Bērni grib būt tādi kā tētis

2018. gada 7. septembris 00:00

1319

Svētdien, 9. septembrī, baušķenieku Aišpuru ģimenē valdīs īpaša svētku gaisotne. «Mēs sveiksim tēti Tēva dienā. Es zinu, kāds mums viņam sagatavots pārsteigums. Tas būs ļoti interesants,» «Bauskas Dzīves» žurnālistam bērna sirsnībā un vaļsirdībā pārsteigumu gatavs atklāt ģimenes jaunākais pārstāvis, piecgadīgais Helvijs.

Puika ievelk elpu, lai turpinātu stāstījumu, kad viņu strauji apsauc māsa Patrīcija: «Ja tagad to skaļi pateiksi, tētim tas vairs nebūs nekāds pārsteigums.»

Svarīgākā ir attieksme
«Bet tu taču, tēt, notēlosi, cik ļoti pārsteigts esi!» Helvijam nav viegli saturēt pie sevis lielo un skaisto mīļajam tētim domāto pārsteigumu. Šajā brīdī sarunā iesaistās mamma Aiva, aicinot bērnus otrā istabā, norādot, ka tētim ir jāparunā ar žurnālistu. «Tētis būs žurnālā!» viszinoši pavēstī Helvijs, kamēr vecākā māsa gudri paskaidro: «Tas ir žurnālists no avīzes.»

Paliekot istabā ar Aināru Aišpuru, nevaru nepavaicāt, kā viņš vērtē pirms vairākiem gadiem iedibināto tradīciju – septembra otrajā svētdienā svinēt Tēva dienu. «Sākām svētkus svinēt no laika, kad Patrīcija gāja bērnudārzā un tur viņai pastāstīja par Tēva dienu. Uzskatu, ka tā ir jauka tradīcija, ko ģimene cenšas uzturēt. Mans princips, ka svētku un iespēju izteikt labus vārdus nevar būt par daudz. Maijā sveicam māmiņu Mātes dienā, tagad līdzīgi tiek godināti tēvi. Nav svarīgi, kas šajā dienā tiek darīts, kas īpašs sagādāts, galvenais ir līdzcilvēku mīļā attieksme. Par sevi varu teikt, ka ģimene mani tiešām šajā dienā palutina. Ir sarūpēts kas garšīgs, kāds pārsteigums. Jūs jau redzējāt, cik bērniem grūti nociesties, nepadaloties ar savām labajām iecerēm. Manuprāt, viņi šajā dienā ir pat lielāki ieguvēji nekā es vai sieva, kad viņu sveicam Mātes dienā. Bērni iemācās un bauda dāvinātāja prieku, un tas ir ļoti svarīgi,» skaidro Ainārs.

Jāuzņemas atbildība
Ainārs Aišpurs dzimis Latgalē, sieva Aiva ir baušķeniece. Atbraucot dzīvot pie sievas, Ainārs savā ziņā tomēr atgriezies senču zemē, jo viņa vecaistēvs, izrādās, arī bijis baušķenieks. Pašlaik vīrietis strādā par mehāniķi uzņēmumā «Bauskas alus», sieva ir skolotāja Bauskas sākumskolā. Dienas vidū abus vecākus sastopot dzīvoklī, neviļus rodas jautājums, kā tas darba laikā ir iespējams. Aivai, izrādās, ir brīvas stundas pirms nodarbībām sporta skolā, Ainārs darbus uzņēmumā saplānojis tā, lai varētu atbraukt un atvest dēlu no bērnudārza.

«Būt par tēvu – tā vīrietim ir atbildība. Tā prasa pārkārtot, pielāgot jaunajai dzīves situācijai savas darba gaitas, varbūt arī kaut ko mainīt. Ja pēkšņi kāda vajadzība, varu ierasties pie bērna dārziņā, atvest no skolas, ja mamma nekādi netiek. To visu var sakārtot. Man ir lielisks darba devējs, kurš saprot ģimenes dzīves ritmu,» stāsta A. Aišpurs.

Viņš arī atklāj, ka atbildības izjūta vīrietim ir jāieaudzina ģimenē: «Vismaz man tas tā ir bijis. Tēvs un māte audzināja mani pēc labākās sirdsapziņas. Mums ļoti daudz bijušas sarunas, kurās tēvs man stāstīja, kādam ir jābūt vīrietim. «Atceries, dēls, tev jābūt atbildīgam par saviem darbiem, par saviem vārdiem! Ko tu esi sācis, tas arī jāizdara,» tā jau no mazām dienām ne vienreiz vien ir daudzinājis tētis. Šis ir ļoti vērtīgs padoms, kuru es cenšos ievērot. Tas tikai sākumā kādam var šķist grūti vai pat neiespējami. Ja tu no bērnības pierodi vienmēr izpildīt solīto, pabeigt iesākto, tad tas kļūst par ikdienā īstenojamu.»

Tiekties pēc harmonijas
Mūsdienās daudzas jaunās ģimenes aizbildinās, ka bērnam viņi vēl nav gatavi. Argumenti ir dažādi: jāpabeidz studijas, jāiekārto mājoklis, jāaizbrauc tālā ceļojumā. Šajos plānos bērniņam vietu atrast ir ļoti grūti. Ainārs šim apgalvojumam piekrīt daļēji.

