Stāstnieku rožainās dienas Rundālē

2018. gada 11. septembris 00:00

595

Rundāles novadā un Bauskā 7. un 8. septembrī notika Zemgales stāstnieku 7. festivāls ar devīzi «Zied rozes Rundālē».

To rīkoja Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja Aelita Ramane. Viņas vadītajai iestādei piešķirts UNESCO «Stāstu bibliotēkas» statuss.

Saglabāt saskarsmes magnētismu
Festivālā piedalījās stāstīšanas tradīcijas atjaunotāji – Latvijas Universitātes Latviešu folkloras krātuves pētnieks Guntis Pakalns un tradicionālās kultūras biedrības «Aprika» vadītāja Māra Mellēna, kā arī stāstnieki no citiem valsts reģioniem.

Festivāla pirmās dienas rītā stāstnieki uzstājās Bauskas sākumskolā un Bauskas Valsts ģimnāzijā, bet sarīkojuma atklāšana notika Rundāles pils muzeja studiju kabinetā.

Dalībniekus uzrunāja muzeja direktors Imants Lancmanis: «Stāsts ir cilvēces kopīgās atmiņas pamats. Tas nav tikai zināšanu kopums, nodots no paaudzes paaudzē, bet dzīva saikne starp cilvēkiem. Mūsdienās cilvēcisko kontaktu magnētisms izzūd neticamā ātrumā, jo dominē komunikācijas pastarpinātie veidi – skaips, telefons, elektroniskais pasts. Taču, baudot civilizācijas labumus, mēs vienmēr kaut ko zaudējam, visvairāk – cilvēcisko, dzīvo kontaktu siltumu. Vēlme noturēt savstarpējās sapratnes misiju ar stāstu starpniecību ir brīnišķīga un cēla tradīcija. Mani aizkustina šī festivāla devīze «Zied rozes Rundālē». Man patīk roze – puķes skaistuma ideāls. Tā ir efemēra, brīnumaina parādība. Izveidojot Rundāles pils rožu dārzu, esam pārspējuši visus Ziemaļaustrumeiropas rozārijus. To vairākums gan ir botāniskie dārzi ar izziņas funkcijām. Taču mūsu rožu dārzs ir Rundāles pils ansambļa skaists papildinājums, veidots cilvēku priekam.»

Lekcija ar rožu aromātu
Aelita Ramane nodeva auditorijai māla podiņu ar nesen noplūktām Rundāles dārza rožu ziedlapiņām, lai katrs varētu pasmaržot ziedu aromātu. Festivāla viesiem bija ekskluzīva iespēja noklausīties pils muzeja vadošās speciālistes Laumas Lancmanes lekciju «Rundāles rožu dārzs vēsturiskā skatījumā», kas atspoguļo no pagājušā gadsimta 70. gadiem līdz mūsdienām viņas veikto pētījumu par rožkopības vēsturi Eiropā un Kurzemes hercogistē. Bagātīgi ilustrētais stāstījums bija kā aizraujoša ekskursija skaistā, nezināmā pasaulē. Rožu dārzs ar tūkstošiem stādu Rundālē jau ir 13 gadus. Lauma Lancmane uzsver, ka tas ir kolekciju dārzs ar vēsturisko rožu paraugiem no Kurzemes hercogistes laika līdz 1914. gadam, ko papildina mūsdienu selekcionāru šķirnes.

Festivāla dalībnieki sirsnīgi pateicās Laumai Lancmanei par pētījuma izklāstu un pauda apbrīnu par Rundāles pils muzeja darbinieku komandas misijas apziņu un drosmi rožu dārza idejas īstenošanā.

Radoši pavadīts laiks
Guntis Pakalns un Māra Mellēna bija pirmie, kuri Latvijā sāka stāstniecības tradīcijas atjaunošanu. Viņi ir apmeklējuši simtiem skolu un bibliotēku, lai popularizētu tautas mutvārdu tradīciju. Nu ir jūtami centienu rezultāti.

