Kurmenē sargā dzimtas saknes

2018. gada 11. septembris 00:00

102

«Man dzīvē laimējies vairāk nekā manam tēvam...» tā Dzejas dienu sarīkojumā 8. septembrī Kurmenes pagasta «Mūru dzirnavās» par Emīla Skujenieka, dzimuša baušķenieka, likteni teica dzejnieks Knuts Skujenieks. Viņa tēvs mira trimdā 1965. gadā ASV.

Mēmeles krastā Lietuvas pierobežā septembra sestdienā, Vecumnieku novada Kurmenes tautas nama vadītājas Sarmītes Ķīses rosināti, kopā sanāca tuvējie no Kurmenes, kā arī no patālākās Skaistkalnes un Mazzalves, lai steigas pārņemtajā svētku svinēšanas burzmā atskatītos uz rāmās upes plūdumu un vairāku paaudžu dzīvi tās krastos gan Latvijā, gan Lietuvā. Viena no Knuta Skujenieka viedajām atziņām ir «..neraudāt par to, kas bijis,/ nebīties par to, kas rīt,/ tikai saudzīgi un droši/ savu taisnu vagu dzīt».

Īpašumu atstāj draugiem
Deviņdesmito gadu sākumā «Mūru dzirnavas» dzejnieks varēja saņemt kā likumīgu mantojumu. Bet, tā kā tur jau dzīvoja un mājas kopš kolhoza laikiem bija kopuši Edgara Kārkliņa vecāki, Emīla Skujenieka draugi, Knuts Skujenieks no īpašuma šeit atteicās. Edgars Kārkliņš atzīstas, ka mīl un sargā šo vietu, jo te dzimis un uzaudzis. Viņš kolekcionē visu, kas saistīts gan ar padomju laika sadzīves priekšmetiem, gan senākiem. Kā nepārdodamu svētumu Edgars uzskata veco dzirnavu turbīnu, kuras muzejisko vērtību pamanījis ne viens vien interesents. «Tā ir manas bērnības un manas dzīves neatņemama daļa, un to nevar pārdot par naudu,» pārliecināts Edgars.

Dzejniekam Knutam Skujeniekam viesošanās «Mūru dzirnavās» bija saviļņojoša; ar lielu sirsnību un cieņu viņš runāja par tēvu un arī vectēvu, kurš savulaik nopircis zemi no grāfienes Komarovskas un uzbūvējis šeit dzirnavas. Dzimtas liktenis bijis sarežģīts, bet K. Skujenieks ir gandarīts, ka dzirnavu vieta un ēkas ir sakoptas.

Personības valdzinājums
Dzejnieks lasīja tēva dzejoļus un pastāstīja par Emīla Skujenieka radošo rakstnieka, dzejnieka un režisora darbību Latvijā un vēlāk trimdā Vācijā un ASV. Trīsdesmitajos gados E. Skujenieks daudz darījis latviešu un lietuviešu kultūras sakaru iedibināšanā un veidošanā; jaunībā strādājis par skolotāju Lietuvā.

Dzejas sarīkojumā piedalījās arī dzejnieks, atdzejotājs un literatūrzinātnieks Māris Salējs. Viņš lasīja dzeju un pastāstīja par radošo draudzību ar Knutu Skujenieku, kuram ir pateicīgs par padomiem dzejas talanta izkopšanā un vērtīgo ietekmi uz viņa radošās personības pilnveidi un attīstību.

Dzejas pēcpusdienas muzikālo noskaņu radīja kapela no Jēkabpils «Kreicburgas ziķeri», kas pārmaiņus ar dzejnieku uzstāšanos dziedāja dziesmas ar K. Skujenieka vārdiem un arī komponētos atdzejojumus no zviedru un poļu valodas.

Kurmenes tautas nama vadītāja Sarmīte Ķīse atzina: «Lai arī daudzo svētku pasākumu norises dēļ mums apmeklētāju pulks nav liels, toties varējām baudīt īstu dzeju un lielas personības klātbūtni un valdzinājumu. Dzejas dienu tradīciju «Mūru dzirnavās» saglabāsim arī turpmāk.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kurmenē sargā dzimtas saknes

Kategorijas