Ziemeļvalstu sociāldemokrātu virzienā – par līdztiesību

2018. gada 9. septembris 17:12

214

Ziemeļvalstu sociāldemokrātu virzienā – par līdztiesību

Partija «Progresīvie» izveidojās 2017. gada februārī no tāda paša nosaukuma biedrības. «Progresīvie» ir kreisi centriska partija, kura ar savām idejām vēlas ieņemt īstu sociāldemokrātu pozīciju Latvijā ar skatu Ziemeļvalstu virzienā. Partijas valdes priekšsēdētājs ir Roberts Putnis.

Partija iestājas par progresīvu nodokļu sistēmu, kas ļautu būtiski samazināt nodokļus trūcīgākajiem sabiedrības slāņiem, ēnu ekonomikas samazināšanu, demogrāfijas situācijas uzlabošanos, automātisku pilsonības piešķiršanu ikvienam Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem cilvēkiem dzimušam bērnam. Šīs partijas vēlme ir noteikt ANO Laimes indeksu par Latvijas sasniegumu un izaugsmes atskaites punktu, mērot arī nevienlīdzību, aprūpi, taisnīgumu, veselību, pārvaldību, ēnu ekonomiku, korupciju un labklājību, nevis tikai iekšzemes kopprodukta pieaugumu.

Izvērsta ir programmas sadaļa par medijiem un to atbalstu. Partija, piemēram, nosaka grāmatām un preses izdevumiem piemērot 0% PVN likmi.

Politiskās partijas «Progresīvie» vēlēšanu sarakstu pirmie numuri visos piecos apgabalos ir sievietes. Norādot, ka sievietēm ir vairāk šķēršļu politiskajai līdzdalībai, «Progresīvie» vēlas aktīvi iestāties par sieviešu politiskās līdzdalības veicināšanu. No visu 16 partiju kandidātiem tieši «Progresīvajiem» sarakstos ir gados visjaunākais piedāvājums – vidējais kandidātu vecums 38,3 gadi, 20 – 40 gadu vecumā ir 68% kandidātu, neviens nav no iepriekšējiem Saeimas deputātiem.

Partijas «Progresīvie» deputātu kandidāti Zemgales apgabalā

1. Līga Rasnača
Partijas «Progresīvie» Zemgales saraksta līdere; dzimusi 1956. gadā, dzīvo Jelgavā. L. Rasnača ir Latvijas Universitātes asociētā profesore, vadošā pētniece, kura pēta nevienlīdzību un tās mazināšanas iespējas, kā arī dažādu valstu labklājības modeļus un nevienlīdzības mazināšanas instrumentus.
Īpašumā dzīvoklis un māja Jelgavā, pieder zemes īpašumi Ozolnieku, Ķekavas un Gulbenes novadā, kā arī zeme ar māju Neretas novadā.
L. Rasnačas stingrākā pārliecība, kas gūta pētījumos, – pārāk izteikto nevienlīdzību Latvijā nav iespējams samazināt, neceļot darba ienākumus zemākajā daļā, tāpēc minimālās algas paaugstināšana ir nepieciešama. Profesores atbildes portālā lsm.lv uz trim jautājumiem saistībā ar kandidēšanu uz 13. Saeimu: Kādēļ esmu šajā politiskajā spēkā? ««Progresīvo» partiju izvēlējos uzticamas sociāldemokrātiskās programmas dēļ. Latvijai Ziemeļvalstis ir tuvas gan ģeogrāfiski, gan mentāli. Partijas biedri ir gudri, radoši un draudzīgi, tāpēc ticu, ka kopā var panākt sociālo taisnīgumu mazaizsargātajām grupām.» Kādēļ es būšu laba Saeimas deputāte? «Būšu laba deputāte ar savu kompetenci (doktora grāds sociālajās zinātnēs) un pieredzi mazaizsargāto grupu (pensionāru, invalīdu u. c.) sociālo problēmu risināšanā.»
Kādai jomai Saeimā es pievērsīšos īpaši un ko konkrētu gribu paveikt? «Pārzinu sociālās drošības sistēmas jautājumus, saprotu, ko var mainīt, piemēram, pensiju aprēķinā jāpalielina darba stāža nozīme, kas ļautu novērtēt ilgu un godīgu darbu.»

