Jābeidz zagt, tad būs nauda ceļu remontiem

2018. gada 22. septembris 19:07

603

Jābeidz zagt, tad būs nauda ceļu remontiem

Palīdzot lasītājiem labāk izprast valstī pašlaik notiekošos politiskos procesus un izlemt, kā balsot 6. oktobrī paredzētajās 13. Saeimas vēlēšanās, «Bauskas Dzīve» otrdien, 18. septembrī, Iecavas kultūras namā organizēja politisko diskusiju. Aicinājām spriest un piedāvāt risinājumus trīs svarīgās jomās – ceļu sakārtošanā, obligātās iepirkuma komponentes problemātikā un skolu tīkla un izglītības nākotnē laukos.

Uz to bija aicināti visu 16 uz Saeimu kandidējošo politisko spēku pārstāvji. Iecavā ieradās deputātu kandidāti no 12 partijām vai politiskajām apvienībām. Diskusijas otrajā daļā zālē ienāca Artūrs Malta, kurš pārstāv politisko partiju apvienību «Par Alternatīvu!», taču ir Saeimas deputāta kandidāts Latgales vēlēšanu apgabalā. Uz tikšanos ar vēlētājiem nebija ieradušies deputātu kandidāti no Rīcības partijas, Latvijas Krievu savienības, partijas «Saskaņa» un partijas «Latviešu nacionālisti».

Kamēr latvieši strīdas...
Dažas partijas sarunai ar vēlētājiem bija deleģējušas divus pārstāvjus, kuri mainījās atkarībā no apspriežamās tēmas. Kandidātu vidū bija trīs pašreizējie Saeimas deputāti, taču ar īpašu savas pozīcijas izklāstu uz pārējo fona viņi neizcēlās. Domu apmaiņa ritēja korekti, principiāli jaunu ideju bija maz. Divarpus stundu ilgo diskusiju vēroja un dažbrīd aktīvi iesaistījās ap 30 sanākušo interesentu, kā arī vairāku partiju līdzjutēji.

Pēc pasākuma iecavnieki Iveta un Vilnis «Bauskas Dzīvei» atzina, ka kandidātu uzklausīšana nedaudz atvieglojusi izvēli, par ko balsot 6. oktobrī. «Viens ir skaidrs – pašreiz pie varas esošajiem ir jāliedz turpināt vadīt valsti. Dažs labs vairāk nekā divdesmit gadus Saeimā sabijis, bet neko labu nav izdarījis. Es noteikti balsošu par jaunajiem,» tā Iveta. Savukārt Vilnis bija pamanījis vēl kādu niansi: «Jūs redzējāt, te savā starpā strīdējās latviskās partijas! Nedz «Saskaņas», nedz Krievu savienības te nebija. Kamēr šitie strīdas, «Saskaņa» tik «vīlē» uz priekšu.»

Audits, militārā mobilitāte un privātā partnerība
Diskusijas vadītājs, Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons bez garām ievadrunām aicināja kandidātus paust savu viedokli par reģiona ceļiem. Pirms tam gan tika konstatēts, ka valsts galvenie ceļi virzienā no reģioniem uz Rīgu ir labā stāvoklī. Taču problēmas ir ar grantsceļiem, ar brauktuvēm rietumu un austrumu virzienā.

V. Valainis (ZZS) atbilstīgi sevis pārstāvētā politiskā spēka nostādnēm skaidroja šī gada sasniegumus. Valstī šovasar pirmo reizi ir pieaudzis ceļu remontam izlietotā finansējuma apmērs. Protams, ņemot vērā vairāk nekā 20 iepriekšējos gados neizdarīto, šī summa nav pietiekama, lai uzreiz salabotu visus grantsceļus un atjaunotu bojāto melno segumu.

