Latviešu valodas vienmēr ir par maz

2018. gada 19. septembris 17:28

590

Latviska Latvija un cīņa par plašāku latviešu valodas lietojumu valstī – galvenos mērķus pirms 13. Saeimas vēlēšanām izvirzījusi «Nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK (turpmāk – NA).

Lai arī NA kategoriski noliedz sakaru ar saukli «Krievi nāk!», tomēr gan programmā, gan publiskajos izteikumos ir biežas norādes uz draudiem no Krievijas puses, popularizējot viedokli, ka NA ir vienīgais veids, kā no tiem pasargāties.

Pēc tam, kad izdevās panākt latviešu valodas lietošanu kā mācību valodu vispārējās izglītības iestādēs, partija ir ķērusies pie uzņēmējdarbības vides un aktīvi virza likuma grozījumus, kas nepieļautu iespēju augstāk vērtēt darbiniekus ar svešvalodu zināšanām, ja šī svešvaloda netiek tieši izmantota darbā. Par iemeslu šādai aktivitātei kļuva daudzviet populārie darba sludinājumi, kuros norādīts, ka prioritāte ir krievu valodu zinošajiem. Tāpat plānots nodrošināt izglītību tikai latviešu valodā pirmsskolas izglītības iestādēs.

Partijas pārstāvji dod konkrētus solījumus arī novados. Tiekoties ar vēlētājiem Vecumnieku novada Bārbelē, kandidāts Imants Parādnieks informēja, ka viens no partijas mērķiem ir panākt, lai izveidotu asfaltētu ceļu no Bauskas novada Ozolaines līdz Vecumnieku novada Bārbelei. Tā būtu pirmā asfaltētā brauktuve starp Bauskas un Vecumnieku novadu.

Gatavojoties 12. Saeimas vēlēšanām, NA programmā bija pievērsta liela uzmanība ekonomikas jautājumiem – tiem veltīti 14 punkti no četru tūkstošu zīmju programmas. Jaunajā programmā ekonomikai veltīti seši punkti, atšķirībā no iepriekšējās programmas, konkrētu solījumu ir mazāk. NA gan norāda, ka izdevies īstenot gandrīz 80 procentu solītā – iespējams, tas pārsvarā īstenots ekonomikas jomā, tāpēc svarīgāki kļuvuši citi izaicinājumi. Tiesa, «Rail Baltica» būvniecība nav sākusies, kā to solīja pirms 12. Saeimas vēlēšanām, jaunajā programmā to pat nepiemin.

Pagājušajā gadā atklājās virkne faktu, kas liecināja par NA deputātu saistību ar maksātnespējas administratoriem, kurus apsūdzēja par dažādiem pārkāpumiem. Piemēram, viena no iesaistītajām personām bija Aigars Lūsis, NA ģenerālsekretāra vietnieks. Aigaram Lūsim 2017. gadā piešķīra aizdomās turamā statusu par iespējamiem pārkāpumiem divu uzņēmumu maksātnespējas procesos, un viņš paziņoja par atkāpšanos no politiskā spēka amata. Šajā procesā bija iesaistīts arī maksātnespējas administrators Māris Sprūds. 2012. gadā intervijā diena.lv Aigars Lūsis pauda: «Nākotnes valstsvīri partijā «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK ir Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, Imants Parādnieks, Einārs Cilinskis.»

Partija lielāku uzmanību pievērš demogrāfiskajām problēmām – uzstājas pret iebraucējiem un sola aizvien lielāku atbalstu daudzbērnu ģimenēm. Tiesa, reizēm šajā jomā publicētās idejas partijas pārstāvji nav spējīgi izskaidrot – kāds no tām būs reālais labums un ieguvums demogrāfijas jomā.

Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK deputātu kandidāti Zemgalē

1. Edvīns Šnore
Dzimis 1974. gadā, dzīvo Rīgā. 2013. gadā Latvijas Universitātē iegūts vēstures doktora grāds. Latvijas Republikas Saeimas deputāts, NA valdes loceklis, Latvijas Okupācijas muzeja biedrības loceklis. No 1995. līdz 1999. gadam strādājis Informācijas analīzes nodaļā, Nacionālo bruņoto spēku štābā un citās Latvijas Aizsardzības ministrijas struktūrās. 12. Saeimā uzstājies 20 reizes, pārsvarā skarot emigrāciju un nacionālos jautājumus.
Īpašumā deklarēti trīs dzīvokļi – Rīgā, Kuldīgā un Olainē, kā arī zeme un ēkas Cieceres pagastā. Deklarēts 2015. gada izlaiduma kravas transporta furgons «Dacia Duster».
Deputāta kandidāts deklarācijā uzrāda akcijas septiņos Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumos un vienā Ķīnas 26 035,35 eiro vērtībā. Deklarētas arī deviņas obligācijas 90 tūkstošu Norvēģijas kronu vērtībā.
2008. gadā kļuvis pazīstams ar dokumentālo filmu «Padomju stāsts», kas tikusi izrādīta gan Latvijā, gan ārzemēs vairākos kinofestivālos. «PSRS okupācija atstāja Latvijas ekonomiku sagrautu, vidi piesārņotu un sabiedrību pārkrievotu,» pauž E. Šnore. Viņš uzskata, ka valsts sadalīšana dažādās tautībās rada problēmas uzņēmējdarbībā un attīstībā. Tikai latviska Latvija, pēc politiķa uzskatiem, ir spējīga veidot vienotu, drošu un pārtikušu sabiedrību.

2. Imants Parādnieks
Dzimis 1968. gadā, dzīvo Rīgā. 1987. gadā Rīgas 4. medicīnas skolā iegūta feldšera izglītība, 1990. gadā Rīgas 72. arodskolā apgūta mūrnieka-podnieka un kamīnlicēja profesija. 2014. gadā Latvijas Universitātē mācījies tiesību zinātnes, bet ckv.lv mājaslapā nav precizēts, kāds izglītības grāds iegūts.
Latvijas Republikas Saeimas deputāts. 12. Saeimā darbojies Publisko izdevumu un revīzijas komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Piedalījies parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā par bankas «Citadele» pārdošanu. Bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs. Saeimā 38 reizes ziņojis par dažādiem likumprojektiem, runājis par ļoti dažādām tēmām 48 reizes.
I. Parādniekam deklarētas parādsaistības 710 886,41 eiro, kā arī trīs aizdevumi par kopējo summu 315 592,52 eiro.
Politikā I. Parādnieku vistiešāk saista ar atbalstu maksātnespējas administratoriem, konkrē-ti – ar Aigaru Lūsi. Par vienu situāciju «RīgaTV 24» raidījumā «Nacionālo interešu klubs» stāstīja arī bijušais baušķenieks Andris Bite. Viņš atcerējās gadījumu, kā dažādas personas panāca lielam uzņēmumam maksātnespēju un uzspieda savus darbības noteikumus. «Pagāja gadi, dusmas bija norimušas. Tiku uzaicināts uz tikšanos ar Nacionālās apvienības pārstāvjiem – Parādnieku un Lūsi. Tika prasīts un spēlēts uz nacionālām jūtām, bez draudiem, tā solīdi, ka vajadzētu atbalstīt Nacionālo apvienību nākamajās vēlēšanās finansiāli. Uz manu jautājumu, ka pie galda sēdošais Lūsis bija tiešā formā iesaistīts manu problēmu radīšanā un kā tagad var prasīt manu palīdzību, viņi teica: «Beidzās taču viss labi. Kāda ir problēma?» raidījumā atcerējās A. Bite.
Pozitīvi I. Parādnieka darbība vērtējama demogrāfijas jomā – viņš iestājās par prāvākiem pabalstiem ģimenēm ar lielāku bērnu skaitu.