2. Ģirts Šolis
Dzimis 1976. gadā, dzīvo Ozolnieku novadā. Latvijas Kultūras akadēmijā 2011. gadā iegūts maģistra grāds mākslās, studējis arī Varšavas teātra akadēmijas maģistrantūrā. Ģ. Šolis ir Latvijas Leļļu teātra galvenais režisors, valdes loceklis SIA «Sinxra» (uzņēmuma darbība – nekustamā īpašuma pārvaldīšana par atlīdzību vai uz līguma pamata un mākslinieku darbība).
Ģirta Šoļa atbildes portālā lsm.lv: Kādēļ esmu šajā politiskajā spēkā? «Manuprāt, mani un citus partijā «Progresīvie» apvieno līdzīgi pasaules uzskati, idejas, kā racionāli uzlabot valsts pārvaldi, optimāli izmantojot mums pieejamos dabas, intelektuālos un citus resursus.» Kādēļ es būšu labs Saeimas deputāts? «Manu labo īpašību galvgalī izdalītu spēju ieklausīties un motivēt cilvēkus darīt labas lietas. Svarīgi, lai mēs biežāk ieklausītos cits citā, mēģinātu izprast apkārtējo cilvēku rīcības motīvus bez klaigāšanas un žultainiem pārmetumiem.» Kādai jomai Saeimā es pievērsīšos īpaši? «Ļoti vēlētos sniegt savu pienesumu kultūrai, starptautisku kultūras sakaru, kā arī jaunatnes un bērnu izglītības jomu sakārtošanai. Bērni un jaunieši ir mūsu vienīgā cerība izdzīvot kā nācijai. Uztrauc latviešu diasporas ģimeņu un bērnu problemātika.»

3. Gundega Rupenheite
Dzimusi 1973. gadā, dzīvo Ķekavas novadā. Rīgas Celtniecības koledžā 1996. gadā ieguvusi monumentālās tēlniecības restauratores kvalifikāciju, 2002. gadā Latvijas Universitātē – humanitāro zinātņu bakalaura grādu filozofijā.
Biedrībā «Latvijas Sarkanais Krusts» ir projekta «Sociālā darbinieka un sociālā mentora pakalpojumu nodrošināšana patvēruma meklētājiem un personām ar bēgļu vai alternatīvo statusu» vadītāja. G. Rupenheite ir arī biedrības «Radošā darbnīca «Kurpes nost»» valdes priekšsēdētāja.Agrāk strādājusi Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļā par vecāko referenti.
Kandidātes atbildes portālā lsm.lv: Kādēļ esmu šajā politiskajā spēkā? «Jo neviens politiskais spēks līdz šim nav spējis izgaismot sieviešu un vīriešu (ne)līdztiesību Latvijā, bet tā diemžēl pastāv visās privātajās un profesionālajās dzīves jomās.» Kādēļ es būšu laba Saeimas deputāte? «Esmu saskārusies ar valsts un pašvaldības nekompetenci attiecībā pret vardarbību ģimenē. Tādēļ esmu gatava darīt visu, izmantojot zināšanas, privāto un profesionālo pieredzi, lai uzlabotu sieviešu, ģimeņu un bērnu labklājību Latvijā.» Kādai jomai Saeimā es pievērsīšos īpaši? «Vēlos Saeimas dienaskārtībā aktualizēt jautājumus, kas runā par vardarbību ģimenēs, darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, nabadzības riska novēršanu viena vecāka ģimenēs, nevienlīdzības un jebkāda veida diskriminācijas mazināšanu valstī.»

4. Edgars Niedrītis
Dzimis 1970. gadā, dzīvo Rīgā. 2013. gadā beidzis Juridisko koledžu, iegūstot jurista palīga kvalifikāciju. «Latvijas Bankas» Aizsardzības pārvaldē strādā par apsardzes maiņas galveno inspektoru.
Edgars Niedrītis savulaik kandidējis uz Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības valdes priekšsēdētāja amatu, bet nav ievēlēts. Viņš arī kandidējis uz valdes locekļa amatu, dibinot Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa partiju «KPV LV». Tā kā «KPV LV» nav attaisnojusi viņa cerības, liedzot pat piedalīties pērn notikušajās pašvaldību vēlēšanās, un tā kā viņam esot tuvas «kreisās» idejas, tad viņš pievienojies «Progresīvajiem».
Īpašumā dzīvoklis Rīgā, māja Jelgavā – kopīpašumā. Deputāta kandidātam ir parādsaistības – 65 tūkstoši eiro.
E. Niedrīša atbildes portālā lsm.lv: Kādēļ esmu šajā politiskajā spēkā? «Mums visiem ir sapnis, kuru mēģinām īstenot. «Progresīvie» palīdz īstenot sapņus, lai tie piepildītos, es tikai uzstādu mērķus.» Kādēļ es būšu labs Saeimas deputāts? «Viens no maniem mērķiem savulaik bija Latvijas brīvības atgūšana. Esmu ieinteresēts, lai mēs būtu neatkarīga, demokrātiska, tiesiska, pārticīga un uz Rietumiem orientēta valsts.»

