilvēks, kas dzīvo turpat uz vietas. Valsts var atbildēt par investīcijām un struktūrfondiem.

A. Novickis: – Replika par skolu tīkla sakārtošanu – vēlos vērst uzmanību uz to, kādā veidā lēmumi tiek pieņemti. Ar saviem cilvēkiem nav jārunā un jāsola tiem kaut kas tikai tad, kad nāk vēlēšanas, bet tas jādara ik dienas.

Ā. Ādlers: – Mēs noteikti uzskatām, ka tā ir pašvaldības kompetence. Ja šī lemšana būs tikai valsts ziņā, iespējams, rezultāti uzlabosies tikai atsevišķās vidusskolās, ne visās.

I. Viņķele: – Visdrīzāk, nākamo četru gadu laikā visas 119 pašvaldības nav ilgtspējīgs Latvijas attīstības modelis, tā ka, visticamāk, turpmāko gadu laikā pieredzēsim mēģinājumu veidot lielākas pašvaldības. Igaunijā jau ir lēmums, ka pašvaldībā nevar būt mazāk par desmit tūkstoš iedzīvotājiem.

R. Nemiro: – Pirmais punkts ir iedzīvotāju skaita palielināšana. Mēs nerunājam par skolu likvidēšanu, bet par kvalitātes unificēšanu.

K. Feldmans: – Šeit izskanēja visdažādākie viedokļi, tomēr visbūtiskākā nozīme ir izglītības kvalitātei. Es savlaicīgi aicinu domāt nevis par sevi, bet par bērniem, mazbērniem, lai viņi šajā laikā iegūtu labāko izglītību. Slikti eksāmenu rezultāti nenosaka, ka audzēknis ir muļķis, jo viņš tāds nav. Tajā visā ir kāda cita problēma meklējama. Vecākiem ir jādomā nevis par to, lai pašam ir ērtāk, bet par to, lai viņa bērnam būtu labāk. Pašvaldībai būtu jānodrošina transports, lai bērns tiktu līdz nepieciešamajai labākajai izglītības iestādei.

***
Diemžēl konkrētu ieteikumu, kā sabalansēt skolēnu mazo skaitu izglītības iestādēs ar kvalitātes rādītājiem un finansiālo situāciju, bija gaužām maz. No kardinālākām idejām vairākums politiķu izvairās. Daži aizsedzas ar veselo saprātu, kas būtu rādītājs audzēkņu skaitam skolās, lai tās neslēgtu. Bet kas ir katram veselais saprāts, kā to izmērīt?

Debatēs klātesošie klausītāji kā argumentu pašvaldību neizlēmībai skolu tīkla sakārtošanā un izglītības kvalitātes nodrošināšanā minēja faktu, ka domēs daudzi deputāti ir skolu direktori, kuri nav ieinteresēti mācību iestāžu reorganizācijā. Turklāt viņi ir arī daudzējādā ziņā atkarīgi no domes vadības, tādēļ viss iet vecajās sliedēs. Izpilddirektors nedrīkst būt deputāts varbūt šāds ierobežojums varētu tikt attiecināts arī uz skolas direktoru? Uz šo jautājumu Viktors Valainis atbildēja: – Man liekas, ka te vispār nevajadzētu būt nekādiem ierobežojumiem par to, kas var vai nevar kandidēt.

Rezumējums – gan ceļu, gan izglītības problēmu cēlonis ir tas, ka nav iedzīvotāju un līdz ar to mazs skolēnu skaits.

Skolēnu skaita dinamika vispārizglītojošajās skolās

Latvijā:
2018./19. m. g. - 203 883;
2016./17. m. g. - 243 607.

Bauskas novadā:
2018./19. m. g. –2499;
2016./17. m. g. – 2644.
Šajā mācību gadā Bauskas novadā strādā vairs tikai divas vidusskolas – Bauskas Valsts ģimnāzija un Bauskas 2. vidusskola; vidusskolas Uzvarā un Īslīcē reorganizētas par pamatskolām, savukārt pamatskola Mežotnē pārveidota par sākumskolu.

Iecavas novadā:
2018./19. m. g. – 1541 (gan skolas, gan pirmsskolas iestādes);
2016./17. m. g. – 1538 (gan skolas, gan pirmsskolas iestādes).

Rundāles novadā:
2018./19. m. g. – 354 audzēkņi (t. sk. 64 pirmsskolēni);
2016./17. m. g. – 335 (t. sk. 66 pirmsskolēni)

Vecumnieku novadā:
2018./19. m. g. – 807;
2016./17. m. g. – 836.
Vecumnieku novadā vēl arvien ir četras vidusskolas un viena pamatskola. Valles vidusskolā šajā mācību gadā nav vairs ne 10., ne 11., ne 12. klases. Lielākajā – Vecumnieku vidusskolā – 380 audzēkņu.

Iedzīvotāju skaita dinamika novados

Dati: pašvaldības.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

+ 3

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Mazo skolu dilemma – bez risinājuma

Kategorijas