3. Inguna Rībena
Dzimusi 1956. gadā. Dzīvo Rīgā. 1980. gadā Rīgas Politehniskajā institūtā iegūta arhitektes specialitāte.
Latvijas Republikas Saeimas deputāte. Darbojusies Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Pieprasījumu komisijā. Strādājusi Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par veikala «Maxima» sabrukšanu «Zolitūdē». Strādājusi Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijā. 18 reizes ziņojusi par dažādiem likumprojektiem un astoņas reizes runājusi. Saeimā darbojas jau trešajā sasaukumā, bet NA rindās tikai 12. Saeimā – pirms tam bija «Vienotības» biedre.

4. Raitis Ābelnieks
Dzimis 1963. gadā, dzīvo Bauskas novadā. 1989. gadā Latvijas Universitātē iegūta vēsturnieka izglītība, vēstures un sabiedrības mācības pasniedzējs. NA Bauskas nodaļas vadītājs. Deklarēto parādsaistību summa – 7256,67 eiro. Bauskas novada domes deputāts.
Vairākus gadus vadījis Bauskas novada domi. R. Ābelnieka vadībā Bauskas novadā īstenoti daudzi lieli projekti – daudzu ceļu un pilsētas ielu pārbūve, Bauskas baseina izbūve, sākta arī sporta halles celtniecība Bauskas stadionā.
Diemžēl daudzos gadījumos būvniecību pavadījuši skandāli. Visskaļākie bija saistīti ar Īslīces pagasta Bērzu ciema ūdenssaimniecības un Bauskas Valsts ģimnāzijas neveiksmīgajiem renovācijas projektiem. Novada vadība uzticēja darbus maziem uzņēmumiem, kas tos nespēja īstenot. Darbu pabeigšana kavējās un izmaksāja papildu vairākus simtus tūkstošus eiro. Novada pašvaldības speciālisti bieži vien nespēja dot konkrētu atbildi iedzīvotājiem, kas vienā gadījumā noveda pie krīzes situācijas saistībā ar apkuri Bērzkalnu ciema daudzdzīvokļu namos. Novada vadība pasūtīja karšu izdevniecībai «Jāņa sēta» pētījumu par izglītības iestādēm Bauskas novadā, kurā konstatēja, ka Bauskas novadā jālikvidē vairākas vidusskolas un pamatskolas. Dažas norādes no šī plāna ir īstenotas, tomēr nav skaidrs, cik lielā mērā novads izmanto informāciju, kas izmaksāja 9650 eiro.

5. Guntis Libeks
Dzimis 1958. gadā, dzīvo Kokneses novadā. 1982. gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs. Īpašumā deklarētas divas ēkas Kokneses pagastā, kā arī pieci zemes īpašumi Pļaviņu novadā, Kokneses pagastā, Jaunjelgavas un Līvānu novadā.
Līdz 2017. gadam bijis «Vienotības» biedrs, šogad iestājies NA. Interesanti, ka par pamatojumu G. Libeks minēja pilnīgi pretējus uzskatus tai politikai, kādu R. Ābel-nieks īstenoja Bauskas novadā. «Lēmums saistīts ar «Vienotības» izglītības un zinātnes ministru centieniem «no augšas» sakārtot skolu tīklu Latvijā,» pauda G. Libeks. Šajā gadījumā viņš norādīja uz centralizēto mērķi aizliegt atvērt jaunu vidusskolas klasi, ja tajā ir mazāk par 12 skolēniem.

6. Gundars Važa
Dzimis 1966. gadā, dzīvo Engures novadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 1992. gadā iegūta lauksaimniecības inženiera izglītība. Engures novada domes priekšsēdētājs.
Savā novadā G. Važa guvis ļoti lielu atbalstu – viņa pārstāvētā partija NA vēlēšanās saņēma 14 no 15 deputātu mandātiem, par viņa kandidatūru priekšsēdētāja amatam balsoja visi deputāti.