5. Agnese Deigele
Dzimusi 1977. gadā, dzīvo Jelgavā. 1999. gadā beigusi Latvijas Universitātes Medicīnas koledžu, iegūstot medmāsas specialitāti. Norādījusi, ka ir pašnodarbinātā.

6. Dainis Deigelis
Dzimis 1983. gadā, dzīvo Jelgavā. Izglītība vidējā – absolvējis Gaujienas vidusskolu; Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē studijas nav pabeidzis. Norādījis, ka ir pašnodarbināts dzejnieks. Regulāri piedalās Dzejas dienās Jelgavā. Jaunā dzejnieka pirmais autorvakars 2015. gadā notika Hāgenskalna komūnā. Dainis par sevi saka: «Man patīk un pašam šķiet aktuāla sociāli asa, pat politiska dzeja. Ar vectēvu jau kopš agras bērnības esam stundām diskutējuši par politiku un notiekošo sabiedrībā. Visticamāk, tāpēc savas dzejas valodas attīstību saskatu tieši šajā virzienā. Mani izbrīna, ka sociālas dzejas mums ir maz, lai gan Rietumu pasaulē tas nav nekas neparasts.»
D. Deigelis ir partijas «Progresīvie» revīzijas komisijas loceklis, kā arī darbojas ar mākslu un kultūru saistītas biedrības «Trīspadsmitais kurss» valdē.
D. Deigeļa atbildes portālā lsm.lv: Kādēļ esmu šajā politiskajā spēkā? «Tāpēc, ka esmu praktizējošs ideālists, kas, negribot balsot par mazāko ļaunumu, atrada tādus pašus praktizējošus ideālistus, lai cīnītos par lielāko labumu, jo valsts sākas ar mani un tevi.» Kādēļ es būšu labs Saeimas deputāts? «Es diez vai būšu labs deputāts, drīzāk tīri ciešams, kas noteikti savu spēju robežās kā praktizējošs ideālists būs reālists, prasīs neiespējamo no sevis un šīs sabiedrības, lai kopā virzītos uz sociāli solidāru un atvērtu sabiedrību.» Kādai jomai Saeimā es pievērsīšos īpaši? «Darba tiesībām un darbinieku sociālajai aizsardzībai, lai esošie likumi reāli strādātu un kontrolējošās iestādes neatrakstītos, bet iestātos par tiesībām uz veselīgu, tiesiski un sociāli drošu darba vidi ne tikai lielajos uzņēmumos.»

7. Inga Krauze
Dzimusi 1962. gadā, dzīvo Jaunjelgavas novadā. Aizupes meža tehnikumā 1981. gadā ieguvusi meža izstrādes tehnoloģes izglītību. Strādā par apkopēju Jaunjelgavas vidusskolā.
Laikrakstam «Staburags» I. Krauze atklājusi savu redzējumu: «Viens no jautājumiem, kuram es nespēju sevī rast atbildi, – kā var balsot atturoties? Vai deputātam nav sava viedokļa? Tas nav normāli, ja, par kādu jautājumu lemjot, liels skaits deputātu atturas, tāpēc būtisku likuma grozījumu neievieš. Varbūt cilvēks ir par bailīgu, lai paustu savu patieso viedokli?»
I. Krauzes atbildes portālā lsm.lv: Kādēļ esmu šajā politiskajā spēkā? «Gadiem sekojot tam, kas notiek Latvijā un novadā, sapratu, ka malā stāvēt vairs nevaru.» Kādēļ es būšu laba Saeimas deputāte? «Esmu par to, lai katrs cilvēks, kas dzīvo Latvijā, justos vajadzīgs un drošībā.» Kādai jomai Saeimā es pievērsīšos īpaši? «Vēlos, lai mūsu bērni un mazbērni dzīvotu ekoloģiski tīrā un sakoptā vidē.»

8. Jānis Vekmans
Dzimis 1984. gadā, dzīvo Jelgavā. Jūrmalas Pumpuru vidusskolā ieguvis pamatizglītību. Tas netraucē strādāt SIA «Zemgales projekts» par tehnisko direktoru, SIA «2K projekts» – par projektētāja palīgu.

