Siltā vasara tūrisma nozarei bijusi veiksmīga

Vieglie automobiļi ar ārvalstu numurzīmēm, tūristu autobusi, kuros ļaudis krāmē ceļa somas, – šāda aina arvien biežāk skatāma stāvlaukumā pie Bauskas viesnīcas. Tas ļauj domāt, ka tūrisma nozarei šī varētu būt veiksmīga sezona.
Aizejošās vasaras veiksmes un problēmas – tas bija tikai viens no jautājumiem, kas trešdien, 29. augustā, tika pārrunāts Zemgales viesmīlības nozares uzņēmumu – viesnīcu, viesu namu, restorānu, kafejnīcu, krogu – vadītāju tikšanās laikā ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) pārstāvjiem Ceraukstē.
Vairāk vietējo ceļotāju
Neminot konkrētus statistikas datus, viesu namu un viesnīcu pārstāvji atzina, ka ceļotāju skaits šovasar bijis liels. Salīdzinot ar pērno gadu, palielinājies vietējo tūristu skaits, vienlaikus nesarūkot ārvalstu ceļotāju plūsmai.
«Bauskas Dzīvei» to apliecināja LVRA prezidents Jānis Pinnis: «Vācot informāciju no asociācijas biedriem, vairums stāstīja par jauko vasaru, par, iespējams, labajiem gada rādītājiem kopumā. Īpaši spilgti tas izpaudās, salīdzinot un atceroties pērno lietaino vasaru. Interesanti bija dzirdēt, ka ārzemju viesi, ierodoties Rīgā, konstatēja, ka pilsētas apskatei atvēlēt vairākas dienas ir apgrūtinoši karstā laika dēļ, tādēļ viņi interesējās par iespēju doties netālos izbraukumos zaļumos. Nozarei tas ir ļoti svarīgi, jo papildu peļņu iegūst tuvējo pilsētu un lauku viesu nami, viesnīcas, kā arī kempingi. Jācer, ka viesnīcu un viesu namu īpašniekiem vasarā izdevies iekrāt naudu, lai vieglāk varētu pārlaist tukšo rudens un ziemas sezonu.»
Nežēlot naudu informācijai
J. Pinnis aicina nozares uzņēmējus šos uzkrājumus pārskatīt, rodot iespēju uzlabot piedāvāto pakalpojumu kvalitāti. Veidu, kā ieguldīt naudu attīstībā, katrs uzņēmējs pats zina vislabāk. J. Pinnis iesaka šajos plānos rast līdzekļus, modernizējot, atjaunojot uzņēmumu interneta portālus, kā arī izveidojot savus profilus populārākajos sociālajos tīklos. Finansējuma ieguldīšana tehnoloģijās pašlaik ir ļoti aktuāla.
«Nekad nevajag žēlot naudu tam, kā viesi jūs var atrast. Pēc iespējas ērtākas rezervācijas, pēc iespējas ērtāka pieejamā informācija. Jāņem vērā, ka mūsdienu cilvēkam interesē ļoti daudz kas, tādēļ potenciālajam klientam pieejamās informācijas klāstam jābūt plašam un detalizētam,» skaidro J. Pinnis.
Datu aizsardzība
Seminārā Ceraukstes pagasta atpūtas kompleksā «Rožmalas» daudz tika diskutēts arī par jauninājumiem, kādi uzņēmējiem jāveic, ieviešot personu datu aizsardzības regulas prasības. LVRA juriste Maija Beķere nozares pārstāvjus mierināja, ka tik briesmīga vai pat neiespējama dokumentu sakārtošana nemaz neesot. Daudz kas no paveiktā vēlāk būs noderīgs pašiem uzņēmējiem. Viņa uzsvēra, ka LVRA iespējams saņemt padomu, kā ātrāk un lētāk veikt nepieciešamos uzlabojumus.
Darba diskusijās iezīmējās vēl divas problēmas: pašvaldību radītā negodīgā konkurence, piedāvājot cilvēku izmitināšanu internātskolās, pašvaldībām piederošajās atpūtas bāzēs. Bauskas un apkaimes novados gan šī problēma nav izteikta. Taču daudzviet uzņēmējiem nākas konkurēt ar vietējās varas iekārtotajām un no budžeta finansētajām naktsmītnēm.
Top ģenerālvienošanās
LVRA biedri sprieda par nepieciešamību mazināt pelēkās ekonomikas daļu nozarē, kā vienu no būtiskākajām problēmām minot apartamentu izīrēšanu. Izmantojot virtuālo vidi, pēdējā laikā šis kļuvis ļoti populārs pakalpojums. Cilvēki sazinās ar istabu, dzīvokļu izīrētājiem, veic norēķinus vai nu skaidrā naudā, vai internetā un pēc tam izmanto nopirkto pakalpojumu. Taču likumdošanā šāds pakalpojuma veids nekur nepastāv.
LVRA izpilddirektore Santa Graikste skaidroja, ka asociācija rosinās valdību to iekļaut Tūrisma likumā. Tas būtu vēl viens veids, kā samazināt ēnu ekonomiku nozarē. Vienlaikus tas dotu papildu ieņēmumus.
S. Graikste skaidroja, ka pašlaik tiek gatavota ģenerālvienošanās, kas ļautu nozarei saglabāt samazināto PVN likmi sabiedriskās ēdināšanas un naktsmītņu pakalpojumu sniedzējiem. Apartamentu izīrētāju nodokļi ļautu šo samazinājumu vismaz daļēji kompensēt.