Kur ņemt naudu, lai pietiktu visu ceļu remontam? Šogad veikts valsts ceļu audits, kas arī darīts pirmo reizi. Tas atklāj interesantu ainu – ir ļoti daudz ceļu, kuri valstij ir jāuztur, bet pa tiem neviens nebrauc. Ir apdzīvotas vietas, ciemi, viensētas vai māju grupas, kur var aizbraukt pa trim ceļiem. Šāds tīkls ir jāpārskata, apmēram 30 procentu ceļu jāpiešķir pašvaldību brauktuvju statuss. Šis ir viens veids, lai ietaupīto naudu izlietotu citu brauktuvju remontam. Vēl ir cerība uz militārās mobilitātes programmām, kur iespējama liela nauda. Ir jāsadarbojas, lai šo finansējumu ieguldītu arī valsts ceļu uzturēšanai. Trešais finansējuma avots, kas palīdzēs risināt ceļu problēmu, ir privātā partnerība. Ja šādā veidā izdosies izbūvēt Ķekavas apvedceļu, tas būs signāls līdzīgi rīkoties arī citu valstij svarīgu maģistrāļu būvē.

Jāizbūvē «Zemgales josta»
A. Židkovs («Attīstībai/ Par!») apgalvoja, ka mums nekad nebūs tik labi ceļi kā Rietumeiropā, jo mums nav tik blīvi apdzīvota valsts. Risinājums – panākt, lai 80 procentu no autotransporta nodokļa nonāktu ceļu fondā. Pašlaik tas tā nav. Jāattīsta un daudz aktīvāk jāievieš modernās ceļu būves un uzturēšanas tehnoloģijas, kā arī jāsamazina nesamērīgi lielie projektēšanas izdevumi. Tas ļautu ietaupīt prāvas summas, kuras varētu izlietot remontdarbiem.

R. Ābelnieks (NA) uzsvēra, cik svarīgs vietējiem iedzīvotājiem būtu ne tikai Bauskas, bet arī Iecavas apvedceļš. Ja Lietuvā ir apvedceļi vairumam pilsētu, kāpēc to nevar paveikt arī Latvijā?! Otra mūsu puses problēma ir joprojām neīstenotais «Zemgales jostas» projekts – mūsdienīga melnā seguma brauktuve no Dobeles uz Bausku, tālāk caur Bārbeli, Valli, Taurkalni līdz Aizkrauklei. Tā īstenošana būtu stimuls ekonomiskajai attīstībai. Viņš atgādināja, ka joprojām nav izpildīts Ministru kabineta solījums izbūvēt ceļus ar asfalta segumu līdz katram pagasta centram. Vēl kādu laiku būs pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums, kuru jācenšas izmantot maksimāli lietderīgi. Tiek prognozēts valsts budžeta ieņēmumu pieaugums, kur arī varēs rast finansējumu infrastruktūras objektiem.

Jākontrolē naudas izlietojums
L. Salcevičs (JV) pauda, ka Zemgalē ir procentuāli zemākais kilometru daudzums ceļiem ar melno segumu. Šī netaisnība ir jānovērš. Viņš aicināja daudz prātīgāk izlietot katru infrastruktūras objektu būvei un remontam atvēlēto centu, nešķiesties ar naudu. Ir beidzot jārealizē politiskā griba un ceļi valstī jāsakārto.

D. Grabovskis (LCP) aicināja neticēt pārējo runātāju solījumiem, jo šo politiķu pārstāvētās partijas ir bijušas pie varas un neko nav paveikušas. Svarīgi ir kontrolēt, kā ceļu remontam atvēlētā nauda tiek tērēta. Kā līdzekļu iegūšanas veidu viņš minēja valsts pārvaldes aparāta sakārtošanu. Tad nauda atradīsies daudzām jomām, ne tikai ceļu remontam.

A. Novickis (LRA) pauda līdzīgu viedokli – jāpārrevidē, kā līdz šim valsts nauda ceļu būvei un remontam tikusi tērēta. Ir svarīgi, kā tiek uzraudzīts Eiropas finansējuma izlietojums. Tā vietā, lai teiktu, ka «mēs apgūstam Eiropas naudu», ir jāpanāk, ka mēs to godprātīgi izmantojam. Ceļus varētu uzbūvēt lētāk, ja paaugstinātu prasības izpildāmo darbu kvalitātei. Maksimāli caurspīdīgiem jābūt iepirkumiem šo darbu veikšanai.

