Sarakstīti tautas ausīm patīkami solījumi

2018. gada 5. septembris 18:23

458

Sarakstīti tautas ausīm patīkami solījumi

Partija «No sirds Latvijai» (NSL) reģistrēta 2014. gadā. Partijas valdes priekšsēdētāja ir Inguna Sudraba. Pirms partijas dibināšanas tika izveidota biedrība ar tādu pašu nosaukumu. Par saviem plāniem veidot jaunu tautas kustību I. Sudraba paziņoja 2013. gada novembra beigās, kā iespējamo nosaukumu minot «Latvija – manas mājas».

Partija tika ievēlēta 12. Saeimā, taču līdz ar deputāta Ringolda Baloža izstāšanos no frakcijas tā 2018. gada janvārī beidza pastāvēt, tajā palika četri deputāti, bet Saeimas kārtības rullī noteiktais minimālais parlamentāriešu skaits frakcijā ir vismaz pieci. Viņš 13. Saeimā kandidē no Nacionālās apvienības «Visu Latvijai!» –«Tēvzemei un Brīvībai»/LNNK. Bijušie NSL Saeimas frakcijas deputāti parlamentu mēģina iekarot no vismaz piecu dažādu partiju sarakstiem. Sākot no zaļzemniekiem un reģionāļiem, beidzot ar Nacionālo apvienību. I. Sudraba palikusi vienīgā deputāte Saeimā pašas vadītajā partijā, paliekot uzticīga «sirdslatviešu» zīmolam.

«Ap viņu sapulcējās visdažādākie cilvēki. Tagad mēs redzam, ka ideoloģiskā izkliede ir fantastiski liela, jo daudzi ir aizgājuši uz citām partijām. Tas liek tikai domāt, ka diemžēl Sudrabas pasākums nebija ilgtspējīgs,» portālam skaties.lv atklāj politologs
Ivars Ījabs.

Portāls «TVNET» aicina iepazīt simts Saeimas deputātus, lai uzzinātu, ko katrs ir paveicis, cik reižu ne vien runājis tribīnē, bet arī ziņojis, kādu atalgojumu un kādas kompensācijas saņēmis, cik Saeimas sēdes apmeklējis. I. Sudraba no intervijas atteikusies, aizbildinoties, ka statistika par sēžu apmeklējumu, ziņošanas reižu skaitu un statistisko faktu pārzināšana neko neliecinot par deputāta ieguldīto darbu. Latvijas Sabiedriskajiem medijiem sniegusi informāciju, ka NSL kā konservatīvai partijai svarīgas vairāk tādas vērtības kā tradicionāla ģimene un izglītības jautājumi.

No mūspuses novadiem NSL sarakstā nav neviena kandidāta.

Partijas «No sirds Latvijai» deputātu kandidāti Zemgales vēlēšanu apgabalā

1. Iveta Čivčiša
Dzimusi 1979. gadā, dzīvo Tukuma novadā, latviete. 2005. gadā Liepājas Universitātē ieguvusi izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā, studējusi arī Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā. 2011. gadā pabeigusi studijas Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātē, iegūstot profesionālo maģistra grādu darba vides aizsardzībā un ekspertīzē. Ir SIA «Jūrmalas siltums» iepirkumu komisijas locekle un vecākā darba aizsardzības speciāliste, projektu vadītāja, Tukuma novada domē satiksmes organizācijas un kustības drošības komisijas locekle, SIA «SBE Latvia Ltd» un SIA «Spirgus» darba aizsardzības speciāliste, valdes locekle attīstības centrā «Arvikas». Īpašumā zeme un ēkas Vecumnieku un Talsu novadā, dzīvoklis Tukuma novadā, 2007. gada vieglā automašīna «Chevrolet».
2013. gadā kandidējusi Tukuma novada domes vēlēšanās no partijas «Vienotība», bet 2017. gadā – partijas «No sirds Latvijai» sarakstā. Abos gadījumos netika ievēlēta.

