BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Labi ir tur, kur esmu tagad»

Indra Vētra

2018. gada 14. septembris 00:00

696
«Labi ir tur, kur esmu tagad»

50 gadu jubileja Svetlanai Freimanei Bauskā.

Otrdien 50 gadu jubileju svinēja baušķeniece Svetlana Freimane. «Pēc dabas esmu diezgan mierīga, izpalīdzīga un klusa. Tas nenozīmē, ka man nepatīk būt cilvēkos. Es labāk apkārtējos klausos un vēroju visu no malas,» sevi raksturo jubilāre.

Patīk izpalīdzēt
Svetlana dzimusi un pirmo dzīves mēnesi pavadījusi Maskavas apgabalā Krievijā. Mamma Zinaīda tajā laikā strādājusi kara rūpnīcā Maskavā, tēvs Jānis tur dienējis, un abi iepazinušies. Pēc tam īsu laiku mājas bijušas Rundāles novada Viesturu pagasta «Kukšukrogā» un Ķekavā.

Bauskā jubilāre sākusi dzīvot aptuveni pusotra gada vecumā. «Neteikšu, ka bērnība bija slikta – bija labi. Draugu man nebija daudz, bet viņi bija paši labākie. Man ir divas ļoti labas draudzenes. Viena dzīvo Anglijā, otra tepat – Bauskā. Agrāk bieži nācās skaidroties ar puišiem, lai neaiztiek meitenes. To daru līdz pat šai dienai – ja kādam slikti, dodos palīdzēt. Bērnība man visvairāk saistās ar vecvecākiem, kas ļoti mīļi palikuši atmiņā,» atklāj baušķeniece.

Plaša darba pieredze
Svetlanai ir četrus gadus jaunāks brālis Ēriks, kas arī dzīvo Bauskā. Abi ļoti bieži kontaktējas un labprāt palīdz viens otram. Bērnu jubilārei nav, toties viņai ļoti mīļi ir krustbērni jeb brāļa bērni, kuriem vienmēr bijusi līdzās. Pirms 30 gadiem apprecējusies, bet nu jau šķīrusies. 1985. gadā pabeigusi Bauskas 2. vidusskolu, pēc tam trīsarpus gadu mācījusies par sanitāro feldšeri Rīgas 4. medicīnas skolā.

Pēc profesijas iegūšanas Svetlana sākusi strādāt Bauskas sanitāri epidemioloģiskajā stacijā. Pēcāk pieredze vienpadsmit gadu garumā gūta Vides veselības centra Bauskas teritoriālajā daļā par feldšeri-ķīmiķi. Kad laboratoriju likvidēja, darba vairs nebija. Pēc deviņiem bez darba mājās pavadītiem mēnešiem jubilārei piedāvāts izmēģināt spēkus uzņēmuma «Lielzeltiņi» putnu kautuvē. 12 gados apgūtas dažādas profesijas – noliktavas pārzine, kvalitātes speciāliste un labturības inspektore. «Bija laiks, kad citur lūkoju darbu, bet neko neatradu, tāpēc pieteicos bezdarbniekos un mācījos noliktavas pārziņu kursos. Praksē biju veikalā «top!», tagad jau otro gadu strādāju par kasieri veikalā «Rimi». Krasi mainīju dzīvi, iemācījos jaunas lietas.

Horoskopos lasīju, ka es varētu būt laba kasiere vai grāmatvede. Šķita, ka tā nevarētu būt, bet pierādījās pretējais. Man iepaticies kasieres amats, jo ir redzams rezultāts. Laikam māku pielāgoties. Labi ir tur, kur esmu, mīlu visus, kas man ir blakus,» atzīstas jubilāre.

Kādreizējā profesijas izvēle medicīnas jomā arī esot patikusi, jo tur bijusi nepieciešama liela precizitāte. Svetlana uzskata, ka ar kolektīvu viņai vienmēr ir veicies, arī tagadējā darbavietā. Un, ja viņa nedarītu to, ko pašlaik, tad, iespējams, būtu apguvusi grāmatvedību, bet pagaidām viss apmierinot.

Sapnis par ceļošanu
«Mans sapnis ir ceļošana. Gribas kaut kur vairāk aizbraukt un kaut ko redzēt. Pērn pirmo reizi ar draudzeni biju tālāk no mājām – Itālijā. Man tur patika. Agrāk bieži braukāju pie radiem uz Krieviju. Tagad gribas iekrāt naudu, lai varu paceļot. Šomēnes ir plāns braukt uz Spāniju,» teic Svetlana.

Viens no viņas hobijiem ir kāršu spēles, bet ne uz naudu. Jubilāre min krustvārdu mīklas un seko pasaulē notiekošajam. Aptuveni četras reizes gadā Svetlana kopā ar draudzenēm apmeklē teātri. Pēdējā redzētā izrāde bijusi «Art» Dailes teātrī, kurā galvenās lomas spēlējis Artūrs Skrastiņš, Ģirts Ķesteris, Juris Žagars un Marija Naumova. «Es iedvesmu smeļos klusumā pie dabas, tāpēc arī vairāk piesaista mežs. Pirms pāris nedēļām biju sēņot. Neteikšu, ka man ir svarīgi, cik tās salasu, nozīmīgākais ir process. Tā ir atpūta un relaksācija,» pauž baušķeniece.

Tā kā jubilāre dzimšanas dienās nerīko lielus pasākumus, pārsvarā tās tiek aizvadītas ar saviem mīļajiem mājās vai dārzā. Īstā diena tika pavadīta ar draudzenēm, bet, iespējams, brīvdienās jubileja tiks atzīmēta radu lokā.