Veļas mazgāšanas bizness Bauskā pāriet citu rokās

Viens no Bauskas pieredzējušākiem uzņēmumiem SIA «Bauskas pakalpojumi» pēdējos gados mēģinājis izkārpīties no maksātnespējas, taču neveiksmīgi. Uzņēmums bankrota priekšā nonācis pirms diviem gadiem, pirms tam strādājis saudzējošā režīmā, kas juridiski tiek apzīmēts kā tiesiskās aizsardzības process. Strīdi, sakāpinātas emocijas, vainīgo meklēšana, «trillera» cienīgas ainas ir risinājušās šo mēnešu laikā. Visas kustamās un nekustamās mantas ūtrupe šī gada jūlijā pielikusi treknu punktu uz i, lai iezīmētu komersanta šīs dienas statusu. 18. septembrī apstiprinātais izsoles akts nozīmē, ka nav nekādu šķēršļu, lai nosolītā manta likumīgi pārietu jau jaunās īpašnieces – SIA «EMAN» – rokās, bet SIA «Bauskas pakalpojumi» turpinātu bankrota procedūru.
Tic tiesiskumam valstī
«Kur liela nauda, tur lieli ķīviņi,» tā izveidojušos situāciju raksturo SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi» īpašnieks Uldis Dzenis, kurš ir arī parādnieka pārstāvis SIA «Bauskas pakalpojumi» maksātnespējas procesa lietā. Uldim sirds ir pilna, jo viņa acu priekšā izplēnē tēva Nikolaja Dzeņa sešdesmit piecos gados radītā impērija. Viņš laikrakstam apliecina, ka ir konstatējis dažādas nelikumības maksātnespējas procesa administratores rīcībā, par kurām ziņojis arī tiesībsargājošām iestādēm, Uldis Dzenis ir apņēmības pilns pierādīt savu taisnību. «Mans bizness ir sagrauts, taču es to tā neatstāšu. Es ticu, ka dzīvojam tiesiskā valstī un mēri tiks pieņemti. Ja būs nepieciešams, vērsīšos arī Eiropas tiesā,» paziņo U. Dzenis.
Jautājot, kā firma nonākusi līdz maksātnespējai, uzņēmējs paskaidro, ka pamatā lielākā vainas daļa jāuzveļ uz pirms gadiem piedzīvoto ekonomikas lejupslīdi. Jāmin, ka komercsabiedrības pamatdarbība vairāk nekā divus gadu desmitus ir bijusi saistīta ar veļas mazgāšanu un apģērbu ķīmisko tīrīšanu. Līdz 2012. gadam uzņēmums nodarbojās arī ar kokapstrādi, mēbeļu izgatavošanu un tirdzniecību. Ķīmiskās tīrīšanas un veļas mazgāšanas pakalpojumu augšupeja piedzīvota 2007. gadā, kad uzņēmumā tika nolemts palielināt ražošanas jaudas. Ar bankas aizdevuma starpniecību tika iegādāts 500 tūkstošu eiro vērts veļas mazgāšanas tunelis, kas tika uzstādīts veļas mazgāšanas un ķīmiskās tīrīšanas ēkā Bauskā, Katoļu ielā 1.
Ietekmē krīze
Iestājoties dižķibelei, kas sevi pieteica 2009. gadā, nedienas sākās arī SIA «Bauskas pakalpojumi». Laika periodā no 2009. līdz 2013. gadam ekonomiskā aktivitāte būtiski samazinājās arī veļas mazgāšanas un apģērbu tīrīšanas jomā. Komersanta klienti galvenokārt bija viesnīcu pakalpojumu sniedzēji, kuriem krīzes iespaidā strauji kritās klientu skaits un veļas mazgāšana tik lielā apmērā vairs nebija vajadzīga. Arī veselības un sociālo pakalpojumu iestādēm, kas tiek finansētas no valsts budžeta, būtiski tika «apcirpts» finansējums, kas ievērojami ietekmēja pakalpojuma pirktspēju.
Uzņēmumam neizdevās piesaistīt jaunus klientus un pasūtījumus, turklāt ierobežotās pirktspējas dēļ vidēji par 30% nācās samazināt pakalpojumu cenas, lai gan izdevumi par nepieciešamajiem enerģijas resursiem pieauga. Šo faktoru ietekmē SIA «Bauskas pakalpojumi» pavisam drīz sākās problēmas ar rēķinu apmaksu. Ņemot vērā, ka komersantam nepietika naudas to saistību izpildei, kurām iestājies izpildes termiņš, 2013. gada maijā uzņēmums pieprasīja tiesiskās aizsardzības procesu (TAP), ko tiesa arī apstiprināja, bet, kreditoru vairākumam neatbalstot izstrādāto TAP pasākumu plānu, pāris mēnešu vēlāk tas tika noraidīts. Gadu vēlāk uzņēmums lūdza atkal piemērot TAP, iesniedzot pasākumu plāna grozījumus, un šajā reizē visi bija atbalstoši, tādējādi ļaujot uzņēmumam strādāt.