I. Čivčiša (NSL) arī runāja par godīgumu valsts un pašvaldību iepirkumos kā par būtisku finanšu ieguves avotu. Viņa rosināja degvielas akcīzes nodokli novirzīt ceļiem un visus aicināja: «Beigsim zagt!»

Vienjoslu brauktuves ar «kabatām»
Ā. Ādlers («Progresīvie») valstij piederošo grantsceļu katastrofālo stāvokli izskaidroja ar to, ka valstī nav skaidras lauku attīstības politikas. Tiek runāts tikai par moderno lauksaimniecību. Taču tas nav vienīgais veids, kā attīstīt Latvijas laukus. Nepieciešama integrēta attīstība, kur līdzās modernajai lauksaimniecībai būtu vieta arī klasiskajai Latvijas lauku ainavai un cilvēkiem tajā. Ā. Ādlers aicināja neiestrēgt degvielas akcīzes nodoklī kā ceļu būves finansējuma avotā, jo nākotne aizvien vairāk piederēs dažādām alternatīvām, piemēram, elektromobiļiem.

R. Nemiro («KPV LV») norādīja uz kritisko iedzīvotāju skaita samazināšanos. Ja tas nepalielināsies, tad neko labāku nevaram sagaidīt arī lauku ceļu uzlabošanas jomā. Tāpat svarīgs ir tiesiskums. Likums paredz 80 procentu no transporta nodevas novirzīt ceļu uzturēšanai, savukārt pašlaik tiek atvēlēti tikai 18 procenti. Ir jābūt politiskai gribai šo netaisnību mainīt. Vēl viens variants ir pārskatīt brauktuvju izmantošanu un rīkoties līdzīgi kā citviet Eiropā. Vietās, kur ir zema transporta intensitāte, būvēt vienas joslas melnā seguma ceļus ar «kabatām», kas nodrošinātu pretimbraucošo automobiļu apmainīšanos.

V. Šakars (LSDSP/KDS/GKL ) atzina, ka ceļi ir viena no viņa pārstāvētā politiskā spēka prioritātēm. Latvijā ir jārada cilvēka dzīvei cienīga vide, tad ļaudis nebrauks projām no valsts. Labi ceļi arī ietilpst šajās prasībās. Vēl viņš iebilda pret netaisnīgo transporta nodokli, ka tas ir vienāds tiem, kuri ar auto brauc ikdienā, un tiem, galvenokārt gados vecajiem ļaudīm, kuri ar savu mašīnu izbrauc reizi divas mēnesī, lai mērotu ceļu pie mazbērniem, uz aptieku, veikalu. Arī viņš aicināja atjaunot ceļu fondu.

LAU – lieks birokrātisks posms
K. Feldmans (JKP) aicināja atjaunot valstī tiesiskumu, samazināt birokrātiju. Tas arī būtu veids līdzekļu ekonomijai. Kā nepieņemamu viņš minēja kārtību, ka par finansējuma izlietošanu ļauj lemt plānošanas reģioniem. Zemgalē naudas nepietiek, un to nevar iedot ceļa Dobele–Bauska remontam. Turpretī Vidzemē un Latgalē līdzekļi paliek pāri, un tur remontē ceļu Madona–Preiļi, lai gan pēc transporta intensitātes šie ceļi nav salīdzināmi.

Uzņēmumu «Latvijas Valsts ceļi» likvidēt kā pašlaik slikti strādājošu iestādi. Līdzīgi izrīkoties arī ar citu valsts uzņēmumu – «Latvijas Autoceļu uzturētājs» (LAU), kurš reāli nestrādā, bet tikai iegūst tiesības veikt uzturēšanas un remonta darbus, lai pēc tam tos izpildīt deleģētu citiem uzņēmumiem. Tas rada augsni negodīgiem līgumiem, mahinācijām. LAU ir lieks birokrātisks posms, kurš tērē valsts līdzekļus.

