BauskasDzive.lv ARHĪVS

Logo

Nav negaršīgas meža gaļas, jāmāk to pareizi pagatavot!

Indra Vētra
Laikraksta arhīvs

2018. gada 18. septembris 00:00

1261
Nav negaršīgas meža gaļas, jāmāk to pareizi pagatavot!

Bauskas novada mednieku biedrība «Irši» (agrāk mednieku klubs) dibināta vairāk nekā pirms 30 gadiem. Tajā ir 36 dalībnieki, no kuriem aktīvi ir divdesmit. Ko nozīmē aktīvs mednieks? Tas esot tāds, kas vismaz desmit reižu gadā bijis medībās. Biedru skaits svārstīgs, jo kādreiz «Iršos» darbojušies vairāk nekā 50 cilvēku. Apmedījamā platība ir ap 4000 hektāru. Agrāk ar citiem mednieku klubiem esot norisinājusies sīva cīņa par apmedījamām teritorijām, bet nu iegūts kompromiss un ir miers, stāsta mednieku biedrības «Irši» valdes priekšsēdētājs Aigars Starodubcevs.

Smags darbs
«Domāju, ka cilvēki, kuri iestājas mednieku klubos un biedrībās, nedara to liela zvēru skaita un gaļas dēļ. Tas ir interešu klubiņš, kurā ir vairākas apakšgrupas jeb nešķiramas kompānijas, kurās saskan domas. Kolektīvā jāatrod vidusceļš, lai visi būtu puslīdz apmierināti. Man patīk staigāt mežā, relaksēties un uz brīdi aizmirst visas problēmas. Ja neesmu nedēļā kaut reizi izstaigājies pa mežu, tad kaut kā trūkst. Medībās veicas cilvēkiem, kas nav nenovīdīgi, ir ar humoru apveltīti un pozitīvi noskaņoti,» uzskata Aigars. Viņam ir pārliecība, ka par kvalitatīvu mednieku nevar kļūt cilvēks, kas medībās sācis doties pēc 30 gadu vecuma. Šo nodarbi jāsāk izprast no bērna kājas. Ir jāsaprot, kas ir daba, mežs un zvēri.

Medīt nenozīmē aizbraukt uz mežu, izdarīt mērķtiecīgu šāvienu, lai piekrautu ledusskapi, un šādas situācijas mednieku biedrības vadītājs nespēj saprast: «Tas nav viegli. Ir sviedri, smagi vīriešu vārdi un grūts darbs. Lūk, piemērs, – nupat nomedījām alni! Desmit vīru stundu «stutēja» to ārā no meža. Visi bija tik slapji, ka ūdeni varēja izgriezt, sākot no zeķēm un beidzot ar T-kreklu. Taču vīri bija apmierināti. Pilnīgas muļķības ir pieņēmums, ka medības bērnam var radīt psiholoģisku traumu. Varbūt kādam var, bet tā ir maza iespējamība, jo mana atvase man līdzi uz medībām nāca no sešu gadu vecuma, viņš nav guvis psiholoģisku traumu, jo ir ļoti objektīvs un pozitīvs zēns, kuru pēc laika varēs saukt par mednieku ar lielo burtu.»

Lielākais atalgojums – trofeja
Tas ir darbs arī ziemā. Zvēri jāpiebaro nevis tāpēc, lai būtu, ko šaut, bet tādēļ, lai kustoņi augtu veseli, lai veidotos ģenētiski pareiza un veselīga populācija. Lielākais atalgojums medniekam esot nevis gaļa, bet trofeja, jo, paskatoties uz iegūtajiem ragiem, tie liek atcerēties tā brīža izjūtas – adrenalīna devu un piedzīvoto.

«Ir grūti, ja runā par mednieku nīdējiem. Man nav tiesību viņiem pārmest, bet tad, kad bija bargas ziemas un buki «krita», vai nicinātāji maksāja no savas kabatas, traktorus meklēja, sniegu šķūrēja? Zināms, ka stirna var gulēt uz sasalušas zemes, bet ne uz biezas sniega kārtas, jo tā ātri vien iespējams dabūt plaušu karsoni – un kāds ir iznākums? Tās mirst. Mēs, mednieku biedrības biedri, vācām naudu, lai  iztīrītu laukumus, aizvestu graudus, bietes, burkānus un vēl visu ko. Kas notiks, ja šo populāciju neregulēs? Būs diezgan skarbi,» spriež Aigars Starodubcevs.

Medības sievām
«Bauskas Dzīves» sarunbiedrs teic, ka pārsvarā medījot stirnu āžus, stirnu kazas, aļņus un briežus. Cūku esot ļoti maz, un vienu nomedīja, kurai analīzēs tika konstatēta Āfrikas cūku mēra antiviela. Kopš sezonas atklāšanas esot nomedījis tikai vienu bebru.

Plēsoņas «Iršu» teritorijā parādoties ik pa laikam, bet pēdējos gados neviens nomedīts nav. Galvenokārt izlūkos dodoties lūši, vilki neesot manīti. Ziemā plēsīgie zvēri tika ķerstīti, bet neveiksmīgi, jo bez pēdu nospiedumiem sniegā tos grūti notvert. Ik pa laikam tie veidojot «puteni», bet ne tik nozīmīgu, lai tas būtu trauksmes cienīgs fakts. Gaides medībās šos zvērus esot teju neiespējami sagaidīt, tā esot liela veiksmes spēle.

Aigars uzsver, ka medības «Iršu» biedru vidū kļūstot aizvien kvalitatīvākas, jo vairāk tiek izvērtēta situācija, kad šaut un kad ne. Medījot stirnu āžus un briežu buļļus vairāk to dara selektīvi, atšaujot vecus īpatņus vai ar ģenētiski iedzimtām ragu kroplībām. Arī kaimiņu mednieku kolektīvi sākuši vairāk strādāt šādā virzienā.

«Iršu» kolektīvam ir bagātas tradīcijas. Katru gadu norisinoties medības, kurās piedalās arī sievas, kas nāk līdzi dzinējos. Šīs medības vairāk tiek organizētas viņām, lai izstaigātos pa mežu, visu redzētu un saprastu, ka vīram nemaz tik viegli neiet medību dienās. Mīļotās tad tiek kārtīgi palutinātas ar gardām vakariņām un balvām. Aktuāla esot arī ikgadējā balle, obligātie šaušanas ieskaites mači kolektīvā. Pārbaudījums tiek veidots, lai paaugstinātu šaušanas prasmes, lai šāviens būtu pēc iespējas precīzāks, lai zvēram nesagādātu lielas ciešanas.

Kolektīva pārstāvji cenšas piedalīties mednieku sacensībās šaušanā. Galvenais uzstādījums neesot iegūt labu vietu, bet vairāk piesaista interese, ko izdarījuši citi, kāpēc viņiem ir labāki rezultāti, apmainīties pieredzē un parunāties par interesējošām tēmām – tā ir vieta, kur satiekas. Pirms diviem gadiem kolektīva biedri piedalījās kādā projektā, skolēniem vadot šaušanas nodarbības un lekcijas. Par to iegūti līdzekļi mednieku mājas jumta izbūvei.

Aigars Starodubcevs mednieka garu pārmantojis no tēva un vectēva brāļa. Trofeju viņam esot ļoti daudz, taču iecienītāko meža gaļu viņš nevar  nosaukt, jo uzskata, ka nav negaršīgas gaļas, tikai jāmāk to pareizi pagatavot.
Kategorijas

Kategorijas