Izveido jaunu firmu
U. Dzenis atklāja, ka tobrīd tika radīts spoguļbizness, piereģistrējot jaunu uzņēmumu – SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi». Tā kā iepriekšējai firmai bija izveidojies prāvs parāds Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un valsts iepirkumos tā nevarēja piedalīties, «zaļā gaisma» dota jaundibinātajai komercsabiedrībai, kura telpas un iekārtas iznomāja no SIA «Bauskas pakalpojumi». «Mēs sākām maksāt vecā uzņēmuma parādus. Tēvs mērķtiecīgi vēlējās norēķināties ar banku, kas arī tika izdarīts. Taču otru kreditoru – valsti – atstāja otrajā kārtā. Uzskatu, ka pamatsumma vairāk nekā 200 tūkstoši eiro bija atmaksājama, taču neprātīgais nokavējuma naudas uzrēķins, kas kopsummā sasniedza vairāk nekā 650 tūkstošus eiro, tomēr izrādījās «ciets rieksts». Lai kāpinātu apjomu, nācās vilkt ārā SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumus», tāpēc ar TAP plāna izpildi īsti nesekmējās,» notikumu gaitu ilustrē U. Dzenis. Pagājušajā gadā SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumu» apgrozījums pietuvojās miljonam eiro, uzņēmumā bija nodarbināti vairāk nekā 50 strādājošie, taču komersants līdz peļņai netika. Uzņēmuma pārskatā atrodams, ka strādāts ar vairāk nekā 30 tūkstošu eiro zaudējumiem.
Nepildot TAP plānu, 2017. gada februārī SIA «Bauskas pakalpojumi» tika pasludināta maksātnespēja un iecelts maksātne-spējas administrators Alnis Vītols. U. Dzenis apgalvo, ka šis maksātnespējas administrators bijis pretimnākošs un piekritis, ka komersantam var tikt atjaunota maksātspēja, un uz noslēgtā nomas līguma pamata ļāvis sadarbību turpināt ar SIA «Bauskas sadzīves pakalpojumi». Taču pagājušā gada beigās A. Vītols nav nokārtojis kvalifikācijas eksāmenu un savu sertifikātu zaudējis, bet SIA «Bauskas pakalpojumi» tika iecelta jauna maksātnespējas administratore Evita Kaužēna.
Pēc U. Dzeņa teiktā, sākotnēji viņa sadarbojusies un sniegusi informāciju. Pēdējās ziņas bijušas par pārdošanas plānu, bet tur nekādas konkrētas summas nav tikušas uzrādītas. «Vērtējumus pamanījām tikai tad, kad uzņēmuma lietu kopība nonāca izsolē. Administratorei norādīju, ka nav novērtēta puse no komercsabiedrības mantas. Cehā ir 30 agregāti, bet viņa ir novērtējusi tikai septiņus. Ēkām 2016. gada vērtība bijusi ap 250 tūkstošiem eiro. Tagad uz piespiedu pārdošanu veļasmāja aizgājusi par 35 tūkstošiem eiro – kā divistabu dzīvoklis Bauskā. Evita Kaužēna man atbildēja, ka mēs paši arī varam piedalīties izsolē un visu pa lēto nopirkt. Pēc ūtrupes es vēlreiz zvanīju, teicu, ka maksātnespējas administratore ir spērusi neprātīgu soli, un paziņoju, ka iesniegšu sūdzības, ko esmu arī izdarījis,» stāsta U. Dzenis.
Sūdzības nav saņemtas
Maksātnespējas administratore E. Kaužēna laikrakstam apstiprināja, ka jūlijā norisinājās mantas izsole, kura noslēdzās 27. jūlijā. Kopumā bija pieteikušies vairāk nekā trīs pretendenti, un sākotnējā cena 170 605 eiro tika pārsolīta par sešiem soļiem. Augstāko cenu piedāvāja SIA «EMAN», kas likvidējamā uzņēmuma kustamo un nekustamo mantu iegādājās par 194 605 eiro. «SIA «EMAN» ir norēķinājusies par nosolīto mantu, un 18. septembrī Bauskas rajona tiesā ir apmierināts pieteikums par izsoles akta apstiprināšanu. U. Dzeņa iesniegtā sūdzība tikusi noraidīta.
E. Kaužēna skaidroja, ka parādnieka pārstāvis U. Dzenis esot sniedzis visu nepieciešamo informāciju. «Man pret viņu personīgi nav nekādu pretenziju. Par iebildumiem, ka visa manta nav uzskaitīta precīzi, es pilnīgi neko nezinu. Man neviena žēlaba, sūdzība, pretenzija nav iesniegta.