Trūkst darbaspēka
Deputātu kandidātiem katram paužot savu nostāju, diskusijā iesaistījās arī zālē sēdošie, notika arī politiķu savstarpējā viedokļu apmaiņa. Sarunās izkristalizējās vēl dažas problēmas, kuras politiķiem nākamajā Saeimā būtu jācenšas novērst. V. Valainis kategoriski iebilda ceļu uzturēšanas nodošanai privātfirmu pārziņā. Tas nav pieņemami no valsts drošības viedokļa. Privātais ceļu uzturētājs, ja vien būs iespējams, centīsies izvairīties no finansiāli neizdevīgiem darbiem: šķūrēt sniegu katru rītu pirms skolēnu autobusa, uzturēt izbraucamus ceļus, neraugoties uz jebkādiem laika apstākļiem. Ja to pieprasīs darīt, viņš paaugstinās cenu. Tādējādi valstij tas radīs tikai zaudējumus.

Vēl V. Valainis skaidroja, ka valstī arvien grūtāk atrast darbu veicējus, tostarp ceļu būvē. Tas strauji paaugstina darbu izmaksas. A. Židkovs aizrādīja, ka vainīga ir nepareiza darbu plānošana. Bija gadi, kad ceļu būves firmām nebija darba, tās izformēja savus kolektīvus. Tagad pēkšņi visi un visur grib būvēt ceļus. Loģiski, ka darītāju nepietiek un firmas ceļ izmaksas.

R. Nemiro iebilda pret nesen ieviesto prasību būt būvuzraugam katrā ceļu būves objektā. Arī tas ir viens no iemesliem, kāpēc darbi neiet tik raiti, jo nav tik daudz būvuzraugu. Tam nepiekrita L. Salcēvičs, kurš uzskata, ka būzuzraugam katrā objektā jābūt no agra rīta līdz vēlam vakaram. Tikai tā izdosies panākt darbu izpildi atbilstīgā kvalitātē.

A. Novickis savukārt zināja stāstīt par gadījumiem, kad būvuzraugs strādā uz vienu roku ar būvnieku, ļaujot tam darbus veikt negodīgi un nekvalitatīvi. Viņš aicināja padomāt par psiholoģisko vēstījumu, kāds tiek sniegts iedzīvotājiem. Gadiem tiek runāts, ka Latvijas laukos nav un tik drīz nebūs labu un kvalitatīvu ceļu. Tas ir tiešs norādījums cilvēkiem braukt projām no laukiem.

D. Grabovskis ieteica vēl kādu citu, gana radikālu risinājumu. Ceļu būvi pilnībā uzticēt valstij piederošajiem uzņēmumiem, atsakoties no privātfirmu pakalpojumiem. Tas liegs valsts uzņēmumiem mākslīgi paaugstināt cenas, novērsīs negodīgus darījumus.

Apkopojot runāto, klātesošie sabiedrības pārstāvji secināja, ka lielākais visu problēmu cēlonis ir tiesiskuma trūkums valstī. Savukārt teju vienīgais glābiņš ceļu kvalitātes straujai uzlabošanai ir autoceļu fonda atjaunošana.

OIK maksājumi jāpārtrauc
Politisko spēku pārstāvjus aicināja paust viedokli par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanu un termiņu, kurā tas jāveic. V. Valainis pauda kategorisku nostāju – Ekonomikas ministrijai ir jāstrādā tā, lai no 2019. gada iedzīvotāju rēķinos par patērēto elektroenerģiju vairs nebūtu minēts OIK maksājums.