2. Sanda Skorrano
Dzimusi 1988. gadā, dzīvo Tukuma novadā, latviete. 2010. gadā LU ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnēs, turpat 2013. gadā saņēmusi maģistra grādu jurisprudencē. Valdes locekle firmā SIA «Future Development» un SIA «Alessandro», kā arī partijā «No sirds Latvijai», Sociālās integrācijas valsts aģentūrā juriskonsulte.
2017. gadā kandidējusi Tukuma novada domes vēlēšanās no partijas «No sirds Latvijai», bet netika ievēlēta. «Šajā politiskajā spēkā esmu tādēļ, ka vienmēr esmu rīkojusies godprātīgi un taisnīgi, tāpēc man ir svarīgi, lai tāpat rīkojas arī politiskais spēks, kuram esmu nolēmusi pievienoties. Saeimas deputāts nav statuss vai privilēģija, bet gan pienākums, kas pienācīgi jāizpilda. Manuprāt, Latvijā no jauna ar saturu jāpiepilda tiesiskuma jēdziens. Ir jāizvērtē atsevišķu tiesībsargājošo iestāžu darbība, to nepieciešamība, jānosaka valsts amatpersonu reāla atbildība, jādod tautai iespēja reāli ietekmēt politiskos procesus,» portālam «Latvijas Sabiedriskie mediji» atzīst S. Skorrano.

3. Uldis Sokolovs
Dzimis 1974. gadā, dzīvo Jelgavā, latvietis. 2002. gadā Daugavpils Universitātē ieguvis sākumskolas skolotāja profesiju, 2005. gadā LU ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu pedagoģijā. Strādā par direktora vietnieku Jelgavas tehnikumā. Īpašumā dzīvoklis Jelgavā, kopīpašumā zeme Jelgavā, 2003. gada vieglā automašīna «Audi A6 Avant».
Parādsaistību summa – 54 546,54 eiro.
Vairāk vēlas pievērsties izglītības sistēmai. Viņaprāt, gūtā pieredze izglītības jomā palīdzēs īstenot sadarbību ar valsts un privātajām struktūrām, sekmēs atbildīgu, taisnīgu un mērķtiecīgu darbu Saeimā.

4. Juris Piebalgs
Dzimis 1984. gadā, dzīvo Riebiņu novadā, latvietis. 2010. gadā absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), iegūstot zināšanas vides zinātnē. SIA «Jūrmalas siltums» Kauguru gāzes un biomasas katlumājas galvenais inženieris. Īpašumā divi zemesgabali Riebiņu novadā, kopīpašumā dzīvoklis Rīgā, 2003. gada vieglā automašīna «Opel».

5. Haralds Lučkovskis
Dzimis 1974. gadā, dzīvo Tukuma novadā, latvietis. 1996. gadā LU ieguvis bakalaura grādu pedagoģijā, 1999. gadā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā (RPIVA) ieguvis maģistra grādu pedagoģijā. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā galvenais speciālists – eksperts, Valsts policijas koledžā – asistents, Latvijas Invalīdu peldēšanas federācijā – prezidents, valdes loceklis LU studentu korporācijā «Fraternitas Academia» un Filistru biedrībā, kā arī radošajā ideju centrā «Spāre». Īpašumā dzīvoklis Rīgā un Tukumā, 2011. gada vieglā automašīna «Toyota». Bezskaidras naudas uzkrājums a/s «Swedbank» – 46 519,97 eiro, aizdevuma summa – 15 000 eiro.
2009. gadā kandidējis Rīgas domes vēlēšanās no partijas «Jaunlatvija», 2017. gadā Tukuma novada domē no partijas «No sirds Latvijai». Abos gadījumos netika ievēlēts. H. Lučkovskis: «Es esmu valsts, un valsts ir es. Šajā politiskajā spēkā ir cilvēki, ar kuriem gribu un varu veikt lielas lietas. Vēlos pievērsties izglītības un sporta jomai.»

