Saglabā lauku vēsturisko dzīvesveidu

2018. gada 11. septembris 00:00

Pļaujas svētki Ausekļu dzirnavās Vecumnieku novada Bārbeles pagastā 8. septembrī aizritēja īsti vasarīga pļaujas laika karstumā. Svētku desmitās jubilejas sarīkojums bija kuplāk apmeklēts nekā iepriekšējie pasākumi, atzina rīkotāji.

Tradicionālos svētkus bija gaidījuši gan amatnieki, gan apmeklētāji. Desmit gadu laikā jo daudzi iepazinuši šīs Zemgales sētas vislielākās vērtības – viesmīlību, darba mīlestību un sakoptību. Ik gadu brīvdabas muzeju papildina jauni eksponāti, kāds acij tīkams akcents ēkās un apbūvē. Ausekļu dzirnavas var dēvēt dažādi – par lauku tūrisma mītni, brīvdabas muzeju, atpūtas kompleksu, taču tā galvenais dzirnakmens ir latviešu zemnieku vēsturiskā dzīvesveida saglabāšana un uzskatāmība, ko divreiz gadā, Sējas un Pļaujas svētkos, ar autentiskiem darbarīkiem demonstrē saimnieki, viņu draugi un atbalstītāji.

Programa allaž veidota pārdomāti un mērķtiecīgi, lai apmeklētāji var ierasties tieši uz tiem demonstrējumiem, kas viņus īpaši interesē. Apmeklētāji nāca lēni, nesteidzīgi, kā jau uz zemnieku sētu, kur lietu kārtība zināma. Karogu mastā pacēla kinorežisors Jānis Streičs un podniekmeistars no Misas Leonīds Kupčs. Viņš ir viens no tiem amatniekiem, kas svētkos piedalījies kopš pirmsākumiem.

Laukā
Ar lieliem darbiem kavēties nedrīkst, tāpēc īsām Pļaujas svētku atklāšanas uzrunām sekoja gājiens un brauciens uz lauku, kur rokami kartupeļi, pļaujama labība, sienami kūlīši un, kā jau rudenī, arama zeme. Viss ritēja spraigi un veikli – kartupeļu lasītāji ātri piepildīja grozus un maisus, auzu pļāvēji demonstrēja pļaušanas prasmi. Labas iemaņas varēja vērot Jāņa Streiča izkapts vilcienos. Viņš vēlāk atklāja, ka izkapti daudz nācies cilāt tēva mājās un viņam tas patīkot. Jānis Streičs bija sajūsmināts par izkapts kvalitāti. To darbiem bija sagatavojis viens no labākajiem Latvijas pļāvējiem un meistariem Zigfrīds Rozenbergs.

Piemirsts un dažam iepriekš neredzēts bija aršanai norīkotais kāpurķēžu traktors. Tikmēr nopļāva labību, sasēja to kūlīšos un salika statiņos. Labību senāk kūla vēlā rudenī, kad citi steidzamākie darbi bija apdarīti. Tāpēc tvaika dampis un kuļmašīna «Imanta» «gaidīja» šķūnī. Jautrību uz lauka ar asprātīgām dziesmām un dančiem piešķīra muzikants Albīns Baļčūns no Bauskas novada un Vecumnieku deju kopa «Ozols».

Sētā
Kad ļaudis bija atgriezušies no lauka, trīs garas svilpes pašā dienas vidū ziņoja: «Dampis nāk!», un kulšana varēja sākties. Dampja un kuļmašīnas apkalpošanai vajagot 14 cilvēku, šoreiz gan tik daudz nebija, bet priekšstatu par šo smago darbu varēja gūt.

