Jābeidz zagt, tad būs nauda ceļu remontiem
Palīdzot lasītājiem labāk izprast valstī pašlaik notiekošos
politiskos procesus un izlemt, kā balsot 6. oktobrī paredzētajās 13.
Saeimas vēlēšanās, «Bauskas Dzīve» otrdien, 18. septembrī, Iecavas
kultūras namā organizēja politisko diskusiju. Aicinājām spriest un
piedāvāt risinājumus trīs svarīgās jomās – ceļu sakārtošanā, obligātās
iepirkuma komponentes problemātikā un skolu tīkla un izglītības nākotnē
laukos.
Uz to bija aicināti visu 16 uz Saeimu kandidējošo
politisko spēku pārstāvji. Iecavā ieradās deputātu kandidāti no 12
partijām vai politiskajām apvienībām. Diskusijas otrajā daļā zālē ienāca
Artūrs Malta, kurš pārstāv politisko partiju apvienību «Par
Alternatīvu!», taču ir Saeimas deputāta kandidāts Latgales vēlēšanu
apgabalā. Uz tikšanos ar vēlētājiem nebija ieradušies deputātu kandidāti
no Rīcības partijas, Latvijas Krievu savienības, partijas «Saskaņa» un
partijas «Latviešu nacionālisti».
Kamēr latvieši strīdas...
Dažas
partijas sarunai ar vēlētājiem bija deleģējušas divus pārstāvjus, kuri
mainījās atkarībā no apspriežamās tēmas. Kandidātu vidū bija trīs
pašreizējie Saeimas deputāti, taču ar īpašu savas pozīcijas izklāstu uz
pārējo fona viņi neizcēlās. Domu apmaiņa ritēja korekti, principiāli
jaunu ideju bija maz. Divarpus stundu ilgo diskusiju vēroja un dažbrīd
aktīvi iesaistījās ap 30 sanākušo interesentu, kā arī vairāku partiju
līdzjutēji.
Pēc pasākuma iecavnieki Iveta un Vilnis «Bauskas
Dzīvei» atzina, ka kandidātu uzklausīšana nedaudz atvieglojusi izvēli,
par ko balsot 6. oktobrī. «Viens ir skaidrs – pašreiz pie varas
esošajiem ir jāliedz turpināt vadīt valsti. Dažs labs vairāk nekā
divdesmit gadus Saeimā sabijis, bet neko labu nav izdarījis. Es noteikti
balsošu par jaunajiem,» tā Iveta. Savukārt Vilnis bija pamanījis vēl
kādu niansi: «Jūs redzējāt, te savā starpā strīdējās latviskās partijas!
Nedz «Saskaņas», nedz Krievu savienības te nebija. Kamēr šitie strīdas,
«Saskaņa» tik «vīlē» uz priekšu.»
Audits, militārā mobilitāte un privātā partnerība
Diskusijas
vadītājs, Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons bez garām ievadrunām
aicināja kandidātus paust savu viedokli par reģiona ceļiem. Pirms tam
gan tika konstatēts, ka valsts galvenie ceļi virzienā no reģioniem uz
Rīgu ir labā stāvoklī. Taču problēmas ir ar grantsceļiem, ar brauktuvēm
rietumu un austrumu virzienā.
V. Valainis (ZZS) atbilstīgi sevis
pārstāvētā politiskā spēka nostādnēm skaidroja šī gada sasniegumus.
Valstī šovasar pirmo reizi ir pieaudzis ceļu remontam izlietotā
finansējuma apmērs. Protams, ņemot vērā vairāk nekā 20 iepriekšējos
gados neizdarīto, šī summa nav pietiekama, lai uzreiz salabotu visus
grantsceļus un atjaunotu bojāto melno segumu.