70 procentu piepildījums
J. Pinnis ir SIA «Mogotel», kura pārziņā arī viesnīca Bauskā, finansists. Par viesnīcu «Rixwell Bauska» viņš pastāstīja, ka šeit izdevies radīt pakalpojumu tiem, kuri vēlas izbraukt netālu no galvaspilsētas un pārnakšņot nedaudz lētākā, bet vienlaikus arī labas kvalitātes viesnīcā. Bauska, kā arī vēl dažas ērti sasniedzamas mazpilsētu viesnīcas ir tam ideāli piemērotas. Bauskas viesnīcai izdevies rast arī šī pakalpojuma izmantotājus.
To apliecināja «Rixwell Bauska» direktore Zane Andrišūna, pastāstot, ka šogad ēkas piepildījums sasniedzis 70 procentus. Pērn tie bija 60 procenti, un šis kāpums ir ļoti būtisks. Vairumu nakšņotāju Bauskas viesnīcai nodrošina tūrisma aģentūras.
Festivālu pilsēta
«Bauskas Dzīve» interesējās, vai pašvaldības pasludinātais moto – «Bauska – festivālu pilsēta» – radis pozitīvu atbalsi arī viesnīcā. «Mēs jutām to, tādēļ es varu teikt, ka festivālu norise mums deva papildu ienākumus. Diemžēl visus pieprasījumus nespējām apmierināt. Ja mums bija tūrisma aģentūras rezervācijas, tad tām tomēr devām priekšroku, jo tie ir mūsu pastāvīgie klienti. Ja kādā grupā pieteikto personu skaits bija mazāks, piedāvājām numuriņus saviem lojālajiem klientiem,» skaidro Z. Andrišūna.
Pašvaldības ieceri tūristu piesaistei izmantot vasaras festivālus komentēja arī Bauskas tūrisma informācijas centra vadītāja Inese Turkupole-Zilpure: «Esam novērojuši, ka lielo pasākumu laikā, sevišķi augusta sākumā, ļoti noslogotas bija gan naktsmītnes, gan daudz darba bija ēdinātājiem. Tas apliecina, ka festivāli «atnāk ar naudu». Tādēļ ir svarīgi tos laikus plānot, veidot kā tradīciju un to nemainīt.»
Divi svētki vienlaikus
Cik svarīga ir tradīciju ievērošana, liecina septembra piemērs. Pļaujas svētki Ausekļu dzirnavās vienmēr bijuši septembra pirmajā sestdienā, Pagalmu svētki – otrajā sestdienā. Šogad svētki Bārbelē tika pārcelti nedēļu vēlāk, tādējādi 8. septembrī apmeklētājus gaidīs gan Pļaujas svētkos, gan Pagalmu svētkos.
«Uzņēmējs uzskata, ka tas ir labi, jo cilvēkiem esot dažādas intereses. Grūti paredzēt, kā tas attaisnosies, jo pasākumos ieinteresēto cilvēku skaits nav bezgalīgs,» teic I. Turkupole-Zilpure.
Vietējo tūristu skaita samazināšanos jūnija otrajā pusē un jūlija sākumā ietekmēja Dziesmu svētki. Runājot ar nozares pārstāvjiem, dzirdēts apgalvojums, ka atdevi nes agrākajos gados ieguldītās investīcijas infrastruktūrā.
Iecavas novada atrakciju parka «Labirinti» saimnieks Jānis Pastars «Bauskas Dzīvei» apliecināja citu vēstīto – siltā vasara veicinājusi ļaužu ceļošanu. Precīzs datu apkopojums sekos, taču jau tagad redzams, ka šogad apmeklētāju bijis vairāk nekā pērn. Pieaugusi interese par notiekošo «Labirintos» gan no Latvijas iedzīvotājiem, gan vairāk šurp braukuši arī ārzemnieki.
Arī Codes pagastā esošās Trušu pilsētiņas saimnieks Ojārs Narvils pavēstīja, ka apmeklētāju skaits šogad pieaudzis. Ļoti karstajā laikā cilvēku bija mazāk. Līdzko kļuva vēsāk, atkal autobusi objektā iegriezās cits pēc cita. Latvijas tūristu skaits nav palielinājies, taču vairāk interesentu ir no Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas, īpaši pieaudzis ceļotāju no Ukrainas skaits.
Turpinās Zemgales apceļošana
«Pirms trim nedēļām veicu aptauju par to, kāda ir vasara, kā tūrisma objektu apmeklējumu ietekmē karstums. Atbildēs pārsvarā bija apliecinājums, ka tūristu skaits nav būtiski samazinājies. Vēsākajās dienās bija jūtams lielāks interesentu skaits. Tas liek domāt, ka dažus karstais laiks atturēja no ceļošanas, iespējams, citi gulēšanas pludmalē vietā izvēlējās aktīvu atpūtu. Statistikas datus par vasaru apkoposim septembrī. Tas tādēļ, ka jūtam – augusts šogad joprojām ir atvaļinājumu mēnesis. Tādēļ vasaras kopējo bilanci tas var ietekmēt ļoti būtiski.
Apceļošanas akcija «Iepazīsti kaimiņus Zemgalē!» pagaidām piesaistījusi lielāku interesi no lietuviešu puses. Anketas no mūsu novadu iedzīvotājiem vēl gaidām. Akcija turpināsies vēl mēnesi, laika apstākļus septembra pirmajā pusē arī sola labus, tādēļ vēl var doties ceļojumos. Tomēr es iesaku neatlikt uz pēdējām dienām apskates objektu apmeklēšanu Latvijā un mūsu pierobežas novados Lietuvā,» aicina I. Turkupole-Zilpure.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»