Komentāri: ātrie kredīti

2018. gada 31. augusts 00:00

Kāds ir jūsu uzskats un pieredze ar ātrajiem kredītiem? Vai un kādēļ vajadzētu pieeju tiem ierobežot?

Jāizvairās no pārsteidzīgas rīcības
Gvido Endlers, akciju sabiedrības «4finance» izpilddirektors:
– Politiskajā telpā nebanku sektors ieguvis plašu priekšvēlēšanu aktualitāti. Ir vērojama vēlme ierobežot pašlaik likumam pakļāvīgu un atbilstīgu komercdarbību.
Viens no ierosinātajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz noteikt griestus kredītu procentu likmei – ne vairāk kā 0,07% dienā (25% gadā). Šādus grozījumus neatbalsta ne tikai nozares pārstāvji, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Nav saprotams likmes samazināšanas ekonomiskais pamatojums, jo tad, iespējams, patērētājiem vairs nebūs pieejami aizdevumi uz īsiem termiņiem. Esot šādai likmei, kreditētāji nespēs segt izdevumus par aizdevuma izsniegšanu un administrēšanu. Šādā situācijā vienīgā patērētājiem pieejamā alternatīva būs aizņemties lielākas summas uz garākiem termiņiem. Taču tad kredīta izmaksas un izdevumi patērētājam tikai pieaugs.
Pēdējos gados nozare kļuvusi sakārtotāka un atbildīgāka. Mēs aicinām politiķus nepieņemt pārsteidzīgus un ekonomiski nepamatotus lēmumus priekšvēlēšanu periodā. Ierobežojumiem jābūt izsvērtiem, lai tie būtu efektīvi un nekaitētu ne patērētājiem, ne nozarei.

«Iejūdz» pamatīgi
Andris, kredītņēmējs:
– Pirmo reizi kredītu paņēmu pirms diviem gadiem. Dzīvoklī notika remonts, tāmē paredzētajam klāt nāca papildu darbi un materiāli, ko steidzami vajadzēja apmaksāt. Ātrais kredīts bija vienīgais risinājums, kā īsā laikā tikt pie naudas. Kredītlīdzekļus izdevās ātri atdot.
Pēc gada bija iekrājies parāds par komunālajiem maksājumiem. Lai «izlīstu» no šīs situācijas, aizņēmos vēlreiz, bet šoreiz ar atdošanu bija grūtāk, jo līdzekļu nebija pietiekami daudz, tāpēc sāku domāt tā: lai viena kredītiestāde mani liktu mierā, paņemšu kredītu no cita ātro kredītu piedāvātāja, lai atdotu naudu iepriekšējiem. Tā kredītsaistības ievilkās, biju ierauts riktīgā parādu jūgā, kuram jau neredzēju galu. Visvairāk apgrūtināja tas, ka maksājums jāatdod vienā summā, ja aizdevuma termiņu vēlies pagarināt un summas dalīt, var gadīties, ka procentos samaksāsi tikpat lielu ciparu, cik aizņēmies.
Jāmin, ka kredītu bankā man atteica, jo datubāzē redzēja, ka esmu ņēmis ātros kredītus. Domāju, ka būtu pareizi, ja šiem ātrajiem kredītiem tiktu noteikti aizdevuma procentu likmju griesti. Arī uzbāzīgās reklāmas, atgādinājuma īsziņas ar dažādiem piedāvājumiem tā vien aicina neapdomīgi aizņemties.

Bezatbildība turpināsies
Jānis Āboliņš, Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis:
No paustā aģentūrai LETA: «Saeimas komisijas sēdē 14. augustā deputāti skatīja arī Latvijas Kredītņēmēju asociācijas iniciētos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas ātro kredītu izsniedzējiem paredz striktāk un objektīvāk vērtēt kredīta pieteicēja maksātspēju. Jau ilgstoši problēma ir ātro kredītu vieglā pieejamība. Kredīta pieprasījumam pietiek pāris minūtēs elektroniski aizpildīt anketu, kurā neatkarīgi no patiesās situācijas personai atliek vien atķeksēt, ka viņai ir pietiekami ienākumi un nav jau esošu saistību, lai pēc brīža aizdevums jau būtu kontā. To, cik patiesas ir sniegtās ziņas, neviens nepārbauda.
Diemžēl deputāti priekšlikumus, kas, pieprasot ātro kredītu, paredzēja iesniegt arī Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par ienākumiem, neatbalstīja. Tādējādi joprojām pastāvēs iespēja bezatbildīgi prasīt un bezatbildīgi izsniegt ātro kredītu.»
Pēc Latvijas Kredītņēmēju asociācijas datiem, izdotie aktīvie izpildraksti – lietas, kas jau nonākušas tiesā, turklāt tikai civillietas, šogad bija 420 000 par kopējo summu 5,5 miljardi eiro. To jau piedzen no Latvijas iedzīvotājiem.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Komentāri: ātrie kredīti

Kategorijas