«Mākoņi dzied, puķes runā...»

2018. gada 21. septembris 00:00

678

70 gadu jubileju svin Aina Dravniece Vecsaulē.

Mierīgā un ģimeniskā gaisotnē Bauskas kafejnīcā «Aveņi» otrdien 70 gadu jubileju svinēja Aina Dravniece. Viņa sevi raksturo kā dullu cilvēku, kam bijusi ļoti raiba dzīve, bet ar to esot apmierināta: «Ja man prasītu, vai vēlos tādu mūžu dzīvot vēlreiz, es teiktu – jā.»

Neveiksmīgs kritiens
Aina dzimusi un uzaugusi Vecsaules pagastā. Bauskā pavadīto 20 gadu laikā sapratusi, ka nekur nav tik labi kā laukos pie dabas krūts, kur var skriet pa pļavu.

Bērnībā bijuši visādi niķi un stiķi, bet visspilgtāk atmiņā palicis kāds kuriozs. «Kad mācījos sestajā vai septītajā klasē, piedalījos slēpošanas sacensībās. Toreiz man bija ļoti labs skolotājs. Man patika slēpot, biju kā traka uz šo sporta veidu. Sāku laisties no kalna, jutu, ka viss izdodas, un te pēkšņi – bums! Aptuveni metru pirms finiša līnijas nokritu, slēpes aizlidoja pa gaisu, seja bija sniegā. Treneris bļāva, lai rāpoju. Tā arī darīju. Medaļu nedabūju, bet no tās reizes varu izrāpot cauri jebkuriem šķēršļiem,» stāsta vecsauliete.

Dzimtenes patriote
Kad absolvēta Vecsaules dienas skola, izglītošanās turpināta Bauskas vidusskolas vakara nodaļā. Vidusskola absolvēta pēcāk, jo uzreiz pēc devītās klases Aina Dravniece sākusi strādāt par sanitāri Bauskas slimnīcā – šajā darbā ar nelieliem pārtraukumiem aizvadīti gandrīz 30 gadu. Redzēts daudz ciešanu, taču kolēģi bijuši ļoti draudzīgi. Vecsauliete atzīst, ka darbabiedri viņai iemācījuši teikt patiesību, runāt godīgi. «Esmu savas zemes patriote un nosodu visus, kuri aizbrauc no Latvijas. Vecsaulē cīnos par godīgumu un kārtību,» uzsver A. Dravniece.

Jubilārei ir divas meitas – Diāna un Laima – un dēls Arvīds. Izaudzināti trīs audžubērni, kas paņemti apgādībā 17, 16 un 10 gadu vecumā.

A. Dravniecei neizdevās īstenot sapni – par skolotāju viņa neizmācījās. Mamma visas atvases nespēja izskolot, bija jāsāk strādāt. Toties meita Diāna un divi no sešiem mazbērniem ir pedagogi.

Raksta dzeju
Jubilāres hobijs ir dabas fotografēšana, tomēr vislielāko prieku radot dzejoļu sacerēšana. Ainai «dzeja galvā sēž» jau no septiņu gadu vecuma, par to interesējusies skolas laikā, bet nopietni dzejas rakstīšanai pievērsusies 2003. gadā.

Vecsaulietes krājumā ir ap 3000 dzejoļu – vairāk nekā 30 klades. «Rakstu par visu, mani dzejoļi parasti ir gari. Kad eju gulēt, galva ir pilna ar visādām idejām, bet naktī nemēdzu pieskricelēt domu, to daru no rīta. Atliek uzrakstīt pirmo rindiņu, pārējais rodas automātiski. Skatos, ka spīd saule, un uzreiz ir dzejolis. Līst lietus – atkal dzejolis ir klāt! Man nav problēmu tos sacerēt, tie «dzimst» tāpat kā bērni. Dienā vismaz vienu uzrakstu. Visi dzejoļi man ļoti mīļi. Šad tad dzejā izlieku emocijas, lai gan zinu, ka daudzi gaida tikai pozitīvas rindiņas. Tomēr dzīve nav tikai rožu lauks. Daudziem patīk mani dzejoļi par bērnību,» stāsta jubilāre.

Citu autoru dzeju Aina nelasa, jo negrib neko aizgūt. Vecsauliete izdevusi piecas autorgrāmatas – «Manas sirds valodiņa», «Ar mīlestību dvēselē», «Spēka maize rītdienai», «Atgriezos, lai paliktu», «Manai zemei». Ainas sacerētais lasāms arī divos kopdarbos – «Tavs vārds ir mīlestība» un «Ilgu aizvējā». Līdz Latvijas simtgadei plānots izdot kopdarbu «Dzimtenes oļi».

«Par grāmatu iespiešanu maksāju pati, dēls ļoti palīdz. 50 eksemplāru pasūtīšana izmaksā 400 eiro, žēl, ka valsts neatbalsta,» teic jubilāre. Aina dzeju lasot arī dažādos pasākumos, un viens no tiem notika 19. septembrī Jaunsaulē.

Aina Dravniece

«Veltījums manai dzimtenei»

Ko, mana Latvija,
Lai šodien es Tev saku,
Kad simtos šūpuļsvētkus
Svini Tu?...
Mans vēlējums būs
Īss un vienkāršs –
Es vēlos redzēt
Tevi augam,
Lai vaigs Tavs vienmēr
Saules pilns,
Lai tos, ko mīli,
Tevi dziļi sirdī glabā
Un naidniekam
Lai Tevi neatdod!
Tu – mana Dzimtene,
Es Tevi mīlu,
Ja vajadzēs, par Tevi
Galvu nolikšu!

(No grāmatas «Manai zemei»)

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Mākoņi dzied, puķes runā...»

Kategorijas