7. Guntars Akmentiņš
Dzimis 1965. gadā, dzīvo Ozolnieku novadā. Baltijas Starptautiskajā akadēmijā 2007. gadā iegūta jurista izglītība. Ozolnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks.
Ozolnieku novada domes deputāts un tobrīd vēl Jelgavas pilsētas pašvaldības policijas darbinieks masu medijos izcēlās 2013. gadā, kad viņu aizturēja Rīgas reģiona Ceļu policija, vadot transporta līdzekli 2,78 promiļu reibumā. Tiesa viņu atzina par vainīgu, piespriežot desmit dienu administratīvo arestu, 800 latu sodu un uz četriem gadiem atņemot autovadītāja tiesības.
NA šogad ziedojis 1250 eiro.

8. Anda Grīnfelde
Dzimusi 1963. gadā, dzīvo Ozolnieku novadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2010. gadā iegūts ekonomikas doktora grāds reģionālajā ekonomikā.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte sociāli ekonomiskajos jautājumos.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes viesdocente un vadošā pētniece.

9. Aivars Okmanis
Dzimis 1959. gadā, dzīvo Rundāles novadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1983. gadā ieguvis inženiera-mehāniķa specialitāti. Rundāles novada domes priekšsēdētājs. Zemgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs. Deklarējis parādsaistības – 18 840,10 eiro. Lai arī A. Okmani dažādos plašsaziņas līdzekļos regulāri saista ar NA, viņš nav šīs apvienības partijas biedrs.
Ilggadējs Rundāles pagasta un vēlāk novada domes vadītājs. Astoņus gadus vadīja Bauskas rajona padomi. Novadā guvis lielu iedzīvotāju uzticību – pēdējās vēlēšanās atkal vienprātīgi ievēlēts par Rundāles novada domes priekšsēdētāju.

10. Normunds Pastars
Dzimis 1963. gadā, dzīvo Jēkabpilī. Savulaik Višķu sovhoztehnikumā apgūta tehniķa-mehāniķa profesija un Daugavpils pedagoģiskajā institūtā – vidusskolas matemātikas skolotāja specialitāte. Jaunsardzes un informācijas centra jaunsargu instruktors. Interešu izglītības skolotājs Atašienes vidusskolā un Variešu sākumskolā. Valdes priekšsēdētājs divās biedrībās – «Daugavas pārupieši» un «Sporta klubs «Mustangs»».
Zemessargs un jaunsargu in-struktors N. Pastars 2016. gadā par augsti profesionālu un priekšzīmīgu dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos, nozīmīgo ieguldījumu jaunatnes militārajā un patriotiskajā audzināšanā apbalvots ar Viestura ordeņa zeltītu godazīmi.

11. Mārtiņš Mediņš
Dzimis 1959. gadā, dzīvo Vecumnieku novadā. Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā 1987. gadā ieguvis inženiera-mehāniķa izglītību. Z/s «Silavēji» un brīvdabas muzeja «Ausekļu dzirnavas» īpašnieks. Vecumnieku novada domes deputāts. Pieder zeme un ēkas Bārbeles pagastā. Deklarējis divus parādus par kopējo summu 71 726,3 eiro.
Vecumnieku novada domē savulaik darbojies kā Reģionu apvienības biedrs, bet pamazām nonāca opozīcijā un pēdējās vēlēšanās startēja NA sarakstā, kas vairākumu novadā domē neieguva.
Kā pozitīvākais veikums jāizceļ brīvdabas muzeja «Ausekļu dzirnavas» izveide. Tā ir viena no interesantākajām lauku sētām, kur var iepazīt senču dzīvesveidu.

12. Kaspars Ševčuks
Dzimis 1986. gadā, dzīvo Kandavas novadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2010. gadā apgūta mašīnbūve un projektēšana. Kandavas lauksaimniecības tehnikuma pasniedzējs, darba aizsardzības speciālists. Kandavas novada domes deputāts. SIA «Kasart» valdes loceklis. Deklarētas parādsaistības par 16 tūkstošiem eiro.