Kur ņemt naudu,
lai pietiktu visu ceļu remontam? Šogad veikts valsts ceļu audits, kas
arī darīts pirmo reizi. Tas atklāj interesantu ainu – ir ļoti daudz
ceļu, kuri valstij ir jāuztur, bet pa tiem neviens nebrauc. Ir
apdzīvotas vietas, ciemi, viensētas vai māju grupas, kur var aizbraukt
pa trim ceļiem. Šāds tīkls ir jāpārskata, apmēram 30 procentu ceļu
jāpiešķir pašvaldību brauktuvju statuss. Šis ir viens veids, lai
ietaupīto naudu izlietotu citu brauktuvju remontam. Vēl ir cerība uz
militārās mobilitātes programmām, kur iespējama liela nauda. Ir
jāsadarbojas, lai šo finansējumu ieguldītu arī valsts ceļu uzturēšanai.
Trešais finansējuma avots, kas palīdzēs risināt ceļu problēmu, ir
privātā partnerība. Ja šādā veidā izdosies izbūvēt Ķekavas apvedceļu,
tas būs signāls līdzīgi rīkoties arī citu valstij svarīgu maģistrāļu
būvē.
Jāizbūvē «Zemgales josta»
A. Židkovs
(«Attīstībai/ Par!») apgalvoja, ka mums nekad nebūs tik labi ceļi kā
Rietumeiropā, jo mums nav tik blīvi apdzīvota valsts. Risinājums –
panākt, lai 80 procentu no autotransporta nodokļa nonāktu ceļu fondā.
Pašlaik tas tā nav. Jāattīsta un daudz aktīvāk jāievieš modernās ceļu
būves un uzturēšanas tehnoloģijas, kā arī jāsamazina nesamērīgi lielie
projektēšanas izdevumi. Tas ļautu ietaupīt prāvas summas, kuras varētu
izlietot remontdarbiem.
R. Ābelnieks (NA) uzsvēra, cik svarīgs
vietējiem iedzīvotājiem būtu ne tikai Bauskas, bet arī Iecavas
apvedceļš. Ja Lietuvā ir apvedceļi vairumam pilsētu, kāpēc to nevar
paveikt arī Latvijā?! Otra mūsu puses problēma ir joprojām neīstenotais
«Zemgales jostas» projekts – mūsdienīga melnā seguma brauktuve no
Dobeles uz Bausku, tālāk caur Bārbeli, Valli, Taurkalni līdz
Aizkrauklei. Tā īstenošana būtu stimuls ekonomiskajai attīstībai. Viņš
atgādināja, ka joprojām nav izpildīts Ministru kabineta solījums izbūvēt
ceļus ar asfalta segumu līdz katram pagasta centram. Vēl kādu laiku būs
pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums, kuru jācenšas izmantot
maksimāli lietderīgi. Tiek prognozēts valsts budžeta ieņēmumu pieaugums,
kur arī varēs rast finansējumu infrastruktūras objektiem.
Jākontrolē naudas izlietojums
L.
Salcevičs (JV) pauda, ka Zemgalē ir procentuāli zemākais kilometru
daudzums ceļiem ar melno segumu. Šī netaisnība ir jānovērš. Viņš
aicināja daudz prātīgāk izlietot katru infrastruktūras objektu būvei un
remontam atvēlēto centu, nešķiesties ar naudu. Ir beidzot jārealizē
politiskā griba un ceļi valstī jāsakārto.
D. Grabovskis (LCP)
aicināja neticēt pārējo runātāju solījumiem, jo šo politiķu pārstāvētās
partijas ir bijušas pie varas un neko nav paveikušas. Svarīgi ir
kontrolēt, kā ceļu remontam atvēlētā nauda tiek tērēta. Kā līdzekļu
iegūšanas veidu viņš minēja valsts pārvaldes aparāta sakārtošanu. Tad
nauda atradīsies daudzām jomām, ne tikai ceļu remontam.
A.
Novickis (LRA) pauda līdzīgu viedokli – jāpārrevidē, kā līdz šim valsts
nauda ceļu būvei un remontam tikusi tērēta. Ir svarīgi, kā tiek
uzraudzīts Eiropas finansējuma izlietojums. Tā vietā, lai teiktu, ka
«mēs apgūstam Eiropas naudu», ir jāpanāk, ka mēs to godprātīgi
izmantojam. Ceļus varētu uzbūvēt lētāk, ja paaugstinātu prasības
izpildāmo darbu kvalitātei. Maksimāli caurspīdīgiem jābūt iepirkumiem šo
darbu veikšanai.
