Ir jābūt «dullam» uz medībām

2018. gada 28. augusts 00:00

1039

Vecumnieku novada mednieku klubs (MK) «Nīzere» dibināts 1994. gadā. Tajā ir 55 dalībnieki, bet aktīvi darbojas tikai puse. Apmedījamā platība ir 12 tūkstoši hektāru. Kopīgi veicamie pasākumi ir dažādi – mednieku kopābūšanas organizēšana, talkas, savvaļas dzīvnieku piebarošana, ikgadējs šaušanas konkurss Bauskā, kas šogad norisināsies 1. septembrī. Pašlaik galvenais mērķis ir pabeigt remontēt un iekārtot mednieku māju, kas tikai nesen iegādāta. Līdz šim klubam tādas nav bijis; zvēri dīrāti turpat mežā zem klajas debess, atklāj mednieku kluba valdes priekšsēdētājs Raimonds Ozoliņš.

Dārgs prieks
Par medību pirmsākumiem un kluba izveidošanu stāsta MK «Nīzere» dibinātājs un valdes loceklis Aivars Bērziņš:
«Man ir 77 gadi, un 70 no tiem esmu mednieks. Neviens manā ģimenē nav ar to nodarbojies. Kad sasniedzu pilngadību, iestājos Bauskas rajona mednieku kolektīvā, kurā bija 600 biedru, kas apmedīja lielas platības. 22 gadu vecumā mani ielika valdē. Pēc tam nāca jaunas vēsmas un izlēma, ka pilsētas kolektīvu vajadzētu sadalīt. Mūs apvienoja ar lauku medniekiem, līdz beigās izveidoju pats savu – «Nīzere». Pamazām pie mums pārnāca entuziasti no citiem kolektīviem un, laikam ejot, ieguvām arvien plašākas apmedījamās teritorijas. Mūsu biedri ir galvenokārt no Dāviņu un Stelpes pagasta, Bauskas novada; ir arī cilvēki no Rīgas un Ķeguma. Par platībām jāmaksā diezgan barga summa. Katru gadu valsts kasē ieskaitām 2,5 tūkstošus eiro, maksājam arī par privātajiem zemes plačiem. Medības, tāpat kā senos laikos, ir dārgas arī tagad. Ja tu uz tām neesi «dulls», tad nekāds mednieks no tevis nevar sanākt. Jauno mednieku kļūst arvien mazāk, jauniešiem labāk patīk datori un planšetes. Savvaļas dzīvnieku izsekošana un iegūšana – tā ir slodze un ekstrēms pasākums: jālien mežā, purvā, neatkarīgi no laikapstākļiem.»

Jaunaudžu postītāji
Kluba vadītājs R. Ozoliņš par aktīvu mednieku uzskata tādu, kas savās gaitās dodas vismaz trīs reizes nedēļā, kaut gan pašam sanākot mazliet retāk. Viņa ģimenē mednieki ir vectēvs un tēvs, kas dēlu sācis ņemt līdzi uz mežu no 14 gadu vecuma.

Abi «Bauskas Dzīves» sarunbiedri teic, ka pārsvarā tverot bebrus, stirnas, briežus, aļņus, mežacūkas; zaķu neesot, kaut gan lapsas un zaķi deviņdesmitajos gados bijuši ierastākais medījums. Plēsoņu pēdas šur tur esot manītas, bet noķert tos nesanākot. Agrāk guvums bijis kā iztikas stimuls. Stirnu licences dotas par nopelniem. Tagad šo dzīvnieku savairojies ļoti daudz. Stirnas mežiem nodara arī kaitējumu, pavasarī eglēm aptīrot pumpurus, līdz ar to skujkoki aug kroplīgi. Kādreiz pašiem medniekiem vajadzējis atjaunot mežu, kolektīvam katru gadu koki bija jāiestāda vismaz desmit hektāru platībā, tagad par to rūpējas «Latvijas Valsts meži». Senāk dzīvnieki esot taupīti un aizsargāti, lai tie vairotos, bet mūsdienās tas vairs neesot tik izteikti. Kustoņi bijuši vairāk limitēti nekā tagad, piemēram, bebrus varēja medīt noteiktā daudzumā, bet tagad tos uzskata par kaitīgiem.

