Kā cimds ar roku

2018. gada 7. septembris 00:00

1579

Baušķenieki Ingrīda un Uldis Tomsoni 10. septembrī atzīmēs trīsdesmito gadadienu laulībā jeb pērļu kāzas. Tās svinēt plānots šosestdien Bauskas novada Ceraukstes pagasta ēdnīcā «Pie Anitas». Paredzēts divdesmit viesu, ar vakara vadītāju, dzīvo mūziku, dejām un rotaļām.

Pirmie baznīcā
Vispārsteidzošākais ir fakts, ka abi dzimuši un visu mūžu dzīvo Bauskā, absolvējuši vienu un to pašu skolu, bet iepazinušies un pirmo reizi viens otru sastapuši tikai kopējā darbavietā. Pāris saticies, kad Ingrīda vēl mācījusies Bauskas 1. vidusskolā un pa vasarām piepelnījusies, bet Uldis tikko pārradies mājās no armijas, sācis strādāt par galdnieku toreizējā Bauskas rajona starpkolhozu konservu fabrikā.

«Viss notika pamazām. Apprecējāmies tikai piecus gadus pēc iepazīšanās. Uz precībām vairāk paskubināja radinieki. Mūsu īpašo dienu 1988. gadā apmeklēja vairāk nekā simt viesu. Lepojamies ar to, ka Atmodas sākumā bijām pirmie Bauskā, kas uzdrīkstējās salaulāties baznīcā. To darīja mācītājs Žibeika, kas kristīja mūsu bērnus un laulāja arī Ulda vecākus. Tajā laikā varēja uzrīkot lielas kāzas, jo saimniecībā bija daudz labumu, arī darbavieta ļoti nāca pretī. Vedēji no puķēm uz mašīnas motora pārsega bija uztaisījuši Latvijas karogu, kas likās ļoti mīļi un jauki,» atmiņās dalās Ingrīda.

Ingrīdai un Uldim ir divi pieauguši bērni. Divdesmit astoņus gadus vecais Edgars, kas četrus gadus strādā un dzīvo Anglijā un dzimtajā pusē neesot bijis divus gadus, jo strādājot tādā darbavietā, kur nav vienkārši izbrīvēt brīvo laiku. Jaunākajam dēlam Mārtiņam ir 26 gadi, viņš dzīvo Bauskā un strādā SIA «Tipo Print». «Pagaidām nav, bet ļoti gaidām mazbērnus. Toties mums ir divi kaķi, ko auklēt, – pusotru gadu vecais Rūdis un gandrīz mēnesi vecs kaķēns Muris. Vecākajam katru vakaru bez izņēmuma ir jāiet ārā pastaigā. Kā pienāk pulkstens astoņi vakarā, viņš jau sāk dežurēt pie ārdurvīm. Pašu mazāko nenoturējos un paņēmu uz mājām. Nevarēju noskatīties, kā viņš viens pamests ārā ņaudēja un sauca pēc palīdzības. Mēs abi ar vīru esam ļoti lieli dzīvnieku fanātiķi, īpaši kaķu, tāpēc liela mīlestība aiziet viņiem,» atklāj Ingrīda.

Bagātīgs klāsts hobiju
Uldim ir daudz dažādu vaļasprieku – kādreiz kolekcionējis pastmarkas un nozīmītes, spēlējis volejbolu, basketbolu, hokeju, regbiju, tenisu, divu gadu garumā sakrājis 85 dažādas divu eiro monētas. Viņam ļoti patīkot žāvēt vistas un zivis. Ar sportu vairāk nesanākot nodarboties kājas traumu dēļ, ko kādreiz guvis, toties tagad regulāri un kaislīgi hokeju skatoties televīzijā.

Sievai visvairāk patīkot krāt dažādus magnētiņus un nieciņus, sēņot, ogot, darboties ar puķēm un rakņāties pa dārzu, braukt ekskursijās, iet uz kino, teātri. Ingrīda apmēram piecus gadus dzied folkloras kopā «Dreņģeri», un mēģinājumi notiekot katru otrdienu. Pati par savu aizraušanos stāsta: «Man ļoti patīk ekskursijas, ja piedāvā, tad nekad neatsaku, ar folkloras kolektīvu dodamies dažādos izbraukumos. Vienīgi vīrs nevēlas doties līdzi, jo viņam nav pacietības ilgi nosēdēt autobusā. Pērn nogalē bijām Pakrojā, katru gadu tur notiek festivāls. Aktīvi piedalāmies ielīgošanas rituālos. Ļoti jauki šogad bija Dziesmu un deju svētkos. Šopiektdien uzstāsimies Jelgavā, sestdien dziedāsim Bauskas vecpilsētas Pagalmu svētkos, bet vakarā folkloras kopa būs mūsu kāzu jubilejā.»

Pretstati pievelkas
Abu kopējās nodarbes ir hokeja skatīšanās, braukšana ar riteņiem, festivāla «Country Bauska» apmeklēšana, «gonku» skatīšanās Mūsas trasē, abi piedaloties visādās vietējās aktivitātēs, piemēram, izmēģina spēkus šautriņu mešanā. Izrādās, Ingrīdai skolas laikos padevusies tāllēkšana, bet Uldim augstlēkšana. Vīrs esot to pārmantojis no saviem vecākiem, jo viņi arī esot bijuši aktīvi sportisti.

«Pēc dabas esmu mierīgs cilvēks, bet sieva ir ļoti atraktīva, tas man viņā vislabāk patīk, vismaz mājās ir kāds dzīvīgums. Ja mēs abi būtu mierīgie, tad valdītu garlaicība. Iespējams, mūsu veiksmes atslēga, kāpēc esam tik ilgi nodzīvojuši kopā, ir uzticība. Galvenais ir vienam otru atbalstīt, nepārmest, ja kāds vēlas kaut kur atsevišķi aiziet pavadīt brīvo laiku. Mēs ļoti daudz palīdzam viens otram mājas darbos un ne tikai – ja sieva aizkavējas ilgāk darbā, tad es taisu ēst, ja redzu, ka viņa nogurusi, tad ļauju atpūsties. Mēs esam kā cimds ar roku. Protams, kā jau visiem pāriem – reizēm kā pa kalniem un lejām, nevienam attiecības nav perfekti gludas,» atzīstas Uldis.

«Es uzskatu, ka greizsirdība kā īpašība ir galīgi garām un tās ir pēdējās muļķības. Daudzi cilvēki brīnās, kā tik ilgi esam spējuši nodzīvot kopā. Laikam esam šo mākslu apguvuši gadu garumā. Kad vīram vecmāmiņa vēl bija dzīva, tad katru svētdienu gājām pie viņas pusdienās. Tagad rituālu turpinām pie vīramātes,» stāsta baušķeniece.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Kā cimds ar roku

Kategorijas