I. Čivčiša (NSL) arī runāja par godīgumu
valsts un pašvaldību iepirkumos kā par būtisku finanšu ieguves avotu.
Viņa rosināja degvielas akcīzes nodokli novirzīt ceļiem un visus
aicināja: «Beigsim zagt!»
Vienjoslu brauktuves ar «kabatām»
Ā.
Ādlers («Progresīvie») valstij piederošo grantsceļu katastrofālo
stāvokli izskaidroja ar to, ka valstī nav skaidras lauku attīstības
politikas. Tiek runāts tikai par moderno lauksaimniecību. Taču tas nav
vienīgais veids, kā attīstīt Latvijas laukus. Nepieciešama integrēta
attīstība, kur līdzās modernajai lauksaimniecībai būtu vieta arī
klasiskajai Latvijas lauku ainavai un cilvēkiem tajā. Ā. Ādlers aicināja
neiestrēgt degvielas akcīzes nodoklī kā ceļu būves finansējuma avotā,
jo nākotne aizvien vairāk piederēs dažādām alternatīvām, piemēram,
elektromobiļiem.
R. Nemiro («KPV LV») norādīja uz kritisko
iedzīvotāju skaita samazināšanos. Ja tas nepalielināsies, tad neko
labāku nevaram sagaidīt arī lauku ceļu uzlabošanas jomā. Tāpat svarīgs
ir tiesiskums. Likums paredz 80 procentu no transporta nodevas novirzīt
ceļu uzturēšanai, savukārt pašlaik tiek atvēlēti tikai 18 procenti. Ir
jābūt politiskai gribai šo netaisnību mainīt. Vēl viens variants ir
pārskatīt brauktuvju izmantošanu un rīkoties līdzīgi kā citviet Eiropā.
Vietās, kur ir zema transporta intensitāte, būvēt vienas joslas melnā
seguma ceļus ar «kabatām», kas nodrošinātu pretimbraucošo automobiļu
apmainīšanos.
V. Šakars (LSDSP/KDS/GKL ) atzina, ka ceļi ir
viena no viņa pārstāvētā politiskā spēka prioritātēm. Latvijā ir jārada
cilvēka dzīvei cienīga vide, tad ļaudis nebrauks projām no valsts. Labi
ceļi arī ietilpst šajās prasībās. Vēl viņš iebilda pret netaisnīgo
transporta nodokli, ka tas ir vienāds tiem, kuri ar auto brauc ikdienā,
un tiem, galvenokārt gados vecajiem ļaudīm, kuri ar savu mašīnu izbrauc
reizi divas mēnesī, lai mērotu ceļu pie mazbērniem, uz aptieku, veikalu.
Arī viņš aicināja atjaunot ceļu fondu.
LAU – lieks birokrātisks posms
K.
Feldmans (JKP) aicināja atjaunot valstī tiesiskumu, samazināt
birokrātiju. Tas arī būtu veids līdzekļu ekonomijai. Kā nepieņemamu viņš
minēja kārtību, ka par finansējuma izlietošanu ļauj lemt plānošanas
reģioniem. Zemgalē naudas nepietiek, un to nevar iedot ceļa
Dobele–Bauska remontam. Turpretī Vidzemē un Latgalē līdzekļi paliek
pāri, un tur remontē ceļu Madona–Preiļi, lai gan pēc transporta
intensitātes šie ceļi nav salīdzināmi.
Uzņēmumu «Latvijas Valsts
ceļi» likvidēt kā pašlaik slikti strādājošu iestādi. Līdzīgi izrīkoties
arī ar citu valsts uzņēmumu – «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU),
kurš reāli nestrādā, bet tikai iegūst tiesības veikt uzturēšanas un
remonta darbus, lai pēc tam tos izpildīt deleģētu citiem uzņēmumiem. Tas
rada augsni negodīgiem līgumiem, mahinācijām. LAU ir lieks birokrātisks
posms, kurš tērē valsts līdzekļus.