6. Gints Meļķerts
Dzimis 1970. gadā, dzīvo Dobeles novadā, latvietis. 1991. gadā Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā ieguvis mehanizatora profesiju. SIA «Elvis GM» valdes loceklis. Valdījumā māja un zeme Dobeles novadā, 2005. gada vieglā automašīna «Volvo».
Šo partiju izvēlējās, jo viņa domas sakrītot ar partijas interesēm. Būšot labs deputāts, jo virzīs valsti, it sevišķi Zemgales reģionu, uz attīstību, galvenokārt pievēršoties lauksaimniecībai.

7. Inta Valeiņa
Dzimusi 1963. gadā, dzīvo Jelgavā, latviete. 1981. gadā Jelgavas 2. vidusskolā iegūta vidējā izglītība. SIA «Milinta» valdes priekšsēdētāja. Lietošanā divi dzīvokļi un māja Jelgavā.

8. Maija Salmiņa
Dzimusi 1977. gadā, dzīvo Tukuma novadā, latviete. 2002. gadā Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā studējusi uzņēmuma vadību, 2006. gadā Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi farmaceita grādu. Strādā a/s «Sentor Farm aptiekas», «Mēness aptieka» Tukumā par vadītāju un farmaceiti. Īpašumā 2006. gada vieglā automašīna «Opel».
2017. gadā kandidējusi Tukuma novada domes vēlēšanās no partijas «No sirds Latvijai», bet netika ievēlēta. Tā kā komandā esot gados jauni, izglītoti un pozitīvi domājoši cilvēki, mērķis ir vienots – turpināt veidot labāku dzīvi Latvijā. Vēlas mainīt pašreizējo kārtību veselības aprūpē – krasi pacelt mediķu algas, pielīdzinot tās vidējai algai valstī, tas atturētu mediķu aizplūšanu no sistēmas. Tādas pašas pārmaiņas būtu attiecināmas arī uz pedagogiem, kas izglīto mūsu nākamās paaudzes.

9. Andis Ozoliņš
Dzimis 1948. gadā, dzīvo Rīgā, latvietis. 1971. gadā Rīgas Politehniskajā institūtā ieguvis inženiera elektromehāniķa profesiju. SIA «Clean-R» telpu uzkopšanas darbinieks, SIA «MK Trade» pārdevēja palīgs, valdes loceklis Latvijas Pensionāru federācijā, valdes priekšsēdētājs Rīgas Pensionāru apvienībā. Īpašumā zeme un dārza māja Saulkrastu novadā. Lietošanā 2016. gada vieglā automašīna «Volkswagen».
Šajā partijā kopš tās dibināšanas brīža. «Uzskatu, ka gan sievas, gan partijas būtu jāmaina pēc iespējas retāk, ja reiz solījums dots, tad jābūt kopā gan priekos, gan grūtos brīžos. Labs deputāts meklē risinājuma ceļus un ir neiecietīgs pret netaisnību,» tā Andis Ozoliņš.

10. Linda Ostrovska
Dzimusi 1970. gadā, dzīvo Rīgā, latviete. 2011. gadā RTU ieguvusi bakalaura grādu uzņēmējdarbībā, turpat 2018. gadā ieguvusi profesionālo maģistra grādu darba aizsardzībā. Radošo ideju centrā «Spāre» valdes priekšsēdētāja, SIA «Līksnas nams» izpilddirektore. Īpašumā 1995. gada vieglā automašīna «Volkswagen».