Viņš pārliecināts, ka bērniņa radīšana ģimenē ir jāplāno. Tā nevar būt nejaušība pēc principa: «Ai, kā gadījās!» «Bērniņš ir mīlestības auglis, un ģimenē viņa ienākšana ir jāparedz,» uzskata A. Aišpurs. Viņš ir pārliecināts, ka finansiālais faktors mūsdienās arī nav mazsvarīgs. Materiālajam pamatam arīdzan ir jābūt. Bērnam jāizaug nodrošinātā ģimenē, jo mūsu valstī vecākiem jāmaksā par visu: apģērbu, mācībām. Vienlaikus nebūtu pareizi noteikt, ka vispirms sakrāsim kapitālu, sapelnīsim daudz naudas, tad gādāsim bērniņu.

Dzīvē visam jābūt sabalansētam. Kaut ko iegūstot, jābūt gataviem no kaut kā atteikties. Tā ir harmonija, par kuru daudzi sūdzas, ka nevar dzīvē to atrast. Tas varbūt ir tādēļ, ka cilvēki pārāk aizraujas ar vienu lietu, vienu jomu, aizmirstot vai arī negribot saskatīt ko citu, tā spriež A. Aišpurs.

Stingri un labestīgi
Esam pārrunājuši tēva misijas teorētisko pusi, tādēļ aicinu Aināru nosaukt savas kā tēva labās īpašības. Protams, pēc šāda lūguma seko samulsuma mirklis, jo Aināram kā ikkatram no mums nav viegli stāstīt, kur nu vēl slavēt sevi. Tomēr labās īpašības viņš uzskaita. Kā noskaidrojas vēlāk sarunā ar sievu un bērniem, Ainārs sevi raksturojis tādu, kādu viņu redz ģimene.

«Labam tēvam jābūt labestīgam, jāprot ieklausīties bērnā, motivēt viņu, uzslavēt. Sevi varu pieskaitīt tai kategorijai, kurus dēvē par stingriem un prasīgiem tēviem. Ģimenē vienmēr vajadzīgs līdzsvars – viens ir stingrāks, prasīgāks, otrs – maigāks. Vienlaikus ir svarīgi saskatīt robežu, lai bērni to nesāk izmantot – tētis aizliedza, bērns dodas pie mammas un panāk savu. Ir principi, kuros vecākiem jāsadarbojas,» pārliecināts Ainārs.

Piekrītot atziņai, ka par sevi runāt ir grūti, «Bauskas Dzīve» aicina sarunai pievienoties bērnus un mammu. Helvijs un Patrīcija pēc īsa pārdomu brīža sāk uzskaitīt tēta labās īpašības. Tētis vakaros lasa grāmatas, kopā spēlē spēles. «Tētis ļoti labi spēlē dambreti, bet vienreiz es tēti gandrīz uzvarēju,» pārākums ieskanas Patrīcijas balsī. Helvijs steidz māsu papildināt: «Spēle beidzās neizšķirti!»

Burvju nūjiņa un kokteilis
«Man saplīsa burvju nūjiņa, un tētis to salaboja. Viņš tīrīja, tad ar adatu darījās, sakarsēja, līmēja, un nūjiņa atkal bija kā jauna,» lepna par savu tēti ir Patrīcija. Mamma Aiva vedina bērnus atklāt vēl kādu tētim piemītošu prasmi – gatavot ēst. Helvijs bez apdomāšanas sper laukā: «Tētis prot uztaisīt picu!» «Viņš cep garšīgas zivtiņas,» steidz piebalsot Patrīcija, līdz mamma uzskaitījumu apkopo vienā teikumā: «Tētis mums ir labs pavārs.» «Viņš nav pavārs, viņš ir šefpavārs!» Patrīcija izlabo mammas sacīto. «Mēs nezinājām, kā pareizi taisīt kokteili, cik ir jālej piens. Tētis paskatījās un noteica, ka piens jālej vairāk. Mums sanāca ļoti garšīgs kokteilis. Visi nemāk tādu pagatavot!»

Labo vārdu vācelītei vāks vaļā, un bērni steidz vēl un vēl vēstīt labo par tēti – kā kopā makšķerē, kā ar laiviņām brauc. Līdz fināla atziņu par savu vīru pauž Aiva Aišpure: «Man ļoti paveicies. Dieviņš mani lutina, dodams man šādu vīru un kopā mums šos divus mazos ķiparus. Grūtību, problēmu mūsu ģimenei nebūt nav mazāk kā citām. Tomēr kopīgiem spēkiem un ar mīlestību visu pārvaram.»

UZZIŅAI

Tēva diena pirmo reizi tika svinēta 1910. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai pievērstu uzmanību tēva lomai bērnu audzināšanā.

Gadsimta laikā šie svētki iemantojuši nozīmīgu vietu pasaulē – tos svin visos apdzīvotajos kontinentos neatkarīgi no ādas krāsas un reliģiskās pārliecības – pavisam 135 valstīs. Dažādās zemēs gan svētku datums atšķiras.

Latvijā Tēva diena tika ieviesta 2008. gadā, un tā tiek svinēta septembra otrajā svētdienā.

Avots: diena.lv.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Bērni grib būt tādi kā tētis

Kategorijas