Trūkst darbaspēka
Deputātu
kandidātiem katram paužot savu nostāju, diskusijā iesaistījās arī zālē
sēdošie, notika arī politiķu savstarpējā viedokļu apmaiņa. Sarunās
izkristalizējās vēl dažas problēmas, kuras politiķiem nākamajā Saeimā
būtu jācenšas novērst. V. Valainis kategoriski iebilda ceļu uzturēšanas
nodošanai privātfirmu pārziņā. Tas nav pieņemami no valsts drošības
viedokļa. Privātais ceļu uzturētājs, ja vien būs iespējams, centīsies
izvairīties no finansiāli neizdevīgiem darbiem: šķūrēt sniegu katru rītu
pirms skolēnu autobusa, uzturēt izbraucamus ceļus, neraugoties uz
jebkādiem laika apstākļiem. Ja to pieprasīs darīt, viņš paaugstinās
cenu. Tādējādi valstij tas radīs tikai zaudējumus.
Vēl V.
Valainis skaidroja, ka valstī arvien grūtāk atrast darbu veicējus,
tostarp ceļu būvē. Tas strauji paaugstina darbu izmaksas. A. Židkovs
aizrādīja, ka vainīga ir nepareiza darbu plānošana. Bija gadi, kad ceļu
būves firmām nebija darba, tās izformēja savus kolektīvus. Tagad pēkšņi
visi un visur grib būvēt ceļus. Loģiski, ka darītāju nepietiek un firmas
ceļ izmaksas.
R. Nemiro iebilda pret nesen ieviesto prasību būt
būvuzraugam katrā ceļu būves objektā. Arī tas ir viens no iemesliem,
kāpēc darbi neiet tik raiti, jo nav tik daudz būvuzraugu. Tam nepiekrita
L. Salcēvičs, kurš uzskata, ka būzuzraugam katrā objektā jābūt no agra
rīta līdz vēlam vakaram. Tikai tā izdosies panākt darbu izpildi
atbilstīgā kvalitātē.
A. Novickis savukārt zināja stāstīt par
gadījumiem, kad būvuzraugs strādā uz vienu roku ar būvnieku, ļaujot tam
darbus veikt negodīgi un nekvalitatīvi. Viņš aicināja padomāt par
psiholoģisko vēstījumu, kāds tiek sniegts iedzīvotājiem. Gadiem tiek
runāts, ka Latvijas laukos nav un tik drīz nebūs labu un kvalitatīvu
ceļu. Tas ir tiešs norādījums cilvēkiem braukt projām no laukiem.
D.
Grabovskis ieteica vēl kādu citu, gana radikālu risinājumu. Ceļu būvi
pilnībā uzticēt valstij piederošajiem uzņēmumiem, atsakoties no
privātfirmu pakalpojumiem. Tas liegs valsts uzņēmumiem mākslīgi
paaugstināt cenas, novērsīs negodīgus darījumus.
Apkopojot
runāto, klātesošie sabiedrības pārstāvji secināja, ka lielākais visu
problēmu cēlonis ir tiesiskuma trūkums valstī. Savukārt teju vienīgais
glābiņš ceļu kvalitātes straujai uzlabošanai ir autoceļu fonda
atjaunošana.
OIK maksājumi jāpārtrauc
Politisko spēku
pārstāvjus aicināja paust viedokli par elektroenerģijas obligātās
iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanu un termiņu, kurā tas jāveic. V.
Valainis pauda kategorisku nostāju – Ekonomikas ministrijai ir jāstrādā
tā, lai no 2019. gada iedzīvotāju rēķinos par patērēto elektroenerģiju
vairs nebūtu minēts OIK maksājums.