11. Aldis Vidužs
Dzimis 1963. gadā, dzīvo Jelgavas novadā, latvietis. 1994. gadā Nīderlandes Starptautiskajā Infrastruktūras, hidraulikas un vides inženierzinību institūtā ieguvis zināšanas vides sanitārijā un pārvaldībā, gadu vēlāk Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā ieguvis inženierzinātņu maģistra grādu lauksaimniecības tehnikā. Pašnodarbinātais. Īpašumā 2001. gada vieglā automašīna «Opel».
Viņš vairāk vēlas pievērsties tautsaimniecības sistēmas pārveidei, cilvēku dzīves un vides kvalitātes uzlabošanai, grib ļaudis pietiekami nodrošināt ar resursiem.

12. Zane Plotko
Dzimusi 1988. gadā, dzīvo Tukuma novadā, tautība nav norādīta. 2011. gadā LU Paula Stradiņa medicīnas koledžā ieguvusi podologa profesiju. Strādā SIA «Tukuma slimnīca» par podoloģi.

13. Sandis Bārdiņš
Dzimis 1975. gadā, dzīvo Rīgā, latvietis. 2002. gadā Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijā ieguvis profesionālo maģistra grādu mūzikā. 2015. gadā RPIVA kļuvis par pedagoģijas doktoru. Orķestra mūziķis Latvijas Nacionālajā operā un baletā, valdes priekšsēdētājs biedrībā ««5-atā!», pūtēju kvintets». Īpašumā māja Kul-dīgas novadā. Lietošanā 2017. gada vieglā automašīna «Nissan». Parādsaistību summa – 39 000 eiro.
Kandidējis 12. Saeimas vēlēšanās 2014. gadā no partijas «No sirds Latvijai» saraksta, ievēlēts netika. Prioritārās darbības nozares – izglītība un kultūra. Devīze: «Daudzi no mums joprojām strādā par vēdera tiesu no rīta līdz vakaram – līdzīgi kā vergturu laikos. Vai tas ir cilvēcīgi? Vai tu negribētu vairāk priecāties? Dziedāt un dejot? Zīmēt, tamborēt, taisīt māla figūriņas, muzicēt? Padomā par sevi – par cilvēka cienīgu dzīvi!»

14. Sarmīte Miļūna
Dzimusi 1959. gadā, dzīvo Olaines novadā, latviete. Ieguvusi dārznieka agronoma profesiju, mācījusies lauksaimniecības ekonomiku un organizāciju, 2012. gadā Akadēmiskās informācijas centrā ieguvusi profesionālo maģistra grādu. Galvenā grāmatvede Latvijas Neredzīgo biedrībā, SIA «DVS Urantija», garāžu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā «Bērzi». Īpašumā dzīvoklis Olainē un 2005. gada vieglā automašīna «Opel».

15. Aigars Brokāns
Dzimis 1981. gadā, dzīvo Rēzeknes novadā, latvietis. 1999. gadā ieguvis vidējo izglītību Makašānu amatu vidusskolā – galdnieks. Pašlaik ir bezdarbnieks. Īpašumā māja un zeme Rēzeknes novadā, 2005. gada vieglais auto «Volkswagen».

16. Ziedonis Priedols
Dzimis 1966. gadā, dzīvo Ventspils novadā, latvietis. 1982. gadā Ēdoles astoņgadīgajā skolā ieguvis pamatizglītību. Pensionārs. Īpašumā 2006. gada mikroautobuss «Volkswagen».

Partijas «No sirds Latvijai» programmu vērtē iedzīvotāji

Aizsardzības koncepciju veido neatkarīgi no ierakstiem programmā
Ainars Ķienis, Vecumnieku novada iedzīvotājs, Zemessardzes pulkvežleitnants:
«Tas, kas šīs partijas programmā rakstīts, ir vairāk orientēts uz cilvēka ausīm – patīkami teikumi, vārdi. Tieši tas, ko cilvēks gaida un vēlas dzirdēt. Man acīs visvairāk iekrita divas lietas. Jau pašā sākumā rakstītais neiztur kritiku, sakot, ka viņi ir pret valdošo eliti noskaņoti. Taču, tiklīdz viņi nokļūs Saeimā, taps par politisko eliti. Tas nozīmē, ka jau pirmais teikums ir pretrunā ar pašu būtību.