9. Dace Vekmane
Dzimusi 1987. gadā, dzīvesvieta Priekuļu novadā. Vidējo izglītību ieguvusi Cēsu vakara vidusskolā. Pašlaik atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā.

10. Āris Ādlers
Dzimis 1980. gadā, dzīvo Rīgā. Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvis vadības zinātņu maģistra grādu. Pašreizējās darbavietas: biedrībā «Sernikon» – projektu vadītājs un valdes priekšsēdētājs, biedrībā «Latvijas Lauku forums» – padomes loceklis, «Partnerība par lauku Eiropu» (PREPARE AISBL) – valdes loceklis, biedrībā «Alianse pārnozariskai ilgtspējīgai attīstībai» – prezidents.
Bezskaidras naudas uzkrājums 1990,24 eiro «SEB bankā» un 20 020,43 eiro «Luminor Bank».
Partijā «Progresīvie» Ā. Ādlers ir pašvaldību un reģionālās attīstības politikas darba grupas vadītājs.
Ā. Ādlera atbildes portālā lsm.lv: Kādēļ esmu šajā politiskajā spēkā? «Esmu par sociālu taisnīgumu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, kā arī par brīvu sabiedrību. Šīs ir pamatvērtības, ko pauž partija «Progresīvie».» Kādēļ es būšu labs Saeimas deputāts? «Esmu viens no tiem cilvēkiem, kas par sevi saka – ideālists nav naivs. Manī apvienojas ticība ideāliem un pragmatiska spēja iedziļināties politikas veidošanas dokumentos.» Kādai jomai Saeimā es pievērsīšos īpaši? «Mana interešu joma ir lauku un reģionālā attīstība, kā arī pilsoniskās sabiedrības stiprināšana. Vēlos panākt Latvijas NVO fonda palielināšanu, kā arī lēmumu pieņemšanas decentralizāciju attīstības jautājumos.»

11. Elza Rauda
Dzimusi 1993. gadā, dzīvesvieta Salaspils novadā. Latvijas Universitātē 2016. gadā ieguvusi dabaszinātņu maģistra grādu bioloģijā. Ir biznesa datu analītiķe tā sauktajā ātro kredītu uzņēmumā a/s «4finance». Kopīpašumā pieder zeme Bauskas novadā.
E. Raudas atbildes portālā lsm.lv: Kādēļ esmu šajā politiskajā spēkā? «Iestājos par aktīvu līdzdalību demokrātijā, atbildīgu un saprotošu pastāvēšanu sabiedrībā un vidē.» Kādēļ es būšu laba Saeimas deputāte? «Uzskatu, ka politikai ir jāveicina izpratne. Tikai zinot faktus, ir iespējams pieņemt atbildīgus lēmumus, un tikai atbildīgi lēmumi nodrošina stabilu izaugsmi.» Kādai jomai Saeimā es pievērsīšos īpaši? «Vides jomai, vides aizsardzībai un atbildīgai tās izmantošanai. Man ir maģistra grāds bioloģijā, un esmu vairākus gadus strādājusi nozarē (Nacionālais botāniskais dārzs un mežzinātņu institūts «Silava»).»

12. Jānis Stjadja
Dzimis 1959. gadā, dzīvo Rīgā. Rīgas Kooperatīvajā tehnikumā 1985. gadā iegūta tirdzniecības vadītāja specialitāte. Ir SIA «ROBER» valdes loceklis, kā arī biedrības «EAPN-Latvija» valdes loceklis.
E. Raudas atbildes portālā lsm.lv: Kādēļ esmu šajā politiskajā spēkā? «Manis pārstāvētās NVO «EAPN-Latvija» (Pretnabadzības tīkls) saskan ar «Progresīvo» mērķiem. Esmu pret latviešu tautas mērķtiecīgu novešanu nabadzībā.» Kādēļ es būšu labs Saeimas deputāts? «Jo cīnīšos pret nabadzības riskiem. Mērķis ir klaji paust protestu pret valdošās koalīcijas vardarbīgu un mērķtiecīgu latviešu tautas novešanu nabadzībā.» Kādai jomai Saeimā es pievērsīšos īpaši? «Esmu par cilvēka cienīgiem minimālajiem ienākumiem Latvijā. Pievērsīšos invalīdu pensiju un politiski represēto personu pensiju nodrošināšanai.»