Sētā atkal varēja pievērsties senajiem darbarīkiem un arodiem – labības kulšanai ar spriguļiem, labības vētīšanai ar vētāmo mašīnu «Imanta», kas būvēta 30. gados Rīgā. Kartupeļu šķirošana bija Bārbeles mazpulcēnu ziņā. Piena malšanu rādīja cienījama vecuma kundze – bārbeliete Mirdza Grīnberga, sviestu kūla Rita Drizļenoka. Tas bija lēns roku darbs, un dienas vidus karstumā nebija viegli. Turpat līdzās kāpostu šķērēšanu un skābēšanu ierādīja Auziņu un Gedroviču ģimenes. Netālu amata prasmes rādīja siera meistare no Skaistkalnes un ābolu sulas darināšanas speciālists Kārlis Ulmanis no Bārbeles. Senlaicīgu medus sviedi demonstrēja bitenieks Ārijs Almanis ar kundzi Austru. Bišu drava viņiem ir zemnieku saimniecībā «Ķērpīši», bet zeme Stelpes un Bārbeles pagastā. Audzējot griķus un nektāraugus bitēm. «Par bitītēm ļoti jārūpējas. Ja nepiebaro un kaut ko neizdara pareizi, tās nepārziemo,» stāsta dravnieki.

Amata meistars darbu nesasteidz
Svētkos piedalījās vairāki desmiti amatnieku ne tikai no Vecumnieku novada, bet arī Bauskas, Dobeles un citām vietām, kā arī no Lietuvas. Interešu izvēle vislielākā. Daudzi amatnieki te bijuši gadu no gada. Klūgu pinējas Ināra Strode un Virgīnija Volodkiene piedalījušās it visos svētkos un vienmēr tos gaidot ar nepacietību. Inārai klūgu pīšanas prasmi ierādījusi Virgīnija, bet pati jau iemēģinājusi roku citos arodos un šajos svētkos no filca jēldzijas filcēja lielas un mazas čībiņas. «Darbs laikietilpīgs, bet, ja neguļ pie televizora, daudz var pagūt,» smejas Virgīnija.

Apbrīnas vērti ir baušķenieka – metālkalēja Jura Balakāna – meistardarbi. Vairāki apmeklētāji bija vienisprātis, ka Jura veikums daudzu gadu garumā ir izstādes vērts. Viņš ar saviem kalumiem piedalās arī dzirnavu atjaunošanā. Interesants Jurim izdevies šaha komplekts – figūras tādas «svarīgas». Pats meistars gan pagaidām atturīgs. Kalējs no Dobeles Beivids Masjūns ļauj katram izmēģināt roku naglu kalšanā.

Linu apstrādes prasmes un gudrības interesentiem ierādīja Monika Ozoliņa. Ar «pinkainajām», garajām šķipsnām nav nemaz viegli tikt galā. Vajadzīga pacietība. Neviens īsts amatnieks labu rezultātu nevar sasniegt steigā. Pacietība svarīga rotkaļiem, skārdniekiem, kurpniekiem un vīžu pinējam, audējām un vērpējām, skaidu plēsējiem, melderiem un pīrāgu cepējiem – visus ne uzskaitīt. Bet pie lielā zupas katla, kam raibu raibā vēsture, visus paēdināja Vēsma Petruševica. Pēcpusdienā svētkus sirsnīgus un jautrus vērta grupa «Rumbas kvartets».

«Bauskas Dzīve» jautāja saimniekam Mārtiņam Mediņam, vai izdevies panākt iecerēto, lai Ausekļu dzirnavu komplekss ar laiku kļūst rentabls. Viņa atbilde: «Ne gluži. Atjaunot un remontēt visu veco ir sarežģītāk nekā celt no jauna, vajadzīgi prāvi ieguldījumi.To labi saprot muzejnieki. Ūdensdzirnavās nesen ierīkota un tiek darbināta putraimu mašīna. Šogad sausuma dēļ ūdensdzirnavas strādā ar 1926. gadā Vācijā ražotu dīzeļmotoru, tāpat kā sendienās, 20. gados, kad bija sausas vasaras. Darbi nerims, idejas ir arī nākamajām desmitgadēm.»

Kinorežisors Jānis Streičs atzina: «Es nāku uz svētkiem Ausekļu dzirnavās kā uz svētnīcu, kā baznīcu. Te viss ir īsts un patiess – gan daba, gan cilvēki. Te sastopam mūsu tautas «zelta kviešu krājumu» un redzam, ka darbs zemnieku sētā un laukā var būt ne tikai grūts, bet arī ļoti skaists.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Saglabā lauku vēsturisko dzīvesveidu

Kategorijas