Pēdējā punktā minēts, ka līdz 2020. gadam tiks izveidota jauna nacionālā aizsardzības koncepcija. Ļoti viegli ko tādu ierakstīt, jo tas jau tāpat ir paredzēts – ik pēc četriem gadiem koncepcija tiek pārstrādāta. Programmā teikts, ka koncepcija būs pielāgota valsts budžetam. Tas arī neiztur kritiku, jo aizsardzības koncepcija tika veidota, pamatojoties uz valsts apdraudējumu, nevis uz budžeta lielumu.

Pirms vēlēšanām partijas raksta lietas, kas vairāk vai mazāk skar tautas intereses, bet, tikko partija iekļūst valdībā, viss tiek orientēts uz tās nostiprināšanu, vairāk realizējot sponsoru intereses. Jebkura sīkpartija sarak-sta skaistus vārdus, bet realitātē spiesta strādāt sponsoru labā. Atsevišķos gadījumos šādas sīkpartijas tiek veidotas apzināti, lai sašķeltu vēlētāju balsis.»

Nav atrodami nekādi plāni par kultūruAelita Ramane, Rundāles novada iedzīvotāja, Pilsrundāles bibliotēkas vadītāja:
«Agresivitāte jūtama jau šīs partijas programmas ievadā, vispārīgajā aprakstā, jo «pret» vienmēr to izraisa. Latvijā visi zina eliti, tās neuzveicamība ir acīmredzama, un neviens neko nav izdarījis. Sekoju televīzijas raidījumiem «De facto» un «Nekā personīga», kuros žurnālisti parāda tautai vainīgos, viņu darbus, taču neviena instance neķeras klāt. Bieži tas ir šāviens gaisā. Atceros Ingunas Sudrabas kā Valsts kontrolieres darbību. Tur bija tāpat – izvētī, paziņo visiem par nejaucībām, uzkurina tautu, un viss. Nekas jau būtiski nemainījās, jo katrs dara savu darbu. Tas, ka I. Sudraba iegāja politikā, man bija pārsteigums, bet viņa acīmredzot saskatīja to tautas ruporu, kurai drīz vien pārmeta draugošanos ar «nepareizajiem».

Par programmu kopumā – neko jaunu neizlasīju, cerības manī neviesa neviens punkts, bet pamanīju, ka nekas nav par kultūru. Slikti, jo es pārstāvu šo jomu. Pirmie četri punkti ir saprotami un atbalstāmi. Tautai patiks «No sirds Latvijai» rosinātā deputātu skaita samazināšana. Iedzīvotāju skaits sarūk, tad kāpēc nepieciešams tāds ierēdņu daudzums?! Protams, ir milzīga birokrātija, un es apbrīnoju ierēdņus, kuri tā vietā, lai nāktu pretī un padomātu par iedzīvotāja labklājību un tūlītēju rīcību, noskaita noteikumus, kas liedz to nodrošināt.

Programmas 5. punktā sākas «neērtie» jautājumi: «Materiāli stimulējot audžuģimenes, veicināsim adoptēšanu tepat Latvijā un attīstīsim bērnu ciematu kustību. Līdz 2028. gadam slēgsim visus bērnunamus Latvijā.» Par bāreņiem vienmēr satraucos, jo negribēto bērnu problēma ir un paliek. Drīzāk vajadzētu rūpēties par iedzīvotāju izglītošanu, lai nerastos negribētie, pamestie.