13. Oskars Cīrulis
Dzimis 1981. gadā Jelgavas novadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2003. gadā iegūta pārtikas un dzērienu tehnoloģiju inženiera izglītība. Z/s «Brūži» īpašnieks. Jelgavas novada pašvaldības domes deputāts. Latvijas Biogāzes asociācijas valdes loceklis. SIA «Mežacīruļi» vecākais konsultants. SIA «MC bio» valdes priekšsēdētājs. Pieder septiņi nekustamie īpašumi Jelgavas novadā.
Kā eksperts O. Cīrulis darbojies arī Eiropas Komisijas bioenerģijas un biotehnoloģijas darba grupā, pārstāvot Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju.
Jelgavas novada domē savulaik skaļš skandāls bija saistīts ar lēmumu 2013. gadā iegādāties bez neatkarīga vērtētāja atzinuma par 400 000 latu Lielvircavas kultūras namu. O. Cīrulis toreiz balsoja pret šādu lēmumu. «Zemgales Ziņas» informēja, ka īpašuma kadastrālā vērtība ir 45 tūkstoši eiro.

14. Vilnis Švāns
Dzimis 1970. gadā, dzīvo Jelgavā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2008. gadā iegūts sociālo zinātņu bakalaura grāds ekonomikā. SIA «Tulpe VN» valdes loceklis. NA Jelgavas nodaļas vadītāja vietnieks. Deklarējis aizdevumu – 13 778 eiro.

15. Jānis Krūmiņš
Dzimis 1982. gadā, dzīvo Kokneses novadā. Vecbebru tehnikumā 2001. gadā apgūta lauksaimniecības uzņēmējdarbības, lauku uzņēmēja specialitāte. Kokneses novada domes deputāts. Z/s «Lejasvēži» īpašnieks.
Ieguvis atzinības rakstu «Senču aicinājums 2011» par veiksmīgu un radošu saimniekošanu laukos un konkursā «Sējējs 2009» diplomu par saimniekošanu augkopības nozarē.

16. Mārcis Elstiņš
Dzimis 1980. gadā, dzīvo Engures novadā. Saldus pilsētas ģimnāzijā 1998. gadā iegūta vispārējā vidējā izglītība. SIA «Elsons» valdes loceklis. Aizdevis 10 762 eiro.
Pēdējos divos gados NA ziedojis divus tūkstošus eiro.

17. Edgars Gaigalis
Dzimis 1973. gadā, dzīvo Dobeles novadā. Rīgas Tehniskajā universitātē 2002. gadā iegūta arodpedagoga izglītība. Dobeles jaunatnes iniciatīvu un veselības centra saimniecības vadītājs un interešu izglītības pedagogs. Dobeles novada pašvaldības deputāts. Biedrības «Latvijas Kristīgie skauti» valdes loceklis. Zemessardzes 51. bataljona izlūku vada komandiera pienākumu izpildītājs.

Iedzīvotāji vērtē Nacionālās apvienības programmu

Jānis Plūme, volejbola treneris Vecumniekos:
– Par Nacionālās apvienības programmu varu teikt – it kā jau skaisti. No kopējā «bardaka» šī programma izskatās viena no sakarīgākajām.
Ir gan pāris lietu, kas uztrauc. Piemēram, sola kārtējos ieguldījumus e-pakalpojumos. Tāpat par izglītības reformu teiktais izskatās savādi. Gandrīz viss programmā šajās jomās minētais jau notiek, līdz ar to šis solījums tāpat piepildīsies. Ja pamanīsies neizdarīt, būs jāatmaksā miljoni, kas ieguldīti jaunās reformas finansējumā no Eiropas Savienības fondiem. Piekrītu, ka valsts militārajam atbalstam jāpiešķir vēl lielāks budžeta atbalsts. Tikai – kur tā nauda aizies? Iepērkot «lūžņus», izglītojot personālu vai atmaksājot dzīvošanu Latvijā NATO korpusam? Tas nav pateikts.
Piekrītu, ka imigrantus mums nevajag.
Galvenais jautājums – vai Nacionālā apvienība būs valsts «stūrētāja»? Viņu pēdējais premjers bija Gundars Krasts. Lai nav tā, ka beigās viņiem tiek tikai viena ministrija, jo tieši ministrijās jau reāli darbi notiek.

