«Dzīvē man ir ļoti paveicies!»

2018. gada 7. septembris 00:00

80 gadu jubileja Mudītei Strazdiņai Bauskā.

Trešdien 80 gadu jubileju nosvinēja baušķeniece Mudīte Strazdiņa. Vēl nesen minējām, ka par ilggadēju un radošu darbu izglītības sistēmas pilnveidē viņai piešķirts pašvaldības apbalvojums «Par mūža ieguldījumu». «Neesmu īpaši pieglaudīga un mīlīga, protu pateikties cilvēkiem, esmu ātra pēc dabas. Lai man piedod tie cilvēki, kuriem esmu nodarījusi pāri, un saku paldies tiem, kas palīdzējuši. Īpaši pateicos saviem vecākiem par labiem gēniem,» tā sevi raksturo jubilāre.

Ražīgi darba gadi
Jubilāre dzimusi Ķekavā, līdz otrajai klasei ieskaitot dzīvojusi Rīgā pie tantes, pēcāk pārvākusies uz dzīvi Doles salā. Mudīte ir vidējais bērns ģimenē, diemžēl māsa un brālis jau aizgājuši mūžībā. Bērnība bijusi brīnišķīga, jo kur vēl labāk pavadīt jaunības gadus kā Daugavas malā. Ceļš līdz skolai bija trīs kilometri, bet Mudītei tos noiet esot bijis tīrais nieks: «Man dzīve vienmēr ir saistījusies ar pārcēlāju. Ziemā līdz skolai gājām tikai pa upi, un ne prātā neienāca, ka ledus varētu lūzt.» Pabeigusi Ķekavas pamatskolu, baušķeniece tālāk izglītojusies Jelgavas pedagoģijas skolā, kuru 1956. gadā arī absolvējusi, iegūstot jaunāko klašu skolotājas profesiju. Tajā pašā gadā darba gaitas sāktas Mežgaļu skolā. Bijis piedāvājums doties uz Jūrkalnes pamatskolu, bet tur nevēlējusies braukt. Darba ziņā jubilārei klājies raibi – pēc Mežgaļiem strādājusi Pamūšas septiņgadīgajā skolā, 1959. gadā – Bauskas bērnunamā. 1964. gadā Bauskas 1. vidusskolā sākusi strādāt par skolotāju, vēlāk veikusi direktores vietnieces pienākumus. 1970. gadā strādājusi Bauskas rajona Tautas izglītības nodaļā, vēlāk – Codes un Griķu astoņgadīgajā skolā, kā arī Pilsrundāles vidusskolā.

Vislielākais sasniegums – 1997. gadā izveidotā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) Bauskas filiāle.

Kopš 2012. gada Mudītes darbavieta ir Bauskas 2. vidusskola. «Darba dzīve bija ļoti laba, jo līdzās bija īstie cilvēki. Iedvesmu droši vien smēlos savos gēnos un raksturā. Ja kaut ko daru, tad no visas sirds. Darbs bija pamatīgs, un kolēģi bija diži ļaudis. Skolotāji bija gudri un strādīgi, daudz mācījās. Bija gan gadījums, kad vajadzēja atlaist skolotāju, bet tas nebija tik vienkārši. Divus gadus pastrādāju Latvijas Tautas saimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, un ar kolēģiem nopelnījām zelta medaļu. Man būtu ļoti interesanti uzzināt, vai kādam Latvijā vēl ir šāda medaļa. Es nešaubos, ka tāda ir lauksaimniekiem, bet pedagogiem? Dzīve bijusi notikumiem bagāta, esmu saņēmusi visu, ko vien varēju. Paldies Dievam, dzīvē man ir ļoti veicies,» tā Mudīte.

Sapnis par Gibraltāru
Jubilāre ar vīru Gaismonu iepazinusies 1958. gadā. Pēc gada apprecējušies. Viņš bija Ziemeļu flotes jūrnieks. Mudīte vīru raksturo kā labu un stabilu cilvēku, abi kopā nodzīvojuši 55 gadus. Vīrs Mudīti visu mūžu, tēlaini izsakoties, esot vadījis «pret vēju». Darba piedāvājumi bijuši – gan Salacgrīvā, gan Ventspilī, vairākkārt Vecumniekos. Lielu daļu mūža Gaismons nostrādājis meliorācijas sistēmās par darba vadītāju, Bauskas rajonu lieliski pārzinājis.

Ģimenē ir trīs bērni. Vecākais dēls Armands strādā Ceļu satiksmes drošības direkcijā, meita Elita dzīvo Smiltenē un ir ekonomiste koku apstrādes uzņēmumā, jaunākais dēls Ulfs ir mēbeļu galdnieks. Kopā ar vīru esot daudz ceļojusi. Ir izbraukāta Eiropa, nav būts tikai Rumānijā un Portugālē. Vislabāk pie sirds gājusi Itālija, ko varētu apciemot vēl un vēl, Austrija, Francija un Norvēģija. Baušķeniece ar bērniem šovasar izbraukājusi Kurzemes piekrasti un secina, ka mūsu dzimtene ir ļoti skaista. Tālie Austrumi Mudīti gan nevilinot, bet vēlētos redzēt Gibraltāru.

Vilina grāmatas
Mudītes vislielākais hobijs ir izglītojošu grāmatu lasīšana: «Savu dzīvi bez grāmatām nevaru iedomāties. Man tēvs iemācīja lasīt ļoti agri, tāpēc piecu gadu vecumā biju izlasījusi Aleksandra Grīna grāmatu «Zemes atjaunotāji» un Alfrēda Brēma «Dzīvnieku valsti». Pēdējais, ko izlasīju, – spiegošanas pamatus, pati nesaprotu, kāpēc, un Viktora Suvorova «Kuzjas māti». Ja vēlos kaut ko jauku paņemt rokās un kas man dziļi sirdī saista, tā ir Leonarda Franka grāmata «Jēzus mācekļi».» Jubilāre labprāt liekot puzles, kas šķiet ne tikai interesanti, bet arī attīsta prātu un novērš no citām domām. Tagad viņas izaicinājums ir salikt puzli ar trīs tūkstošiem gabaliņu. Mudīte ļoti daudz ada, pašlaik kolekcijā atrodami ap trīsdesmit zeķu pāru. Viņai patīk krāt dažādus suvenīrus un niekus, vairāki ir sadāvināti. Izsenis viņa audzē dālijas – 130 šķirņu, bet nu apsver iespēju tās likvidēt, jo kopt vairāk nespējot. Baušķeniece uzskata, ka katra puķe ir jāuzslavē, jāsamīļo un jāpasaka, ka tā ir skaista un laba.

Dzimšanas diena nosvinēta trešdien Bauskas 2. vidusskolā, kur kolēģi bija sagatavojuši īpašu pārsteigumu. Ar ģimeni tiks pasēdēts sestdien mierīgākā gaisotnē.

Intervija noslēdzās ar dziesmas vārdiem: «Man dzīvē šai laimējies ļoti: netrūkst man, par ko raudāt un smiet. Gan brīnišķi mirkļi man doti, gan veiksmes ar līkumu iet.»

BauskasDzive.lv ARHĪVS

«Dzīvē man ir ļoti paveicies!»

Kategorijas