A. Židkovs iebilda, ka tas
nav vienā rāvienā izdarāms. Valstij ir likumiski nostiprinātas
saistības, kuras tai jāpilda. Ir plāns, kā OIK samazināt. To var paveikt
īsākā vai garākā laika posmā, ir tikai jāatrod pareizās metodes. Tam
piekrita arī I. Parādnieks, uzsverot, ka valstij saistoši ir agrākajos
gados ar privātīpašniekiem, arī valsts uzņēmumiem noslēgtie līgumi. Taču
ir ļoti strikti jāseko, vai viss šajos līgumos noteiktais tiek
ievērots. Līdzko tiek konstatēts kāds pārkāpums – nodokļu parāds,
krāpšanās pazīmes –, līgums uzreiz ir jālauž. Sākotnējā OIK ideja nebija
peļama, tas bija atbalsts vietējiem uzņēmējiem, zaļajai enerģijai.
Diemžēl šīs ieceres tika ļoti slikti īstenotas.
Jārīko referendums
A.
Sviklis skaidroja, ka ir izstrādāts rīcības plāns OIK atcelšanai trīs
gadu laikā. Tas ir jādara, un tas ir paveicams, bet tikai tiesiskā ceļā.
D. Grabovskis bija pret šādu lēnu rīcību. Viņš piedāvāja OIK atcelšanas
ātru un efektīgu variantu – tautas referenduma sarīkošanu. Referenduma
rezultātam, par kuru pašlaik nevienam nav šaubu, būtu juridisks spēks,
lai rīkotos ātri un operatīvi.
R. Nemiro ieteica veikt izmaiņas
likumos, pielīdzinot OIK nodokļiem. Tad to varēs mainīt, un pret nodokļu
maiņu valsts likumi neparedz iespēju tiesāties.
A. Novickis
piebilda, ka, likvidējot OIK, nedrīkst aizmirst par atbildības prasīšanu
no tiem, kas pieļāva šāda maksājuma ieviešanu. Arī I. Čivčiša domāja
līdzīgi – OIK jāatceļ, ievērojot visas likuma normas, bet nedrīkst
aizmirst pieprasīt atbildību no tiem politiķiem, kas šo netaisnību
ieviesa.
V. Šakars piedāvāja – ja valsts savulaik pieļāvusi
negodīgās OIK ieviešanu, tad tagad valsts budžetā jāatrod līdzekļi veikt
šos maksājumus. Ir jānoņem OIK slogs no iedzīvotāju pleciem.
Artūrs
Malta («Par Alternatīvu!») OIK sāgu piedāvāja atrisināt pavisam
vienkārši. Enerģija ir un paliek enerģija, nav būtiski, vai to saražo
hidroelektrostacijās, atomstacijās, no biomasas vai akmeņoglēm. Galu
galā oms arī Oksfordā ir oms. Visiem elektrības lietotājiem par
patērētajiem kilovatiem jāmaksā vienādi. Ja valsts izdomājusi un
ieviesusi OIK vai ko citu, tad lai tā domā, kam ko papildus samaksāt.
Tas nekādā ziņā nav jādara ierindas elektroenerģijas patērētājam.
Tas būs grūts process
Līdzīgi
pārējiem arī K. Feldmans iestājās par OIK atcelšanu, norādot, ka tas
būs 13. Saeimā viens no grūtākajiem veicamajiem darbiem. Viņš uzskaitīja
politiskos spēkus – «Vienotību», Nacionālo apvienību un ZZS –, kuri
savulaik saņēmuši prāvus līdzekļus ziedojumos no alternatīvās
elektroenerģijas ražotājiem. Tagad šiem politiķiem nebūs viegli nobalsot
pret šo biznesu. Lai procesu paātrinātu un ļautu sabiedrībai notiekošo
labāk izprast, K. Feldmans pauda nostāju, ka vistuvākajā laikā jāpublicē
visu OIK atbalsta saņēmušo firmu patiesā labuma guvēji. Tas ieviesīs
skaidrību šajā īpatnējā maksājuma būtībā.
Vienlaikus viņš
aicināja nenoliegt zaļās enerģijas ieguves nozari pilnībā. Tajā noteikti
ir godīgi uzņēmēji, kuriem varētu saglabāt agrāk atvēlētās atlaides.
Tam piekrita I. Parādnieks, paužot, ka daudziem zemniekiem laukos
bioenerģijas ražošana ir būtiska viņu biznesa nozare. Tādēļ politiķi ar
sasteigtu un nepārdomātu rīcību nedrīkst sagraut šo biznesu.
