Iepirkties – ar savu iepakojumu

Ik gadu Latvijā netiek pārstrādāti vai nenonāk poligonos 275 000
kubikmetru atkritumu. Šāds daudzums ir līdzvērtīgs Gaismas pils
izmēriem, liecina «Latvijas Zaļā punkta» dati. Diemžēl Latvijā
pārstrādāti tiek tikai 10% no visiem saražotajiem atkritumiem, bet
atlikušie 90% tiek noglabāti poligonos.
Interesanti un radoši
Milzīgu
daļu no šiem atkritumiem veido pārtikas iepakojumi – plastmasas
pudeles, maisiņi, konteineri, plēves utt. Tas viss tika radīts, lai
padarītu mūsu ikdienu ērtāku, bet cik ērti mēs jutīsimies, piemēram,
peldoties jūrā blakus šiem atkritumiem? Ir ļoti svarīgi saprast – katrs
no mums ir spējīgs pielikt savu roku, lai samazinātu atkritumu daudzumu,
jo, mainoties patērētāja vajadzībām, mainīsies arī ražotājs.
Veicot
eksperimentu, dodos uz tirgu un lielveikalu, izmantojot savus daudzreiz
lietojamos iepakojumus. Pētīšu, ko varu nopirkt ar to un cik atsaucīgi
būs pārdevēji. Protams, ka šāda iepirkšanās prasa iepriekšēju
sagatavošanos, bet šis process var būt diezgan interesants un radošs.
Sausos produktus ir iespējams ielikt dažāda veida audumu maisiņos. Tos
var iegādāties veikalos vai uzšūt pats. Audumu nav nepieciešams pirkt
par dārgu naudu, var izmantot materiālu no pašu novalkātajiem vai
apnikušajiem apģērbiem. Šādus maisiņus ir viegli izmazgāt un lietot
atkal. Arī pārtikas plēvei līdzvērtīgu iesaiņojumu ir iespējams izveidot
pašam, izmantojot plānu kokvilnas audumu un bišu vasku, šādus audumus
dēvē par vaska lupatiņām. Papīram arī nav ne vainas, bet vaska lupatiņu
ir iespējams izmantot vairākas reizes, noskalojot to remdenā ūdenī.
Šķidros produktus var pildīt burciņās vai daudzreiz izmantojamos
plastmasas traukos.
Pirmā pieturvieta – tirgus
Tirgus
ir vieta, kur ar savu iepakojumu ir visērtāk iepirkties, jo lielāko daļu
produkcijas var iegādāties uz svara. Produktu izvēle ļoti plaša –
dārzeņi, augļi, rieksti, piena produkti, gaļa, zivis un pat pārtika mūsu
mājas mīluļiem. Atliek vien dot savu taru un atteikties to visu ielikt
plastmasas maisiņā.
Tirgotāji šeit ir ļoti pretimnākoši, viņiem
šāda prakse ir ierasta lieta. Krējumu un jogurtu man iesver
līdzpaņemtajā burciņā, zaļumus un dārzeņus salieku auduma maisiņā, olas
pārlieku savā olu trauciņā un atdodu pārdevējam viņa iepakojumu. Daži
tirgotāji pat ļoti priecājās, ka nāku ar savu iepakojumu, jo arī viņiem
tas ir ietaupījums.
Otrā pieturvieta – lielveikals
Dodos
uz lielveikalu ar savu taru un pētu, ko varu iegādāties. Sveramo
produktu klāsts ir diezgan plašs, bet ne pilnīgs. Iesvērt var
visdažādākos augļus, dārzeņus, cepumus, riekstus, pat kafiju, bet, lai
tos aizgādātu līdz kasei, ir nepieciešams ņemt mazo plastmasas maisiņu,
ko es šoreiz nevēlos darīt. Ja būtu iespējams nosvērt un izprintēt
uzlīmi ar svaru un cenu pirms došanās uz kasi, tad varētu pati iesvērt
preci savā maisiņā. Bet diemžēl ne kilogramu kartupeļu, ne kilogramu
cepumu nelikšu groziņā bez maisiņa, tādēļ šis pirkums man iet gar
degunu.
Tālāk dodos pie gatavajiem salātiem. Pirms iegādāšanās
vispirms apvaicājos, vai salātus būs iespējams ielikt līdzpaņemtā
trauciņā, uz ko saņemu pozitīvu atbildi. Salātus iesver manā trauciņā un
uz tā uzlīmē svītrkodu. To pašu mēģinu ar sieru, kas arī izdodas. Siera
gabaliņu man nogriež no lielā siera kluča, ieliek manā trauciņā un
uzlīmē uzlīmi. Pēc pozitīvās attieksmes no pārdevējām spriežu, ka man
nebūtu problēmu iesvērt jebkuru preci savā traukā, ja to nosver pirms
došanās uz kasi. Tā varētu iegādāties svaigo gaļu un zivis, desu vai
cīsiņus, kā arī maizes izstrādājumus, kas tiek cepti uz vietas.
Pārdevēja gan atzīst, ka šādu pircēju ir ļoti maz. Bet arī no veikala
vadības puses nekad neesot izskanējuši signāli, ka šādu praksi
lielveikalā nevar pielietot, gluži pretēji – tas ir apsveicami.
Piespiež sagatavoties
Secinu,
ka doties iepirkties ar savu iepakojumu neizskatās tik neiespējami. Ne
visu ir iespējams šādi iegādāties, bet jāatzīst, ka tieši tie produkti
ne vienmēr ir veselīgākie un nepieciešamākie. Bez čipsiem un kolas
pudeles mēs noteikti varam iztikt.
Iepirkšanās,
izmantojot savu taru, gribot negribot piespiež ēst veselīgāk, plānot
laiku un rūpīgi sagatavoties iešanai uz veikalu. Atklājas, ka cilvēka
slinkums un laika trūkums mūs pašus ved postā. Pasaule ir viens
nepārtraukts ķēdes loks, nekas nepastāv bez cita ietekmes. Ja
piesārņosim dabu, tad caur pārtiku to arī uzņemsim un savukārt
piesārņosim sevi. Tādēļ būtu laiks katram aizdomāties, ko varam darīt,
lai pēc iespējas mazāk atstātu aiz sevis kaitīgo atkritumu.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu.
Kategorijas
- Vietējās ziņas
- Sports
- Tautsaimniecība
- Izglītība
- Kultūra un izklaide
- Kriminālziņas
- Vēlēšanas
- Latvijā un pasaulē
- Lietotāju raksti
- Sēru vēstis
- Foto un video
- Blogi
- Laikraksta arhīvs
- Afiša
- Sports
- Kultūra un izklaide
- Dažādi
- Reklāmraksti
- Citas ziņas
- Projekts «Saimnieko gudri»
- Projekts «Kultūrvide novados»
- Projekts «Iesaukums politikā»
- Dzīvesstils
- Projekts «Mediju kritika»
- Projekts «Dzīves kvalitāte novados»
- Projekts «Dzīve pierobežā»
- Projekts «Vide un mēs»
- Projekts mediju profesionāļiem par trešo valstu pilsoņu sociālo iekļaušanos un migrāciju
- Projekts «Dzīve pierobežā – 2020»
- Projekts «Kultūrvide novados-2020»
- Projekts «Vide»-2021
- Projekts «Iesaukums politikā»-2021
- Podkāsts «ViedDoma»