BauskasDzive.lv ARHĪVS

Speciālisti diskutē par jaunu vides projektu

Aina Ušča

2009. gada 12. marts 11:30

1003
Speciālisti diskutē par jaunu vides projektu

Bauskā šonedēļ tika rīkotas divas nozīmīgas vides projektu konferences. Šodien, 12. martā, starptautiskā apspriedē «Ūdens dzīvībai - izglītība ūdenim» kopā sanāk vairāku valstu sadarbības partneri. Savukārt 9. martā bija organizēta Lielupes baseina apsaimniekošanas plāna sabiedriskā apspriešana, kurā piedalījās astoņu rajonu speciālisti. Dokuments, ko izstrādājusi Latvijas Ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra, paredz ilglaicīgu un visaptverošu darbību ciklu laika posmā no 2009. līdz 2027. gadam. Aģentūras direktora padomnieks Indriķis Barkāns informē: «Mūsu iestādei ir uzdots izstrādāt četru ūdenstilpju - Lielupes, Daugavas, Gaujas un Ventas - baseinu apsaimniekošanas plānus. Vispirms pievērsāmies Lielupes baseinam. Sabiedriskajai apspriešanai Bauskā tiek piedāvāts dokumenta pirmās redakcijas projekts. Tas ir tikai procesa sākums. Apsaimniekošanas plāna galīgā varianta nodošanas termiņš ir 2010. gads. Pēc tam sāksies praktiska darbība visās Lielupes baseina apgabalā. Rezultāts būs atkarīgs no vietējo pašvaldību, uzņēmēju, nevalstisku organizāciju atbildības un aktivitātes, piesaistot finansējumu un nodrošinot plānā noteikto uzdevumu izpildi. To mērķis ir ūdens kvalitātes uzlabošana baseina visā teritorijā. Ja nepietiks uzņēmības to paveikt, apsaimniekošanas plāns tā arī paliks nevērtīgs papīrs.» Organizācijas «Baltijas Vides forums» (BVF) speciāliste Ingūna Rauda skaidro, ka Lielupes baseina apgabalā ietilpst zona, sākot no Dobeles rajona līdz Neretai un Viesītei Jēkabpils rajonā. Baseinu veido visas upes, kas ietek Mēmelē, Mūsā, Lielupē, kā arī to pietekas.  Projekta sabiedriskā apspriešana Bauskā tika rīkota tāpēc, ka pilsēta ģeogrāfiski atrodas apgabala centrā, bet Bauskas rajona pašvaldība allaž bijusi ieinteresēta ūdeņu kvalitātes uzlabošanā. Aivars Okmanis, rajona Padomes priekšsēdētājs, ir Lielupes baseina apsaimniekošanas plāna izstrādes reģionālās darba grupas dalībnieks, skaidro BVF pārstāve un diskusiju vadītāja Kristīne Veidemane. Viņa piedalījusies arī dabas parka «Bauska» dabas aizsardzības plāna izstrādē, kas apstiprināts 2007. gadā. Speciāliste uzskata: «Varbūt ir grūti pieņemt, ka Lielupes baseina apsaimniekošanas projekta ieviešanas termiņš ietiecas šķietami tālā nākotnē - 2027. gadā. Ir jāsaprot, ka, pieņemot svarīgus lēmumus jau tagad, bērniem un mazbērniem spēsim nodrošināt labāku dzīves kvalitāti. Nevajadzētu domāt zinātniskās kategorijās, bet jācenšas saprast, ka arī viņiem būs vajadzīgas tīras upes un Baltijas jūra, citi dabas resursi un civilizētas atpūtas vietas.» Lielu interesi projekts izraisījis Rīgas rajona, Jelgavas, Jūrmalas pašvaldībās, kuru pārstāvniecība sanāksmē bija visplašākā. Apspriedē piedalījās arī Bauskas pilsētas Domes un rajona Padomes plānošanas speciālisti. Bija ieradušies arī vairāku nevalstisku organizāciju pārstāvji.  Elita Kalniņa ir Latvijas Vides aizsardzības kluba prezidente, Lielupes baseina konsultatīvās padomes locekle un upju programmas vadītāja. Viņa atzīst: «Apsaimniekošanas plāna projekts ir dokuments, ko sabiedrībai vajag skaidrot un traktēt. Vides aizsardzības kluba viena no galvenajām funkcijām ir izglītojošā, tādēļ iesaistīsimies projekta popularizēšanas kampaņā, lai plašsaziņas līdzekļos iedzīvotājiem saprotami un detalizēti izstāstītu mērķus un uzdevumus. Bauskas rajonu pazīstu labi, šeit notikušas nevalstiskas organizācijas «Zaļā skola» nometnes un semināri. Arī kā sabiedrības pārstāve esmu ieinteresēta reģiona dabas resursu saglabāšanā.» Lielupes baseina apsaimniekošanas plāna projekta atsevišķu nodaļu bija rūpīgi izpētījis Bauskas mednieku un makšķernieku biedrības domes priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Gabrāns. Viņš komentē: «Lielupes apsaimniekošanas plāna pašreizējā variantā trūkst konkrētības. Vides kvalitātes uzlabošanas svarīgi uzdevumi Bauskas rajonā ir upju gultņu tīrīšana, ūdensaugu izpļaušana ūdenstilpēs, lauksaimniecības izraisītā piesārņojuma novēršana un daudz citu neatliekamu darbību. Tāpat ir nepieciešams izvērtēt Iecavas novada Grienvaldes mazās hidroelektrostacijas nodarītos kaitējumus un atbilstīgi likumdošanai īpašniekiem uzdot veikt korekcijas spēkstacijas projektā. Vides aizsardzība nozīmē ne tikai negatīvo seku likvidēšanu, bet arī preventīvu pasākumu sistēmu. Savus priekšlikumus apkoposim un iesniegsim projekta autoriem.»