A. Židkovs iebilda, ka tas nav vienā rāvienā izdarāms. Valstij ir likumiski nostiprinātas saistības, kuras tai jāpilda. Ir plāns, kā OIK samazināt. To var paveikt īsākā vai garākā laika posmā, ir tikai jāatrod pareizās metodes. Tam piekrita arī I. Parādnieks, uzsverot, ka valstij saistoši ir agrākajos gados ar privātīpašniekiem, arī valsts uzņēmumiem noslēgtie līgumi. Taču ir ļoti strikti jāseko, vai viss šajos līgumos noteiktais tiek ievērots. Līdzko tiek konstatēts kāds pārkāpums – nodokļu parāds, krāpšanās pazīmes –, līgums uzreiz ir jālauž. Sākotnējā OIK ideja nebija peļama, tas bija atbalsts vietējiem uzņēmējiem, zaļajai enerģijai. Diemžēl šīs ieceres tika ļoti slikti īstenotas.

Jārīko referendums
A. Sviklis skaidroja, ka ir izstrādāts rīcības plāns OIK atcelšanai trīs gadu laikā. Tas ir jādara, un tas ir paveicams, bet tikai tiesiskā ceļā. D. Grabovskis bija pret šādu lēnu rīcību. Viņš piedāvāja OIK atcelšanas ātru un efektīgu variantu – tautas referenduma sarīkošanu. Referenduma rezultātam, par kuru pašlaik nevienam nav šaubu, būtu juridisks spēks, lai rīkotos ātri un operatīvi.

R. Nemiro ieteica veikt izmaiņas likumos, pielīdzinot OIK nodokļiem. Tad to varēs mainīt, un pret nodokļu maiņu valsts likumi neparedz iespēju tiesāties.

A. Novickis piebilda, ka, likvidējot OIK, nedrīkst aizmirst par atbildības prasīšanu no tiem, kas pieļāva šāda maksājuma ieviešanu. Arī I. Čivčiša domāja līdzīgi – OIK jāatceļ, ievērojot visas likuma normas, bet nedrīkst aizmirst pieprasīt atbildību no tiem politiķiem, kas šo netaisnību ieviesa.

V. Šakars piedāvāja – ja valsts savulaik pieļāvusi negodīgās OIK ieviešanu, tad tagad valsts budžetā jāatrod līdzekļi veikt šos maksājumus. Ir jānoņem OIK slogs no iedzīvotāju pleciem.
Artūrs Malta («Par Alternatīvu!») OIK sāgu piedāvāja atrisināt pavisam vienkārši. Enerģija ir un paliek enerģija, nav būtiski, vai to saražo hidroelektrostacijās, atomstacijās, no biomasas vai akmeņoglēm. Galu galā oms arī Oksfordā ir oms. Visiem elektrības lietotājiem par patērētajiem kilovatiem jāmaksā vienādi. Ja valsts izdomājusi un ieviesusi OIK vai ko citu, tad lai tā domā, kam ko papildus samaksāt. Tas nekādā ziņā nav jādara ierindas elektroenerģijas patērētājam.

Tas būs grūts process
Līdzīgi pārējiem arī K. Feldmans iestājās par OIK atcelšanu, norādot, ka tas būs 13. Saeimā viens no grūtākajiem veicamajiem darbiem. Viņš uzskaitīja politiskos spēkus – «Vienotību», Nacionālo apvienību un ZZS –, kuri savulaik saņēmuši prāvus līdzekļus ziedojumos no alternatīvās elektroenerģijas ražotājiem. Tagad šiem politiķiem nebūs viegli nobalsot pret šo biznesu. Lai procesu paātrinātu un ļautu sabiedrībai notiekošo labāk izprast, K. Feldmans pauda nostāju, ka vistuvākajā laikā jāpublicē visu OIK atbalsta saņēmušo firmu patiesā labuma guvēji. Tas ieviesīs skaidrību šajā īpatnējā maksājuma būtībā.

Vienlaikus viņš aicināja nenoliegt zaļās enerģijas ieguves nozari pilnībā. Tajā noteikti ir godīgi uzņēmēji, kuriem varētu saglabāt agrāk atvēlētās atlaides. Tam piekrita I. Parādnieks, paužot, ka daudziem zemniekiem laukos bioenerģijas ražošana ir būtiska viņu biznesa nozare. Tādēļ politiķi ar sasteigtu un nepārdomātu rīcību nedrīkst sagraut šo biznesu.