Sevišķi daudz Vecumnieku novada mežos savairojušās stirnas un brieži, kas posta jaunaudzes, īpaši tur, kur iestādītas priedes un apses, gandrīz vai augiem jāvelk sēta riņķī, lai tos pasargātu. Ļoti samazinājies sloku skaits. Sloku dzimtas putnu ģints apvieno septiņas mūsdienās dzīvojošas sugas. Mazumā palikuši arī tādi putni kā ķīves, cīruļi, lakstīgalas un lauku irbes. A. Bērziņš uzskata, ka vainīgi esot baltie stārķi, kas izēd mazo lidotāju olas. «Esmu redzējis, kā zaķu māte cīnās ar stārķi. Sākumā nevarēju saprast un noticēt savām acīm. Beigās izrādījās, ka zaķu māte aizsargā savas atvases, jo stārķis tās sita nost. Manuprāt, tieši tādēļ garauši vairs mūsu mežos nav manīti,» viņš atklāj pieredzēto.

Garām palaista izdevība
Medīšanas process kopš baronu laikiem daudz neesot mainījies, taču aprīkojums gan ir pavisam cits. «Mums ir tādi ieroči, kādu nebija zaldātiem Otrajā pasaules karā. Ja senāk bija iespējams dabūt gludo krievu divstobreni, tu biji laimīgs cilvēks. Tagad šaujamie ir ļoti precīzi ar vītņotiem stobriem un var sasniegt mērķi līdz pat 300 metriem,» atzīst
A. Bērziņš. Viss kļūst modernizētāks – iespējams iegādāties labu optiku, termokameras un vēl daudz un dažādu lietu, kas mūsdienās lieliski atvieglo medības. R. Ozoliņš teic, ka izmaksu ziņā bises esot lētākas nekā karabīnes. Lietotas var iegādāties par 150 eiro, bet karabīnes maksā ap tūkstoš eiro.

Medības ne vienmēr ir nopietns process, dažkārt gadās piedzīvot arī kuriozas situācijas.

R. Ozoliņam tādu esot bijis daudz, bet kā spilgtāko viņš min notikumu, kas saistīts ar mežacūku medīšanu. Kamēr viņš gājis uz mašīnu nolikt plinti, ievainotais dzīvnieks piecēlies, devies prom un pazudis. Savukārt par kādu neveiklu atgadījumu ar vilkiem stāsta A. Bērziņš: «Kolhoza laikos Dāviņu pagastā kāds vīrs nodarbojās ar teļu audzēšanu, un viņam bija nepieciešama palīdzība, jo lopiņus regulāri nāca plosīt vilki. Kopā ar kolēģi izlēmām, ka sēdēsim pie koka uz maiņām un vaktēsim, vai nenāk kāds plēsoņa. Kad teļi sāka skriet un meklēt glābiņu mūsu virzienā, sapratu, ka kaut kas notiek. Pēc mirkļa skatos – jā, vilki klāt – divi pieaugušie un trīs mazie. Man uz ieroča bija prožektors, bet stobrs bija kļuvis mitrs un šķībi sagriezies, tādēļ es vilkus gan redzēju, bet notēmēt uz tiem nevarēju. Piecas reizes izšāvu, bet, kur, nezinu. Protams, pelēči uzreiz aizmuka un notverti netika, toties panācām to, ka tie aplokā vairs neatgriezās. Tāda izdevība tika palaista garām! Medniekam tā tak’ ir pasaka, ka pieci vilki stāv un skatās uz tevi.»

Jāsakārto namiņš
A. Bērziņa īpašumā, kā viņš pats apgalvo, dižu trofeju neesot, bet uzskaita dažas no tām – briežu ragi, pieci no tiem sudraba vērti, vilkāda, kas bijusi izstādēs, stirnas, āži, mednis. Pašam iecienītākā meža gaļa ir sloka un meža pīle.

R. Ozoliņš ieguvis brieža un aļņa ragus, bet neviens neesot medaļu vērts. Viņam vislabāk tīk brieža gaļa.

Svarīgākais klubam «Nīzere» pašlaik ir pabeigt remontdarbus jauniegūtajā mednieku mājā, re-staurēt pagrabu un sakopt apkārtni. Kā ievēroja «Bauskas Dzīve», ēkā izlikti vairāki kausi par labiem sasniegumiem stenda šaušanas sacensībās.

11. augustā tika atklāta ūdensputnu medību sezona, nīzerieši tos arī medī, bet līdz 14. septembrim tas atļauts tikai trešdienās, sestdienās un svētdienās. Pēc tam, līdz 30. novembrim, – katru dienu.

BauskasDzive.lv ARHĪVS

Ir jābūt «dullam» uz medībām

Kategorijas