VĀRDS KANDIDĀTIEM NO BAUSKAS, RUNDĀLES UN VECUMNIEKU NOVADA

Raitis Ābelnieks:
– Saeimas vēlēšanās izvēlējos startēt, jo esmu ieguvis vērtīgu pieredzi pašvaldības vadības darbā un saskatu daudzas lietas, ko vajadzētu sakārtot valstiskā līmenī.
Manuprāt, ir jādara viss iespējamais, lai samazinātu «papīru un elektronisko birokrātiju» visās jomās. Tikpat svarīgi ir veicināt reģionālo attīstību, lai visa veida aktivitātes nekoncentrētos tikai Rīgā un Pierīgā.
Reģionālai attīstībai nepieciešami sakārtoti autoceļi. Bauskai svarīgs ir apvedceļš, bet Zemgales reģionam kopumā – tā sauktā «Zemgales josta» jeb autoceļš Annenieki–Dobele–Tērvete–Eleja–Bauska–Vecsaule–Bārbele–Valle–Jaunjelgava, kas savieno visu Zemgales reģionu garenvirzienā un vienlaikus ir kā tilts starp Kurzemi un Latgali. Šim ceļam būtu jābūt sakārtotam – jāasfaltē grantsceļa posmi un jāuzklāj jauns asfalta segums vietās, kur tas ir kritiskā stāvoklī. Šī ceļa sakārtošana veicinātu mūsu reģiona ekonomisko attīstību. Valsts mērogā beidzot jāīsteno pirms 2009. gada teritoriālās reformas dotais solījums asfaltēt ceļus līdz visiem pagastu centriem.

Aivars Okmanis:
– Saeimas vēlēšanās izvēlējos startēt, lai atbalstītu Nacionālo apvienību. Manuprāt, tas ir vienīgais politiskais spēks, kas nepieļaus latviešu valodas un latviskās dzīvestelpas apdraudēšanu.
Ja iekļūšu Saeimā, vēlos nodrošināt Nacionālās apvienības programmas izpildi, īpaši par Latvijas lauku attīstību.

Mārtiņš Mediņš:
– Esmu Vecumnieku novada pašvaldības deputāts, jo man ļoti rūp, kā attīstās Vecumnieku novads un kurp virzās mūsu valsts. Strādājot pašvaldībā, jūtos atbildīgs gan par novada iedzīvotājiem, viņu labklājību un dzīves kvalitāti, gan par visu Latvijas sabiedrību kopumā, tāpēc šogad nolēmu kandidēt Saeimas vēlēšanās. Nacionālās apvienības pārstāvētās idejas man bijušas tuvas vienmēr, šis politiskais spēks apliecinājis spēju konstruktīvi darboties reģionos un pierādījis valstiskā līmenī prasmi mainīt un uzlabot norises ikvienam Latvijas iedzīvotājam nozīmīgās jomās.
Iestāšos par atbalsta sistēmas izstrādi jaunajām ģimenēm, lai tās varētu piesaistīt laukiem, piešķirot apbūves zemi, atvieglojot būvniecības nosacījumus. Īpaši solu gādāt par vecāka gadagājuma ļaudīm, kuriem ir mazas pensijas – ir jārada iespēja samazināt arvien pieaugošos izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem un medicīnas aprūpi.
Līdz šim valsts līmenī nav izdevies sakārtot infrastruktūru ārpus attīstības centriem. Tas rada situācijas, ka reģionālie un vietējās nozīmes ceļi pavasaros un rudeņos ir slikti izbraucami, bērni brien dubļus, pastnieki un bieži vien operatīvais transports nevar nokļūt līdz adresātam. Kopā ar Nacionālo apvienību esmu apņēmības pilns panākt, ka daļu līdzekļu, kas valsts budžetā ieplūst no autotransporta nodokļa, tieši novirza tam paredzētajam mērķim – infrastruktūras sakārtošanai, nevis nokļūst «kopējā katlā» un tad nez kur «izgaist», kā tas noticis līdz šim.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Latviešu valodas vienmēr ir par maz

Kategorijas