Grantsceļus uz Skaistkalni un Vecumniekiem nelabos

Lai ko sola vai nesola esošie deputāti un tie, kuri vēl tikai kandidē uz Saeimu, iedzīvotājiem, kuriem jāstūrē katru dienu auto pa grantsceļiem uz Jaunsauli, kā arī no Vecumniekiem uz Bausku un atpakaļ, ceļa seguma uzlabojumus tuvāko gadu laikā nesagaidīt. Tā «Bauskas Dzīvei» pavēstīja valsts uzņēmuma «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) preses pārstāve Anna Kononova.

Pēdējo dienu laikā laikraksta redakcija uzklausīja vairākus lasītāju telefona zvanus, citi bija redakcijā ieradušies paši. Viņi ir gan nikni, gan jūtas bezpalīdzīgi par grantsceļu stāvokli no Vecsaules pagrieziena līdz Jaunsaulei, kā arī par ceļu no Dāviņiem uz Vecumniekiem. Brauktuvēs daudzviet izveidojušās «smilšu vannas», ir bedres, dažviet radusies tā saucamā trepe. Šoferu viedoklis ir nepārprotams – pārvietošanās pa šiem ceļiem ir transporta līdzekļu laušana.

LVC pārstāve A. Kononova atzīst, ka reģionālais autoceļš Bauska–Linde posmā no Dāviņiem līdz Vecumniekiem un vietējais autoceļš Likverteni–Jaunsaule–Skaistkalne posmā no pagrieziena uz Vecsauli līdz Jaunsaulei ir sliktā stāvoklī. 2019. un 2020. gadā šo posmu sakārtošana nav paredzēta. Vienīgais, kas te tiek darīts, tie ir ikdienas uzturēšanas darbi atbilstīgi pieejamajam finansējumam. 14. septembrī abos posmos tika veikta smilšu bedru aizbēršana ar šķembām.

Zinot, kā LVC veic savā pārziņā esošo grantsceļu uzturēšanu, ir skaidrs, ka brauktuvju uz Jaunsauli un Vecumniekiem kvalitāte kļūs tikai sliktāka. Līdzīgi, kā tas bija ar ceļu uz Brunavas pagasta Ērgļiem vai Mežotnes pagasta Garozu. Vietējai sabiedrībai iesaistoties skaļās un plašās protesta akcijās, ir izdevies panākt, ka šajos abos ceļu posmos šoruden notiek darbi.

Diskusijā Iecavā piedalījās:

Viktors Valainis – (Nr. 7) Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Zemgales sarakstā;

Ilze Viņķele (Nr. 1) un Andulis Židkovs (Nr. 3) apvienības «Attīstībai/ Par!» Zemgales sarakstā;

Raitis Ābelnieks (Nr. 4) un Imants Parādnieks (Nr. 2) Nacionālās apvienības (NA) Zemgales sarakstā;

Leonīds Salcevičs (Nr. 3) un Ainārs Sviklis (Nr. 9) «Jaunās Vienotības» (JV) Zemgales sarakstā;

Dainis Grabovskis – Nr. 1 Latvijas Centriskās partijas (LCP) Kurzemes sarakstā;

Aleksandrs Novickis – Nr. 7 Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Zemgales sarakstā;

Iveta Čivčiša (Nr. 1) un Sanda Skorrano (Nr. 2) partijas «No sirds Latvijai» (NSL) Zemgales sarakstā;

Āris Ādlers – Nr. 10 partijas «Progresīvie» Zemgales sarakstā;

Ralfs Nemiro – Nr. 2 partijas «KPV LV» Zemgales sarakstā;

Valdis Šakars – Nr. 1 partiju apvienības LSDSP/KDS/GKL Zemgales sarakstā;

Krišjānis Feldmans – Nr. 1 Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Zemgales sarakstā;

Artūrs Malta – Nr. 2 politisko partiju apvienības «Par Alternatīvu!» Latgales sarakstā.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

+ 5

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Jābeidz zagt, tad būs nauda ceļu remontiem

Kategorijas