13. Valters Dakša
Dzimis 1997. gadā, dzīvesvieta Saldus novadā. 2016. gadā absolvējis Saldus 2. vidusskolu. SIA «Valters Dakša» (nodarbojas ar izdevējdarbību) valdes priekšsēdētājs. Grāmatu kolekcionārs, kurš kategorijā «Bērni un jaunieši», nominācijā «Rabarbers» 2015. gadā ieguva balvu «Laiks Ziedonim». Deputāta kandidāta atziņa: «Vislabākie patrioti mēs esam, ja mēs mīlam to, ko darām, – runājam latviski, dzīvojam labi un neaizmirstam, ka ir jāpalīdz arī citiem dzīvot labāk.»
V. Dakšas atbildes portālā lsm.lv: Kādēļ esmu šajā politiskajā spēkā? «Esmu progresīvu (digitālais modernisms u. tml.) grāmatu izdevējs, pēc uzaicinājuma nolēmu pievienoties.» Kādēļ es būšu labs Saeimas deputāts? «Man rūp Latvijas nākotne.» Kādai jomai Saeimā es pievērsīšos īpaši? «Kultūrai, izglītībai, videi. Grāmatas – vispār bez PVN.»

14. Kaspars Mucenieks
Dzimis 1980. gadā, dzīvojis un vidusskolu absolvējis Rundālē, pašlaik dzīvo Jelgavas novadā. Latvijas Lauksaimniecības universitātē 2006. gadā ieguvis enerģētikas inženiera diplomu. Ir SIA «Zemgales projekts» un SIA «2K projekts» valdes loceklis. 2018. gada 26. augustā nodokļu maksātājam «Sabiedrība ar ierobežotu atbildību «2K projekts»» ir VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds 3736,86 eiro. Arī kandidātam K. Muceniekam ir parādsaistības – 15 tūkstoš eiro.

15. Māris Dūrējs
Dzimis 1948. gadā, dzīvo Jelgavā. 1966. gadā absolvējis Jelgavas
1. vidusskolu, iegūstot vidējo izglītību. Pensionārs. Uz jautājumiem portālam lsm.lv, kādēļ ir šajā politiskajā spēkā un kādēļ varētu būt labs Saeimas deputāts, nav atbildējis. Toties kandidāts zina, ka Saeimā konkrēti gribētu strādāt ar demogrāfijas uzlabošanas jautājumiem.

Iedzīvotāji vērtē programmu

Plusiņi par veselības sistēmas sakārtošanu un zaļo domāšanu

Līga Helviga, Rundāles novada iedzīvotāja, pauž viedokli par «Progresīvo» programmu:
– Kopumā man simpatizē partijas vīzija par Latvijas tuvināšanu Ziemeļvalstu modelim. Tomēr, ja salīdzina pašu 4000 zīmju programmu ar citu partiju solījumiem, šajā mazliet trūkst konkrētības.
Programmas pluss, ka par primāro darbu tiek minēta veselības aprūpes sistēmas sakārtošana. Žetons programmas autoriem par vārdu salikumu «uz cilvēku orientēta veselības aprūpe», jo pašlaik nav iespējams saprast, uz ko tā orientēta, tik ne uz klientiem. Labi, ka tiek solīts noteikt maksimāli pieļaujamo rindu ilgumu, piemēram, 90 dienas – plānveida operācijām. Pašreizējais modelis, kad rindas plānveida operācijām izstiepjas vairāku gadu garumā un tiek pārmantotas no paaudzes paaudzē, nav diez ko motivējošs un atsauc atmiņā veco labo teicienu «kas maksā, tas brauc». Īpaši skumji, kad šādas situācijas skar tavas ģimenes locekļus un atliek vien vērt vaļā «biezo» maku vai meklēt palīdzīgu roku pie ātrajiem aizdevējiem, jo sagaidīt trīsgades uzaicinājumu šķiet nereāli. Protams, ka šis punkts dažādās formās ir iekļauts arī citu partiju priekšvēlēšanu programmās, tomēr tik noteiktus termiņus daudzi neņemas solīt.
Arī uzsvars uz zaļo domāšanu programmā ir labs. Varbūt es mazāk koncentrētos uz ražotnēm, lauksaimniekiem utt., bet gan uz ikdienas patērētāju, aizliedzot visus bezjēdzīgos iepakojumus (maisiņus, kastītes kastītēs, kas aptītas ar foliju), un citas drazas, ko mēs bez sajēgas un sapratnes pērkam un metam miskastē. Arī papildu nodoklis ražotājam (vai izplatītājam) par iepakojumu būtu pašā laikā.

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ziemeļvalstu sociāldemokrātu virzienā – par līdztiesību

Kategorijas