Sarunā ar «Bauskas Dzīvi» Guntis Pakalns skaidro: «Latvijā ir izveidoti trīs stāstniecības tīkli – reizi gadā notiek stāstnieku festivāli kādā no četriem reģioniem, darbojas vairākas UNESCO «Stāstu bibliotēkas», regulāri tiek organizēti stāstnieku konkursi skolēniem. Izveidota arī stāstnieku grupa. Tā ir neliela, bet apvieno ļoti aizrautīgus cilvēkus, kuriem mutvārdu saglabāšanas tradīcija ir bezgala svarīga. Pirms gadiem desmit biju iedomājies, ka entuziastu būs vairāk, taču apzinos, ka cilvēki tikai pamazām sāk apjaust stāstniecības nozīmi. Šai nodarbei jāziedo gan laiks, gan līdzekļi, ar to nepelna arī citās Eiropas valstīs. Ir gan daži izņēmumi. Stāstnieku festivāli reģionos mums ir gada svarīgākais notikums. Man ļoti patika festivāla norise Rundālē un Bauskā. Stāstu stundas un sarunas ar Bauskas sākumskolas un Bauskas Valsts ģimnāzijas audzēkņiem šķita vērtīgas un rosinošas. Arī stāstu vakars Pilsrundāles vidusskolā, ko apmeklēja vietējie iedzīvotāji, un, protams, piedalīšanās Bauskas vecpilsētas Pagalmu svētkos. Amatnieku sētas pagalmā es un kolēģi stāstījām pasakas, teikas, anekdotes, dzīvesstāstus. Prieks par divām radoši pavadītām dienām, sabiedrības interesi un jauniem impulsiem.»

Vairākas rundālietes, kuras apmeklēja stāstu vakaru vietējā vidusskolā, spriež, ka šoreiz festivāla viesu programma bijusi lieliska. Rundāles novadu festivālā pārstāvēja stāstniece Aelita Ramane.

Slavina mīļo Kuldīgu
Zemgales 7. stāstnieku festivāla vairākās auditorijās uzstājās leģendārā stāstniece no Kuldīgas Liesma Lagzdiņa. Viņa darbojas folkloras kopā «Kūrava», bet diezgan bieži arī viena pati ar neparastiem stāstiem iepriecina visdažādākās auditorijas, sākot ar bērnudārzniekiem un beidzot ar pansionātu iedzīvotājiem.

Liesma atklāj: «Kopš 17 gadu vecuma bez pārtraukuma strādāju par Kuldīgas pilsētas gidi. Tagad man ir 68. Gidi arī pieder stāstnieku ģildei. Šajā profesijā gūtās iemaņas ir neaizstājamas, bet es nemitīgi mācos, papildinot stāstu sižetus, formas, izteiksmes veidu. Manā repertuārā ir teikas, pasakas, Kuldīgas vēstures notikumi. Reizēm žanrus miksēju, saglabājot gan intrigu, gan kādu noslēpumu. Mana pirmā profesija ir medmāsa, jaunībā strādāju Kuldīgas slimnīcas dzemdību nodaļā, bet vēlāk apguvu arī dažādus citus arodus. Taču manas dzīves centrā ir gida darbs – stāstniecība. Es tik ļoti mīlu Kuldīgu, ka nespēju nerunāt! Stāstos slavinu savu pilsētu. Stāstniekam vissvarīgāk ir just auditoriju un momentāni izvēlēties sarunas veidu. Ja neizkopj improvizācijas māk-slu, tad runāšana ir veltīga.»

Aizrautīgā stāstniece uzsver, ka Latvijā pirmais stāstnieku festivāls notika Kuldīgā. Šopavasar mutvārdu tradīcijas glabātāji jau 12. reizi pulcējās kārtējā festivālā «Zivzupa». To rīko laikā, kad Ventas rumbā sāk «lidot» vimbas. Tiek vārīta zivju zupa. Katrs klausītājs, kurš izstāsta anekdoti, teiku vai interesantu atgadījumu, saņem bļodu ar gardo viru.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Stāstnieku rožainās dienas Rundālē

Kategorijas