U. Dzenis ir sūtījis informāciju, ka nevarēju rīkot izsoli, jo kriminālprocesā kapitāldaļām ir uzlikts arests. Taču uz mani tas neattiecas. Uz visiem iesniegumiem esmu sniegusi atbildes. To, ka būs izsole, mutiski vairākkārt esmu informējusi. Patiesībā atbilstīgi Maksātnespējas likumā paredzētajam, tā rīkota daudz par vēlu, jo manta jāpārdod sešu mēnešu laikā, un to jau vajadzēja izdarīt pērn Vītolam,» sarunā ar laikrakstu uzsvēra E. Kaužēna. Viņa sacīja, ka mantas novērtējumi jau bijuši lietā, kuru pārņēmusi no iepriekšējā administratora. Evita Kaužēna atkārtotu vērtēšanu nav pieprasījusi. «Par paveikto tika informēts gan VID, gan Uldis Dzenis, gan aizsūtīta informācija pārējiem diviem kreditoriem, kuri ir šajā maksātnespējas procesā. Dzenis lūgumu par atkārtotu vērtēšanu nav sniedzis. Ja tāda nav, uz izsoli es lieku sākumcenu, kāda ir vērtējumos. Uzvarētājs noskaidrots godīgā ceļā, tikai viens solis nav bijis, un, kā tautā runā, – par sviestmaizi nekas nav ticis atdots,» uzskata E. Kaužēna.
Jānotiek brīnumam
Iepriekšējais maksātnespējas administrators Alnis Vītols, sazvanīts šajās dienās, negrib piekrist U. Dzeņa paustajam apgalvojumam, ka uzņēmumam būtu bijusi atjaunojama maksātspēja. «Kad manās rokās nonāca komercsabiedrība, tur nebija ne darbinieku, ne klientu, un es nepārzināju to biznesa vidi, kurā «Bauskas pakalpojumi» strādāja, tādējādi mans viedoklis bija nepārprotams, ka atjaunot maksātspēju nevar. Pat ja tas modelis bija veiksmīgs, kādam bija jāiegulda nauda, lai uzņēmums varētu strādāt pirmos mēnešus, kamēr tiek atrasti strādājošie un klienti. Tā kā bija kreditori, no kuriem lielākais bija VID, un to pierunāt, lai valsts budžeta līdzekļus iegulda maksātspējas atjaunošanai, manuprāt, ir neiespējami. Lūgt soda procentu dzēšanu vajadzēja tad, kad bija ierosināts tiesiskās aizsardzības process. Kopbile bija tāda, ka «reanimēt» īsti neko nebija iespējams. Vienīgais, ko varēja izdarīt, varēja realizēt mantu. Ja cilvēki divus gadus neko nespēja paveikt, tad pēkšņi jānotiek brīnumam, lai varētu strādāt pa vecam. Parādsaistības bija daudz reižu lielākas nekā uzņēmuma aktīvi,» teic A. Vītols.
Viņš apliecināja, ka, administrējot uzņēmumu, sertificētam pakalpojuma sniedzējam uzticējis vērtējumu sagatavošanu. Alnis Vītols uzsvēra, ka ar parādnieku vērtējumu saskaņošana nemaz nav paredzēta. «Līdz izsolei pats netiku, taču tajā brīdī es to nezināju. Sākotnēji aizķeršanās bija no parādnieka puses ar visu dokumentu nodošanu,» izklāsta A. Vītols. Viņš paskaidroja, ka pēcāk lieta ievilkās, jo bijušas problēmas ar specifisko iekārtu novērtēšanu. Vērtētājs paziņojis, ka agregāti, kādi ir «Bauskas pakalpojumos», Latvijā ir vienīgie, tālab neesot, ar ko salīdzināt, lai varētu pielietot attiecīgās vērtēšanas metodes. Maksātnespējas likumā esot norādīts, ka sešu mēnešu laikā jāsarīko izsole, bet ir iebilde, ka procesu pie noteiktiem apstākļiem par sešiem mēnešiem iespējams pagarināt, savas darbības likumību pamato A. Vītols.
«Man kā administratoram ir interese, lai viss būtu novērtēts maksimāli augstāk, jo man atlīdzību aprēķina atkarībā no tās summas, par kuru pārdod. Ilgtermiņā arī es būtu tas sliktais, ja būtu palicis un bijis saistīts ar šī uzņēmuma administrēšanu, jo man arī nāktos mantu pārdot,» akcentēja A. Vītols.
Turpinājums sekos.
SIA «EMAN», VID, NVA un citu iesaistīto skatījumu lasiet nākamajā laikraksta numurā, 25. septembrī.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»