Grantsceļus uz Skaistkalni un Vecumniekiem nelabos
Lai
ko sola vai nesola esošie deputāti un tie, kuri vēl tikai kandidē uz
Saeimu, iedzīvotājiem, kuriem jāstūrē katru dienu auto pa grantsceļiem
uz Jaunsauli, kā arī no Vecumniekiem uz Bausku un atpakaļ, ceļa seguma
uzlabojumus tuvāko gadu laikā nesagaidīt. Tā «Bauskas Dzīvei» pavēstīja
valsts uzņēmuma «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) preses pārstāve Anna
Kononova.
Pēdējo dienu laikā laikraksta redakcija uzklausīja
vairākus lasītāju telefona zvanus, citi bija redakcijā ieradušies paši.
Viņi ir gan nikni, gan jūtas bezpalīdzīgi par grantsceļu stāvokli no
Vecsaules pagrieziena līdz Jaunsaulei, kā arī par ceļu no Dāviņiem uz
Vecumniekiem. Brauktuvēs daudzviet izveidojušās «smilšu vannas», ir
bedres, dažviet radusies tā saucamā trepe. Šoferu viedoklis ir
nepārprotams – pārvietošanās pa šiem ceļiem ir transporta līdzekļu
laušana.
LVC pārstāve A. Kononova atzīst, ka reģionālais
autoceļš Bauska–Linde posmā no Dāviņiem līdz Vecumniekiem un vietējais
autoceļš Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne posmā no pagrieziena uz
Vecsauli līdz Jaunsaulei ir sliktā stāvoklī. 2019. un 2020. gadā šo
posmu sakārtošana nav paredzēta. Vienīgais, kas te tiek darīts, tie ir
ikdienas uzturēšanas darbi atbilstīgi pieejamajam finansējumam. 14.
septembrī abos posmos tika veikta smilšu bedru aizbēršana ar šķembām.
Zinot,
kā LVC veic savā pārziņā esošo grantsceļu uzturēšanu, ir skaidrs, ka
brauktuvju uz Jaunsauli un Vecumniekiem kvalitāte kļūs tikai sliktāka.
Līdzīgi, kā tas bija ar ceļu uz Brunavas pagasta Ērgļiem vai Mežotnes
pagasta Garozu. Vietējai sabiedrībai iesaistoties skaļās un plašās
protesta akcijās, ir izdevies panākt, ka šajos abos ceļu posmos šoruden
notiek darbi.
Diskusijā Iecavā piedalījās:
Viktors Valainis – (Nr. 7) Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Zemgales sarakstā;
Ilze Viņķele (Nr. 1) un Andulis Židkovs (Nr. 3) apvienības «Attīstībai/ Par!» Zemgales sarakstā;
Raitis Ābelnieks (Nr. 4) un Imants Parādnieks (Nr. 2) Nacionālās apvienības (NA) Zemgales sarakstā;
Leonīds Salcevičs (Nr. 3) un Ainārs Sviklis (Nr. 9) «Jaunās Vienotības» (JV) Zemgales sarakstā;
Dainis Grabovskis – Nr. 1 Latvijas Centriskās partijas (LCP) Kurzemes sarakstā;
Aleksandrs Novickis – Nr. 7 Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Zemgales sarakstā;
Iveta Čivčiša (Nr. 1) un Sanda Skorrano (Nr. 2) partijas «No sirds Latvijai» (NSL) Zemgales sarakstā;
Āris Ādlers – Nr. 10 partijas «Progresīvie» Zemgales sarakstā;
Ralfs Nemiro – Nr. 2 partijas «KPV LV» Zemgales sarakstā;
Valdis Šakars – Nr. 1 partiju apvienības LSDSP/KDS/GKL Zemgales sarakstā;
Krišjānis Feldmans – Nr. 1 Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Zemgales sarakstā;
Artūrs Malta – Nr. 2 politisko partiju apvienības «Par Alternatīvu!» Latgales sarakstā.
Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»