6. punkts – «Esam pret migrantu kvotu ieviešanu, viendzimuma laulību legalizāciju, kā arī esam pret pretrunīgās Stambulas konvencijas ratificēšanu Latvijā.» Drosmīgi. Tomēr, esot ES, mums ir savi pienākumi. Cita lieta pati migrācija, ko vērojam TV, bet vēl neesam reāli saskārušies tādā mērā kā Vācija, Itālija. Es strādāju bibliotēkā, un jau pirms gada mūsu nozares speciālistiem piedāvāja mācības migrantu apkalpošanā. Es toreiz nepiedalījos, uzskatot, ka tas pašlaik nav man saistoši. Domāju, ka mēs visi esam tālu no tā.
Kas attiecas uz viendzimuma laulībām – tas ir tāds strīdus jautājums un arī tradicionālajām ģimenēm izraisa vēlmi iziet ielās, lai pastāvētu par savām attiecībām, jo – kāpēc jāuzprasās uz «kašķi» ar savu pārliecību intīmajā jomā?! Lai cik demokrātiska ir sabiedrība, šie jautājumi vienmēr būs neērti.

7. punkts – «Atbalstīsim tādu pensiju neaplikšanu ar nodokļiem, kas ir mazākas par minimālo darba algu (pašlaik – 430 eiro)». Pensiju problēmas groza gandrīz katra partija, jo šī tautas daļa ir lielais vēlētāju skaits. Tas, ko vēlas panākt «No sirds Latvijai», būtu svētīgi, jo arī man apkārt ir tādi cilvēki, kuriem tas būtu nepieciešams. Taču pensijas nopelnām paši no godīgi maksātajiem nodokļiem, bet, ja ir «aplokšņu algas», kas vairumam sniedz mirkļa prieku, citiem rada nepietiekamus līdzekļus sociālajā budžetā.

9. punkts – «Atcelsim nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti.» Tagad OIK ir rampu gaismās, bet pirms tam cik asaru nelēja mājsaimniecībās dzīvojošie?! Lasot solījumus, arī es tos piemēroju uz savu un tuvinieku dzīvi, un šajā jautājumā esmu cīnījusies par mammas patērēto elektroenerģiju un saņemto rēķinu. Labi, ka lielsaimnieki sāka protestus.

10. – «Paaugstināsim skolotāju prestižu sabiedrībā, tai skaitā jau līdz 2020. gadam palielinot pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi no 680 eiro līdz 910 eiro. » Par skolotāju prestižu nevajadzētu runāt algu kontekstā. Manā uztverē prestižu nodrošina pedagoga radošums, attieksme, bērnu mīlestība un paša harisma. Kamēr par to cīnās, tikmēr Latvijā sarūk vidusskolas, un tas nav pedagoga prestiža jautājums, bet valsts attieksme pret iedzīvotājiem.
Apsveicami! 12. punkts: «Visus ieņēmumus, kas veidojas no degvielas akcīzes nodokļa, pilnā apmērā novirzīsim Latvijas autoceļu atjaunošanai.» Šis iegūs vislielāko atzinību, bet es jau dzirdu smieklus no vēlētājiem un elites. Diemžēl sāksies lietus, izmirks Latvijas lielceļi, bedres paplašināsies, un atliks vien radoši video no akūtajām zonām. Kur tad bijāt agrāk, «no sirds» latvieši? Dažas pašvaldības jau pašas asfaltē savus problēmceļus, citur zemnieki apvienojas un to izdara.

Visbeidzot pievilkts punkts par drošību un vēl ar mērķi, ka paši izveidos aizsardzības koncepciju, kura jau ir. Esam maza, ļoti maza valsts, bet līdzekļi drošībai ir nepieciešami, tāpat kā sadarbība ar NATO. Kāds man reiz teica: «Mierā dzīvojam 70 gadus. Vai esam kādi izredzētie?»

Partija savu programmu beidz ar saukli: «Nost ar izzadzējiem!» Tādu jau dzirdam J. Strīķes sakāmajā, un neviens neko nevar tiem padarīt – ne ar «sudrabu», ne ar «strīķi».»

Publikācija ir sagatavota ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Sarakstīti tautas ausīm patīkami solījumi

Kategorijas