Baltijas ozolu stāsti muzejā «Rīgas Birža»

2018. gada 4. septembris 00:00

189

Baltijas ozolu stāsti muzejā «Rīgas Birža»

Muzejā «Rīgas Birža» kopš 25. augusta atvērta jauna izstāde «Baltijas ozoli». Tā ir Latvijas simtgadei veltīta 16. – 17. gadsimta holandiešu un flāmu gleznu ekspozīcija no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) krājuma. Izstāde veidota kā stāsts par kuģniecības sakariem starp Baltiju un Nīderlandi. No Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas tika eksportēti izcilas kvalitātes ozola dēļi. Nīderlandē no tiem izgatavoja gleznu pamatnes jeb paneļus.

Rīko skolotāju semināru
Mākslas un vēstures skolotāju informatīvajā seminārā muzeja «Rīgas Birža» direktore Daiga Upeniece stāstīja par jauno izstādi, bet izglītības programmu kuratores Baiba Aļļe, Maija Mackus un Vita Ozoliņa iepazīstināja ar skolēnu un pieaugušo neformālās izglītības klāstu.

Semināru apmeklēja arī Rundāles, Iecavas un Bauskas novada izglītības iestāžu mākslas pedagogi. Rundāles mūzikas un mākslas skolas vadītāja Lilita Lauskiniece jau vairākas sezonas veiksmīgi sadarbojas ar muzeju «Rīgas Birža», rīkojot skolēnu ekskursijas un radošo darbnīcu apmeklējumu. Arī Bauskas, Iecavas un Vecumnieku novada mākslas skolu un vispārējās izglītības iestāžu audzēkņi vismaz reizi gadā dodas uz LNMM, muzeju «Rīgas Birža», izstāžu zāli «Arsenāls», citiem muzejiem un galerijām.

Skatīties, ieraudzīt un radīt
Šajā mācību gadā muzejs skolēniem piedāvā saistošas un daudzveidīgas programmas. Ekskursija izstādē «Baltijas ozoli» ir jaunas programmas «Satiec Nīderlandi!» radoša nodarbība, nevis tradicionāls gida stāstījums. Skolēni var iesaistīties arī sarunu, skatīšanās un domāšanas darbnīcā «Kā skatīties un ieraudzīt?». Kuratore Baiba Aļļe uzsver, ka šī programma ir noderīga visu vecumu apmeklētājiem.

Jau vairākus gadus LNMM īsteno iekļaujošās izglītības programmu «Nāc muzejā!». Tās norisi atspoguļoja kuratore Kristīne Šica. Savukārt Maija Mackus informēja par muzeja «Rīgas Birža» jauniešu kluba darbību. Dalībnieki iepazīst muzeja specifiku, iztaujā speciālistus, pēta mākslas darbu krātuves un paši veido muzeja ceļvedi citiem jauniešiem. Pēc divām nedēļām klubs izsludinās jaunu dalībnieku uzņemšanu. Aktivitātēm var sekot sociālajos tīklos «Facebook» un «Instagram». Sezonas jaunums būs programma skolēniem «Skaistums mākslā» un «Runājošās lietas».

Interesanti piedāvājumi ir arī pieaugušajiem. Sadarbībā ar tūrisma aģentūru «Jēkaba ceļojumi» turpināsies cikls «Terra incognita» par eksotisku valstu kultūru, bet jaunās programmas «Hārlemas darbnīca drosmīgajiem» vadītājs Mākslas akadēmijas profesors Andris Začests aicina uz sešām gleznošanas nodarbībām. In-teresenti varēs apgūt 16. – 17. gad-
simta Nīderlandes glezniecības paņēmienus.

Pēta koku ģenētiku
Par izstādi «Baltijas ozoli» stāsta Daiga Upeniece: «Ekspozīciju veidojām kopā ar Latvijas Universitāti, Latvijas valsts mežzinātnes institūtu «Silava» un Nīderlandes Mākslas vēstures institūtu. No LNMM krājumā esošām 170 Nīderlandes autoru gleznām izstādē eksponētas 66. Visas gleznotas uz ozolkoka pamatnēm. 21. gadsimta modernās tehnoloģijas beidzot ļāva apstiprināt faktu, ka apmēram 70 procentu holandiešu un flāmu 16. – 17. gadsimta mākslas darbu ir gleznoti uz Baltijas ozolkoka paneļiem.»

D. Upeniece atklāj, ka ozola koksnes izpētei ir divi veidi: gadskārtu skaitīšana ar dendrohronoloģijas metodi un Baltijas ozolu DNS noteikšana. Dendrohronoloģijas metodi plaši izmanto arī vēsturisku koka ēku un priekšmetu izpētes procesā pirms restaurācijas. «Mēs uzmeklējām jaunos Latvijas zinātniekus, kuri pēta koksnes DNS. Šāda laboratorija ir arī Latvijā. Gleznu pamatņu šķiedru analīze vairākām LNMM Nīderlandes mākslas kolekcijas gleznām uzrādīja Latvijas ozolu DNS. Koku ģenētiku pēta Austrālijā dzimušais augu molekulārās bioloģijas doktors Dainis Ruņģis, kurš ir pārcēlies uz Latviju. Nozare, kas pēta gleznu paneļus, ir izšķiroša situācijās, kad rodas domstarpības par gleznu atributēšanu jeb autora noteikšanu. Vēl līdz šim pasaules muzejos ir daudz nīderlandiešu gleznu, kam autoru vārdi nav zināmi, jo māk-slinieki nebija savus darbus parakstījuši,» stāsta muzeja «Rīgas Birža» direktore D. Upeniece.

Skarbā klimata rūdījums
Stāsts par Baltijas ozoliem nav saistīts tikai ar mākslas vēsturi. Tas atklāj arī jaunus faktus par kokmateriālu tirdzniecību Hanzas savienības (13. – 17. gs.) periodā. Rīga bija viena no galvenajām Hanzas pilsētām. Baltijas kokmateriālus Nīderlandē un Vācijā izmantoja kuģu būvē, mucu gatavošanā, jo tiem bija sevišķi augsta kvalitāte. Par Baltijas ozoliem ieinteresējās arī gleznu pamatņu izgatavotāji, jo īpaši Antverpenē, tos marķējot ar speciālu zīmi – atvērtas plaukstas kontūru. Baltijas reģiona ozoliem ir ļoti cieta koksne, kas veidojas skarbā klimata un lēnās augšanas ietekmē. Ne Viduseiropā, ne Rietumeiropā ozoli nav tik izturīgi. Ar terminu «Baltijas ozoli» 16. – 17. gadsimtā apzīmēja Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas teritorijā augušus kokus.

«Rīgas Biržas» zālē ir eksponēti no cēlkoku ražotnes atvesti ozola dēļu paraugi. Tos var aptaustīt un pasmaržot.

Jaunajā izstādē aplūkojami Nīderlandes katoliskās daļas – Flandrijas – un protestantiskās Holandes meistaru darbi – ainavas, sakrālā žanra gleznas un vienkāršo ļaužu sadzīves sižeti. Muzeja Boses zālē atsevišķi eksponētas Rembranta un viņa laikabiedru gravīras. Izstāde «Baltijas ozoli» būs atvērta līdz 30. novembrim.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Baltijas ozolu stāsti muzejā «Rīgas Birža»

Kategorijas